14. decembrī ģimnāzijā 10.-12. klašu skolēniem valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja noskatīties Viestura Kairiša filmu “Janvāris”, kas šobrīd tiek izrādīta uz kino ekrāniem. Kā minēts anotācijā, spēlfilma veidota kā stāsts par astoņpadsmitgadīgajiem jauniešiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos. Filmas varoņi ir bezgala tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi liek viņiem nonākt politikas un vēstures krustpunktā.
Par šo filmu jauniešiem bija dalītas jūtas. Pirmoreiz atgriezeniskajā saitē režisoram un radošajai komandai par filmu tika ieliktas visas balles no 1 līdz 10 (vidējais – 7 balles). Vieniem patika, bet daļai skolēnu ne, jo gaidas bija lielākas – vairāk gribējās redzēt tieši 1991. gada notikumus, nevis mīlasstāstu. Uz jautājumu, par ko paslavētu radošo komandu, skolēni snieguši šādas atbildes: par darbības fonu (izvēlēto vidi, mūziku, rekvizītiem u. c.), par aktieru spēli, varoņu emocijām, arī piesaistošo sižetu.
Skatoties filmu, skolēnus aizkustinājusi “jauniešu vēlme atgūt un izjust brīvību, galvenā varoņa tieksme atrast sevi”, “cilvēku nāve”, “Jaža mātes emocijas, kad viņš aizbrauca uz Tallinu pie Annas. Māte domāja, ka viņam bija noticis kas slikts”. Pārsteigusi filmas kvalitāte, emocijas, “cik brutāli tika nogalināti cilvēki”, “kā izskatījās Jazis, kad viņam nodzina matus”, “Jāzepa rīcība, kad viņš Annai pateica, ka viņu attiecības bija neīstas, lai gan viņš zināja, ka melo”, “Jaža draugu drosme un vienlaicīgi arī neapdomība, viņiem apģērbjoties citā stilā un ēdot no citu cilvēku traukiem ēdienus”, kā arī tas, “cik ātri Jāzeps kļuva no gļēvuļa par vīru”. Jauniešu iedvesmojusi “kameru operatoru pašaizliedzība, mēģinot nofilmēt notiekošo un paziņot par to pasaulei”, “Latvijas ļaužu, to skaitā jauniešu, vienotība, gribasspēks un patriotisms”.
Daļa jauniešu augsti novērtējuši filmu, par to izsakot komentārus: “Mani pārsteidza kameras māksla – liekas, ka tu pats esi visu filmējis. Tu iejūties lomā”, “Mani šajā filmā pārsteidza tas, ka daži sižeti bija kā ar vecmodīgu kameru filmēti.”
Filma rosinājusi jauniešus aizdomāties par karu Ukrainā, par to, ka “cilvēkiem ir ļoti dažādas vērtību sistēmas, bet dažkārt augstāku mērķu dēļ ir iespēja tiem apvienoties” un “cik mūsu brīvība ir svarīga un var būt ierobežota”. Kāds skolēns raksta: “Filma man lika aizdomāties par to, cik jaunieši ir noslēgti un nerunā par savām problēmām, kā arī, ka cilvēki bieži nenovērtē to, kas viņiem ir, to viņi saprot lielākoties tikai, kad pazaudē.”
Skolēnu iegūtās atziņas:
Filma spēja pārsteigt un lika saprast, ar ko mani vecāki bija saskārušies viņu jaunībā, mācoties Rīgā.
Barikādes katram latvietim, kas to ir pārdzīvojis, ir smagā un emocionālā sāpe. / Ceru, ka man tas nebūs jāpiedzīvo.
Man šī filma ļoti patika, jo deva atziņu par to, cik ļoti mūsu valsts vēsture ir nozīmīga.
Notikumi 1991. gadā bija ļoti nozīmīgi mūsu valsts neatkarības atgūšanā.
Latvijas iedzīvotāji spēj apvienoties vienam mērķim.
Mīli savu zemi! /Tautā ir spēks.
Latvieši ir patrioti un aizstāvēs savu valsti.
Kad latviešiem vajag, tad viņi labi strādā.
Ir jāciena sava ģimene un valsts.
Mums ir jānovērtē, ka mums ir brīva valsts.
Par katru cenu jānosargā valsts.
Par brīvību ir jācīnās, nedrīkst stāvēt malā.
Miera laikā gatavojies karam, kara laikā cīnies!
Vienmēr vajag domāt ne tikai par sevi, bet ari citiem.
Daži tevi pametīs darba dēļ.
Būt prātīgai ar draugiem.
Dzīvē svarīgākais ir atrast partneri, ar ko būs ne tikai prieka un laimes sajūtas, bet arī, ar ko pārcietīs bēdas un sēras kopā, nevis pieņemt tādu iespēju, kas sniegs baudu tikai uz īsu brīdi un potenciāli visu sabojās.
Filmas beigās Jazis teica, ka viņš saprata, kas vēlas būt, un man radās atziņa par to, ka nevajag skriet pakaļ pārējiem, bet gan darīt, ko pats vēlies.
Jāseko sapņiem un nebūt egoistam.
Priecājies par cita panākumiem tā, it kā tie būtu tavējie!
Jānovērtē to, kas ir, nevis, kas varētu būt.
Guvu atziņu, ka man būtu jāpainteresējas par Viestura Kairiša darbību kino nozarē.
Sapratu, cik video dokumentācija var būt svarīga.
Skolēni iesaka filmu noskatīties, jo tā atgādina par janvāra barikādēm un liek cilvēkiem novērtēt brīvību un neatkarību, parāda ne tikai vēstures notikumus, bet gan parasta iedzīvotāja dzīvi ikdienā, ar ko saskars un kādas emocijas gūst.
Paldies par sadarbību Latvijas Kinematogrāfistu savienībai, lai būtu iespēja skolā demonstrēt jaunākās latviešu filmas, rosināt jauniešus domāt, reflektēt par kultūras izpausmēm, vēstures notikumiem un mums pašiem!
Iveta Āboliņa, valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore, foto autore
Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas avīze "STROPS" 