Intervijas

Ģimnāzijas bitīšu dzīve pēc absolvēšanas

Intervija ar absolventiem notikusi sociālajos tīklos, proti, „Facebook”. Šoreiz varat iepazīties ar sešu absolventu pārdomām.

    Pirms cik ilga laika beidzi ģimnāziju?

Sandis Strautiņš: TRĢ, kā jau zini, pabeidzu pavisam nesen – 2015. gadā.

Miks Bīriņš: Šogad.

Lana Kadiķe: Pirms 3 mēnešiem.

Krists Venterzutis: Nu jau otrais gads kopš absolvēšanas.

Mārtiņš Zvirbulis: Pabeidzu 2014.gadā.

Sandis Kovaļovs: Šobrīd rit otrais gads pēc ģimnāzijas absolvēšanas.

      Kur un kādā fakultātē pašlaik mācies? Kādēļ tieši šāda izvēle?

Sandis S.: Šobrīd studēju Latvijas Universitātē datorzinātnes Datorikas fakultātē, apakšgrupa – programmēšana. Šo studiju virzienu izvēlējos, jo IT ir mūsu nākotne un šajā nozarē ir plašas izaugsmes iespējas.

Miks B.: Mācos optometriju Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē. Šīs profesijas pārstāvis man izstāstīja par šo nozari, un tā mani ieinteresēja.

Lana K.: LSPA fizioterapijas nozarē, tāpēc ka man patīk palīdzēt cilvēkiem un uzskatu, ka tieši šī profesija palīdzēs man to veikt.

Krists V.: Mācos RTU MTAF par mehatroniķi. Šī profesija atbilst manai idejai par darbu, kurš patīk, nevis tikai tiek piekopts.

Mārtiņš Z.: Pašlaik studēju RTU Būvniecības fakultātē par būvinženieri.

Sandis K.: RSU Medicīnas fakultātē. Dokumentus biju iesniedzis vairākās ar zinātni saistītās studiju programmās. Uzzinot, ka esmu iekļuvis RSU „budžetā”, iekšēji bija sajūta, ka, ja to neizmantošu, tad vēlāk visu mūžu varēšu kost pirkstos par vējā aizlaistu iespēju. Jau toreiz sapratu, ka priekšā stāv grandiozs izaicinājums – vēlējos pārbaudīt, vai to spēšu. Bez tam domāju, ka šīs profesijas apguve man dos stabilu pamatu turpmākajā dzīvē, kas, savukārt, sniegs iespēju tālākajai izaugsmei arī ne tikai medicīnas lauciņā. Un, protams, beigu beigās apziņa, ka ar savām zināšanām un darbu varēs padarīt līdzcilvēku dzīvi labāku, jau pati par sevi ir pietiekams iemesls pēc negulētas nakts celties, lai no jauna nodotos studijām.

         Kā tev visvairāk pietrūkst no laika, kad mācījies ģimnāzijā?

Sandis S: Visvairāk man pietrūkst tieši vidusskolas posma, tie līdz šim bija vislabāk pavadītie gadi. Visvairāk man pietrūkst manas superīgās klases un vislabākās skolotājas un klases audzinātājas Sigitas Kūlas.

Miks B.: Klasesbiedru.

Lana K.: Šķiet, ka ģimnāzijas tradīciju un Ineses Bērziņas humora.

Krists V.: Strīdu ar Rasmu Valdmani un došanās pie G.Aumales izskaidroties.

Mārtiņš Z.: Visvairāk man pietrūkst brīvā laika. Salīdzinājumā ar augstskolu, skolā praktiski nekā nebija, ko darīt.

Sandis K.: Atskatoties atpakaļ, tas noteikti ir klases kolektīvs un salīdzinoši nepiespiestā gaisotnē pavadītā ikdiena.

         Vai ir kāds notikums, kas visspilgtāk palicis atmiņā no laika, kad šeit mācījies?

Sandis S.: Viss šis vidusskolas posms ir palicis ar jaukām atmiņām prātā. Šie trīs vidusskolas gadi paskrēja nemanot. Godīgi sakot, es vēlētos to visu piedzīvot vēlreiz, jo tas tiešām bija brīnišķīgs laiks, kas tika aizvadīts.

Miks B.: Desmitajā klasē, Ziemassvētku pasākumā, visi manas klases zēni uzstājās ar dziesmu, bet gandrīz neviens no mums nemāk dziedāt. Bija smieklīgi!

Lana K.: Noteikti Pēdējā zvana pasākums.

Krists V.: Notikumu ir ļoti daudz, kā arī atmiņu, taču šobrīd nekas konkrēts nenāk prātā.

Mārtiņš Z.: Man ļoti patika Ziemassvētku balle, kad mācījos 7.klasē, jo tā bija mana pirmā balle ar lielajām meitenēm.

Sandis K.: Būtu grūti izcelt kādu konkrētu notikumu, drīzāk viss kopums – panākumi mācību priekšmetu olimpiādēs, skatuves runas konkursos, gūtā uzvara kopā ar klasesbiedriem Latvijas Kultūras kanona konkursā skolotājas Unas Gailes vadībā, dalība skolā rīkotajos pasākumos, uzstāšanās kopā ar skolotājas Rasmas Valdmanes kori, ikgadējās skolas balles. Tie un vēl citi mirkļi ir pamats manām vislabākajām skolas atmiņām.

           Ko tu novēlētu jaunajiem ģimnāzistiem un topošajiem absolventiem?

Sandis S.: Noteikti izbaudiet šos vidusskolas gadus, tie ir paši labākie! Mācieties, atpūtieties, ballējieties un dariet visu, kas jūs aizrauj! Galvenais ir mācēt visu apvienot, tad jau būs labi. Tiešām izbaudiet šos vidusskolas gadus! Veiksmi un izturību!

Miks B.: Izbaudiet vidusskolas gadus, jo turpmāk jums neviens neatgādinās par parādiem un neļaus pagarināt pārrakstīšanas laiku!

Lana K.: Cieniet skolotājas un ņemiet visu, ko viņas sniedz! Gan labo, gan slikto, jo no tā var gūt mācību tālākajai dzīvei.

Krists V.: Neaizmirstiet saknes!

Mārtiņš Z.: Es novēlētu topošajiem absolventiem, lai domā, ko dara, un izbauda brīvo laiku, kamēr jauni.

Sandis K.: 9.klases beidzēji, neskrieniet laimi meklēt Rīgas skolās! Pats vēlējos to darīt, bet toreiz vecāki veiksmīgi atrunāja, un esmu viņiem par to pateicīgs. Šobrīd ar pilnu pārliecību varu teikt, ka mūsu skolas spēs jums sniegt visu nepieciešamo, lai sagatavotos turpmākajai dzīvei. (Un Rīga? Ticiet man, tā nekur neizpaliks šā vai tā.)

        Divpadsmitie, vienkārši izbaudiet katru dienu, kura jums ir atlikusi skolēnu ādā, otras tādas iespējas vairs nebūs nekad. Un, ja neesiet paspējuši, tad vēl ir atlicis pēdējais laiks, lai radītu savas visspilgtākās vidusskolas laika atmiņas.

        Esošajiem ģimnāzistiem… Veroties savā pieredzē, no sirds novēlu nelaist garām nevienu no skolas sniegtajām iespējām – dziediet korī, pārstāviet skolu mācību priekšmetu olimpiādēs un sporta sacensībās, nekad neatsakiet savu dalību skolas pasākumos! Izbaudiet iespējas, kuras sniedz skolas laiks! Beigās tieši tās būs lietas, kas sniegs sajūtas un emocijas, kuras visspilgtāk liks atminēties jūsu vidusskolas laiku!

        Noslēgumā, gribētu teikt, ka mūsu skolas dvēseli veido lielisku skolotāju kolektīvs, vienreizīgi cilvēki, no kuriem katram no jums ir iespēja mācīties un smelties piemēru, veidojot pašiem savu personību, izmantojiet to!

Viktorija Kraukle