Vasara sagaidīta!

Mācību gads ir veiksmīgi noslēdzies. Vēl tikai atlikušas pēdējās aktivitātes – mazajiem sporta diena un lielajiem – dižgājiens uz Lielo ciemu. Spēles, atrakcijas un gaisa pilis priecēja mazo klašu skolēnus tepat – skolas stadionā. Savukārt 7.-12.klašu ģimnāzistiem, lai nonāktu galapunktā, bija jāpievar nieka 12 km ar vairākiem kontrolpunktiem, ejot pa meža takām un pļavām. Nonākot “Liepiņās”, visus sagaidīja siltas pusdienas – garda zupa, našķi no Irlavas konditorejas, kā arī dažādas spēles un aktivitātes. Kaut arī lietus krietni saīsināja šo dienu, visi dižgājiena dalībnieki bija apmierināti un gandarīti par paveikto.

Lecam iekšā vasarā! Lai tā mums ir izdevusies, silta un saulaina, piedzīvojumiem piepildīta!

Categories: Citāti | Komentēt

Ražīgs mācību gada noslēgums

Sagaidot Eiropas dienu, mūsu jauniešiem bija iespēja piedalīties Eiropas eksāmena kārtošanā. Jautājumi bija ne tikai par pašu Eiropas Savienību, bet arī par ES vēsturi, ģeogrāfiju un daudz ko citu. Diviem mūsu ģimnāzistiem eksāmens vainagojies ar Goda rakstu saņemšanu. Madara Diāna Salmane iekļuva top 20 no 9319 dalībniekiem 7.-9.kl. grupā un Robins Valters – no 4443 dalībniekiem 10. -12.klašu grupā. No sirds lepojamies!

Savukārt 12.-tie sadalījuši mūsu skolas tradicionālos karodziņus – vimpeļus, kurus katru gadu iegūst kāds 12.-to absolvents – labākais mācībās, aktīvākais sabiedriskajā darbā, skanīgākais mūzikā un ātrākais – sportā. Šogad par vimpeļu īpašniekiem kļuva Reina Paula Kreicberga, Elīza Rozentāle, Rolands Kroņkalns un Sanija Buta. Paldies, jaunieši, par jūsu entuziasmu, gribasspēku, radošumu un atsaucību!

Categories: Citāti | Komentēt

Nākotnes diplomāti

Gatavojoties Eiropas dienai 9.maijā, Eiropas komisijas pārstāvniecība aicina Latvijas izglītības iestādes un Eiropas Savienības lietu ekspertus piedalīties ikgadējā akcijā “Atpakaļ uz skolu 2022”.

Akcija ir iespēja dažādu nozaru pārstāvjiem eksperta lomā atgriezties skolās un augstākās izglītības iestādēs un dalīties ar jauniešiem savas pieredzes stāstos par dzīvi un darbu Eiropas Savienībā, kā arī runāt par jauniešu iespējām un Eiropas vērtībām.

Šī gada akcijas virstēma “Informācija un drošība digitālajā laikmetā”, “Jauniešu līdzdalība un iespējas” , “Eiropas Savienība un vērtības”.

Akcijas ietvaros 11.-12.klašu skolēni tikās ar ģimnāzijas absolventi, Finanšu ministrijas nozares padomnieci Latvijas Republikas Patstāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Sintiju Ozolu.

Savu stāstījumu lektore uzsāka ar jautājumu – kas vieno trīs uz ekrāna redzamos attēlus? Atbilde – diplomāts. Kas ir diplomāts? ‘Tas ir ārlietu resora darbinieks –valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm.  Kādam tad īsti ir jābūt īstenam diplomātam? Noteikti ir jābūt motivācijai, zināšanām par politiku un ārpolitiku, jāpiemīt zinātkārei un atvērtībai jaunām kultūrām. Diplomātam ir jābūt ar komunikācijas prasmēm un jāmāk pareizi reaģēt pat nelabvēlīgā situācijā. Bet pats galvenais – diplomāts pārstāv savu valsti. Un kas to lai zina, varbūt tieši šajā pasākumā atradās mūsu nākamie pārstāvji  Eiropas savienības struktūrās, jo 3 meitenes no 12.a uzreiz bija gatavas kļūt par diplomātēm. Un tika pie vērtīgām dāvanām…..

Categories: Citāti | Komentēt

Lai pasaule būtu labāka!

Noslēdzot mācību kursu mākslā un kultūrā, 11.a klases skolēni atspoguļojuši viņuprāt svarīgākās pasaules un visas sabiedrības problēmas plakātos. Tie paskatāmi skolas senās ēkas 1.stāva gaitenī. Piedāvājam arī nelielu katra autora idejas aprakstu.

Mana darba nosaukums “Pasaules cepetis”. Tā mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību globālajai sasilšanai un reto augu sugu izzušanai. Darbu veicu minimālisma stilā, izmantojot mājas piederumus, plītī atrastas oglītes.  

Artis Priekulis

Darba tēma ir aptaukošanās. Šī ir ļoti aktuāla tēma mūsdienās. Tā skar arvien vairāk cilvēku visās vecuma grupās. Visbīstamāk ir bērniem, jo jau mazotnē ir jānodarbojas ar kādu aktivitāti. Ēšanas paradumus izvēlas viņi paši, bet fiziskās aktivitātes ir jānodrošina vecākiem, lai pēc iespējas būtu mazāks risks saskarties ar aptaukošanos.

Šo darba tēmu izvēlējāmies stundā, kad facebook ieraudzīju rakstu angļu valodā. kaut gan pirms tam zināju, ka aptaukošanās ir aktuāla problēma, bet izlasot tikai pusi raksta, sapratu, ka ir vēl ļaunāk nekā domāju. Veidojot darbu, izmantojām pēc iespējas vairāk vizuālos materiālus, lai skatītājs izprot darba ideju.

Emīls Razdobrejevs, Sintija Štromane.

Nabadzības problēma pasaulē. Atšķirīgais dzīves līmenis. manuprāt mēs mūsdienās pārāk maz runājam par šo tēmu.

Reinis Vingris

Mūsu mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību vides piesārņojumam un globālajai sasilšanai. Tā ir nopietna problēma, bet tai pievērš uzmanību pārāk maz.  Tikai visiem kopā mums pietiks spēka izglābt mūsu planētu.

Samanta un Vanesas Zēbergas

Šajā darbā galvenā tēma ir mentālās veselības nopietnība. Ideja radās tāpēc,  ka man ļoti daudzi tuvi cilvēki sirgst ar šo gadsimta slimību un pārējie apkārtējie to neuztver pietiekami nopietni.

Ceru, ka ar savu darbu būšu aicinājusi katru apdomāt un pievērst uzmanību garīgajai veselībai, uzklausīt un palīdzēt cits citu.

Ilze Tišlere

Ar šo darbu es vēlējos panākt, lai ikviens uz brīdi apstājas un saprot, ka dzīve katram ir dota tikai viena.Ikdienas steigā daudzi nemaz neaizdomājas, ka mums katram ir dots ierobežots laiks, kuru būtu jāizbauda un jānodzīvo tā, lai beigās nekas nav jānožēlo. Lai pēdējā dzīves mirklī ikviens uz jautājumu “Vai tu esi bijis laimīgs? “ var atbildēt ar “Jā!”.

Helēna Keiša

Mana darba tēmas nosaukums ir  “Smēķēšana agrīnā vecumā”. Šī tēma ir aktuāla šobrīd, jo jau mazā vecumā bērņi sāk smēķēt, lai pierādītu, ka vairs nav mazi un grib līdzināties vidusskolēniem. Savā darbā es gribu parādīt, kādas ir plaušas cilvēkam, kurš smēķē un kādas  cilvēkam, kurš nesmēķē.

Madara Ābele

Mūsdienās lietot alkoholu skaitās kruti, bet daudzi jaunieši neapzinās tā radītās ilgstošās sekas cilvēka organismā. Darba ideja radās no ziņās redzēta video. Darbs ir veidots asamblāžas stilā.

Ramona Irmeja

Darbs “Pārmaiņas”. ‘Tā mērķis ir parādīt dabu ar piesārņojumu un bez gružiem. Tas ir aicinājums palīdzēt cilvēkiem saprast, ka ir vajadzīgas pārmaiņas.

Kerija Indersone

Mana darba nosaukums ir “Tu neesi 1”. Mans darbs ir domāts visiem , bet īpaši jauniešiem, kuri cieš no depresijas un kuriem ir mentālās veselības problēmas. Darbs ideja bija pateikt, ka Tu neesi viens, ka kāds noteikti ieklausīsies, kad problēmas un gribēsiet parunāt.

Elīze Beta Briede

Darba “Mums ir tikai 1”mērķis ir parādīt cilvēkiem, cik ļoti svarīga ir planēta zeme. Tās ir mūsu mājas, par to iz jārūpējas, jo tā ir tikai viena. Bites ir viens no indikatoriem tīrai videi un dabai. Tā ir svarīgas, lai zinātu,kurā brīdī ir jāuzlabo vides situācija un tās ir atbildīgas par apputeksnēšanos. Bites, tāpat kā planēta ir jāsargā. Ja izzudīs bites, pasliktināsies apkārtējā vide, kas ietekmēs cilvēku. Domāju, ka jāsargā bites un planēta, lai būtu nākotne.

Patrīcija Andra Raģe

Mana darba nosaukums ir “Atkritumiem NĒ”. Šis darbs ir veidots ar mērķi pievērst uzmanību dabas piesārņojumam un ekosistēmas uzlabošanai.

Krista Ronberga

Mani šo darbu iespaidoja taisīt Gali May Lucas. Viņa ir izveidojusi pamācošu skulptūru, kurā ir attēloti cilvēki, kas sēž telefonos. Mūsdienās šī problēma ir ļoti aktuāla. Ar to sākas daudzas veselības problēmas – galvassāpes, depresija, redzes bojāšanās. Tas ir arī liels laika patēriņš, cilvēkam mainās tā dzīves vērtības. Visas šīs problēmas var novest pie letālām sekām. Par šiem notikumiem noteikti ir jārunā vairāk, jo ar katru gadu problēma saasinās.

Viktorija Vika Kurinoja   

Categories: Citāti | Komentēt

Aizrautīgas nodarbes līdz rīta gaismai

Arī man šogad bija iespēja piedalīties erasmus+ projektā, kuram pieteicos jau pirms pandēmijas sākuma – apmaiņas projektā uz Bulgāriju. Mobilitāte ilga no 24. aprīļa līdz 28. aprīlim.

Lai tiktu līdz Bulgārijai, vajadzēja braukt ar divām lidmašīnām, tāpēc visi bijām noguruši un pirmajā dienā neko īpašu nedarījām.

Pateicoties covid pandēmijai , mēs nedzīvojām pie projekta dalībniekiem mājās, bet 4 zvaigžņu viesnīcā “Хотел Дипломат Плаза” Lukovitā , kas, manuprāt, padarīja vieglāk iepazīties ar citiem iebraucējiem, bet grūtāk ar vietējiem. Viesnīcā katru rītu ēdām brokastis un bija iespēja apmeklēt spa.

Aktivitātes sākās otrajā dienā, kad braucām ar motorlaivām pa jūru. Skati un klintis izskatījās skaisti. Vēlāk arī apmeklējām alu ”Prohodna”, kura ir dēvēta par Dieva acīm, jo tajā ir 2 caurumi griestos. Tad visi kopā spēlējām vietējo Bulgāru  spēles, kas nedaudz atšķīrās no mūsējām. Tas viss bija diezgan sarežģīti, jo spēles nebija domātas tik lielam cilvēku skaitam. Bet visinteresantākā bija diskotēka, kas tika rīkota viesnīcas pagrabstāvā un ilga pāri pusnaktij.

(bildes no laivas)

26.aprīlī mēs apciemojām projektā iesaistīto  skolu. Jāatzīst, ka angļu valodas prasmes bija zemas pat vietējās skolas angļu valodas skolotājai. Mēs tur arī spēlējām Kahoot, kur visas pareizās atbildes bija vienā krāsā. Ēdām  pusdienas, bet jāsaka,ka pie mums ēdiens garšo pavisam savādāk – labāk. Tad mēs iestādījām koku, vēlāk rozi un apciemojām pilsētas mēru. Vakarā mēs sapulcējāmies kādā istabiņā un 21 cilvēks spēlējām “Uno”, kā varat iedomāties- spēle bija gara. Katrs spēlēja pēc saviem noteikumiem, bija arī grūti sekot līdzi.

Bilde mēra ofisā.

27.aprīlī mēs apciemojām pilsētu Pleven, kur apskatījām Panorāmu “Pleven Epic of 1877”, kura stāstīja par Krievu-Turku karu. Pašā augšējā stāvā atradās skaista glezna, kas pārklāj visu telpu. Tās priekšā bija izvietoti no kara vēsturiskie objekti. Vēlāk apmeklējām kafejnīcu un boulingu.

28.aprīlī mēs apskatījām citu alu “Saeva Dupka”, kur brīžos bija redzami sikspārņi, kā arī atkal apmeklējām skolu, kur saņēmām apliecības par piedalīšanos projektā. Atvadu vakarā skola rīkoja diskotēku, kur sākumā mums mācīja un pēc tam jau visi kopā dejojām bulgāru tautas dejas. Grūti bija atvadīties, tāpēc līdz rītam pavadījām laiku atkal visi vienā istabiņā runājot. 

29. maijā no rīta visi braucām noguruši mājās.

Šajā projektā varēja sajust kulturālās atšķirības. Mēs visas nācām laicīgi laikā uz norunātājām vietām, un vienmēr bijām pirmās. Vienmēr  bijām precīzi. Pārējie (pat autobuss) vienmēr bez steigas nāca kavējoties. Arī ievēroju, ka Bulgārijā ir daudz cilvēku statuju. Dīvaini likās arī tas, ka uz ielu malām bija salīmētas daudz mirušu cilvēku sejas (man paskaidroja, ka tā ir pieņemts izrādīt cieņu). Protams, kad pirmo reizi tās redzēju pa autobusa logu likās, ka tie ir pazuduši cilvēki un bija mazliet bailes.

Es ieteiktu citus piedalīties šajā projektā, jo tas dod iespēju apskatīt tālākas vietas, un iepazīt jaunus cilvēkus. Arī pati guvu jaunus draugus, ar kuriem vēl komunicēju.

                                               Projektā piedalījās 12. b klases skolniece Raimonda Līga Kreicberga

Categories: Citāti | Komentēt

Radoša, meditatīva, brīnumaina muzikālā darbnīca ritma un skaņu pasaulē

2. un 3. maijā Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 7.-9. klašu skolēniem bija brīnišķīga iespēja iejusties un radoši izpausties Nila Īles un Maijas Sējānes-Īles vadītajā darbnīcā, ievedot skolēnus daudzveidīgajā ritma un skaņu pasaulē. Darbnīca tika īstenota programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.  Divas dienas skola skanēja vēl krāšņāk nekā ikdienā, jo visi skolēni varēja ne tikai iepazīt dažādas perkusijas, saklausot gan dinamisku ritmu, gan smalkas dvēseles vibrācijas, bet paši spēlēt, radīt kopā skaņdarbu pavasara noskaņās.

            Kā ierasts, skolēni pēc darbnīcas rakstīja atgriezenisko saiti Google aptaujā, jo viena no dzīves prasmēm ir spēja izteikt savu viedokli, novērtēt cita sniegumu. Ja būtu jāvērtē mūziķu sniegums, 94% skolēnu darbnīcu vērtētu augstajā līmenī. Vienā vārdā tā tika raksturota šādi: radoša, meditatīva, brīnumaina, fantastiska, krāsaina, maģiska, interesanta, neparasta, skanīga, jautra, izzinoša, pasakaina, ritmiska, unikāla un spraiga. Vairāki skolēni uzsvēra nomierinošo efektu, nosaucot nodarbību par kluso dabu.

Viens no atvērtajiem jautājumiem bija šāds: “Par ko Tu paslavētu mūziķus, nodarbības vadītājus Nilu Īli un Maiju Sējānu-Īli, un kas Tevi pozitīvi pārsteidza?” Lielākā daļa skolēnu atbildēja, ka bija pārsteigti par bagātīgo nodarbības saturu: instrumentu dažādību, to nosaukumiem, lietošanas veidiem. Pozitīvi novērtēja vadītāju talantu, mīlestību pret savu darbu, komunikācijas, organizatoru spējas, enerģiju un mīļumu. Ļoti patika praktiskā darbošanās. Turpinājumā piedāvāju izlasīt dažu skolēnu atsauksmes.

  • Man ļoti patika Nila un Maijas sadarbība un muzikālā izjūta, šie cilvēki patiešām ir talantīgi.
  • Es paslavētu par dažādu perkusiju spēlēšanās prasmēm, un mani pārsteidza, ka ir tik daudz dažādu mūzikas instrumentu, kas ir savā ziņā līdzīgi, bet rada pavisam atšķirīgas skaņas.
  • Es viņus paslavētu par nodarbības oriģinalitāti, un mani pārsteidza šie neparastie instrumenti.
  • Paslavētu par viņu profesionālismu, par viņu uzvedību un attieksmi.
  • Paslavētu par atdevi un prieku, ko viņi sniedz citiem. Mani pozitīvi pārsteidza tas, ka mēs visi varējām iesaistīties.
  • Interesanti pastāstīja par mūzikas instrumentiem, ko spēlēja.
  • Es uzslavētu par atvērtību, jautru pieeju iemācīt spēlēt perkusijas.

            Pēdējais uzdevums aptaujā bija uzrakstīt secinājumu, kas gūts pēc nodarbības. Skolēnu atziņu apkopojums:

  • Tā bija atbrīvojoša un jautra nodarbība. Man patika kopīgi muzicēt ar klasi un perkusionistiem, viņi lika mums sajusties kā vienam veselam.
  • Es secināju, ka pasaulē ir ļoti daudz kultūru, kuras ir atšķirīgas no mūsu latviešu kultūras standartiem.
  • Es uzzināju nosaukumus instrumentiem, kurus nekad nebiju zinājusi.
  • Es ieguvu atziņu, ka jebkurš mūzikas instruments var būt ar mierīgu skaņu.
  • Uzzināju, ka man ir laba ritma izjūta.
  • Iemācījos spēlēt dažādus instrumentus.
  • Ir ļoti daudz interesantu instrumentu, ar kuriem var meditēt.
  • Es iepazinu dažādus etniskos instrumentus un to spēlēšanas tehniku.
  • Āfrikā cilvēki ir atjautīgi un mierīgi, uzzināju, ka perkusijām ir dažādi veidi.
  • Es iemācījos muzicēt ar jauniem instrumentiem.
  • Visiem instrumentiem ir sava skaistā skaņa.
  • Uzzināju, ka pastāv instruments, kas izskatās un arī skan pēc vardes.
  • Es sapratu, ka man patika spēlēt džambu un ka vēlētos kaut kad atkal paspēlēt.
  • Tik daudzējādi var spēlēt instrumentus, un katram instrumentam ir atšķirīgas skaņas, pat ja pēc izskatiem tie ir vienādi.
  • Es ieguvu interesi par džambu.
  • Es iemācījos ieklausīties skaņās un iedomāties, kam tās skaņas līdzinās.
  • Es atklāju un iemācījos spēlēt sev nemaz nezināmus mūzikas instrumentus.
  • Uzzināju par ļoti foršu instrumentu, kā skanošie trauki. Beidzot pamēģināju uzspēlēt vardi. Uzzināju, ka uz džambas var uztaisīt trīs skaņas un ka ir tādi instrumenti, kuriem ir stihijas (piesaistīja uguns stihija).

Visu skolēnu domas nav iespējams iekļaut vienā rakstā, bet ir patiess prieks, ka skolēni prot novērtēt perkusionistu Nila Īles un Maijas Sējānes-Īles profesionalitāti un sirdsdarbu. Vairāki skolēni izteica vēlmi atkārtot šādu pasākumu, sakot, ka “perkusijas mūzika ir tik skaista, un es vēlētos piedalīties vēl šādā nodarbībā”, “priecātos, ka mākslinieki vēlreiz iegrieztos mūsu skolā”. Izvēlētā darbnīca trāpījusi desmitniekā. Skanīgs un krāsains paldies mūziķiem šajā pavasarī! Novēlam, lai top jaunas darbnīcas, lai varam atkal satikties, iespējams, jau nākamajā semestrī.

Iveta Āboliņa, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore, foto autore

Categories: Citāti | Komentēt

Daudz laimes, Latvija!

26. aprīlī Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā ar savu koncertlekciju “Daudz laimes, Latvija!” priecēja tās vadītāji Jānis Ķirsis un Rūta Dūduma-Ķirse. Pēc ilga laika 10.-12. klašu skolēni aktu zālē varēja izbaudīt klātienes koncertu, nevis digitālu, kā tas bija vairākus semestrus ārkārtas situācijas valstī dēļ. Skolēni pēc pasākuma sniedza atgriezenisko saiti, kurā mūziķu sniegumu augstu novērtēja – koncertlekcija bijusi skaista, skanīga, enerģiska, patriotiska un neatkārtojama, jo gaisā virmoja pozitīvas emocijas, varēja sajust, ar kādu atdevi uzstājās mākslinieki.

Mūziķi uzslavas esot pelnījuši gan par dziesmu izvēli, gan izpildījumu, t.i., “par atraktīvu dziedājumu un saiknes uzturēšanu ar publiku”. Kāds no skolēniem rakstījis šādi: “Ļoti patika, ka mākslinieki iesaistījās sarunās ar skolēniem, pasmējās utt. Ļoti patīkama enerģija un viegli saprotami izskaidrota Latvijas vēsture caur dziesmām.” Cita skolēna viedoklis: “Dziesmu aranžējumi bija vienkārši lieliski. Kopumā pati mūzika šķita tiešām patīkama un kvalitatīva. Mani iedvesmoja tas, ka mākslinieki mudināja mūs sapņot trakākas idejas un neierobežot savu iztēli.”

Skolēni, klausoties koncertlekciju, aizdomājās par Latvijas vēsturi, Dziesmoto revolūciju (“dziesmas var būt daļa no vēstures”), par kultūras mantojumu, par cilvēkiem ar brīnišķīgām balsīm, par to, cik dziesmai liels spēks (“koncertlekcija lika aizdomāties par latviešu spilgto un māksliniecisko garu grūtos laikos un par to, kā šīs dziesmas vieno tūkstošiem cilvēku, citam citu pat nepazīstot”). Skolēniem visvairāk patika tādas dziesmas kā “Kalniem pāri”, Rīga dimd”, “Taisnība”, “Atgriešanās”, tautasdziesmas u. c.

            Pēc pasākumiem vienmēr rodas kāds secinājums. Turpinājumā piedāvāju izlasīt dažus no tiem.

  • Mēs esam un būsim dziedātājtauta!
  • Dažiem cilvēkiem ir iespaidīgs talants.
  • Džeza mūzika ir interesanta.
  • Es labāk izpratu džeza žanru.
  • Satiku šos māksliniekus dzīvajā, un šī koncertlekcija paplašināja manu redzesloku!
  • Es ieguvu patriotisma un piederības izjūtu Latvijai.
  • Dzīvi uztvert ar prieku!
  • Šī koncertlekcija atsvaidzināja manas zināšanas par mūsu valsts veidošanos.
  • Ir svarīgi kopt kultūras tradīcijas, piemēram, mūziku, jo tā vieno tautu un stiprina garu.
  • Tautasdziesmām var iedot mūsdienīgu un citādāku skanējumu.
  • Priecē jaunas perspektīvas mūzikas pasaulē.

Paldies mūziķiem par izcilo sniegumu, atgādinot mums par Latvijas vēsturi, par cilvēku un dziesmas spēku! Uz tikšanos citos koncertos!

Foto: I. Āboliņa

Iveta Āboliņa, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Mūsu nākotne sākas šodien- Zemes dienā!

Izzinošā un radošā atklāsmē par Pasaules vērtībām dalījās 11.a.klases jaunieši ar asamblāžas tehnikā radītiem plakātiem. Ikvienam bija iespēja apmeklēt izstādi un izteikt savu novērtējumu un atziņu par par to, kas notiek pasaulē! Sākumskolas klases skolēni kopā ar audzinātājām gan gudro domu pārsprieda, gan katra cilvēcisko atbildību pārrunāja. 4.kl. skolēni un audzinātāja A.Reķe uzsvēra, ka svarīgi ir vairāk staigāt, nevis braukt! Nepiesārņot un mazāk pirkt! Savās pārdomās dalījās vairāki devītklasnieki, kuru sapratni skaidro atziņas- mums ir tikai viena planēta un mums par to ir jārūpējas! Svarīgi rūpēties par dzīvniekiem, vidi, globālo sasilšanu un cilvēku mentālo prātu! Pasaulei palīdz Zero waste dzīvesveids! Domāt zaļi un taupīt enerģiju!

Pārlūkojot skolēnu balsojumu par savu favorītu plakātu, atzinību guvuši darbi ”Rūpējies par dabu”(V.un S. Zēbergas); “Pasaules cepetis”(A.Priekulis); “Saudzē dabu” (A.Krīgere); par mentālo veselību (I.Tišlere). Paldies skolotājām I.Silinevičai un U.Bērziņai.

Lai pārbaudītu erudīciju un uzzinātu faktus par Zemes resursiem, ilgtspējīgu attīstību un ekoloģiskām vērtībām, skolēni piedalījās izziņas viktorīnās. Sākumskolas viktorīnu ”Zemes elpa” sagatavoja 8.b.klases skolniece K.Baltiņa. 7.-9.kl. skolēniem izaicinājumu sagatavoja fizikas skolotāji V.Zuters, T.Akmens un bioloģijas skolotāja S.Baumane. Kā atzina skolēni, jautājumi bija aktuāli, pārsteidzoši, interesanti un gudri, jo bija iespējams uzzināt ko jaunu!

Mums ir svarīgi saglabāt Zemes vērtības, izglābt no klimata izmaiņām un piesārņojuma, jo tā ir mūsu veselība un mūsu nākotne!

Kopā mēs varam būt vienoti gan zaļākai planētai, gan gudrākai un stiprākai skolai!

Zemes dienas aktivitātes organizēja Dabaszinātņu MJ sadarbībā ar Kultūras un Mākslu MJ.

Zaļās domas īstenot darbos ikvienam novēl dabaszinību MJ vadītāja S.Baumane

Categories: Citāti | Komentēt

Ciemiņiem patika viss

Latvijā 28.martā ieradās Erasmus + projekta  “Brīvprātīgais darbs un aktīva pilsoniskā līdzdalība” dalībnieki no piecām dažādām valstīm – Kipras, Itālijas, Polijas, Rumānijas un Bulgārijas. Ar ciemiņiem mēs kopā pavadījām 4 dienas, kurās darījām dažādas aktivitātes, piemēram, apskatījām vairākas iecienītas vietas Tukumā un arī ārpus tā. Daudz staigājām, ieguvām jaunus draugus un arī veicām radošos darbiņus.

Pirmajā mobilitātes dienā mēs visi 9:00 tikāmies skolā, kur sagaidījām ciemiņus ar nelielām dāvaniņām un mūsu kora priekšnesumiem. Projekta skolotājas bija ļoti lielā sajūsmā par mūsu skolas kori – viņām ļoti patika. Pēc nelielas iepazīšanās mūsu ciemiņi tika arī izvadāti ekskursijā pa skolu un iepazīstināti ar mūsu skolas skolēnu parlamenta darbību. Līdz pusdienām mēs visi kopā spēlējām vairākas iepazīšanās spēles un taisījām projektus par pilsonisko līdzdalību. Pēc pusdienām sākās dienas interesantākā daļa – radošās darbnīcas. Mūsu skolēni un skolotāji bija ļoti čakli pastrādājuši un sagatavojuši vairākas radošās darbnīcas –  ziepīšu un sveču liešana, puzuru taisīšana, keramikas nodarbības un rupjmaizes kārtojuma pagatavošana un testēšana. Ap plkst. 16:00 nodarbības bija galā un visi dalībnieki bija ļoti noguruši, tāpēc devās uz savu viesnīcu atpūsties.

Otrā diena bija izbraukuma diena. Erasmus dalībnieki devās uz Ķemeriem, kur no sākuma  apmeklēja Dabas izglītības centru “Meža māja” un darbojās radošajās darbnīcās. Pēc radošajām darbnīcām strādājām brīvprātīgo darbu Ķemeru Nacionālajā parkā. Pēc kārtīga darba mūs uzcienāja ar ļoti garšīgu skābeņu zupu, kas pārsteidzošā kārtā garšoja gandrīz visiem. Pēc zupas mēs katrs tikām pie ļoti garšīgas picas no picērijas “Annas Pizzas”. Pēc pusdienām devāmies pastaigā pa Ķemeru laipām. Gājiens bija skaists, bet bija ļoti auksti. Pēc garas dienas un daudz nostaigātiem kilometriem ap 16:00 atgriezāmies Tukumā. Vakaru mēs pavadījām kopā ar skautiem un gaidām, kuri bija sagatavojuši vairākas komandas spēles laukā. Pēc spēlēm visi kopā pavadījām laiku pie ugunskura, kur arī paši pagatavojām sev vakariņas – makaronus ar sieru.

Trešajā jeb priekšpēdējā mobilitātes dienā mēs devāmies uz jauniešu centru, kā arī apmeklējām radošo personību klubu “Ligzda”. Dienas turpinājumā mēs piedalījāmies orientēšanās spēlē pa Tukumu, kuras laikā guvām iespēju iepazīties ar skolēniem vēl tuvāk. Spēles laikā apmeklējām tādas vietas kā Tukuma slimnīcu, Tukuma novada domi, staciju, kā arī citas vietas. Lai gan jau bijām noguruši, diena vēl nebija beigusies, beidzot orientēšanās spēli, mēs nonācām skolā. Skolas jaunās ēkas aktu zālē mūs sagaidīja silta tēja un uzkodas, kā arī kamuflāžas tīkls, kuru kopīgiem spēkiem veidojām. Izveidotais kamuflāžas tīkls tika nosūtīts uz Ukrainu. Pirmspēdējā dienas aktivitāte bija putnu būrīšu veidošana Tukuma Durbes pils pagalmā, kurā ikviens varēja uzbūvēt un pēc tam izrotāt savu putnu būrīti. Dienas noslēgumā ar deju studiju “Demo” apguvām deju improvizāciju un mums tika dota unikāla iespēja vērot dejotāju priekšnesumus.

Noslēdzošo projekta dienu pavadījām Rīgā un apmeklējām  Latvijas nacionālo mākslas muzeju, Rīgas Sv. Pētera baznīcu un Nacionālo bibliotēku. Vakaru noslēdzām ar projekta noslēdzošu balli, kurā skolēni un skolēni vienojās kopīgās dejās un atvadījās viens no otra.

                                    Projekta dalībnieces Ketija Zaņģe un Tīna Vēvere, 12. b klase

Categories: Citāti | Komentēt

Iegūtā pieredze un iespaidi, piedaloties televīzijas spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”

Šī gada 10. martā man bija iespēja piedalīties erudīcijas spēlē “Gudrs, vēl gudrāks”, kurā piedalījos 2.reizi. Spēlei pieteicos tāpēc, ka vēlējos labāku rezultātu nekā pagājušajā gadā un man vienkārši patīk erudīcijas spēles. Šis ir arī pēdējais gads, kad to varēja darīt, tāpēc iespēja bija jāizmanto.

Filmēšanas process man nebija svešs, jo jau iepriekš biju piedalījusies šādā spēlē, bet pirmo reizi “Gudrs, vēl gudrāks” spēlēju klātienē, kas man noteikti patika daudz labāk par attālināto spēli. Pati spēle tiek ierakstīta diezgan ātri, lielāko laiku aizņem studijas sagatavošana, grims. Un vēl par filmēšanu jāpiebilst tas, ka visu laiku lika smaidīt, kas noteikti nav mana ierastā sejas izteiksme.

Vislabāk pārzināju jautājumus par klasisko mūziku un sportu (Olimpiskajām spēlēm), bet grūtāk gāja ar matemātikas jautājumiem, kuros bieži pēdējā brīdī izšķīros par nepareizo atbildi (bet kam negadās).

Pusfinālā visvairāk domāju par trešo kārtu, jo pagājušajā gadā tiku tieši līdz tai, turklāt šajā kārtā dalībniekiem jāatbild “uz ātrumu”, nospiežot pogu. Ceturtajā kārtā, kurā piedalās 2 cilvēki, bija piedāvātas 8 tēmas, kas pašiem arī bija jāizvēlas. Jāsaka, ka jautājumi kopumā nebija tik sarežģīti, kā biju gaidījusi, bet, protams, bija daudz āķīgu jautājumu un jautājumi, kurus varēja loģiski izdomāt.

Pirmajā aprīlī ierakstījām fināla spēli. Pateikšu priekšā, spēlē netiku līdz finālam, taču izbaudīju visu filmēšanas procesu un ieguvu pieredzi, kā arī pozitīvas atmiņas (turklāt uzlaboju iepriekšējo rezultātu, kas arī bija viens no mērķiem). Noteikti gribu pateikt lielu paldies skolotājām Līgai Lauziniecei un Larisai Nikolajevai, kā arī lieliskajām klasesbiedrenēm, kas brauca mani atbalstīt un sniedza vērtīgus padomus, un, protams, padarīja visu procesu daudz spilgtāku!

Raidījumu varēs skatīties 15.aprīlī un 6.maijā pl.18.50 LTV1.

Reina Paula Kreicberga, 12.b klase

Categories: Citāti | Komentēt

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.