Visi bērni ir pelnījuši vecākus, bet ne visi vecāki ir pelnījuši bērnus

Virsrakstā pausto atziņu izteikuši vairāki 6.-9. klašu skolēni, kuri 15. decembrī ģimnāzijā valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros noskatījās Lindas Oltes filmu “Māsas”, kas ir sociāla ģimenes drāma, kurā vēstīts par bērnu namā uzaugušām māsām, viņu izjūtām, protestu, par alkām pēc mīlestības, par adopcijas problēmām utt.

Skolēni pēc filmas rakstīja atgriezenisko saiti, diskutēja klases, sociālo zinību u. c. stundās par redzēto un piedzīvoto. Pusaudžu skatījumā radošo komandu var paslavēt par varoņu emocijām, aktieru spēli, izvēlēto darbības vidi un, protams, sižetu. Filma skolēniem šķita patiesa, reālistiska, nopietna, skumja un dramatiska, jo lika aizdomāties par psiholoģiskajām traumām, ko gūst bērni un kā mēģina risināt problēmas, dzīvojot bērnu namā, nevis savās ģimenēs, par vecāku problēmām, adopciju, suņu patversmēm, atkarībām, naudas problēmām, par savām kļūdām, kas pieļautas jaunībā.

Daudziem skolēniem bija jaunums uzzināt par to, ka amerikāņu ģimene vēlas adoptēt meitenes (turklāt pusaudžu vecumā), bet pašas māte ir vienaldzīga, izvairās no atbildības un pienākumiem. Pārsteigums bija Anastasijas izvēle nedoties uz ASV, palikt Latvijā. Iedvesmoja viņas rūpes par suni. Aizkustināja ziņa, ka būs jāšķiras no māsas Diānas, un ainas, kurās Anastasijas tikās ar savu bioloģisko māti, kurai atņemtas mātes tiesības.

Skolēnu atsauksmes, atziņas:

• Es ieguvu lielāku sapratni un nedaudz vairāk uzzināju, kā klājas bērniem bērnu namos un kā ir būt bērnam bez vecāku gādības un rūpēm.
• Mani pārsteidza izmantotā leksika filmā, jo parasti tādu dzirdu savā draugu lokā, nevis filmā, un mani aizkustināja Anastasijas un viņas māsas dzīve, šī filma ir ļoti pamācoša un dod motivāciju nenonākt šādā situācijā.
• Mani aizkustināja tas, kad citi teica, ka viņu mammai ir vienalga un ka viņa ir daudz ko solījusi, bet nekad nepiepilda, bet meitai par to ir slikta pašsajūta.
• Man filma lika aizdomāties par to, cik ļoti ceram un gaidām to, kas varbūt ir bezcerīgs.
• Man lika padomāt par tiem bērniem, kuriem šobrīd ir tāda situācija. Lika man pateikties par to, ka man ir ģimene.
• Sapratu, ka nevar vērtēt cilvēkus, nezinot viņu dzīvesstāstu.
• Nekad, nekad nevajag apsmiet citus, jo tu nekad nevari zināt, kas īstenībā ar viņu notiek ārpus skolas.
• Sapratu, ka personība ietekmējas, no kurienes tu nāc.
• Man vairāk jānovērtē, kas man dots.
• Vajag izvērtēt cilvēkus, ar kuriem kontaktēties.
• Visi pieaugušie nevar būt vecāki.
• Jārada bērni, kad pieaugušais tam ir gatavs.
• Visi bērni ir pelnījuši vecākus, bet ne visi vecāki ir pelnījuši bērnus.
• Svarīgi pieņemt iespējas, ko piedāvā dzīve.
• Jāizvērtē dzīves situācijas.
• Dzīve ir pilna ar grūtām izvēlēm un šķēršļiem.
• Es guvu motivāciju censties skolā un nenonākt tādā situācija kā māsas.
• Es guvu atziņu, ka nevajag darīt lietas, kas nav domāts tavos gados un ka vajag būt savam viedoklim par visu šo.
• Vienmēr izvēlies labāko savai nākotnei, un ir jāuzņemas lielāka atbildība pašam par sevi.
• Atzina: gūt izglītību, būt pretimnākošam, mācīties no kļūdām.
• Ir jāsaprot, vai tas būtu labāk citiem vai tikai Tev.
• Es palīdzēšu cilvēkiem, kuriem vajag palīdzību.

Skolēni iesaka filmu noskatīties citiem, lai uzzinātu, kā jūtas bērni, kuriem jādzīvo bērnu namos, krīžu centros, lai “saprastu, ka dzīve nav tikai rožu lauks”, lai būtu empātiski, saprastu un aizdomātos par citu cilvēku dzīvi, uzskatiem un līmeni Latvijas sabiedrībā, atklājot tumšās puses. Skolēni raksta: “Filma jānoskatās, lai saprastu, ka dzīvei ir jēga un ir jācenšas mācīties, lai sasniegtu savas dzīves mērķus. Filmu vajadzētu redzēt senčiem, jo tā būtu arī viņiem pamācoša, lai domā, kā audzināt savus bērnus un nepieļaut kļūdas audzināšanā”, “Šī filma ir jānoskatās Latvijas iedzīvotājiem tāpēc, ka Latvijā ir ļoti daudz bērnu, kas ir aprūpes namos vai audžu ģimenēs, jo vecākiem viņi nav svarīgi;  pēc reitingiem Latvija ir viena no valstīm Eiropā, kurā ir lielākais pašnāvību skaits, kurā ir lielākais pārmērīga alkohola lietošanas skaits, un varbūt, noskatoties šo filmu,  latvieši sapratīs situācijas nopietnību un sāk kaut ko darīt lietas labā.”

Paldies par sadarbību Latvijas Kinematogrāfistu savienībai, piedāvājot noskatīties skolēniem filmu skolā!

Iveta Āboliņa, valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore