Author Archives: trgavize

Sveicam vasaru!

Izaicinājumiem pilnais 2019./2020. mācību gads ir veiksmīgi noslēdzies. Esam paveikuši šķietami neiespējamo. Kādam tas ir bijis īsts pārbaudījumu laiks, kādam – kā atpūta un interesants piedzīvojums. Lai vai kā, bet ilgi gaidītā vasara ir klāt!

Baudīsim sauli, atpūtīsimies, rūpēsimies par savu veselību, lai septembrī varētu tikties zem skolas ozoliem!

Paldies visiem šī mācību gada e- avīzes “Strops” žurnālistiem par raženu darbošanos!

a6QXZUivD4zfeQ-PgVb6mM0-RRxlrk79b2PpGRAR4fl-ZL4hywrT8SJnGsXYfMBN57aUDAqOHYyb04KNPQi1-Cjc025sVBQDoSqVu3HKYc39Lwaxj8saXnIKTXEqLgnOf4ZUFHzgjpoM2ASWNAdD

Categories: Citāti | Komentēt

Medijpratības diskusija Eiropas vēstnieku skolā

 

Virtuālajai informācijai ir pozitīvās un negatīvās puses. Viena no tām ir drošība un ziņu ticamība. Mūsdienās gandrīz katram ir pieejamas tehnoloģijas un tajās publicētā informācija. Kā zināt, vai ziņojumi sociālajos tīklos, ziņu portālos u.c vietnēs ir patiesas vai viltus ziņas? Par to plašāk diskutēja Eiropas vēstnieku skolas dalībnieki 2020. gada 18. maijā. Diskusijā “Uzticams?!” Facebook vietnē piedalījās Komunikācijas zinātnes doktore, Medijpratības eksperte Klinta Ločmele, Dobeles Valsts ģimnāzijas skolniece Ineta Buivide un mūziķis, Eiropas cilvēks Latvijā 2019 Ralfs Eilands.

a

Kas ir viltus ziņas, dezinformācija?

Cilvēki visbiežāk lieto apzīmējumu “viltus ziņas”, kad sastopas ar ziņām, kurās aprakstītais notikums liekas pārāk aizdomīgs, lai tā būtu patiesība. Tiešsaistes diskusijā Klinta Ločmele izskaidroja, kā atšķiras dezinformācija no viltus ziņām.

Viltus ziņas tās ir ziņas, kuras ir pilnīgi izdomātas, un kurām nav nekādas saiknes ar realitāti. Šīs ziņas parasti neapdraud sabiedrību, jo tām nav noteikta mērķa.

b

Dezinformācija – informācija, kas ir apzināti radīta ar mērķi maldināt sabiedrību. Visbiežāk cilvēki interneta vidē saskaras tieši ar dezinformāciju. Tā kā tai ir konkrēts mērķis (maldināt sabiedrību), aprakstītajām ziņām vai notikumiem ir kāda saikne ar realitāti, kas liek cilvēkiem noticēt un pieņemt to par patiesību.

c

Dezinformācija pandēmijas laikā.

Diskusijas ietvaros divi jaunieši no Rīgas 25. vidusskolas un Salaspils 1. vidusskolas dalījās ar savu pieredzi. J.Čudars, skolēns no Salaspils 1. vidusskolas, sacīja, ka pandēmijas laikā visbiežāk ir dzirdējis par Covid-19 testiem, kurus katrs var veikt patstāvīgi. Ar šo ziņu sociālajos tīklos dalījās liels skaits cilvēku, kas atklāj, ka joprojām daļa cilvēku nevar atšķirt patiesību no izdomātām ziņām. Viņš vēl pieminēja teoriju, ka vīruss ir radies un to izdala 5G. Abas viņa minētās “ziņas” ir dezinformācija. Diskusijā tika skaidrots, ka izdzīvošanas instinkti pandēmijas laikā liek cilvēkiem noticēt šiem meliem, īpaši par tēmu, kā pasargāt sevi no vīrusa, jo tas ir kā mierinājums un glābiņš.

d

Kas pārbauda ziņu uzticamību?

Ralfs Eilands minēja, ka Latvijā ziņu patiesumu novērtē Re:Check. Piemēram, pie kādas ziņas Facebook vietnē ir novērtējums “Drīzāk nav patiesība”. Uzklikšķinot uz šī novērtējuma parādās iemesls, kāpēc konkrētajai publikācijai ir dots šāds novērtējums. Taču publikācija netiek dzēsta, ja arī ir dots negatīvs vērtējums. Tāpēc tas ir katra lasītāja uzdevums un izvēle – noticēt rakstā paustajam, vai arī ņemt vērā Re:Check novērtējumu un nedalīties ar šo publikāciju.

Eiropas Savienība strādā pie dezinformācijas atspēkošanas, tāpēc ir izveidota Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa.

Kas izplata viltus ziņas?

Ralfs Eilands sacīja pēc pieredzes, ka bieži viltus ziņas izplata dzeltenā prese. Tas tiek darīts ar nolūku izraisīt ažiotāžu sabiedrības vidū.

Dezinformācija un vārda brīvība.

  1. Grauds, Rīgas 25. vidusskolas skolnieks, minēja, ka ir sastapis dezinformāciju internetā no medicīnas darbiniekiem. Uz viņa jautājumu, vai nevajadzētu pievērst tam pastiprinātu uzmanību ņemot vērā pandēmiju, K.Ločmele atbildēja, ka demokrātiskā valstī katram ir tiesības uz vārda brīvību, un mums tā ir jāciena. Tāpēc aizliegt kādai konkrētai sabiedrības grupai izteikt savu viedokli nedrīkst. Ir vienkārši jāpārbauda internetā izlasītais, un katram individuāli jāizsver, vai konkrētajai publikācijai un personas izteikumiem var ticēt.

Vai cilvēki notic viltus ziņām?

Diskusijas laikā tiešraides skatītājiem bija iespēja sniegt atbildi aptaujas jautājumā “Vai jums ir viegli atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas?”, uz ko 97% skatītāju atbildēja “jā”, 0% – “neesmu par to domājis/-usi” un 3%, tai skaitā mēs, atzina, ka “pietrūkst zināšanu, lai izvērtētu informāciju”. Šie atbilžu rezultāti tika salīdzināti ar 2017. un 2019. gada veikto aptauju rezultātiem. 2017. gadā 40% respondentu atbildējuši, ka atpazīst viltus ziņas, bet pagājušogad jau 51%. Lielākā vecumgrupa – 61%, kas sniedza šīs pozitīvās atbildes, bijuši jaunieši 16-20 gadu vecumā.

e
Savukārt, par to, vai informācija ir patiesa vai nē 2017. gadā atbildējuši 27%, 2019. gadā 9%- šoreiz lielākoties vecumgrupā 77+.

k

Tomēr 11% respondentu abās aptaujās atzīst, ka trūkst zināšanu informācijas identificēšanai. Varam secināt, ka divu gadu laikā viltus ziņu atpazīstamība ir uzlabojusies, un cilvēki sāk izvērtēt sev  pieejamo informāciju, bet par medijpratību jāturpina diskutēt, lai samazinātu to cilvēku skaitu, kuru zināšanas nav pietiekamas viltus ziņu atpazīšanā un attīstītu viņu kritisko domāšanu.

m

Kā sabiedrībā attīstīt kritisko domāšanu?

R.Eilands  apgalvoja, ka cilvēka informācijas uztvere ir atkarīga no katra apkārtējās vides jeb “sabiedrības burbuļa”, piemēram, ģimenē no agra vecuma tie ir vecāki, kas ietekmē bērnus, viņu piekļuvi sociālajiem tīkliem, bet vēlāk tie ir jaunieši, kas ietekmējas savstarpēji. Pats minēja, ka bieži cienījama vecuma dāmas atstāstījušas mūziķim kādu avotu, lai gan izlasījušas tikai vairsrakstu, tomēr šīs viltus ziņas jau padotas tālāk sieviešu starpā.

I.Buivide raksturoja situāciju jauniešu vidū, kā paraugu minot aplikāciju Tik Tok. Lietotnē reģistrējušies vairāk kā 1 miljards dažāda vecuma lietotāju. Daļa no tiem ir sākumskolēni, kuri ne tikai neizprot aplikācijas neatbilstību savam vecumam, bet arī uzņem dezinformāciju šajā lietotnē.

Diskusijas ietvaros K.Ločmele minēja veidus, kā sabiedrībā ierobežot dezinformācijas izplatību. Visu mērķis ir attīstīt un pielietot kritisko domāšanu. Ir skolas, kurās pedagogi māca kritiski izvērtēt ziņas. Ja kādā izglītības iestādē tas netiek mācīts, K.Ločmere ir par pedagogu tālākizglītību, jo tehnoloģiju attīstība un dezinformācijas izplatība notiek pārāk strauji. Iesaka stundās izskatīt un analizēt konspirāciju teorijas.

I.Buivide apgalvoja, ka skolā kritisko domāšanu attīsta humanitārie priekšmeti, kuros tiek strādāts ar avotiem, līdz ar to jāizvērtē avota patiesums un lietderīgums.

Kā izvērtēt informācijas avotu un izvairīties no viltus ziņām?

Diskusijas dalībnieki iesaka izvērtēt informācijas avotu, izprast, kādas sajūtas tas vai tā virsraksts rada. Ticama avota virsraksts ir neitrāls, tajā netiek atspoguļota autora attieksme, bet gan īsi pateikts, kas aprakstīts tālāk. Savukārt, dezinformācijas avota virsraksts ir emocionāls, liek izjust dusmas, pārdzīvojumu, aicina atvērt avotu, tomēr pašā rakstā saturs neatbilst virsrakstā izraisītajām sajūtām.

Tāpat arī ar žurnālistiem un propagandistiem. Žurnālista darba vērtības ir uzticamība, nepastāv manipulācijas, uzreiz tiek pastāstīts par ko vēsta avots. Propagandista darbs ir likt cilvēkam noticēt informācijai un ar to dalīties tālāk, ko diskusijā I.Buivide neiesaka darīt.

R.Eilands aicināja izvērtēt informāciju, uztvert to lēni, iedziļinoties faktos, jo “tavas sajūtas nav fakti, vajag iedziļināties faktos, lai arī cik nepatīkami tie būtu”. Nepieciešams uzticēties profesionāļiem un zinātniekiem, kas cenšas apkarot viltus ziņas, nevis sabiedrības viedokļiem, kam nav patiesa pamatojuma.

Lai nepazaudētu sevi dezinformācijas un viltus ziņu plūsmā, savs personīgais viedoklis ir jābalsta uz faktiem, kā arī jālasa ziņas no oficiālajiem ziņu portāliem, nevis sociālajos tīklos publicētajiem rakstiem.

Ja vēlies noklausīties diskusiju, šeit ir saite uz to :

https://www.facebook.com/Eiroparlaments/videos/vb.380325297593/175413887130954/?type=2&theater

Rakstu veidoja un tiešsaiti klausījās  Laura Elīna Šulca un  Helēna Zaķe,

  1. a klases skolnieces.
Categories: Citāti | Komentēt

Lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2020 “

Skolēni, vecāki un skolotāji, kļūstiet par grāmatu ekspertiem!
Lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2020 ” grāmatu vērtēšana, lasot un piedzīvojot skaistus mirkļus, emocijas, kopābūšanu ar grāmatu varoņiem, ir klāt.

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2020

5+

Gurķis Elmārs, kas dikti kreņķējās. Sabīne Košeļeva. Rīga : Pētergailis, 2019.

Zvēri, kurus neviens nav redzējis, tikai mēs. Ulfs Starks, Linda Bundestama.  Rīga : Liels un mazs, 2019.

Svizis. Marjus Marcinkevičs, Lina Dūdaite. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2019.

Rasas vasara. Juris Zvirgzdiņš, Lina Dūdaite. Rīga : Pētergailis, 2020.

Krāsu mošķis. Anna Ļenasa. Rīga : Latvijas Mediji, 2020.

Dzejnieks un smarža. Lote Vilma Vītiņa. Rīga : Aminori, 2019.

9+

Bērns, kas neiekrita. Inese Zandere. Rīga : Liels un mazs, 2019.

Poķu grāmata. Edgars Valters. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Šušnirks un pazemes bubuļi. Arno Jundze. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Papus Tru. Dzintars Tilaks. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Vilka midzenis. Anna Starobiņeca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Meža meitene Maija. Viesturs Ķerus. Rīga : Liels un mazs, 2019.

11+

Lidostas blaktis nepadodas. Kairi Looka. Rīga : Pētergailis, 2019.

Marks, maģija un vilkate Vilma. Rēli Reinausa. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.

Sibīrijas haiku. Jurga Vile, Lina Itagaki. Rīga : Liels un mazs, 2020.

Ērgļuklints noslēpums. Kristīna Olsone. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.

Pērtiķa zvaigzne. Frīda Nilsone. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.

Ballīte ar nakšņošanu. Māra Cielēna. Rīga : Lietusdārzs, 2019.

15+

Māra. Osvalds Zebris. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.

Laika bikses. Juris Kronbergs. Rīga : Liels un mazs, 2019.

Ragana manā skapī. Gatis Ezerkalns. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Puika, kurš redzēja tumsā. Rasa Bugavičute-Pēce. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.

Kā suns kā kaķis. Pērs Nilsons. Rīga : Liels un mazs, 2019.

Trīspadsmit iemesli. Džejs Ašers. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.

Vecāku žūrija

Tētis uz pilnu slodzi. Eve Hietamies. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.

Brīnumu istaba. Žiljēns Sandrels. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Aizliegtais pianīns. Māris Bērziņš. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.

Vilcēni. Andra Manfelde. Rīga : Dienas Grāmata, 2020.

bernu-jauniesu-vecaku-zurija-2020_plakats

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Vai esi jau izvēlējies savu mācību virzienu 10.klasē?

Jau šajā vasarā skolēniem, kas 1. septembrī sāks mācības 10. klasē, būs jāizvēlas, ko mācīties vidusskolā. Sākot ar jauno mācību gadu, skolās Latvijā mainīsies veids, kā organizētas mācības vispārējā vidējā izglītībā. Aptuveni 30 % mācību laika, visvairāk 12. klasē, jaunieši varēs veltīt tiem mācību priekšmetiem, kuri viņus īpaši interesē, – mācīties tos padziļināti un apgūt brīvas izvēles specializētos kursus. Lai to īstenotu, skolas Latvijā šobrīd veido savu piedāvājumu vidusskolas izglītības programmai. Skolām skolēnu izvēlei jāpiedāvā vismaz 2 mērķtiecīgi izveidoti padziļināto kursu komplekti ar 3 padziļinātiem kursiem katrā no tiem. Jau tagad 9.klašu jauniešiem, stājoties ģimnāzijā, vidusskolā būtu jāzina, kādā jomā viņi vēlētos strādāt un darboties.shutterstock_221682364

Arī mūsu skolā pedagogi ir izveidojuši vairākus padziļināto kursu komplektus,  kuri jau nākamajā mēnesī tiks piedāvāti jauno 10.klašu reflektantiem. Tie būs –

  • Kultūras programma, ar padziļinājumu latviešu valodā un sociālajās zinībās,
  • Dabas zinību programma, ar padziļinājumu angļu valodā, ķīmijā un bioloģijā,
  • Inženierzinību programma, ar padziļinājumu angļu valodā, fizikā un matemātikā vai padziļinājumu fizikā, matemātikā un programmēšanā.

Tie  dalīsies sīkāk   –

  • kultūras, latviešu valodas un sociālās zinātnes virziens (padziļinājums latviešu valodā un literatūrā, sociālajās zinātnēs, kultūrā un mākslā);
  • kultūras, svešvalodas un sociālās zinātnes virziens (padziļinājums angļu valodā, sociālajās zinātnēs, kultūrā un mākslā);
  • dabaszinātņu virziens (padziļinājums ķīmijā, bioloģijā, angļu valodā);
  • inženierzinātnes (I) virziens (padziļinājums fizikā, matemātikā un angļu valodā);
  • inženierzinātnes (II) virziens (padziļinājums fizikā, matemātikā un programmēšanā).

Visiem skolēniem, saistībā ar vienu no padziļinātajiem mācību priekšmetiem, būs jāveic patstāvīgs pētniecības, jaunrades vai sabiedriskais darbs.

Papildus obligātajiem mācību priekšmetiem ģimnāzijas vidusskolēniem tiks piedāvāti specializētie izvēles kursi:  publiskā uzstāšanās, filozofija, psiholoģija, uzņēmējdarbības pamati. Šos priekšmetus skolēni varēs apgūt 12. klasē.

Vidusskolēni mācībās pavadīs tikpat daudz laika kā līdz šim – 36 stundas nedēļā.  Šie vispusīgie zināšanu un prasmju pamati katrā mācību jomā dos skolēnam plašu redzesloku un plašas izvēles iespējas nākotnē. Taču jaunā pieeja vienlaikus paredz iespēju izvēlēties, kādā dziļumā, atkarībā no savām interesēm, katru mācību jomu apgūt.

imgd.phpKo par savu nākotni un jaunajiem padziļināto kursu komplektiem saka mūsu 9.-tie? Lūk, daži viedokļi.

* “Es plānoju savu nākotni. Interesējos par dažādām skolām. Vēlos strādāt militārajā nozarē. Man būtu jāpievērš lielāka  uzmanība fizikai, matemātikai un fiziskajai sagatavotībai. Es domāju,  ka man piemīt visas rakstura īpašības, lai es varētu strādāt militārajā nozarē. Tās ir stingrība, laba disciplīna. Mācības domāju turpināt ģimnāzijā  un pēc tam Latvijas Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā. Es izvēlētos inženierzinātņu (I) virzienu, jo visi šī virziena padziļinātie mācību priekšmeti būs vajadzīgi manā profesijā.”

 * “Šobrīd es vēl neesmu izdomājis, par ko  nākotnē vēlētos strādāt, bet zinu, ka  vēlētos profesiju, kurā jāpārzina vēsture un ģeogrāfija. Nākošos 3 gadus man vajadzēs pievērst lielāku uzmanību krievu valodai un matemātikai, jo šie priekšmeti man nepadodas tik labi un šos priekšmetus vajag pārzināt gandrīz ikvienā profesijā. Es domāju, ka  esmu  zinātkārs, apzinīgs un patstāvīgs. Turpināšu mācības TRĢ. Es izvēlēšos kultūras, svešvalodas un sociālās zinātnes.”

*”Jā, es plānoju savu nākotni. Es to daru, skatoties uz vecvecākiem, vecākiem, radiem, lai pārdomātu, ko es gribu dzīvē,  un kā es pelnīšu sev naudu. Esmu par to daudz domājusi un, ja man padosies ķīmija tik pat labi kā tagad, tad es varētu mācīties par farmaceitu. Bet, ja man nepadosies ķīmija tik labi, tad ir doma mācīties  par pārtikas tehnologu, lai es varētu strādāt  pārtikas jomā, piemēram, pārņemt tēta uzņēmumu vai atvērt savu restorānu.  Lielāka uzmanība noteikti jāpievērš ķīmijai un bioloģijai, un ne mazāk matemātikai, jo manai plānotajai karjerai šie 3 priekšmeti ir nepieciešami. Esmu nopietna un tiecos uz saviem mērķiem, esmu atbildīga, arī draudzīga, lai sadarbotos ar citiem cilvēkiem. Mans uzskats par darbu –  ja tu dari, tad izdari tā, lai pašam patīk un esi gandarīts par padarīto. Es zinu, ka palikšu šajā pašā skolā. Izvēlēšos dabaszinātņu virzienu, jo šie priekšmeti –  ķīmija, bioloģija ir nepieciešami nākotnes karjerai.”

*”Es īsti vēl nezinu, par ko  vēlos kļūt.  Domāju , ka  visticamāk izvēlēšos karjeras veidu , kur nav jāatkārto viena un tā pati lieta katru dienu, un kura  ir saistīta ar bioloģiju vai astronomiju. Man nākamajos trīs gados ir  jāpievērš lielāka uzmanība eksaktajām zinātnēm un jācenšas saprast vielu, savādāk man būs grūtāk mācīties universitātē.  Diemžēl, man vēl nav visas rakstura īpašības, lai man būtu vieglāk strādāt savā darba nozarē. Es zinu, ka man ir ļoti grūti koncentrēties, esmu mazliet lēns un varbūt arī slinks.  Es, protams,  centīšos visas šīs lietas uzlabot. Es no skolas piedāvātajām mācību programmām visticamāk izvēlēšos dabaszinātņu virzienu, jo, manuprāt, mana profesija visticamāk būs saistīta ar bioloģiju , ķīmiju, angļu valodu ( jo es plānoju strādāt ārpus Latvijas ) un varbūt pat fiziku.”4D365400-11B2-43EE-8E31-396914F0395A

*“Dažreiz padomāju par to, kādu nākotni es sev gribētu, apskatu dažādas iespējas, bet neuztveru to vēl ļoti nopietni. Es jau ilgāku laiku domāju, ka gribētu strādāt darbā, kas saistīts ar interjera dizainu, bet nezinu vēl ko tieši. Man vajadzētu apskatīt vairākas karjeras iespējas, jāmācās kaut kas vairāk mākslas jomā. Manuprāt, jābūt radošam, oriģinālam, mākslinieciskam un ir nepieciešams plašs skatījums mākslā un pasaulē, jāmāk komunicēt ar cilvēkiem. Es ceru, ka man piemīt šīs īpašības, bet vajadzētu vēl socializēties, lai būtu vieglāk komunicēt ar citiem, svešiem cilvēkiem. Es domāju turpināt mācības ģimnāzijā, vai arī mācīties Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolā. Es izvēlētos vai nu kultūras, latviešu valodas un sociālās zinātnes virzienu, vai arī inženierzinātnes (2) virzienu, jo es vēlos mācīties padziļināti kultūrā un mākslā, bet ļoti noderīgi būtu mācīties padziļināti arī programmēšanā, jo lielākā daļa darbu, kas saistīta ar interjera dizainu, vai arhitektūru, notiek datorā. “

Un kuru izglītības virzienu izvēlētos tu? Pārdomā, izvērtē un  kļūsti par vienu no mums, topošo ģimnāzist!

9.klašu skolēnu viedokļus apkopoja sociālo zinību skolotāja L.Šulca

 

Categories: Citāti | Komentēt

Māksla nav prāta spēle, tā ir īpaša noskaņa

Tā par mākslu ir teicis franču rakstnieks Gistavs Flobērs.

Šai atziņai varētu piekrist arī mūsu 11.klašu skolēni. Katru gadu kulturoloģijas stundu ietvaros  audzēkņi veic uzdevumu –  izvēlas vienu sev tīkamu baroka, romantisma vai reālisma mākslinieku un atveido  kādu viņa  mākslas darbu, izveidojot pēc iespējas līdzīgāku to oriģinālam. Pēc tam  jāpievieno  apraksts par izvēlēto mākslinieku un viņa darbu, kā arī  oriģinālā mākslas darba attēls un  paša realizētais meistardarbs. Izņēmums nebija arī šis mācību gads.

Kā atzina kulturoloģijas skolotāja Una Gaile, iesniegtie darbi bija pārsteidzoši labi. Prieks skatīties, salīdzināt un likt labus vērtējumus par paveikto. Arī paši skolēni atzina, ka mākslas darbu atdarināšana  bija vienlaikus gan pārbaudījums, gan  gandarījums.

Lūk, daži no 11. klašu radītajiem mākslas darbiem un pārdomas par  to tapšanu.

Ieva Bērzmārtiņa   izvēlējās franču mākslinieka Gustava Kurbē gleznu  „Izmisušais vīrietis” (1844-1845).

Veidojot darbu visvairāk patika, ka varu mainīt savu seju ar kosmētikas palīdzību, vēlējos attēlot tieši vīrieti, jo tas šķita interesantāk un bija lielāks izaicinājums. Bija interesanti arī bildi editot, lai tā būtu vēl līdzīgāka gleznai, piemēram, mainīt ēnas, acu krāsu u.c. Visgrūtāk likās atainot attēlotā vīrieša izmisušo sejas izteiksmi. Domāju, ka tā līdz galam man tas arī neizdevās, bet kopumā uzskatu, ka labi paveicu darbu.

virs2   vīrietis1

Krievu gleznotāja Iļjas Repina mākslas darbu “Meitene” (1875) kā savu izaicinājumu izvēlējās Ance Annija Mētra.

Man bija grūti atrast gleznu, kuru atveidot mājas apstākļos. Pašu gleznu nebija grūtības atveidot. Man personīgi nav čolkas, tāpēc atspraudu matus, kā arī neesmu blonda, tur palīgā nāca PhotoShop’s. Man ļoti patika šis darbs, abas ar mammu meklējām apģērbu, aksesuārus un kopā editojām bildi. Paldies par interesanto uzdevumu!

meita1  meita2

Savukārt Katrīnai Grebeško iepatikās Pjēra Ogista Renuāra glezna ‘’Sieviete ar kaķi’’(1875).

Attēlojot gleznu grūtības sagādāja pozas noturēšana, jo kaķis nevienmēr padevās rokās. Kā arī sapratu, ka attēlojot gleznu vajag ļoti piedomāt pie detaļām, piemēram,  pie fona, kuram vajadzēja piemeklēt audumus līdzīgās krāsās. Manuprāt, man izdevās attēlot kopējo tēlu, kā arī mājdzīvnieka skats bija līdzīgi pavērsts. Taču neizdevās līdz galam fons, jo labajā pusē balti raibais audums bija nokritis nost no stutējuma, un fona krāsa neiznāca tik zaļgana kā oriģinālajā gleznā.

sieviete  sieviete ar

Jete Garkāja mēģināja attēlot itāļu mākslinieka Silvestro Legas meistardarbu  „Dziesma”(1868).

Darbs man šķita ļoti interesants. Lai to veiktu, bija patiesi jāiedziļinās izvēlētās gleznas detaļās un  attēlotu tās pēc iespējas precīzāk. Kā arī gleznas meklēšanas procesā izdevās aplūkot daudzas vēl iepriekš neredzētas šo stilu gleznas un iepazīt jaunus, interesantus māksliniekus. Visgrūtāk bija izvēlēties piemēroto gleznu un spēt to attēlot pēc iespējas precīzāk. Process bija interesants un iedvesmojošs.

jete1 jete2

Par savu izaicinājumu spāņu gleznotāja un grafiķa Fransisko Gojas darbu “Senjora Sabasa García”  dēvē   (1806. – 1811.) Kitija Saleniece..

Veicot šo darbu, grūtības sagādāja informācijas tulkošana no angļu valodas par pašu gleznu. Radošajā daļā man bija grūti izvēlēties mākslas darbu, jo bija jāatrod tāda glezna, kuru ir reāli atveidot, piemēram, man bija jāpiemeklē atbilstošs apģērbs, parūka unfons. Cenšoties salokot mākslīgos matus, tie sakusa.

kit1 kit2

Biju nolēmusi, ka gleznā attēlošu sevi, tādēļ atlasīju piecus darbus, kuros attēlota viena sieviete. Izvērtēju, vai varēšu attēlot sievietes frizūru, apģērbu, vidi un izvēlējos pēdējo variantu- rokoko mākslinieka Antuāna Vato skici ”Sēdoša jauna sieviete”. Tā par savu izvēli raksta Laura Elīna Šulca.

Attēlošanai veltīju istabas balto sienu, grīdu noklājot ar baltu palagu. Saskāros ar grūtībām, mēģinot piestiprināt palaga malu pie sienas. Kā pamatu sēdēšanai izmantoju zemu ķeblīti, kuru arī apsedzu ar palagu. Mans tērps sastāvēja arī no viena palaga. Matus savācu augstā copē, nedaudz to ar rokām pajaucot. No vairākiem kadriem izvēlējos trīs veiksmīgākos, bet tikai vienu –  kā īsto. Bildi pielaboju pareizajos toņos.

IMG-20200423-WA0006

Skaisti, patiesi, iedvesmojoši un ļoti līdzīgi! Vai esat kādreiz atdarinājuši kādu gleznu vai radījuši savējo? Pamēģiniet, tas patiesi ir aizraujoši! Lai top jauni mākslas darbi!

Māksla ir spēja saskatīt neikdienišķo ikdienišķajā un vienkāršo neparastajā. Denī Didro

Mākslas pasaulē ieskatījās Loana Šulca

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Sveicam Latvijas Satversmes sapulces 100.gadadienā un mūsu valsts 30.Neatkarības atgūšanas jubilejā!

puķesŠogad maijā atzīmējam divas svarīgas gadadienas – 1.maijā – Satversmes sapulces 100.gadadienu un 4.maijā – mūsu valsts Neatkarības atjaunošanas 30.gadskārtu.

Toreiz tālajā 1920.gadā Latvijā vēl risinājās Neatkarības kara spraigie notikumi. Kaujas vēl notika Latgales pusē.  17. – 18.aprīlī Tautas padome visā Latvijā izsludināja Satversmes sapulces vēlēšanas. Tās bija pirmās demokrātiskās vēlēšanas mūsu valstī. Tajās  varēja piedalīties visi 21 gadu sasniegušie pilsoņi. Netika noteikta procentu barjera, ar kuru partijas var iekļūt parlamentā. Tiem laikiem moderna bija pieeja, ka likums deva sievietēm visas vēlēšanu tiesības. Tas tolaik nebija paredzēts lielākajā daļā Rietumu demokrātiju, piemēram, Francijā, Šveicē u.c. Vēlētāju aktivitāte bija ļoti augsta – 85 % no visiem balsstiesīgajiem. Latvijas valsts iekārta un Satversme

Satversmes sapulce bija pirmā Latvijas likumdevējvara. Sapulce sastāvēja no 150 deputātiem. Tā darbojās divus gadus – līdz 1.Saeimas sasaukšanai. Satversmes sapulci vadīja tolaik jau tautā pazīstamais politiķis Jānis Čakste. Galvenie uzdevumi  bija- Latvijas Satversmes (pamatlikuma) izstrāde un darbs pie agrārās reformas izveides (likums par zemi). Latvijas Satversmes sapulces atklāšanas sēde notika 1920. gada 1. maijā Rīgā , bijušajā Bruņniecības namā (tagadējā Saeimas ēka). Savās 213 kopsēdēs Satversmes sapulce apsprieda un pieņēma 205 likumus, 291 noteikumus ar likuma spēku un 134 pārvaldes noteikumus.

Savukārt 4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 30.gadskārta saistās ar nesenās vēstures notikumiem. Ideja par valsts neatkarību gaisā virmoja jau kopš 80.gadu beigām. Īstenībā tautas atmiņā tā tika uzturēta dzīva visus garos padomju  gadus, visu to laiku, kamēr Latvija bija PSRS sastāvā.   Reāli neatkarības atjaunošanas iespēja  pavērās  pēc Augstākās Padomes vēlēšanām 1990.gada 18.martā, kad Tautas frontes deputāti ieguva pārsvaru  pār komunistiem.Simtgade | Ministru kabinets

“1990.gada 4.maijā mēs nobalsojām PAR Latviju.
138 PAR Augstākajā Padomē – tā bija tikai saujiņa. Patiesībā PAR bija vairāk nekā divi miljoni. Pielipuši pie radiouztvērējiem, mēs sajutāmies tik vienoti kā vēl nekad. Mēs atkal noticējām, ka esam nācija. Mēs neļāvām iezagties šaubām – ko tad mēs, tādi maziņi. Mēs neklausījāmies PRETiniekos. Mēs iestājāmies PAR.
4.maijs mums ir devis otru elpu. Atvēris ne tikai robežas, bet arī acis, sirdis un prātus. Tā ir mūsu brīvība, kas jāsvin.
Tāpēc mēs sakām PAR tām grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos. PAR mūsu ceļojumu fotogrāfijām. PAR mūsu draugiem no visas pasaules. PAR brīvo informāciju, kas mums pieejama. PAR to, ka varam arī nesvinēt vai svinēt pilnīgi citus svētkus. Ir jāsvin tas, ka mēs drīkstam domāt.
4.maijs ir mūsu PAR diena.”

Mēs varam būt lepni, ka mums ir sava valsts, ka mēs dzīvojam brīvā valstī!

Lai jauki svētki ģimenēs!

                                                              Citāts no Latvijas valsts simtgades biroja aicinājuma.

   Fotogrāfijas no interneta

 

Categories: Citāti | Komentēt

Būt līderim arī krīzes laikā

Projekts “Nākotnes līderu akadēmija” ir Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes iniciatīva sadarbībā ar Mūžizglītības un kultūras institūtu “Vitae”. Tas ir projekts, kurš veltīts   jauniešu līderībai un līdzdalībai.

“Vēlos palīdzēt mūsu jauniešiem stiprināt līderības prasmes, zināšanas un vērtības, lai viņi varētu gan veiksmīgi veidot savu dzīvi un profesionālo karjeru, gan arī jēgpilni iesaistīties sava novada, Latvijas un Eiropas Savienības attīstības dienaskārtības veidošanā. Man ir ne tikai svarīgi jauniešus izglītot par Eiropas Savienības politiku, bet arī dot viņiem reālas iespējas pašiem īstenot savas iniciatīvas, tādejādi jau šobrīd uzņemoties atbildību par savas nākotnes veidošanu”, tā savu motivāciju, veidojot projektu, skaidro Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde.lideri15

No  2020.gada šajā projektā iesaistījušies  arī trīs Tukuma Raiņa ģimnāzijas jaunieši Līva Petrova, Elīza Rozentāle, Mārtiņš Skraucis un pedagogi Inese Bērziņa un Līga Lauziniece.
Ģimnāzijas komanda jau piedalījusies starptautiskās konferences “Jauniešu līderība digitālajā laikmetā” darbā un Juglas vidusskolas domnīcas darbā.
Neskatoties uz krīzes situāciju, projekts ir aktīvs un jaunieši tajā darbojas. 8.aprīlī pirmajā tiešsaistes nodarbībā jaunieši grupās diskutēja par to, kas raksturo labu krīzes laika līderi, un kādas ir viņa prasmes – pārliecība, spēja iedvesmot, mērķtiecība, atbildīgums, empātija, emocionāla un fiziska izturība, radošums un domāšana ārpus rāmjiem, rīcībspēja un drosme pieņemt lēmumus, kā arī sadarbības prasmes. Savukārt projekta iniciatore parlamentāriete Dace Melbārde tiešsaites nodarbībā stāstīja par to, kādi ir krīzes laika līderu galvenie uzdevumi – palīdzēt cilvēkiem izprast realitāti, piedāvāt risinājumus, noteikt prioritātes un pieņemt tām atbilstošus lēmumus, detalizēta atbildības deleģēšana, visaptveroša komunikācija, aizsargāt un uzturēt to, ko krīzes laikā nedrīkst zaudēt. Jautājums jauniešiem pārdomām – kas  līderim jānodrošina krīzes situācijā un kā tas notiek šobrīd Latvijā?

lideri522.aprīļa tiešsaistes nodarbībā piedalījās  jauniešu līderi no  Zviedrijas un Lielbritānijas Gerard Marcel Koning, Atifa Shah un Gabriel Kroon. Diskusijas notika grupās angļu valodā par krīzes tēmām – vai mana dzīve un uzskati ir mainījušies krīzes laikā, ko esmu jaunu uzzinājis par pasauli, vai mainījusies pasaule COVID-19 ietekmē, kas mums jāsaglabā no tā, kas mainījies, no kā mums jāatsakās, kas vajadzīgs no jauna, ko dara līderis krīzes laikā? Mūsu jauniešiem bija svarīgi uzzināt par citu valstu pieredzi krīzes situācijā. Diskusiju secinājums – mums jau ir pieredze un jābūt gataviem tādām krīzes situācijām. Mācīties no šīs situācijas varam atbildību un veselīgu dzīvesveidu. Nobeigumā Rolands Ozols teica, ka mums šajā situācijā jākļūst par labāko savu versiju.

Nākamā tiešsaites nodarbība notiks 6.maijā un  būs veltīta Latvijas Neatkarības atjaunošanai. Jaunieši savus jautājumus varēs uzdot žurnālistam, bijušajam tautfrontietim Dainim Īvānam.

Inese Bērziņa, pedagoģe, projekta dalībniece.

 

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Es vienkārši gaidu, kamēr šis laiks beigsies.

Lai uzzinātu kaut ko vairāk, kā šobrīd jūtamies, dzīvojot pa mājām, un ko domājam “Covid – 19” krīzes laikā, 8. un 12.a klašu skolēni pildīja anketu. Apkopojot atbildes, jāsecina, ka 8.klašu skolēni  pandēmijas laiku uztver diezgan nenopietni, daži pat ir priecīgi, ka nav jāiet uz skolu un var dzīvot pa mājām. Taču 12.klašu atbildes, kuras dažas publicējam šeit, ir krietni nopietnākas un liecina, ka mūsu jaunieši apzinās situācijas nopietnību. Lai vai kā, mēs visi gaidām, kad atkal varēsim atgriezties atpakaļ ierastajā ikdienas ritmā.

Cikos no rīta tu celies?

  • ap 10.00.
  • Cenšos celties ap 8.00-9.00.
  • No 11:00-12:00.

Cik bieži tu izej ārā no mājas un uz kurieni doties?

  • Bieži izeju sētā pasēdēt, bet ārpus sētas izeju 1-2x dienā, dodos pastaigā,izbraucienā ar riteni vai līdz piemājas veikalam (labāk pēc pl.21:00, jo tad veikalā esmu praktiski es un kasiere).
  • No mājas es izeju gandrīz katru dienu, taču dodos skriet vai pastaigāties. Neapmeklēju vietas, kur ir cilvēki.
  • Mežs un pie upes.
  • Dienā apmēram es izeju 3-5 reizes svaigā dienā, un esmu mājas teritorijā.

Kādas ir tavas mīļākās pastaigu vietas?

  • Jūra, mežs, Veļķi un Ozoliņi.
  • Mežs.
  • Melnezeres-Veļķi-Lauktehnika-Centrs.

Tūja

Vai ir radusies  kāda jauna nodarbošanās šajā laikā?

  • Lēkāju pa batutu, sāku skatīties Tik Tokus (ak vai,tie rada atkarību).
  • Sāku izmantot Twitteri.
  • Mēģinu iemācīt savam kaķim alfabētu .
  • Neteiktu, ka ir jauna, bet atliek vairāk laika nodarbēm, kurām senāk neatlika laiks – gleznošana, sportošana, mūzikas instrumentu spēle utml.

Kāds ir tavs karantīnas mājas apģērbs?

  • Legingi, mājas krekliņš, krokši(crocs) un hudijs.
  • Parastas mājas drēbes, treniņbikses, bet ir dienas, kad gribu izskatīties smukāk un uzvelku glaunākas drēbes.
  • Džemperis vai jaka ar kapuci + treniņbikses + vilnas zeķītes.
  • Treniņbikses, hudijs, mīkstas pūkainas zeķītes un matos uztaisīts čupčiks un šokolāde vienmēr pie rokas.

Kādas filmas esi noskatījies?

  • Daudzas jaunas komēdijas Netflixā, kā arī atsāku skatīties vecās Harija Potera sērijas.
  • Esmu noskatījusies “The Purge” visas daļas, un tagad skatos seriālu “Money Heist”.
  • Ļoti daudz šausmu filmas.
  • ‘’Dead poets society’’ (izcila filma), ‘’The Groundhogs day’’, ‘’21, 22 Jumpstreet’’.
  • “COVID-19” būs beidzies , kad vēl nebūšu paspējis nosaukt visas filmas.
  • Vēl nevienu.

LG_TV_evolution_NOV2017_3

Kādas grāmatas esi izlasījis šajā laikā?

  • Diemžēl par mācību grāmatām tālāk vēl neesmu tikusi, bet drīz sākšu, apsolu…
  • Pēdējā laikā tās, kuras ir vajadzīgas skolas mācību stundām- literatūrai.
  • Dzeja: Anatols Immermanis – ‘’Molberts”, Krišjānis Zeļģis ‘’Visas tās lietas’’ un R. Ezeras romānu  ‘’Aka’’.
  • ,,Starp mums meitenēm runājot”.
  • Neplānoju pat lasīt.
  • Es lasīju zibstāstus: ‘’Klikšķi ir visa tava dzīve’’, ‘’Es par tevi zinu visu’’, ‘’Visu vai neko’’, ‘’Vienalga kas būs rīt’’.

Cik stundas pavadi telefonā, datorā, vai vairāk kā parasti?

  • Par cik mācības ir saistītas ar datoru, tad daudz vairāk, kā arī brīvos brīžos paskatos, ko interesantu telefonā.
  • Telefonā pieļauju, ka ap 1,5 vai pat 2 h kopumā. Datorā ap 7 (?). Protams, ka vairāk, nekā ierasts.
  • Nav interese.
  • 11 stundas kopā. Noteikti vairāk nekā parasti.

Vai seko līdzi informācijai par “Covid – 19”?

  • Jā, vairākas reizes dienā.
  • Jā. Ja pat gribētu, būtu teju neiespējami no tās izbēgt.
  • Nē, man vienalga.

Kāda ir emocionālā gaisotne tavā ģimenē šajā pandēmijas laikā?

  • Visi jūtas neomulīgi par pandēmiju, bet cenšamies palikt pozitīvi noskaņoti, jo lieks stress noteikti nav vajadzīgs.
  • Pagaidām viss ir mierīgi, taču tiek vairāk piedomāts pie dažādiem drošības pasākumiem.
  • Viss, kas dzīvē šķita svarīgs, patiesībā ir tik nenozīmīgs, jo vislielākā nozīme ir veselībai, mieram un tuvajiem cilvēkiem tev blakus.
  • Cenšamies mierināt viens otru, taču, tā kā jau no paša sākuma apzinājos situācijas nopietnību un to, ka “Covid-19” Latvijā ir neizbēgami, reizēm ir diezgan drūmi.
  • Neziņa, bet tajā pašā laikā nav nekādas panikas vai kaut kas tāds.
  • Mēs cenšamies saglabāt mieru un ievērojam pēc iespējas labāk visus drošības noteikumus.

Vai tu ilgojies pēc izklaidēm?

  • Ilgojos pēc kino un sushi. 😦
  • Jā, gribu uz kino, koncertiem.
  • Ilgojos nolikt B kategorijas tiesības, jo pagaidām tas nav iespējams. Izklaides man sniedz seriāli un videospēles.

Kas tev patīk labāk – mācības klātienē vai attālināti?

  • Mācības attālināti, varu pati plānot savus darbus.
  • Man patīk attālināti, jo var saplānot savu dienu kā vēlos, taču labāk tagad dotos uz skolu un izbaudītu pēdējos mēnešus vidusskolā.
  • Noteikti, ka attālināti, taču ir priekšmeti, kurus labprātāk apgūtu klātienē, piemēram, matemātiku.
  • Patīk mācīties attālināti, bet tomēr, ja man būtu dota izvēle, es labāk izvēlētos mācīties klātienē.

91453aa724b3

Kas būs pirmā lieta, ko paveiksi, kad beigsies karantīna?

  • Iešu uz kino un došos paēst Tokyo city.
  • Noteikti aizbraukšu uz kino, un, iespējams, arī kādā ceļojumā.
  • Es tiešām nezinu, jo domāju, ka vēl nejutīšos īsti droši doties uz sabiedriskām vietām, bet gan jau došos uz Rīgu un pastaigāšu pa turieni.
  • Aiziešu uz pilsētu varbūt.

Kādi tavi plāni ir izjukuši vīrusa krīzes dēļ?

  • Vairākas jubileju svinības un izbraucieni, ja pagarinās krīzi, tad arī izjuks koncerts.
  • Pamatskolas salidojums, dažādas izklaides ar draugiem.
  • Darbs Grieķijā, vasarā.
  • Manu Erasmus draugu atbraukšana uz Latviju, mans ceļojums uz Prāgu.
  • Bija plāns doties uz Barselonu.
  • Kursi Rīgā, kurus ļoti, ļoti gribēju apmeklēt. Paspēju pabūt tikai vienā nodarbībā.
  • Manas dzimšanas dienas plāni, un TRENIŅI.
  • Dzimšanas dienu nācās nosvinēt mājās dēļ “Covid-19”, nevaru vairs satikt savus tuviniekus, un vēl man bija plāns izlidot ar gaisa balonu.
  • Gribēju braukt uz Spāniju Erasmus programmā 6.aprīli, taču tagad tas nav iespējams.

Ko jaunu esi iemācījies šajā situācijā?

  • Būt pati sev priekšniece.
  • To, ka vairāk laika vajag veltīt sev, lai sevi neiedzītu tādā stresā, kāds konstanti bija ejot uz skolu.
  • Viss, kas dzīvē šķita svarīgs, patiesībā ir tik nenozīmīgs, jo vislielākā nozīme ir veselībai, mieram un tuvajiem cilvēkiem sev blakus.
  • Būt pacietīgam. Saprast, ka ir situācijas, kuras var ietekmēt un kuras nevar. Situācijās, kuras nevar ietekmēt, ir jāsaglabā mierīgs prāts.

Kādas ir tavas šī brīža emocijas, kuras tu vēlētos pārstāstīt nākamajām paaudzēm?

58fe0eeb85b47470892788

  • 2020 gadam ir vīruss, to vajadzēja restartēt. Bet, ja nopietni, tad šis ir emocionāli smags gads un ir tikai ceturtais mēnesis no divpadsmit. Bet cerēsim, ka viss labais jau nāk. Pēc negaisa vienmēr ir saule. 🙂
  • Šādu situāciju pasaulē nepiedzīvo kurš katrs, noteikti par šo stāstīšu nākamajām paaudzēm.
  • Manuprāt, šis viss nāk par labu ne tikai pašiem cilvēkiem, bet arī planētai, tāpēc uzskatu, ka pēc visa, kas līdz šim bija pasaulē noticis tikai 2020. gada laikā vien- karantīna, pašizolācija bija nepieciešama, lai gan zeme, gan cilvēki mazliet atvilktu elpu.
  • Ir tik svarīgi pārdomāt mūsu ieradumus un to ietekmi uz sabiedrību, planētu un mums pašiem. Par katru savu darbību jānes atbildība. Katra darbība (šoreiz Ķīnā apēsts, iespējams, sikspārnis) izraisa sekas. Esmu pārliecināta – šis nav pēdējais šāda veida un mēroga pārbaudījums, kam mums nāksies iet cauri. Tas ir tikai sākums.
  • Runājiet, satiecieties, turiet rokas, apskaujieties, dejojiet, ejiet laukā, apskatiet pasauli un mīliet, kamēr ir laiks!
  • Šis vīruss noteikti atstās savu iespaidu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Tas varētu  būtu saistīts ar ekonomiskajām problēmām vai ar psiholoģiskajām sāpēm, zaudējot kādu tuvinieku. Domāju, ka vairāk naudu vajadzētu investēt nevis militārajām vajadzībām, bet turpmāko šādu epidēmiju apkarošanai.
  • Es nākamajām paaudzēm stāstīšu, ka viņiem ir jāsaudzē sava veselība un novēlu, lai viņi nepiedzīvotu nekad vairs “Covid-19” un karantīnu, jo tādējādi sabrūk  daudz plānu un ideju īstenošana.
  • Ja godīgi, es neteikšu, ka manā dzīvē īpaši kas mainītos ( ja neskaita to, ka tagad es eju retāk laukā un cenšos neskarties klāt dažādiem priekšmetiem). Es vienkārši gaidu, kamēr šis laiks beigsies.

Paldies par atbildēm! Atbildes apkopoja sk. Loana Šulca

Categories: Citāti | Komentēt

9.b klases Labie Vārdi skolotājiem

Es vēlētos pateikt paldies skolotājai Z. Holstai par to, ka viņa vienmēr mums ir palīdzējusi, ja kaut ko nesaprotam un ir atbalstoša. Protams, arī gribu pateikt lielu paldies klases audzinātājai I.Bērziņai par to, ka rūpējaties tik daudz par mums un nekad neesat vienaldzīga! 😊

Vēl vēlējos pateikt paldies mūsu bioloğijas skolotājai. Viņa vienmēr ir jauka un neviens jautājums nav stulbs viņas stundās. 😁

aEs gribētu pateikt paldies I.Bērziņai. Vislielāko atbalstu no visiem skolotājiem saņemu tieši no jums. Tas laikam, jo esat klases audzinātāja, bet gribu pateikt paldies arī fizikas un bioloģijas skolotājiem, jo viņiem ir ļoti pozitīva attieksme. Un viņi ir ļoti saprotoši.

Vienkārši  paldies Edijam!

Es domāju, ka visvairāk pateicīga esmu matemātikas, fizikas un vēstures skolotājiem.

Matemātikas skolotāja visu darāmo skaidri uzraksta, un es sapratu to, ka no grāmatas tiešām var kaut ko iemācīties, ja visu pārskata vairākas reizes. Paldies!

Fizikas skolotājs visas stundas ļoti saprotami uzraksta tādam cilvēkam kā es, kam ir grūti saprast daudz lietas.

Un man patīk, ka vēstures skolotāja arī visu taisa ļoti saprotami un man ir interesanti mācīties vēsturi.

Paldies Tomam, par pozitīvo un saprotošo attieksmi!

Paldies Unai Gailei par motivējošajām ziņām!

Un paldies Jums par visu atbalstu šajā laikā 🙂

Categories: Citāti | Komentēt

Priecīgas Lieldienas!

dLieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. Tas  esot noticis  laika posmā starp 27. un 33. gadu.

Senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā. Šie svētki bija svarīgi zemkopju tautu, tai skaitā,  latviešu dzīvē. Lieldienas jeb pavasara saulgrieži tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienādā garumā, un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām kļūstot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo “gaismas uzvaru pār tumsu” senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums – Lieldienas – laiks, kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti.

Ticējumi

  • Kas Lieldienu olas zags- paliks pliks kā ola!
  • Kas Lieldienu olas ēd bez sāls- tas visu vasaru melos!
  • Lieldienās ar olām jāmainās- citādi vistas nedēs un cāļu nebūs!   a

Lai jaukas Lieldienas ģimenes lokā!

Alise Andersone, 8.b klase

 

Categories: Citāti | Komentēt

WordPress.com blogs.