Author Archives: trgavize

Tikai trīs aktieri nospēlē tik daudz lomu!

2021. gada 11. martā Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēniem bija iecerēta kultūras baudīšana valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Piecas klases bija izvēlējušās noskatīties Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Bille” ierakstu (izrāde veidota pēc V. Belševicas darba “Bille” motīviem). Skolēni tika rosināti skatīties izrādi ģimenes lokā, lai pēc tam pārrunātu piedzīvoto, izjusto. Pēc izrādes skolēni sniedza rakstveida atgriezenisko saiti Google aptaujas formātā. Arī literatūras, vēstures vai audzināšanas stundā skolotāji veidoja vai veidos sarunu ar skolēniem par dažādiem aspektiem: laikmeta iezīmēm, vērtībām, valodas lietojumu teātra izrādē un mūsdienās.

Paldies Latvijas Nacionālā teātra kolektīvam (arī SIA Biļešu Paradīzei) par šo iespēju noskatīties izrādi attālinātajā mācību procesā, jo kultūras norises arī digitālā formātā bagātina mūsu gara pasauli, rosina domāt par patieso vērtību – cilvēcības, mīlestības, pienākuma un atbildības – nozīmi.

Tā kā skolā skolēni saņem vērtējumus par savu veikumu, arī izrādes radošās komandas (īpaši režisora Valda Lūriņa) darbs skolēnu skatījumā novērtēts 10 ballu skalā: 73% skolēnu izrādi novērtējuši 8-10 ballēm.

Uz jautājumu, kas pozitīvi pārsteidzis šajā izrādē, skolēni snieguši dažādas atbildes, taču visvairāk norādījuši talantīgo aktieru spēli, minot Daces Bonātes, Mārča Maņjakova un Līgas Zeļģes daudzveidīgo tēlojumu, spilgtās emocijas, žestus, mīmiku, sadarbošanos savā starpā, dziedāšanu. Daļa skolēnu izcēluši arī mūzikas izvēli, par ko izrādē rūpējies Valdis Zilveris, un skatuves tēlu – dekorācijas (scenogrāfs Mārtiņš Milbrets).

Daži skolēnu citāti:

  • Pozitīvi pārsteidza formāts – tas, kā varēja izšķirt tēlus no balss toņa vai žestiem. Agrāk domāju, ka, spēlējot teātri, skatuvei jābūt pilnai ar tēliem vai aktieriem, bet šī izrāde manu skatījumu uz teātri krasi izmainīja.
  • Mani pozitīvi pārsteidza tas, cik daudz tēlu aktieris var notēlot vienā izrādē, sevišķi Billes lomas atveidotāja Dace Bonāte, viņai tas izdevās lieliski.
  • Man patika, ka jauniešiem ļoti atpazīstami aktieri atveidoja lomas.
  • Pārsteidza tas, ka aktieriem bija tik ļoti liela enerģija un ka trīs aktieri varēja tik daudz lomu nospēlēt.
  • Man ļoti patika, ka visus varoņus atainoja tikai 3 aktieri un arī ka aktieri runāja ne tikai dialogā, bet arī stāstīja paši šo stāstu.
  • Mani pārsteidza tas, ka bija laba aktierspēle un ka tika precīzi attēloti vairāki notikumi no V. Belševicas grāmatas “Bille”.
  • Šajā izrādē mani pārsteidza tas, ka bija muzikāla noskaņa viscaur teātra izrādē.
  • Mani izrādē pozitīvi pārsteidza tas, ka katram dzīvē ir savi mērķi un, iespējams, tieši vide, kurā mēs augam, attīsta mūsu iekšējo spēku un liek mums dzīvē vēlēties sasniegt vairāk un pierādīt citiem, ka esam stipri, lai arī neviens no mums neko negaida un pat nenovērtē mūsu spēkus un iespējas.

Tā kā izrādē attēlotais laiks ir atšķirīgs no mūsdienām, viens no uzdevumiem skolēniem bija vērīgi skatīties izrādi un atzīmēt, kuras laikmeta iezīmes atklātas darbā, jo viegli to izdarīt laikabiedriem, pieaugušajiem, kuri piedzīvojuši režīmu maiņu, bet kuras detaļas ievēro 21. gadsimta pusaudži/ jaunieši, piemēram, 7. vai 12. klases skolēni?Par laikmeta iezīmēm skolēni lielākoties minējuši vēsturiskos notikumus (Ulmaņa laikus, valsts svētku svinēšanu, okupāciju, cilvēku emigrēšanu;  ierobežojumu sevišķi brīvi, skaļi izteikt savas domas un viedokli, jo bija jādzīvo pēc režīmā noteiktiem “pareiziem principiem”), kā arī tradīcijas, nodarbošanās, cilvēku uzvedību, ģērbšanās (arī frizūru) un varoņu runas stilu, dziesmu un deju izvēli atbilstoši attēlotajam laikmetam. Daži iedziļinājušies detaļās, piemēram, minot lupatu lelli, melnbaltās fotogrāfijas albumā, naudu, ka tolaik diviem latiem bijusi liela vērtība. Bija aizkustinoši lasīt komentārus, piemēram, kāds skolēns min šādas laikmeta iezīmes –  “basas kājas, trūkums, melna maize”.  Vai cita atbilde: “Galvenās laikmeta zīmes bija trūkums, brīvības apspiestība, sapņi par laimi, pārticību, brīvību.”

Katrs mākslas darbs izceļ kādas vērtības, par kurām liek domāt mākslas baudītājam. Skolēni minēja tādas vērtības kā ģimeni, mīlestību, draudzību, atbildību, drosmi, patriotismu, brīvību. Skolēni norādīja uz to, ka Bille no mammuča bieži saņēma asus vārdus, skarbu attieksmi, ka papucis bija Billes mierinātājs.

Daži komentāri: “Svarīgas nav finansiālās vērtības, bet gan apkārtējie cilvēki, un, lai cik grūti klātos, ja māk uz dzīvi paskatīties no gaišās puses un ja apkārt ir kaut viens labs draugs vai kāds, ar kuru dalīt savu bēdu, tad dzīve ir pat ne tikai paciešama, bet arī baudāma, kādai tai lemts būt.”

Raksta turpinājumā atspoguļoti dažu skolēnu secinājumi, ko viņi ieguvuši no šīs izrādes, par ko aizdomājušies, dzīvojot 21. gadsimtā.

  • Es aizdomājos par to, kā cilvēki bija jutušies tajos laikos, kā bija jutusies pati Bille (jeb V. Belševica, jo “Billē” ir aprakstīta viņas bērnība) un ar kādām grūtībām bija jārēķinās katru dienu (parādi, nevarēja atļauties maizi utt.).
  • Pat ja Bille dzīvoja tādā laika posmā un ar tādiem vecākiem, viņa turpināja būt stipra. Viņa vēlējās sevi pierādīt. Es aizdomājos par visām lietām, ko dara savādāk 21.gs.
  • Ir jānovērtē viss, kas man tiek sniegts, kaut vai es to nevēlos, man tas ir jānovērtē. Es aizdomājos par to, ka man nevajag uztraukties par naudas trūkumu, par izmešanu no mājām utt., bet Billei bija, un es sāku domāt, kā tas bija, kā viņa jutās par šiem notikumiem un par to, ka šie notikumi viņai var palikt gan kā bailes, gan kā mācība.
  • No šīs izrādes ieguvu to, ka 21. gadsimtā mēs brīvi katrs varam būt mēs pats, iedzīvoties savā jūtu pasaulē, pasaule tagad šajos laikos nav tik skarba, cik bija jūtama teātra izrādē.
  • Aizdomājos par to, kā man ir paveicies ar ģimeni un dzīvošanas apstākļiem. Jūtos pateicīga par to, ka mamma un tētis mīl mani un manas māsas, par to, ka mums nav jāuztraucas, ko mēs ēdīsim rīt vai parīt.
  • Jūtos pateicīga par to, ka man nekad nav sanācis piedzīvot karu.
  • Šī izrāde lika aizdomāties, ka mūsdienās, salīdzinot ar iepriekšējo gadsimtu, ir tik daudz iespēju, priekšrocību, kuras ir jāizmanto, jo citiem nebija tādu iespēju kā mūsu gadsimta sabiedrībai. Izrāde arī lika saprast, kā kādreiz dzīvoja cilvēki, kādas bija viņu laika galvenās vērtības.
  • Skatoties šo izrādi, es aizdomājos, cik ekskluzīva un moderna dzīve ir mums šodien, un sapratu, ka vienmēr ir jānovērtē, kas mums ir dots.
  • Es aizdomājos par to, cik mūsdienās visiem viss ir daudz vieglāk nekā tad, jo ir jādara daudz mazāk, par daudz ko ir parūpējusies tehnoloģija, pat visvienkāršākās lietas var paveikt, piespiežot pāris podziņu, un vairāk nekas cilvēkam pašam nav jādara. Kādreiz cilvēkiem tik maz pietika īstai laimei un bērni mācēja izbaudīt bērnību, nevis to pavadīt viedierīcēs, kas īsti neatklājot neko jaunu, un tas savā dzīvē maz ko radīs, jo viss jau ir pasniegts uz paplātes, neieguldot nekādas pūles un darba.
  • Aizdomājos, ka mūsdienās cilvēkiem, patiesībā, ir ļoti laba dzīve, nevis kā senāk, kad nebija pietiekami naudas pat iztikai, lai nomaksātu rēķinus, vajadzēja izdomāt dažādus risinājumus. Kā viens no risinājumiem, kas bija minēts arī izrādē, bija izdot gultas vietu.
  • Dzīve tad ļoti atšķīrās. Ja maza meitenīte tad priecājās par lelli, tad mūsdienās reti kurš bērns spētu novērtēt to, jo tehnoloģijas ir pārņēmušas viņu smadzenes. Vecāku sniegtā mīlestība un uzmanība ir svarīga cilvēka bērnībā, jo bērnībā gūtās traumas cilvēka smadzenēs ir ieprogrammētas uz visu atlikušo mūžu, lai arī cik sliktas un traumatizējošas tās ir. Cilvēku vērtības no mūsdienām ļoti atšķiras.
  • Bērnība gan agrāk, gan šobrīd ir fantāzijas bagāta. Bērna dzīvē svarīga loma bija/ir vecākiem.

Daudz domu savirknēts šajā rakstā. Protams, bija arī daži skolēni, kuriem izrāde ne visai piesaistīja uzmanību. Kāds rakstīja, ka grāmata patikusi vairāk nekā izrāde, un tā tas var būt. Daļa skolēnu redzējuši arī filmu “Bille”, bet tieši daudzveidībā jau ir mākslas skaistums un brīnums, kā katrs režisors interpretē daiļdarbā atklātās vērtības un problēmas, caur kādu skatpunktu palūkojas un liek iedziļināties skatītājam. Un katru reizi skatoties izrādi vai filmu, mūsu uzmanības centrā jau nonāk citas detaļas un emociju, attieksmju nianses. Taču der atcerēties, ka mazā Bille, piedzīvojot savā bērnībā gan cildeno, gan zemisko, kļuva par populāru latviešu dzejnieci un rakstnieci Vizmu Belševicu (1931-2005), kuras darbi iekļauti Latvijas kultūras kanonā, kura saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni (1994) un Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā (2002).

Paldies Latvijas Nacionālā teātra radošajai komandai par izrādi un skolēniem par kultūras baudīšanu un uzrakstītajiem komentāriem! Vēlējums jauniešiem – lai jums skaista jaunība un skaisti sapņi, lai stipras ģimenes, lai apņēmība un drosme konstruktīvi risināt problēmas, lai izdodas īstenot iecerēto, veidojot savu ģimeni, savu pilsētu vai ciemu, savu Latviju labāku!

Iveta Āboliņa, projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore (15.03.2021.)

Categories: Citāti | Komentēt

Teātra izrādes “Svina garša” emocijas sajūtamas arī “caur ekrānu”

Valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 2021. gada 11. martā Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēniem bija iespēja izvēlēties, kuru no Latvijas Nacionālā teātra izrāžu ierakstiem noskatīties – “Bille” vai “Svina garša”. Deviņas klases izvēlējās piedzīvot izrādē “Svina garša” atainoto. Darbs veidots pēc latviešu rakstnieka Māra Bērziņa romāna “Svina garša” motīviem. Par abām izrādēm skolēni sniedza rakstveida atgriezenisko saiti Google aptaujas formātā un spriedīs vēl mācību stundās par laikmeta iezīmēm, vērtībām, valodas lietojumu teātra izrādē un mūsdienās.

            Skatītāju simpātijas novērtējums par filmu vai teātra izrādēm savulaik izteikts ar 5 zvaigznēm vai acīm, šobrīd arī teātra mājas lapā ir iespējams izlasīt teātra kritiķu recenzijas un ierakstīt skatītāju komentārus – atsauksmes. Šoreiz rakstā minēta skolēniem saprotama vērtēšanas sistēma 10 ballu skalā, respektīvi,  85% Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēnu izrādes radošajai komandai (īpaši režisoram Valteram Sīlim) par izrādi “Svina garša” piešķīruši 8-10 balles, kas nozīmē ļoti labi/teicami/izcili. Dažus izrāde īpaši nav aizkustinājusi, tāpēc arī zemāks vērtējums, bet par estētisko gaumi nestrīdas.

Skolēni komentāros tika aicināti atbildēt uz jautājumiem, kas visdziļāk ietekmējis, kuras laikmeta vērtības un iezīmes saskatījuši teātra izrādē un pie kādiem secinājumiem nonākuši, par ko aizdomājušies, dzīvojot 21. gadsimtā!  Turpinājumā aicinu Tevi, lasītāj, ielūkoties skolēnu komentāros, jo viņi ir patiesi, raksta, ko domā.

  • Mani visdziļāk ietekmēja spilgtais un profesionālais latviešu aktieru tēlojums,  kā viņi parādīja emocijas, kā attēloja satraukumu un neziņu par notiekošo.
  • Galvenā aktiera (Raimonda Celma) lieliski nospēlētā loma patiešām aizkustināja.
  • Pats stāsts jau, manuprāt, ir pietiekams, lai cilvēku ietekmētu un aizkustinātu, taču aktieru sniegums un izrādes noformējums visu vēl vairāk padziļina.
  • Ietekmēja ļoti laba aktieru profesionālā spēle un pats “Svina garša” sižets. Notikumi parāda, cik ātri un negaidīti var mainīties cilvēka dzīve, pat īsti nenojaušot, kā viss var izvērsties.
  • Pozitīvi pārsteidza tas, kā tika pasniegta šī grāmata un stāsts.
  • Man laikam visvairāk ietekmēja beigas, bija grūti saprast, kas notiek, bet visvairāk pārsteidza grāmatā sarakstītais par cilvēkiem, cik bija nogalināto. Bija tik sāpīgi skatīties, arī asaras nobira. Matīss bija ļoti stiprs puisis, un ļoti patika skatīties šo izrādi.
  • Mani visdziļāk ietekmēja izrādē parādītā netaisnība par to, ka Matīsam bija jādodas uz geto, lai gan viņš nebija ebrejs. Izrādē nebija momentu, kad es nejutu līdzi galvenā varoņa pārdzīvojumam.
  • Pārsteidza, kā pret cilvēkiem izturējās tikai viņu etniskās izcelsmes dēļ.
  • Izrāde parāda, ka pat nevainīgi cilvēki, kuri vēlējās tikai labu, tiek pakļauti šādām šausmām.
  • Izrādes sižets bija satraucošs, visdziļāk ietekmēja mirklis, kad cilvēkus izveda lopu vilcienos no Latvijas.
  • Mani visdziļāk ietekmēja tas, ka visu teātra izrādi pavada viens pārpratums pēc otra, piemēram, tas, ka Matīss ir ebrejs vai Nikolaja vaina pie krāsu sajaukšanas. Varoņu centienus paskaidrot taisnību neviens nevēlējās dzirdēt, jo “taisnība” jau tika izlemta viņu vietā. Un par to cieta tie, kas bija vismazāk vainīgi.
  • Mani visvairāk ietekmēja 1. daļas beigas, kurā Matīsam iešāva, jo tādu pavērsienu es nebiju gaidījusi.
  • Pašas izrādes beigu notikumi, kad Matīss jau bija šausmīgā stāvoklī, kas skatītājam deva arī tādu iespaidu, kad nācās padomāt, kas ir realitāte un kas iedomas. Beigu moments jau bija tas pats nopietnākais brīdis, kas parādīja viņa traģisko likteni visspilgtāk. Tā vien liekas, ka tajos laikos izvairīties no traģiska likteņa un piedzīvot laimīgas beigas bija gluži vai neiespējami.
  • Nogalināto cilvēku skaits, ko parādīja no grāmatas izrādes beigās; fakts, ka Matīss nekad nesatiks savu bērnu.
  • Visvairāk mani ietekmēja vizuālais iespaids, kas tika veidots, lai sajustu dzīvi kara laikos, kur cilvēcības līnija bija ļoti plāna.
  • Mani visdziļāk izrādē ietekmēja sniegtā un lasītā informācija par ebrejiem un viņu smagajiem pārdzīvojumiem. Man tas likās ļoti emocionāli, jo šīs bailes, nespēks, izmisums un neziņa ebrejus mocīja visu to šausmīgo laika posmu.
  • Visdziļāk ietekmēja jūtamās emocijas, šķiet apbrīnojami, cik spēcīgi tās bija sajūtamas kaut arī “caur ekrānu”.
  • Visdziļāk mani ietekmēja brīži, kad cilvēki, baiļu sajūtas dzīti, bija ar mieru darīt visu, lai izdzīvotu. Protams, šādos brīžos cilvēkus pārņem panika, bet, manuprāt, jācenšas nomierināties un jāpadomā arī par citiem, jārīkojas tā, lai visu dzīvi nebūtu jācīnās ar sirdsapziņas pārmetumiem.
  • Man lika apdomāties brīdis, kad Matīsa vecāki un draudzene devās prom, viņš palika viens pats un nebija neviena tuvinieka, tas man lika sajusties bēdīgi, jo es viņa vietā iedomājos sevi, ka pēkšņi esmu viena.
  • Mani visdziļāk ietekmēja tas, kā izrādē tika atspoguļota svina garša mutē, kā arī Latvijas valstī.
  • Tikai cilvēki, kuriem patiesi rūpi, palīdzēs jebkurā dzīves situācijā, nedomājot par sevi vai savu likteni. Es aizdomājos par to, ka 21. gadsimta ikdienas dzīvi nevar salīdzināt ar to, kam cilvēki gāja cauri kara gados. Stereotipi cilvēka ikdienu var ļoti ietekmēt.
  • Dzīvojot šajā laikā, jācer, ka mūsu dzīves nevar tik ļoti izmainīties daudzu gadu laikā nekontrolējamu iemeslu dēļ kā Matīsa, kurš vienu brīdi bija laimīgs jaunietis ar cerībām uz nākotni. Karam sākoties, viņam viss tika atņemts, un beigās arī viņa dzīvība.
  • Protams, esmu laimīga, ka dzīvoju brīvā un miera pilnā Latvijā. Taču izrāde vēl lika aizdomāties, cik gan ļoti cilvēki var būt nežēlīgi viens pret otru.
  • Aizdomājos par to, kā tajā laikā dzīvoja cilvēki, nevarēja zināt, kas notiks, kuram uzticēties. Vienu dienu tu varēji būt pārticis un dzīvot labu dzīvi, bet jau nākamajā dienā tev vajadzēja bēguļot.
  • Vēsture nekad nekur nepazudīs. Tikai tāpēc, ka mēs dzīvojam citā laikmetā, nenozīmē, ka mums nav nepieciešams zināt vēsturi. Mēs esam ārkārtīgi privileģēti.
  • Manuprāt, jābūt pateicīgiem, ka mūsdienās vairāk vai mazāk (kā kurā valstī un reģionā) dominē rasu vienlīdzība, ka nav kara apstākļu. Mūsdienu jaunatnei būtu neiespējami izdzīvot tādos apstākļos.
  • Dzīvojot 21. gadsimtā, vārda brīvība un jušanās droši savās mājās vai uz ielas ir pašsaprotama lieta. Tomēr pirms gandrīz gadsimta tā nebija, un par savu dzīvību bija jābaidās pat no valsts un valstsvīriem. Tomēr vislielākais absurds ir tāds, ka arī mūsdienās cilvēkiem nākas ciest savas tautības dēļ – tā ir problēma, kuru sen vajadzēja atstāt pagātnē, diemžēl tāda vēl pastāv un izraisa asas diskusijas sabiedrībā.
  • Man patika, ka vēsturiski jau ļoti nozīmīga un drūma tēma latviešiem, ko būtu svarīgi atcerēties un padomāt, nebija pilnīgi visa izklāstīta tikai nopietnībā un sāpēs, bet diezgan piemērots daudzums humoristisku mirkļu, kas noteikti lika pasmieties, kas arī brīžiem nedaudz pacēla pašu noskaņu.
  • Šausmīgi grūti pašam iejusties tajos laikos, kad Latvijā mainījās vairākas varas. Cilvēkam, kurš nekad nav personīgi piedzīvojis to un emocionāli izgājis tam cauri, ir ļoti grūti arī īsti to izprast. Protams, ir pieejami ļoti daudz šāda veida mākslas darbu, kas ļoti veiksmīgi un tiešām emocionāli izved cauri Latvijas vēsturei un liek padomāt un aizdomāties par pašu dzīvi, vērtībām un visu, kas mums ir dots.
Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir svina_garsa_1-2.jpg
  • Cilvēki mūsdienās vairāk ir kopā viens ar otru nekā 1940. gadā. Tomēr, kad mūsdienās plosās vīruss, tad baiļu sajūta ir līdzīga tāpat kā agrāk.
  • Katrā gadsimtā ir savs pagrimums – 20. gs. tie bija kari, 21. gs. – pandēmija. Lai arī kā mums negribētos dzīvot pandēmijā, mums ir paveicies, ka nedzīvojam kara apstākļos, bet brīvā Latvijā, demokrātiskā valstī.
  • Pēc izrādes noskatīšanās saglabājas smeldzīga sajūta un pateicība par laiku, kurā dzīvojam. Lai arī bija cilvēki, kuru acīs šis laiks bija citāds, tam pielāgojās, tomēr tik daudz cilvēku cieta, gāja bojā vai izdzīvoja ar rētām – gan ārējām, gan iekšējām.
  • Šī izrāde deva iespēju ”izlasīt” Māra Bērziņa darbu ”Svina garša”, ielūkoties 20. gs. 40. gados un ieraudzīt ar savām acīm, kāda bija dzīves realitāte tajā laikā. Mūsdienu jaunietim pat ir grūti iedomāties, kāda bija to laiku dzīve, bet viens ir skaidrs, tas bija briesmīgi. Tas, kā viena vara nomainīja otru un iedzīvotājiem nekas cits neatliek, kā pieņemt jauno varu, dzīves apstākļi un baidīšanās par savu dzīvību, ir neapskaužami.
  • Pēc izrādes noskatīšanās es sapratu, cik viegli ir mums tagad dzīvot bez kariem un tik lielām nesaskaņām, kuras aizved līdz nāvei. Cik labi ir dzīvot saskaņotā un draudzīgā valstī. Cik svarīgi ir rūpēties par citiem, ja tas ir nepieciešams. Šī teātra izrāde parādīja, ka mūžs nav nemaz tik ilgs, kā liekas, tie gadi paskries nemanot. Es aizdomājos par saviem vistuvākajiem cilvēkiem, kuri arī varētu būt sāpināti, bet ne fiziski, kā tas bija izrādē, bet tieši emocionāli, un to, cik ļoti iespējams vecvecākiem ir nepieciešams mans atbalsts.
  • Aizdomājos, cik latvieši ir stipra tauta. Lai kam mēs ietu cauri, vienmēr nostājamies atpakaļ uz abām kājām.
  • Par varoņiem nepiedzimst, bet gadās, ka par tādiem kļūst visikdienišķākie ļaudis.
  • Es aizdomājos par to, cik patiesībā karš ir bijis bezjēdzīgs. Visiem tiem cilvēkiem, kuri ne pie kā nebija vainīgi, viņiem nebija jāmirst, nebija jāiznīdē vesela tauta kaut kādu principu dēļ. Es sapratu to, cik cilvēka daba spēj būt nežēlīga, ļauna un vienaldzīga. Aizdomājos arī par to, cik lieli varoņi bija tie cilvēki, kas cīnījās ne tikai savas ģimenes, bet arī dzimtenes labā, jo es nezinu, vai 21. gadsimta cilvēks, spētu izciest kaut pusi no tā, ko izcieta cilvēki Otrā pasaules kara un Holokausta laikā.
  • Noskatoties šo izrādi, ieguvu lielāku priekšstatu par Latvijas vēsturi. Tā lika aizdomāties par to, cik labā laikā patiesībā dzīvoju, jo man nav ikdienā jāuztraucas par savu dzīvību, man ir brīvas tiesības izteikties un netikt par to sodītai. Šobrīd arī dzīvojam ierobežojumos, taču tie nav ne tuvi vēsturē palikušajam vājprātam, nevaru iedomāties, kā tas ir, kad pat uz ielas ir bail iziet. Varu vienīgi apbrīnot tajā laikā dzīvojošos cilvēkus.
  • Šī izrāde lika aizdomāties par parastā cilvēka nespēju cīnīties pret okupantu ieviestajiem noteikumiem un nežēlību, par dažu cilvēku lētticību jeb aklu ticēšanu propagandai un avīžu rakstiem.
  • Visos laikos būs cilvēki, kuri mācēs izmantot jebkuru situāciju savā labā, kuri vienmēr centīsies glābt savu ādu, tomēr būs arī tādi, kuri centīsies palīdzēt līdzcilvēkiem, neskatoties ne uz ko.
  • Man ļoti patika šī izrāde. Novērtēju, ka man bija iespēja to skatīties un paplašināt savu redzesloku. Brīdī, kad tika izsludināts, ka Latvija vairs nav brīva, bija cilvēki, kuri tam neticēja. Tas man liek aizdomāties par to, ka nekad nevar zināt, kas nākotnei ir padomā. Dzīvojot 21. gadsimtā, to es varu sasaistīt ar Corona vīrusa izsludināšanu. Bija ļoti daudz cilvēku, kuri šī vīrusa esamībai neticēja. Tomēr tā izrādījās taisnība, nu mums ir ciešanas, gluži kā „Svina garša” izrādē attēlotajā laikmetā. Šobrīd mēs piedzīvojam bakteriālo karu, ir grūti, bet mums ir jānovērtē, ka pa ielām nestaigā cilvēki, kuri var nogalināt nevainīgus cilvēkus. Jānovērtē tas, ka, tīši vai netīši neievērojot komandantstundu, uz mums netēmē ar ieročiem.
  • Noteikti, mums jānovērtē, ka mums ir mājas un miers virs zemes. Manuprāt, nu jau 21.gadsimtā šādi notikumi vairs nebūtu iespējami, jo mūsdienu pasaule un civilizācija ir attīstījusies, pilnveidojusies un palikusi gudrāka. Skatoties šo izrādi, es aizdomājos, kā man pietrūkst kultūras dzīves un skatīties šo izrādi klātienē …

Domāju, ka šie skolēnu vārdi apliecina mākslinieku un viņu radīto kultūras norišu patieso vērtību. Sakām paldies Latvijas Nacionālā teātra kolektīvam, izrādes ieraksta veidotājiem un SIA Biļešu paradīzei par iespēju šobrīd piedzīvot teātri katrā mājā (pilsētā vai laukos). Lai protam jēgpilni izmantot digitālās ierīces sevis pilnveidei arī turpmāk! Uz tikšanos klātienē kādā teātra izrādē!

Iveta Āboliņa, projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore (15.03.2021.)

Categories: Citāti | Komentēt

Iekāpt notāra kurpēs

2021.gada 3.martā  notika tiešsaistes vieslekcija “Iekāp notāra kurpēs”, kurā piedalījās 12.a klases skolēni.  Lekcijas galvenais mērķis bija iepazīstināt skolēnus un jauniešus ar notāra profesiju.

Lekcijas vadītājs – radio “Pieci.lv” ētera balss  Magnuss Eriņš, piedalījās notāre Anta Maldupe-Krūmiņa un notāra palīgs Harijs Rubenis.

Ko dara notārs?
Notārs sastāda testamentus, apliecina dokumentus, izdod apostilu, pilnvaru, slēdz līgumus (piemēram, dāvinājuma līgums, uztura līgums, laulību līgums) u.c.

Uz vadītāja jautājumu, kāda ir Latvijas sabiedrības attieksme pret laulību līgumiem, notāre Anta Maldupe-Krūmiņa atbildēja, ka mūsdienās cilvēki sāk domāt savādāk, tāpēc arvien vairāk cilvēku Latvijā slēdz šos līgumus. To galvenais mērķis ir regulēt mantiskās attiecības.

Kas notāram ir jāmāk?
Jāpiemīt spējai risināt strīdus.
Spēja paturēt prātā lielu informācijas daudzumu.
Atbildība.

Kāpēc ir vajadzīgi tieši šādi eksāmeni?
Latviešu valoda – tekstu rakstīšana, viedokļa rakstīšana, argumentācija u.c.
Angļu valoda – jo vairāk svešvalodu pārvalda, jo plašāks klientu loks.
Vēsture – tiesību pamati.
Matemātika – procentu aprēķināsana u.c.
Ekonomikas pamati – piemēram, aprēķināt biroja peļņu.
Informātika – digitālās prasmes.


Ekrānšāviņš no lekcijas


Ekrānšāviņš no lekcijas


Ekrānšāviņs no lekcijas

Valsts prezidenta Egila Levita un tieslietu ministra Jāna Bordāna atbildes uz skolēnu jautājumiem

  1. Jautājums valsts prezidentam Egilam Levitam:“12. Saeima grozīja Satversmi un noteica, ka valsts prezidenu jāievēlē atklātās vēlēšanās. Vai uzskatāt, ka atklāts balsojums ir labāks par aizklātu, un kāpēc?”

       Ir jāskatās, kas tā ir par amatpersonu, valsts prezidents ir politiska amatpersona, kuru deputāti ievēl pēc politiskiem kritērijiem, un tas ir citādāk, nekā ,piemēram, ar tiesneša apstiprināšanu, jo tiesneši nav politiskas amatperonas un viņiem ir nepieciešams profesionāls novērtējums. Attiecībā uz politskām amatpersonam, ir jābūt skaidrs, kāda ir attiecīgo frakciju un deputātu politiskā nostāja par noteikto amatpersonas kandidātu, tāpēc tas ir tikai loģiski, ka politiskas amatpersonas ir jāievēl atklāti nevis aizklāti.

  • Jautājums tieslietu ministra Jānim Bordānam: “Kas un kāpēc jums savā darbā patīk vislabāk, un ar ko un kāpēc no sava paveiktā esat vislepnākais?”

     Šis ir ļoti būtisks jautājums katram cilvēkam viņa darbā, it īpaši jauniešiem, jo tieši tā mēs varam atrast sev labāko nodarbošanos. Man vislabāk manā darba patīk tas, ka es šajā dzīves posmā varu īstenot visas savas ieceres, kuras es savā citā dzīves darba gājumā biju atklājis, ka tās ir nepiciešamas sabiedrībai un Latvijai, un šis darbs, man kā juristam, dod visplašākas iespējas šis ieceres paveikt.  Arī tas, ka es esmu paveicis kādu darbu, un es redzu šī darba augļus un rezultātus. Esmu lepns par to, ka savā Tieslietu ministru profesijā man ir izdevies apstiprināt svarīgos valsts posteņos labus, profesionālus un godprātīgus cilvēkus. Vēl es esmu lepns, ka mums ar komandu izdevās īstenot vienu mūsu kopējo ieceri, kas bija paveikt tieslietu auditu Valsts prokorotūrā un tieslietu sistēmā, kas notika pusotra gada laikā.

  • Jautājums valsts prezidentam Egilam Levitam:“Kāda ir jūsu nostāja par valsts aizsardzības mācības nepieciešamību Latvijā?”

       Šis ir ļoti svarīgs jautājums.  Valsts aizsardzības mācība dod iespēju un prasmes cilvēkam rīkoties ārkārtas situācijā, aizsargājot savu valsti. Es uzskatu, ka šīs pamatprasmes ir jāprot un jāapgūst jau vecākajās klasēs skolā. Vienlaikus valsts aizsardzības mācība arī nozīmē to, ka mums ir jāiepazīst tuvāk, kas ir mūsu valsts, kā tā funkcionē, un kāda ir mana konkrētā cilvēka loma valstī, un es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, ka tad, kad jūst kļūstat par pilntiesīgiem pilsoņiem, sasniedzot 18 gadus, lai jūs jau zinātu gan jūsu tiesības, gan pienākumus, gan arī uzdevumus valstī. Viens no pilsoņu pienākumiem ir aizsargāt valsti, jo valsts ir tikai tad, ja visi pilsoņi aizsargā to un attiecas pozitīvi pret to. Aizsardzības mācība ir tā, kur var var apgūt visas šīs prasmes, gan poltiskās iemaņas militārajā dienestā, gan visu šo ideju un mācības par valsti kā tādu, tāpēc es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, ka šī aizardzības mācība beidzot tiek ieviesta skolās.

  • Jautājums tieslietu ministra Jānim Bordānam: “Vai jūs neuzskatāt, ka tiesneša amats nebūtu jāpiešķir uz mūžu,ņemot vērā bieši vien pamatotos sabiedrībā  valdošo  neapmierinātību ar tiesnešu lēmumiem un rīcību?”

     Es uzskatu, ka šī sistēma, kas ir pieņemta, ka tiesnesis vispirms ir apstiprināts uz 5 gadiem un tad tiek apstiprināts uz mūžu nav nepareiza, tā ir laba sistēma, jo tā sniedz tiesnesim neatkarības garantijas, un tas ir ļoti svarīgi, lai tiesnesi nevarētu ietekmēt viņa spriedumu lemšanā, bet tas ar ko sabiedrība ir neapmierināta ir objektīvs rādītājs, ka tiesu sistēma varbūt nefunkcionē tā, kā sabiedrība saredz, kas būt pareizākais un labākais rezultāts, taču tas, kas patiesībā ir jālabo, ir tas, ka ir jāuzlabo tiesnešu darba kvalitāte un tiesnešu kvalifikācija, un tas ir virziens pie kura mēs strādājam, tas varbūt prasa laiku, bet tas pamazām notiks.

  • Jautājums valsts prezidentam Egilam Levitam: “Izstāstiet kādu profesionālu notikumu, kur jums vajadzēja visu savu drosmi!”

     Kad es kļuvu par tiesnesi Eiropas cilvēktiesību tiesā, un man pirmo reizi bija jāvada tiesas sēdes, kur nav pārstāvēti tikai pilsoņi, bet arī visa valsts,  man bija zināmi jāsaņemas, lai izietu priekšā un sākt vadīt šo procesu, bet pirmā reize uzstājoties vienmēr rada zināmu stresu ikvienam. Tagad man stresu un uztraukumu izraisītu tas, ja man negaidīti liktu iet uz skatuves un nodziedāt kaut ko, tad man būtu jāsaņem visa drosme un es pat nezinu, vai man tik daudz drosmes pietiktu, lai sāktu dziedāt mikrofonā skatītāju priekšā.

Helēna Zaķe  un Ieva Bērzmārtiņa, 12.a

Categories: Citāti | Komentēt

Valsts prezidents, pandēmija un jaunieši

26. februārī Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas “Parlamentārā demokrātija” skaidrošanas ciklā notika pēdējā tiešsaistes lekcija “Kāda ir prezidenta loma?”. Mērķis ir izskaidrot skolēniem parlamentārās demokrātijas varas iestāžu būtību, šoreiz- par prezidenta lomu tajā. Lekcijā piedalījās Eiropas parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele, Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas eksperte Žaneta Ozoliņa, Vēstnieku skolas absolventi- Elīza Kalva, Sabīne Strautiņa, Mihaels Korčevskis un pats galvenais viesis- Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Kā E.Levits raksturo parlamentāro demokrātiju?

Parlamentāra demokrātija ir forma, veids, kā mēs paši sevi pārvaldām. Tā kā mūsu tauta nevar visa vienlaikus sanākt kopā un lemt par valsti, tā ir izvelējusies profesionālus pārstāvjus, kas katru dienu sava darba ietvaros strādā parlamentā un veic šīs pārvaldes funkcijas. Tautas uzdevums ir apdomāti ievēlēt šos pārstāvjus, sekot līdzi viņu darbam, bet parlamentāriešu uzdevums- veikt savu darbu tautas interesēs. Parlamentārās demokrātijas politikas centrs ir parlaments un valdība, bet prezidentālā republikā- prezidents. Latvijā politika tiek veidota Saeimā, prezidentam ir parlamentu papildinoši uzdevumi.

Kāda ir prezidenta loma parlamentārā demokrātijā?

Valsts prezidentam ir papildinoša loma un specifiski uzdevumi trīs nozarēs:

Ārpolitikā:

  • tikties ar citu valstu prezidentiem;
  • piedalīties pasākumos, kur tiek pārstāvētas valsts intereses;
  • pieņemt ārvalstu pārstāvjus.

Nacionālajā drošībā:

  • prezidents ir bruņoto spēku augstākais vadītājs- viņa vadībā notiek Nacionālās drošības padomes sēdes, kas lemj par augstākā līmeņa drošības jautājumiem, saistībā ar iekšējo drošību.

Iekšpolitikā:

  • prezidents izsaka viedokli par valdības, Saeimas darbu, bet šis viedoklis nav lēmums. Valsts prezidentam ir tiesības tikai argumentēt.

Kā prezidents strādā pandēmijas laikā?

Šī “jaunā realitāte” ir reducējusi ārpolitikas darbību. Vislabākajā gadījumā ārpolitiskie pasākumi notiek klātienē, tomēr šobrīd bieži vien nav citas iespējas, kā sarunas rīkot tiešsaistē. Situācija nav vairs tik kritiska, jo ir sākusies vakcinācija un atjaunojas diplomātiskā darbība. Piemēram, 25. februārī Ministru prezidents aizbrauca uz Briseles Eiropas parlamentu, lai publiskā sēdē pārstāvētu valsts intereses.

Kādas saskatāmas problēmas ir Latvijas demokrātijā?

Latvija ir neierobežoti demokrātiska valsts, arī tiesiska, bet, tāpat kā citas valstis, nav ideāla un nekad tāda nevarētu būt. Mūsu demokrātijas traktu varētu uzlabot vairākos veidos:

  • uzlabojot pilsoņu līdzdalību, lai arvien vairāk cilvēku piedalītos pašvaldību, Saeimas velēšanās un kopīgi risinātu politiskus jautājumus;
  • pilsoņi varētu iesaistīties partijās, organizācijās, jo šī iesaiste ir nepietiekama.

Vai pandēmijas situācija padarīja Latvijas iedzīvotājus vienotākus?

Latvijas sabiedrība ir pilnīgi visi iedzīvotāji, kas sastopas ar vienu problēmu, kopēju izaicinājumu, kur izpaužas šī vienotība. Kā tas notiek, par to cilvēku kopumā rodas pretēji viedokļi, piemēram, par ierobežojumu pastiprināšanu vai pamīkstināšanu utt. Mēs visi esam vienas problēmas priekšā, un atbildes ir dažādas, bet problēmu mēs vienoti risinām kopā.

Vai pandēmija ietekmē demokrātiskās vērtības?

Demokrātijas vērtības tiek ietekmētas neatkarīgi no pandēmijas, jo 21.gs. vērtību sistēma mainās ļoti strauji. To ietekmē dažādi notikumi un viens no tiem ir pandēmija. Viena no šīm vērtībām ir globālā solidaritāte, kas atvieglo globālo jautājumu risināšanu, jo pandēmija ir uzlabojusi globālo stāvokli. Vērtības pašas par sevi ir samērā daudz, bet izšķirošais ir šo vērtību izkārtojums zināmā secībā. Grūti pateikt, kura vērtība zaudēs savu nozīmi pēc pandēmijas, bet būs vērtības, kas šajā hierarhijā mainīs savu pozīciju.

Vai pandēmijas sekas ir ietekmējušas politisko struktūru Eiropā vai Latvijā?

Pandēmija pierādīja, ka pastāv jautājumi, uz kuriem mums nav sagatavotas atbildes. Runājot par valsts aizsardzību, politiķi domā, kā aizsargāt valsti, domā par to, kāda būs reakcija apdraudējuma gadījumā. Pandēmijas jautājums šokēja mūs visus, jo tas bija neparedzams “uzbrukums” no “ neredzama ienaidnieka”, kurš mūs ir ļoti ietekmējis. Neviena valsts nebija tam gatava. Tikai zinātnieki minēja, ka pastāv globālas pandēmijas iespēja, tomēr tam neviens īsti negatavojās. Nebija motivācijas pirms 2 gadiem gatavot pandēmijas plānu, jo tas nebija aktuāli. Covid- 19 ietekmēja struktūru tā, ka turpmāk politikā tiks plānotas aizsardzībspējīgas struktūras pret šāda veida krīzēm.

 Kāpēc krīzes situācijā valsts nevar atbalstīt visus uzņēmumus?

Visi cieš no krīzes, bet daļa uzņēmumu cieš vairāk, un tie uzņēmumi arī  jāatbalsta. Valsts atbalsta tos, kuri tagad nedrīkst strādāt, dodot dīkstāves pabalstus, pabalstus ģimenēm ar bērniem, senjoru pabalstus. Tie visi ir krīzes risinājumi, lai mēs “iznāktu” no krīzes vienmērīgi, ne pārmērīgi cietuši. Tomēr jāatceras, ka pabalsts ir aizņēmums, kas būs jāatdod. Mēs šobrīd aizņemamies, lai kādam palīdzētu, bet jādomā ari par to, kā to vēlāk atdot.

Kuri Eiropas Savienības  un pasaules dienas kārtības jautājumi ir būtiskākie Latvijai?

Pandēmijas jautājums ir aktuālākais, bet ir virkne citu jautājumu. Piemēram, jautājums par informatīvo telpu: Latvija pieder pie valstīm ar lielu pieredzi hibrīdkarā, un mūsu sabiedrības apziņa ir pieaugusi vairāk nekā citam valstīm. Tādējādi mēs varam sniegt pieredzi citiem. Tieši Latvija izsludināja paziņojumu pret viltus zinām, kas ir būtiski visam valstīm. Drošības jautājums: mēs esam pasaules varenākās drošības organizācijas NATO dalībvalsts un mums ir jārūpējas, lai NATO attīstītos līdz ar mainīgo situāciju un nodrošinātu dalībvalstīm augstu drošības līmeni. Eiropas Savienības jautājums: mēs esam apzinīga, aktīva ES dalībvalsts. Jāskatās, lai ES intereses pasaulē tiek uztvertas nopietni, lai šis būtu svarīgs viedoklis pasaules līmenī.

Kā E.Levits uzklausa jauniešu viedokļus?

Es tiekos ar jauniešiem, lai pats ņemtu vērā jūsu domas, veidotu ar jums dialogu, jo jauniešu domas man šķiet ļoti svarīgas. Manas dienas kartībā ir diezgan daudz tikšanās ar jauniešiem kopš pirmās amata dienas. Agrāk tas notika Rīgas pilī, reģionālajās vizītēs, šobrīd notiek attālināti.

Kādu padomu E.Levits sniegtu jauniešiem, lai viņi vairāk varētu izprast poliskos notikumus un procesus ES un Latvijā?

Ja jūs gribat izprast to, kas notiek sabiedrībā un politikā, jums ir jāinteresējas par to ticamos mediju portālos. Jums jāiemācas atšķirt jēdzīgu no mazjēdzīgas informācijas. Sākumā uzzināt, sekot līdzi, tad kritiski veidot savu viedokli, izvērtēt  politisko notikumu.

Kādu E.Levits redz Latviju pēc 10 gadiem?

Līdz ar 2020.-2025. gadu Latvijas sabiedrībā būs ienākusi jauna paaudze, kas skatīsies uz pasauli globālāk, līdz ar to notiks ātrāka attīstībā visās jomās. 2030. gadā mēs būtu modernāko Eiropas valstu vidū, jo mēs būsim pārņēmuši latviskus, praktiskus, pārdomātus jauninājumus, kur valdīs visu iekļaujošs modelis.

Kā iedvesmot jauniešus , kuriem pandēmijas laikā ir depresija?

Es saprotu, ka ir psiholoģiska spriedze, ja socializējies jaunietis pēkšņi vairs nevar satikties ar saviem draugiem. Tomēr jāatceras, ka šis viss beigsies, cerams šovasar. Ja mēs būsim aktīvi, šis viss beigsies ātrāk. Iesaku strādāt ar sevi, runāt par to ar vecākiem, draugiem, kā izturēt šo grūto situāciju.

Bieži vien parlamentārā demokrātijā parlaments pieņem likumus nozarēs, kur paši politiķi nav kompetenti. Kādas ir E.Levita domas par šo?

Ir nozaru eksperti, kuri pārzin kādas nozares darbību, visbiežāk cilvēki ar augstāko izglītību. Politiķu kompetence ir savādāka- politiķim nav jābūt speciālistam, piemēram, būvniecības nozarē. Veselības ministram arī nav jābūt ārstam. Viņš var būt, bet viņa uzdevums ir izsvērt dažādas intereses attiecīgajā nozarē. Piemēram, ir būvētāju intereses un sabiedrības intereses. Labs un kompetents politiķis spēj sabiedrības intereses vislabāk sabalansēt, argumentēt, kritiski izvērtēt šos argumentus. Viņš ir kompetents politiķis, kurš nav ne ārsts, ne būvnieks, ne kaut kas cits. Politiķim nav jābūt savas nozares speciālistam, lai viņš būtu kompetents politiķis.

Vai Latvijas prezidents var atlaist Ministru prezidentu?

Satversme to neparedz. Prezidents var tikai izteikt neuzticību kā viedokli par Ministru prezidenta atlaišanu. Tādā veidā Ministru prezidenta atlaišanu ļauj izskatīt Saeimai. Savādāk ir prezidentālā demokrātijā, piemēram, Francijā, kur prezidentam ir šādas tiesības atlaist valdības vadītāju.

Vai vajadzētu paplašināt prezidenta pilnvaras?

Ja Latvija ir izvelējusies parlamentāru iekārtu, mums pie tās vajadzētu palikt. Nevar teikt, ka kāda no iekārtām ir labākā, jo katrā ir plusi un mīnusi. Levits uzskata, ka prezidenta kompetences varētu uzlabot krīzes situācijā. Prezidents varētu atlaist Saeimu krīzes stāvoklī un divu mēnešu laikā noorganizēt jaunas parlamenta velēšanas.  Tā kā E.Levits pats ir strādājis par tiesnesi, šajā idejā prezidents darbotos kā tiesnesis, sakot- ja parlaments nevar glābt krīzes situāciju, jādod vārds tautai.

Vai tautas balsošanas rezultātā var mainīt Latvijas varu uz monarhiju?

Demokrātijā augstākā vara pieder tautai, bet kamēr pastāv konstitūcija- Satversme, vara nevar darboties pret to. Tauta, ierosinot likumus, nevar pārkāpt konstitūciju. Ārpus tiesībām to var mainīt revolucionārā ceļā. Tauta var mainīt Satversmi, arī ierosinot likumprojektu par Satversmes grozījumu.

Vai skolēniem pēc skolas būtu jābrauc uz ārzemēm?

Noteikti aizbrauciet, bet noteikti atgriezieties! Ir noderīgi bagātināt savu pieredzi, kultūras, valodu, komunikācijas zināšanas, labi mācīties un pēc tam atgriezties no ārzemēm ar bagātinātu redzesloku.

Kāds ir E.Levita viedoklis par pandēmijas laikā tapušajiem jaunvārdiem?

Ir labi, ka mēs katrs varam attiecīgi pasaules situācijai ienest kaut ko latviešu valodas paplašināšanai.

Šīs izglītojošais cikls ir iemācījis, ka demokrātijas patiesais spēks ir līdzdalība. Tādēļ nākamgad Eiropas parlamenta Vēstnieku skolas cikls balstīsies uz līdzdalības nozīmi. Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kas no mums visiem prasa zināšanas, toleranci, izturību, un parlamentārā demokrātija ir tā ir pārvaldes forma, kas nodrošina iespēju šīs vērtības attīstīt. Tādēļ ir jāpiedalās un jāattīsta vide, kurā gribam dzīvot šodien un rīt. Mums jāstiprina parlamentārā demokrātija gan Latvijā, gan Eiropā un cerot, ka šis darbs nesīs augļus. Tiekamies nākamgad!

Eiropas parlamenta Vēstnieku skolas lekcijas klausījās 12. a klases skolniece Laura Elīna Šulca

Categories: Citāti | Komentēt

AR PIRMO MĪLESTĪBU SIRDĪ

Aiz princešu vārdiem slēpjas ģimnāzijas skolotāji.  Atmiņu stāsti par pirmo mīlestību.

Sniegbaltīte

© Kā Jūs iepazināties? Ar savu pirmo mīlestību iepazinos skolas Žetonvakarā. Viņš uzaicināja mani uz deju ballē. Nodejojām visu vakaru.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? 17 gadu.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Tolaik viņš mācījās 11. klasē (bija gadu jaunāks par mani), spēlēja ģitāru skolas ansamblī. Mūsu mīlestība uzplauka no pirmā acu skatiena. Tā kā mācījāmies dažādās klasēs, ar nepacietību gaidījām starpbrīžus, kad varējām satikties, lai runātu par visu, ko vēlējāmies. Sirsnīgs atmiņu laiks ar garām pastaigām pa pilsētu, diskotēkām.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Man simpatizēja viņa radošums, sirsnība, godīgums. Viņš man “iemācīja” klausīties mūziku.

Bella

© Kā Jūs iepazināties? Iepazināmies 3.klasē. Mēs sēdējām vienā skolas solā.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Man bija 9 gadi.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Man bērnībā uz rokām bija ļoti daudz kārpu. Es tās centos vienmēr slēpt no citiem. Starpbrīžos rokas turēju zem priekšauta, bet stundās – zem sola, par ko nepārtraukti saņēmu skolotājas aizrādījumus un sarku, un dusmojos…Viņš man vienkārši reiz tādā brīdī noglāstīja roku… Pēc tam viņš šķita visjaukākais puika pasaulē.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Laikam jau tas, ka viņš vienkārši bija jauks.

Aurora

©Kā Jūs iepazināties? Drauga dzimšanas dienā.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Man bija 18 gadu.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Tik daudz ziedu man nav dāvinājis neviens!

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Joprojām piesaista. Drīz apritēs 39 gadi, kopš esam precēti, bet kopā – jau 41 gadu.

Moana

© Kā Jūs iepazināties? Iepazināmies ļoti vienkārši, viņš bija mans klasesbiedrs.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Iepazināmies 14 gadu vecumā, kad sāku mācīties vidusskolā.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Atmiņu ir daudz. Viena no tām, kā es 8.martā saņēmu pilnu somu ar tulpēm. Mēs vēl tobrīd nedraudzējāmies. Skolas kopmītnēs zem gultas, manā somā, bija ielikts skaists klēpis ar tulpēm, meitenes meklēja autoru, un noskaidrojās, ka tas bija viņš.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Man šķita, ka viņš patika gandrīz visām klasesbiedrenēm un daudzām citu klašu meitenēm. Viņš bija ļoti nepaklausīgs, mācībās “izbrauca” ar savu šarmu gan pie skolotājām, gan lai „nospiestu” uzdoto. Viņš izcēlās ar savdabīgo ģērbšanās stilu, labu humora izjūtu un prasmi romantiski iekarot manu sirdi.

Jasmīna

© Kā Jūs iepazināties? Atklāti sakot, nemaz nezinu, kad īsti sastapos ar savu pirmo mīlestību. Šķiet, mācījos pēdējā pamatskolas klasē.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Kā jau minēju, man varēja būt 16, varbūt 15 gadu, bet puisim, kura vārds bija Artūrs, četri gadi vairāk, tātad 19 vai 20 gadu.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Interesantas atmiņas, ka mana latviešu valodas skolotāja bija viņa mamma, un es viņai ļoti nepatiku, tādēļ ka nekad viņas stundās neklausījos un vienmēr daudz runāju. Man vairāk patika izklaidēties un smieties, nevis mācīties, tāpēc bija amizanti, kad viņa uzzināja, ka mēs tiekamies. Atmiņā vēl palicis ceļojums uz Parīzi, precīzāk, par viņa paniskajām bailēm no augstuma un manām dusmām, ka Eifelī jābrauc vienai.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Iemīlējos, jo viņš man lika justies ļoti labi. Vienmēr jutos kā viskaistākā un labākā.

Sarkangalvīte

Ar pirmo mīlestību ir tā kā ar vējbakām-jo ātrāk, jo labāk!

© Principā tāda ir, tikai jāatšķir, vai tā ir mīlestība vai aizraušanās. Pirmā mīlestība neatstāj vienaldzīgu pat pēc daudziem, daudziem gadiem…reizēm šķiet, ka tas cilvēks ir tā sauktās divas ābola pusītes. Pusaudžu gados veidojusies mīlestība bija drīzāk instinktīva nekā apzināta – tā tomēr bija aizraušanās. Tad astoņpadsmit gados neapzināti atnāca īstā un pirmā – tas ļoti spilgti ierakstīts manā emocionālā atmiņā, un dzīves laikā katru dienu pieķeru sevi pie domas, ka atkal esmu atgriezusies pagātnē, atcerēdamās to cilvēku, ar kuru šīs izjūtas ir piedzīvotas pirmo reizi.

Pelnrušķīte.

© Savu pirmo mīlestību satiku skolā. Es mācījos 2.klasē, bet viņš – zēns ar zilajām acīm un vēja izbalinātiem matiem – 3.klasē. Galvenais – viņš dzīvoja kaimiņu mājā. Viņš patika visām meitenēm, bet mani neievēroja… Ko darīt? Saulrietā nosēdos uz mājas sliekšņa un skaļi dziedāju viņam pašsacerētas dziesmas… Viņš aizgāja pie citas. Pie Ilzes. Ceru, ka tagad nožēlo!

Ariela.

© Kā Jūs iepazināties? Mēs dzīvojām vienā mājā. Es 4.stāvā, bet viņš – 2.stāvā. Vienā kāpņu telpā.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Man bija 7 gadi. Mums abiem bija jāsāk iet skolā – 1.klasē. Tā nu gadījās, ka mēs pat trāpījāmies vienā klasē. Ar šodienas pieredzi droši varu teikt, ka tā nebija īsti mīlestība, tā vārda nozīmē, kā to saprotu šodien, bet toreiz man tas puika ļoti patika, un mēs spēlējāmies kopā smilšu kastē un spēlējām “mājās” zem 1.stāva balkoniem.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Tātad kopā spēlējāmies, gājām viens pie otra ciemos – kas tur ko neaiziet – pa trepēm augšā un lejā. Tad, kad spēlējām “mājās” (jūs, visticamāk, nezināt, kas tā par spēli), es biju mamma, viņš – tētis. Dažreiz mēs aizgājām uz mūsu dārzu, ēdām ogas, un es atceros, kā rādīju viņam milzīgus ķirbjus, kas mums bija izauguši. Uz skolu gājām kopā. Reiz viņš aiz dusmām, ka jāiet uz skolu, skolas solu nevis nesa uz muguras, bet atspēra ar kājām pa ietvi līdz pašām mājām (no 2.vidusskolas līdz mājām – pie degvielas uzpildes stacijas “Circle K”).

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Pat īsti neatceros. Atmiņā palikušas ļoti „smukas” garās bikses – tādas koši zaļas kā salātlapas. Ar tām viņš gāja arī uz skolu, un man ļoti patika tā krāsa.

Zeltīte.

Ar savu pirmo lielo mīlestību jau esam kopā vairāk nekā 9 gadus. Iepazināmies lauku ballē 2011.gada oktobrī, apsēdos nejauši pie cita galdiņa, pie kura sēdēja arī viņš. Tā sākās saruna, kura noveda pie dejas un ceļojuma jau 9 gadu garumā.

© Kad iepazināmies, man tikko bija palikuši 17 gadi un beigušās neveiksmīgas attiecības, kurās tā arī savu mīlestību neieraudzīju. Par šo cilvēku atmiņas ir un vēl joprojām veidojas, jo tās īsti nekur nav pazudušas, tikai turpinās. Šajā cilvēkā mani piesaistīja un vēl joprojām piesaista neatkarība, brīvības sajūta, tieksme pēc jaunā un radošā, spēja runāt un uzrunāt, būt laikā un vietā vienmēr.

Skolotāju atbildes apkopoja ģimnāzijas skolēnu parlaments

Categories: Citāti | Komentēt

Randiņi sniegā

Ikvienam šajā sarežģītajā laikā gribas vairāk prieka, mīlestības,  joku, pārsteigumu un vienkārši – jaukus un mīļus vārdus.  

Tāpēc šopavasar, mācoties attālināti un atrodoties katram savās mājās, ģimnāzijas skolēnu parlaments aicina uz randiņiem vesela mēneša garumā – no Valentīna dienas līdz Sieviešu dienai 8.martā. Katru dienu plānota kāda aktivitāte, kurā aicināts piedalīties  gan skolēni, gan arī  skolotāji. Plānotās aktivitātes ir ļoti aizraujošas, interesantas un iespējams realizēt  ikvienam. Aicinām piedalīties, lai padarītu savu ikdienu aizraujošāku un krāsaināku.  Lūk, katras dienas aktivitātes!

Februāris

15.februāris – Satiekamies zoomos sarkanā apģērbā vai ar sarkaniem aksesuāriem. Sūtām sirsniņas, ziedus un bučas! Muzikāls pārsteigums.

16.februāris – Izveido sniegā  sirsniņu (esi radošs!) un iesūti fotogimnazijasparlaments@gmail.com, norādot savu vārdu un klasi

17.februāris – “Iesaki romantisku filmu!”     https://padlet.com/gimnazijasparlaments/ntlo9ugveqe1vqm6

18.februāris – Pagatavo kafiju ar sirsniņu!   https://www.youtube.com/watch?v=jYq1pHJYQmw

19.februāris – Muzikāls pārsteigums

20.februāris – Sameklē randiņu vietu!

22.februāris – Reportāža “Skolotāju pirmās mīlestības.”

23.februāris –Satiekamies zoomos interesantās cepurēs

24.februāris –  “Kur vislabāk sagaidīt saullēktu?”  https://padlet.com/gimnazijasparlaments/6j1hmv9d288s72w5   Muzikāls pārsteigums

25.februāris –  Iemācies triku!  https://www.youtube.com/watch?v=z2I5J1ArmeM       https://www.youtube.com/watch?v=FiO3oD3ByGk

26.februāris – Muzikāls pārsteigums

27.februāris – Uzaicini kādu uz randiņu!

Marts

1.marts – Konkurss tiešsaistē. Muzikāls pārsteigums.

2.marts Radi laukā vissirsnīgāko foto un iesūti gimnazijasparlaments@gmail.com,  norādot vārdu un klasi

3.martsSatiekamies zoomos ar saviem mājdzīvniekiem

4.marts – “Mīļvārdiņi”   https://padlet.com/gimnazijasparlaments/3h0uterve41n4ap3

5.marts – Muzikāls pārsteigums

6.marts – Uzdāvini kādam ziedus!

8.marts – Pārsteiguma balvas. Daudz ziedu!

Un nelielam ieskatam – pagatavotās kafijas ar sirsniņu skolotāju tasītēs!

Categories: Citāti | Komentēt

Ko sargā tiesībsargs?

5. februārī Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas “Parlamentārā demokrātija” skaidrošanas ciklā notika pirmspēdējā tiešsaistes lekcija “Ko sargā tiesībsargs?”. Šī cikla mērķis ir ļaut jauniešiem izprast parlamentārās demokrātijas priekšrocības un būtību. To vadīja Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītājas vietnieks Jānis Krastiņš , tiesībsargs Juris Jansons, Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu pārstāvji Niklāvs Edvards Grasis, Kārlis Blumbergs un Kristofers Grauds un Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas eksperte Žaneta Ozoliņa.

Kas ir demokrātija?

Tiesībsargs J.Jansons demokrātiju raksturo kā brīvību, kas balstīta cilvēka tiesībās, cieņā, kur ikviens cilvēks ir  vērtība. Demokrātija var pastāvēt arī ģimenē, kur katram ģimenes loceklim ir sava vērtība, cieņa, loma. Ģimenē tāpat kā demokrātijā katrs viedoklis ir svarīgs un visi lēmumi tiek izrunāti.

Kāda būtu tiesībsarga loma šajā ģimenē?

Šajā ģimenē- demokrātijā tiesībsargs teorētiski nebūtu vajadzīgs, jo Latvijā ir izveidota mūsdienīga Satversme, kurā ir cilvēka pamattiesību pants un 1.pants par demokrātiju. Tiesībsargs ir kā tilts starp sabiedrību un valdību, kas nodrošina cilvēktiesības, raugās vai pārvaldes institūcijas realizē likumus tā, kā tas aprakstīts Satversmē, lai suverēns ir katrs Latvijas valsts pilsonis. Tāpat tiesībsargs izseko, vai institūcijas darbojas par labu valsts varai.

Cik sena ir tiesībsarga institūcija?

Tiesībsarga institūcija darbojas kopš 2006. gada, izveidota uz stabilas tiesībsargu bāzes. Latvija ir unikāla ar to, ka tiesībsargs nodarbojas ar pilnīgi visu cilvēktiesību spektru– visu, kas ierakstīts Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā.

Par kādam tēmām pie tiesībsarga vēršas sabiedrība?

 Sociālo tiesību tēmām- par veselības nodrošinājumu, tiesībām uz nodarbinātību, bet visbiežāk par bērnu tiesībām, jo bērni ir visneaizsargātākā sabiedrības grupa. Par bērnu interesēm rūpējas Izglītības un Labklājības ministrija. Tiesībsargu institūcija ir vieta, kur vērsties pie neitrālām, fragmatīvām personām,arī, ja valsts vara vēršas pret sabiedrības interesēm.

Kādi ir tiesībsargu uzdevumi?

Tiesībsargi seko līdzi likumdošanas procesam, kam jāpieiet radoši, lai saprastu, vai nepieciešama konkrētāka izteikšanās un lai katru sabiedrības grupu uzrunātu skaidri, saprotoši. To kas ir sarežģīti juridiski, jāizstāsta cilvēkiem saprotamā valodā. Rezultātā sabiedrība vairāk seko līdzi savām tiesībām, zina, kur vērsties un kur justies saprastiem.

Cik kvalitatīva ir tiesībsargu vara Latvijā?

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas tiesībsargi ir maigs varas instruments, kam nav plašs pilnvaru loks. Latvijas tiesībsargu modelis ir labs– jo mazāks tiesībsargu loks, jo mazāk jāstrādā ar iesnieguma tēmām. Tiesībsargiem nav tiesas varas, bet informējot sabiedrību par tiesībām un tiesībpārkāpumiem,  Valdība nevēlas dzirdēt kritiku. Ir iespēja ari vērsties Satversmes tiesā, kas pēdējo 2 gadu laikā tiek darīts ļoti aktīvi. Mūsu politiku darbs uzlabotos, ja viņi vairāk uzklausītu tiesībsargu kritiku.

Vai tiesībsargi iesaistās jauniešu pasākumos un vai jaunieši izprot tiesībsargu darbu?

Tiesībsargi iesaistās jauniešu pasākumos, rīkojot diskusijas, uz kurām atsaucība ir atšķirīga. Jauniešu pasākumā “Vēlēšanu pratība” jaunieši nebija īpaši aktīvi, bet pasākumā “Uzraksti likumu pats”, kur skolēniem pašiem bija jāuzraksta bērnu tiesību aizsardzības likums, bija milzīga atsaucība. Plānots šogad vairāk darboties ar skolu jauniešiem un bērnu nevalstiskajām organizācijām, jo par tiesībsargiem kopumā zina maz. Tas ir nepieciešams, lai mainītu zināšanu līmeni par cilvēktiesībām. Jo konkrētāk sabiedrība pārzina savus likumus, jo precīzāk tā pieprasa tiesību ievērošanu.

Vai 10 gadu ilgā darba pieredzē ir novērojama izaugsme cilvēktiesību izpratne?

10 gadu laikā cilvēktiesību izpratne ir ļoti attīstījusies, jo salīdzinājumā ar 90. gadiem cilvēki ir pieraduši vairāk pie vārda brīvības, pulcēšanās tiesībām utt., kas toreiz vēl nelikās sabiedrībā uzticama tēma. Cilvēki arvien vairāk izprot cilvēktiesību universitāti.

Vai cilvēktiesību izpratne varētu mainīties pēc Covid-19 pandēmijas?

Ja tiek ierobežota pārvietošanās, pulcēšanās, preču pakalpojumi- pamattiesības, sabiedrība ir lielu izaicinājumu priekšā. Tomēr šīs pamattiesības ierobežo, lai novērstu pandēmijas izplatību. Nākotnē būs ļoti daudz pētījumu par Covid-19 ietekmi, pieļautajām valdības, sabiedrības kļūdām, kuros noteikti tiks iepīti pamattiesību ierobežojumi. Pastāv un pastāvēs ļoti daudz viedokļu par šiem ierobežojumiem.

Kāpēc sabiedrība bieži pārprot tiesībsargu darbu?

Pārpratumi rodas tādēļ, ka izglītības iestādēs un informācijas platformas nepilnīgi skaidro cilvēktiesības un tiesībsargu darbu.

Ombuds- Eiropas tiesībsargs izskata sūdzības un pārkāpumus par ES parlamenta darbu. Vai tiesībsargu darbā ir saskare ar ES darbu?

Latvijas tiesībsargi ir atsevišķs institūts, tomēr tas atrodas Pasaules tiesībsargu institūtu tīkla un arī Eiropas tiesībsargu institūtu tīklā.

Vai Latvijas jaunieši ir aktīvi parlamentārajā demokrātijā?

Jaunieši ir liela izaicinājuma priekšā, tāpēc tiesībsargi aicina būt daudz aktīvākiem. Ir daļa jauniešu, kas ir aktīvi politikā, bet būtu labāk, ja šis skaits palielinātos. Tas noderētu kritiskās domāšanas attīstīšanai, pieredzes paplašināšanai par vēlēšanu pratību, ziņu analīzi, medijpratību. Pētījumi liecina, ka balsstiesīgiem jauniešiem nav vēlmes iesaistīties vēlēšanu procesā un politikā, ko vajadzētu mainīt.

Par kādām tēmām pēdējo gadu laikā tiek saņemti visvairāk iesniegumu?

Iesniegumu skaits nav palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Pārsvarā tie ir par preču un pakalpojumu, izglītības nepieejamību- datortehnikas, interneta pieslēguma, prasmju trūkumu. Skolām jānodrošina e-vide mācībām, lai tas atbilstu izglītības standartiem, kādi ir noteikti valstī. Visbiežāk šie iesniegumi tiek iesūtīti no vecākiem, daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kur ir pirmsskolas vecuma bērni. Mūsu valsts aprūpes sistēma neatbilst Satversmē minētajam līmenim, jo trūkst mediķu, nepietiekams finansējums, par ko runā starptautiskās rekomendācijās. Cīņa par valsts statistiku tikai atmet Latviju par attīstības gadiem atpakaļ.

Vai jauniešiem ir iespēja iesaistīties tiesībsarga darbā?

Tā ir liela tiesībsargu vēlme. Šim mērķim izveidota Jauniešu padome, bija arī ideja uztaisīt domnīcu, kur notiktu diskusijas, viedokļu apmaiņa jauniešu vidū. Lai jaunieši iesaistītos, vajadzīga informācijas apmaiņa no jauniešiem, jo jaunieši vislabāk pārzina savu ikdienu un vidi sev apkārt.

Vai Latvija ir tiesiska valsts?

Latvija ir tiesiska valsts, bet mums ir kur tiekties, lai tiesiskums sasniegtu labāko pakāpi. Šajā absolūtajā tiesiskumā cilvēka tiesības būtu vissvarīgākās, nav pat apspriežamas. Cilvēki saprastu, ka vara pieder sabiedrībai, jo Latvijas pilsoņu vara ir suverēna. Tādēļ ir svarīgi uz tiesiskumu raudzīties savādāk, lai Latvija kļūtu par tiesiskas valsts paraugu nākotnē.

Tiesībsargu darbs jauniešu vidū diemžēl netiek pietiekami izskatīts, ko var mainīt, rīkojot pasākumus un diskusijas par cilvēktiesībām. Latvijā  pastāvošās četras varas ne tikai viena otru kontrolē, bet arī savstarpēji sadarbojas. Tieši sabiedrība dod parlamentārajai demokrātijai vērtību, ka starp institūcijām notiek kontaktēšanās. Visa demokrātija neglabājas tikai Saeimas rokās, bet tā ir tautas rokās. Jo nobriedušāka demokrātija, jo lielāku lomu tajā spēlē cilvēki- tiesībsargi novērtē sabiedrības viedokļu paušanu. Cilvēki ir tie, kas rūpējas un izbauda brīvību, bet ir ari atbildīgi par savu un citu brīvību. Latviešiem ļoti daudz kas jādara, lai stiprinātu parlamentāru demokrātiju.

Rakstu veidoja: 12.a klases skolniece Laura Elīna Šulca.

Categories: Citāti | Komentēt

Vai dzīve tiešsaistē var aizstāt dzīvi realitātē?

Kā darbs un mācības tiešsaistē un komunikācija dažādās interneta platformās nevis klātienē ietekmē jauniešus un viņu ģimenes? Vai un kā dzīve tiešsaistē saasina dažādas problēmas? Uz šiem jautājumiem 28,janvārī atbildes sniedza  pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Pārraidi klausījāmies arī mēs  – “Stropa” žurnālistes. Neliels lekcijas pārstāsts, jo šīs lietas skar mūs ikvienu, un visi noteikti esam noguruši no pandēmijas ierobežojumiem.

Aktuāls jautājums mūsdienās – kā digitālā pasaule, kurā mēs pavadām pārāk daudz laikā, ietekmē pusaudžu un jauniešu smadzenes. Ko darīt, lai neiedzīvotos mentālās veselības problēmās un nedaudz sevi pasargātu?

Pētījums rāda, ka pandēmijas ietekme uz jauniešu psiholoģisko veselību ir graujošs. Pēdējo divu nedēļu laikā 72 % jauniešu ir bijušas psiholoģiskās veselības problēmas ar veselību:  79% respondentu ir grūtības mācīties, 70% – nomāktība un depresija, 63 % – uzmācīgas domas, 60 % – aizkaitinātība, 58 %- sēdēšana sociālajos tīklos, 56 % vientulība un pamestības sajūta. Vēl tiek minēts – bezmiegs, problēmas ar ēšanu un svaru, trauksme un panikas lēkme, domas par pašnāvību. Turklāt jaunieši atzina, ka, ja salīdzinot pandēmijas 1.un 2.vilni, viņu psiholoģiskās veselības līmenis ir pasliktinājies. Tas raksturīgs 6-7 jauniešiem no 10. Šie dati ir ļoti nopietni un raksturīgi gan Latvijas jauniešiem, gan tādas ir tendences pasaulē.

Kāpēc tieši jaunieši ir tie, kurus šie pandēmijas ierobežojumi skar visvairāk? Tas ir saistīts ar lietām, kā mēs attīstāmies jau no mazotnes. Mēs esam atkarīgi no savām pirmajām dienām jau no kāda cita. Mums ir ļoti svarīgi būt kopā ar citiem. Mazam bērnam smadzenes sinhronizējas, lai izveidotos kontakts ar mammu, kuras atbalsts būs vajadzīgs visu turpmāko dzīvi. Jebkurš stress aizskar tās smadzeņu daļas, kuras atbild par kontaktu veidošanu. Smadzenes un attiecību veidošanas programma jau no pirmajām dzīves dienām noteiks fundamentālākās lietas, kuras veidos mūsu dzīvi – kā mēs veidojam attiecības, kā mēs tiekam galā ar stresu, kā mēs regulējam savas emocijas, kā mēs redzam paši sevi un pasauli.  Pusaudžu gados smadzenes ir ļoti jūtīgas pret daudzām lietām. Pusaudžu gados, komunicējot ar saviem vienaudžiem, mēs mazinām stresu. Tāpēc draudzēšanās, iziešana ārpus mājas ir ļoti nepieciešama dzīves mācība. Tieši stresa ietekmi palīdz arī mazināt draudzēšanās, hobiji un sasniegumi, vecāku atbalsts un fiziska slodze, būšana ārpus mājas, režīms un struktūra, nākotne. Pandēmijas ierobežojumi ir nogriezuši lielu daļu no šiem aspektiem. Turklāt vecāki arī piedzīvo stresu. Vai draudzēšanos nevar aizstāt digitālā – virtuālā draudzība?

Ir grūti jauniešus motivēt pandēmijas apstākļos. Vai komunikācija digitālajās ierīcēs ir līdzvērtīga dzīvajai komunikācijai? Katrā no gadījumiem iedarbojas atšķirīgi smadzeņu reģioni, tāpēc ir ļoti būtiska šī atšķirība. Dzīve tiešsaistē nelīdzinās dzīvei realitātē. Teiktais vārds un dzirdētais klātienē iedarbojas uz mums daudz spēcīgāk. Arī smadzenes interpretē informāciju atšķirīgi. Ja telpā atrodas vairāki cilvēki, smadzenes atšķir, kurš cilvēks runā, bet zoomā  smadzenes ļoti ātri nogurst. Kafejnīcā mēs varam sēdēt stundām ilgi, bet pie datora –  nē. Tas ir saistīts ar dzirdes fenomenu,  jo skaņa nāk no viena punkta – skaļruņa. Smadzenes apjūk, jo ir tikai viens skaņas avots. Svarīgs ir arī acu kontakts. Tiešsaistē mēs nevaram izveidot acu kontaktu un ir nobīdes laikā (video ceļo ātrāk  nekā skaņa). Tāpēc mēs ātrāk nogurstam. Arī fakts, ka redzam sevi, rada sociālo trauksmi. Jo sākam domāt par to, kā citi mūs redz. Un tad rodas jautājums – kā es izskatos, vai es labi izskatos? Ļoti svarīga ir neverbālā komunikācija – oža. Arī pieskārieni, konkrēta darbošanās. Tāpēc kontaktēšanās tiešsaistē nevar aizstāt dzīvi realitātē.

Bet ir arī plusi dzīvei tiešsaistē.  Labāk jūtas tie jaunieši, kuri skolā cieta no mobinga, kuriem citi traucēja mācīties un sasniegt labākus rezultātus.

Ko darīt? Kā mazināt spriedzi?

Jāmēģina risināt problēmas tajā līmenī, kurā tās ir radušās :

  1. attiecības – pievērsīsimies videi, kurā tās var veidot, arī skolai, kur jaunieši veido pirmās attiecības ārpus ģimenes,
  2. stress- pievērsīsimies lietām, kuras palīdz to mazināt, jo stresu var iemācīties kontrolēt,
  3. emocijas – zināšanām, kas ļauj tās regulēt,
  4. vērtības – iesaiste, pieņemšana, robežas. Ko es domāju par sevi un pasauli sev apkārt?

30 zinātnieku komandas no 12 valstīm veica pētījumu, ka pusaudžu depresiju un trauksmi palīdzētu mazināt – sakārtots miega režīms, daba un fiziskās aktivitātes, uzturs un iesaistīšanās pulciņos, finanses un ekonomiskā labklājība, drošākas pilsētas un droša jušanās uz ielas.

Tie ir speciālistu ieteikumi. Taču šeit varētu rasties atkal nākamie jautājumi – ko darīt, ja pulciņi šobrīd arī nav atļauti; ko darīt, ja vecāki pandēmijas laikā zaudē darbu un ģimenes labklājība krītas utt.

Spēku un izturību mums visiem. Dzīvojam ar pozitīvu domu, ka ierobežojumi nebūs mūžīgi un kaut kad tas viss beigsies.

Laura Elīna Šulca, 12. a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Daudz laimes jubilejā!

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir img-20210113-wa0001-1.jpg

Šogad 20.janvārī mūsu skola svinēs 92. dzimšanas dienu. Un arī šī būs neierasta jubileja – bez koncerta un klases stundām pie tējas galdiem, jaukiem apsveikumiem. Tas viss notiks attālināti pie datorekrāniem mūsu mājās, jo svinības neviens nav atcēlis. Atkal atskatīsimies uz paveikto un notikušo, ar cerību skatu nākotnē.

Toreiz pirms 92 gadiem 20.janvārī mūsu skolā tika uzsāktas mācības. Pēc brīvdienām skolotāji, skolēni un viesi pulcējās skolas atklāšanas svinīgajā ceremonijā.

Daudz laimes skolas dzimšanas dienā un uz drīzu tikšanos skolas gaiteņos!

Categories: Citāti | Komentēt

Barikādēm – 30

2021. gada janvārī apritēs 30 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem.

Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim.

Barikādes bija nozīmīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, kad, Latvijas Tautas frontes aicināti, cilvēki izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991. gada janvāra barikādes ir arī izcils un unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.

Šogad nevaram pulcēties kopīgos pasākumos, atmiņu stāstījumos, kurināt ugunskurus, lai atcerētos barikāžu dienas. Tāpēc avīzes “Strops” žurnālisti aicina katru ģimnāzistu pajautāt saviem mājiniekiem (vecākiem, vecvecākiem), kā viņi atceras barikāžu laiku, kāds ir jūsu tuvinieku patreizējais skatījums uz tā laika notikumiem pirms 30 gadiem.

Aicinām apmeklēt arī vietnes https://www.lv100.lv/programma/kalendars/barikadem-30/

un https://www.mk.gov.lv/lv/atmini_vesturi

izpildīt testu, pārbaudot savas zināšanas par barikādēm, un noskatīties video materiālus.

Categories: Citāti | Komentēt

WordPress.com blogs.