Sajūtu kolekcionāre

Jau vairākus mēnešus mūsu skolā apskatāma jauna mākslas izstāde. Šoreiz – tukumnieces Ilzes Cērpiņas darbi. Kā jau ierasts, aicinājām mākslinieci uz interviju.

  • Kā Jūs kļuvāt par mākslinieci?
  • 2015.gadā iestājos Baltijas Starptautiskās  akadēmijas Vides dizaina fakultātē. Virziens – interjera dizains.  Ļoti patika studēt šo jomu, bet visvairāk aizrāva gleznošana. Tā arī viss sākās!
  • Vai gleznošana ir Jūsu ikdienas darbs vai hobijs?
  • Pēc studiju beigšanas turpināju gleznot savam priekam. Ikdienā esmu apgāda “Zvaigzne ABC” Tukuma grāmatnīcas veikala vadītāja. IMG-20200117-WA0006
  • Kas ir Jūsu iedvesmas avots?
  • Iedvesmas avoti var būt daudzas lietas. Izstādes, citi mākslinieki, mūzika, daba, cilvēki, kultūras pasākumi.
  • Ko tieši Jūs gleznojat un kādā mākslas žanrā?
  • Pārsvarā tie ir portreti un abstrakta daba vai ainava. Man patīk spēlēties ar krāsām. Šļakstīties, tecināt, izmantot dažādus dabas materiālus (piemēram, papardes), jo tad ir grūti paredzēt gala rezultātu, un tieši tas mani aizrauj, tas nezināmais. Par žanru, lai spriež mākslas eksperti.
  • Kas ir Jūsu mākslas skolotāji?
  • Studiju laikā man veicās ar izciliem pedagogiem, tādiem kā Jānis Borgs, Agnija Ģērmane, Biruta Stafecka, Ronalds Gross. Domāju tieši viņi bija tie, kas iesēja manī pārliecību, ka varu gleznot. No 2012.gada es pilnveidoju savas zināšanas pie izcilās mākslinieces Ingemāras Treijas, mākslinieku studijā “KRĀSMUTE”.
  • Vai Jums ir bijušas mākslas izstādes?
  • Iztādēs piedalos no 2012.gada. Ingemāra Treija akceptēja, ka darbi ir gatavi izstādēm. Kopš tā laika izstādes ir bijušas daudz. Minēšu lielākās personālizstādes ar nosaukumiem “VISS IR GALVĀ” un “BOHĒMA’’ Kandavas muzejā, Slampes K/N, Jaunpils muzejā, Tukuma K/N, Rīgā “Globuss” grāmatnīcas kafejnīcā, Dobeles bibliotēkā un gandrīz visos Tukuma novada kultūras namos. Šobrīd gatavojos personālizstādei “ATRASTIES” Abgunstes muižā. Tēma  – daba manā izpratnē.
  • Ar kādām krāsām Jūs gleznojat?
  • Pārsvarā ar eļļas krāsām, bet izmantoju arī akrilu.
  • Kā ģimene Jūs atbalsta Jūsu radošajās izpausmēs?
  • Atbalsta un kritizē. Viņi ir pirmie, kuri ierauga manus darbus. Es respektēju viņu viedokli. Ir reizes, kad viņi ierauga nepilnības, kuras es nemaz neredzu.
  • Vai ir iespējams savienot gleznošanu ar kādu citu darbu?
  • Man tāda iespēja ir. Maizes darbs ir apgāds “Zvaigzne ABC”, Tukuma grāmatnīca, bet brīvajā laikā gleznoju. Profesionālie mākslinieki ir pasniedzēji, paši sev menedžeri, aktīvi piedalās dažādos pasākumos, izstādēs, intervijās, darbojās dažādās mākslas grupās un apvienībās.IMG-20200118-WA0002
  • Cik mākslas darbu Jums ir pavisam?
  • Neesmu skaitījusi. Varētu būt pāri simtam. Lielākā daļa ir atraduši savas mājas, tādēļ to daudzumu būtu grūti uzskaitīt. Man patīk gleznošanas process, tādēļ gatavos darbus nav grūti atdot un, ja kādam mājās tie sagādā prieku, kāpēc ne?! Esmu sajūtu kolekcionāre!
  • Vai esat tukumniece?
  • Esmu dzimusi un augusi Tukumā.
  • Kas jūs saista ar Tukumu?
  • MĀJAS
  • Vai Tukums iedvesmo gleznošanai?
  • Noteikti, ja gleznoju, tad iedvesmo! Man patīk daba, mežs un pļavas. Koki un cilvēki. Mana baznīca ir mežs.

Paldies par interviju!

Ieva Bērzmārtiņa, Anete Andersone    11.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Mācāmies pa jaunam

Nu jau otro nedēļu saskaņā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju mācāmies dzīvot savādāk un tūlīt būs pagājusi pirmā mācību nedēļa attālinātajā mācīšanās procesā.  Šis ir izaicinājumu laiks mums visiem. Skolēniem jākļūst patstāvīgākiem un jāiemācās saplānot savu dienu. Pedagogi apgūst jaunās tehnoloģijas un meklē informāciju dažādās interneta vietnēs, lai skolēni varētu darboties patstāvīgi, pētīt un salīdzināt. Savukārt vecākiem vairāk jāseko līdzi, lai bērni visu paveiktu un darbu iesniegtu laikā.

13011990t1ha7d9Pēc veiktās aptaujas edurio vietnē, izrādās, ka lielākā daļa skolēnu mācību stundās attālināti mācījās 3 – 4 stundas  – 26 %, 4-5 stundas –  23 %, 2-3 stundas – 20 %, 5-6 stundas – 13 %, 1 – 2stundas – 11 %. Savukārt vairāk nekā 6 stundas – 11 %.   4 % mācījušies tikai 1 stundu.

Uz jautājumu “Vai mācoties radās kādas tehniskas problēmas?”,  56 % atbild ar “nē”, 43 % – radās, bet tās ir atrisinātas.

Vai veicamie darbi bija saprotami? 59 % atbildēja, ka lielāko daļu sapratuši. 27 % sapratuši visu, bet 15% sapratuši daļēji un tikai 2 % nav sapratuši.

Ielūkosimies skolēnu atbildēs, kā viņi vērtē  mācīšanos attālināti? Lūk, dažas atbildes.

  • Diezgan grūti saprast apgūstamo vielu bez skolotāja klases priekšā. Trūka komentāru, padomu, ieteikumu, piemēru, kas klātienē iegūstams diezgan ātri. Pirmā diena pagāja nelielā haosā un apjukumā, cerams tālāk būs jau vieglāk. Laikietilpīgāk, bet produktīvāk.
  • Man pat patīk labāk, nekā atrasties skolā. Varēju celties, cikos gribu, kas ir liels pluss. Viegli sadarbojāmies klasesbiedru  starpā.
  • Patīkami. Man ļoti patika patstāvīgi mācīties attālināti, viss apmierināja un darba apjoms arī likās korekts.
  • Patiesībā, nav nemaz tik viegli mācīties mājās, manuprāt, skolā mācīties daudz vieglāk un sanāk ātrāk. Bija ļoti nepierasti, bet šodien diezgan veiksmīgi visu izdarīju. Šodienas mācīšanos novērtēju viduvēji.
  • Nav slikti. Viss izdevās, ko vajadzēja izdarīt, taču labāk patīk mācīties skolā, kur ir iespēja komunicēt ar klasesbiedriem, kā arī stundu plāns un starpbrīži jau ir strukturēti un sakārtoti tā, lai skolēniem būtu ērtāk mācīties.
  • Ir jābūt diezgan stingram pašam pret sevi, lai varētu reāli mācīties, bet tas noteikti nav neiespējami. Patiesībā, man pat patīk, jo varu pati saplānot savu laiku un izdomāt ko un kā darīt. Arī paskaidrots, manuprāt, ir pietiekami labi. Skolotāji ir labi pastrādājuši! shutterstock_1011232051
  • Man ne visai patīk, jo ir jāpavada lielu daļu laika pie datora, kā rezultātā sāp galva un acis. Labāk klātiene, dažus uzdevumus bez skolotāja skaidrojuma neprotu izpildīt. Bija labi, bet skolotāji varētu nepārcensties ar uzdoto (mums nav tikai viens priekšmets).
  • Manuprāt, ir iespējams mācīties attālināti un pildīt visu uzdoto. Pildot uzdotos uzdevumus par jau zināmo tēmu, bija viegli, bet, kad  sāksies jaunās tēmas, manuprāt, būs grūtāk.
  • Viss bija kārtībā. Labi, man patika. Pats var regulēt savu laiku, un visu saplānot. Arī mācīšanās beidzās ātrāk un ir daudz vairāk brīvais laiks. Tā bija diezgan sarežģīta, bet tiku galā. Ir kaut kas savādāks. Savā ziņā interesanti.
  • Es esmu ļoti apmierināta, jo visas mācības varēju apgūt klusumā, netraucēti, nesteidzīgi, kā arī lieki netērējot laiku.
  • Nebija tik traki. Viss bija kārtībā, bet tikai man datorā nebija powerpoints un words, un nevēlējos tos pirkt par 40 eiro, tādējādi nevarēju atvērt dažas prezentācijas, un informātikā dabūju “ni”, bet tagad ieguvu šīs programmas un viss ir kārtībā.

Dažas atziņas no 10.  klases sarakstes ar audzinātāju:

  • Esmu pamodies un jau izpildījis matemātiku un bioloģiju.
  • Esmu dzīvs!
  • Varēju sevi piespiest piecelties un laicīgi iesākt darbu.
  • Šodien gāja labāk un ātrāk nekā vakar.
  • Nezinu, kas šodien jādara, bet cik saprotu, nekas nav jāiesūta.
  • Arī es, lai cik pārsteidzoši nebūtu, esmu dzīva un spējīga mācīties.
  • Esmu uz strīpas un gatava darbam.article_photo_big_5c641768a7cab

Un dažas vecāku atziņas par bērnu mācīšanos mājās:

  • Manējie nekad nav tik ilgi mācījušies. Kopumā visi esam apmierināti.
  • Šķiet, ka jaunieši saprot, cik tas ir nopietni.
  • Mūsu mājās mierīgi. Šķiet, viss izdodas.
  • Dēls teica, ja vēl tā turpināsies, tad viņš nojūgsies.
  • Savējo izvilku laukā pastaigā, savādāk visu laiku sēž pie datora.
  • Viss kārtībā. No rīta paguļ ilgāk, tad mācās.
  • Viss kārtībā ! Nav nekādu problēmu.

Viedokļi visdažādākie, bet izskatās, ka kopumā jaunajā situācijā  lielākā daļa audzēkņu jau ir pieraduši darboties. Esam pozitīvi noskaņoti un mums viss izdosies! Lai pēc iespējas ātrāk mēs varētu atgriezties atpakaļ ierastajā darba ritmā!

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Euroscola, eurogames un citas Eiropas lietas

Euroscola ir Eiropas Savienības izveidots projekts. Jauniešiem, kas aktīvi iesaistās Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmā, ir iespēja doties uz Eiropas Parlamentu Strasbūrā Francijā un veselu dienu ieņemt Eiropas Parlamenta deputātu vietas, iejūtoties viņu lomās. Arī mūsu Tukuma Raiņa ģimnāzijas 11. un 12. klašu skolēni ieguva iespēju piedalīties šajā projektā.
Projekta ietveros skolēniem bija iespēja apskatīt vairākas Eiropas Savienības valstis –  Vāciju, Austriju un Franciju.

Pirmā valsts, kuru apskatījām, bija Austrija. Ceļš uz Austriju veda cauri Lietuvai un Polijai, kas pēc pašu skolēnu teiktā bija visgrūtākais posms, jo pirmajā  dienā bija jāpavada 13  stundas braucot autobusā, lai sasniegtu naktsmītni Katovicē Polijā. IMG-20200204-WA0003Nākamajā dienā, nonākuši Austrijā, skolēni iepazinās ar tās galvaspilsētu Vīni.  Ar pilsētas skaistākajām vietām  iepazīstināja gids Toms. Apskatījām  arī  Šēnbrunas pili, kura ir tiešām gracioza un vēstures notikumiem bagāta. Svētās Terēzas laukums bija viena no vietām, kur pārņem saviļņojošas sajūtas – it kā tu pats būtu daļa no vēstures. Savukārt Mocarta pilsētā Zalcburgā apskatījām Zalcburgas cietoksni, no kurienes pavērās satriecoši skati un bija dažādas interesantas izstādes.  Mūsu ceļabiedriem Mārtiņam Ručevskim un Gvido  Grundmanim vislabāk patika Mercedes muzejs Vācijā, jo te  bija iespēja apskatīt mašīnas no pašiem Mercedes-Benz pirmsākumiem līdz mūsdienām un ne tikai. Bija izstādīti arī dažādi konceptu auto un Mercedes izstrādātās tehnoloģijas. Kad nonācām Strasbūrā, mums bija vienreizēja iespēja apskatīt Strasbūras pilsētu dienas gaismā.. Laurai Šulcai „ Euroscola” braucienā visvairāk patika tieši Strasbūras vecpilsēta.  No visām apskatītajām gotikas stila katedrālēm tieši Strasbūras Dievmātes katedrāle palikusi atmiņā ar savu greznību un torņiem, pa kuriem devāmies augšup un apskatījām  pilsētas iespaidīgo skatu no augšas.
IMG-20200206-WA0001Pati nozīmīgākā bija diena Eiropas Parlamentā.  Iepriekš cītīgi sagatavojušies, devāmies uz Eiropas Parlamenta ēku. Katram skolēnam bija iepriekš iedota sava tēma, par kuru bija jāveido diskusija grupā. Šī gada tēmas bija –  „Vide un atjaunojamie energoresursi”, „Drošība un cilvēktiesības”, „Jaunieši un atkarība”, „Eiropas nākotne”, „Migrācija un integrācija”, „Jauniešu bezdarbs ”. Grupā bijām 4 cilvēki, kur katrs pārstāvēja  savu valsti. Bija ļoti interesanti uzklausīt tik dažādus viedokļus par vienu tēmu.

IMG-20200206-WA0020Gvido Grundmanis stāsta: “Mana grupa apsprieda jautājumus par Eiropas nākotni. Bija ļoti interesanti uzklausīt  citu valstu skolēnu viedokļus par Eiropas nākotnes vīzijām.. Bija arī atšķirīgi viedokļi, bet kopumā vienojāmies par imigrantu integrāciju citās valstīs, kopēju Eiropas armiju un nākotnes Eiropas Savienības  valstu iestāšanās likumiem. Pēc tam visi skolēni nobalsoja par šiem priekšlikumiem. ”

Savukārt  Jānis Šadauskis par savu grupu vēsta:  „Es izvēlējos būt grupā – jaunieši un atkarība. Mēs kopīgi apmēram divarpus stundas diskusijām par atkarību jauniešu vidū un centāmies pieņemt lēmumus, lai attiecīgo jauniešu atkarību situāciju Eiropā labotu. Pēc diskusijām balsošanas procesā izvēlētie 2 cilvēki, lielajā plenērā prezentēja savas grupas izvirzītos priekšlikumus un pārējie zālē sēdošie, kas bija ap 500 cilvēkiem, balsoja par vai pret mūsu lēmumiem. “Jaunieši un atkarība” grupai bija 3 priekšlikumi: 1. Marihuānas legalizēšana. 2. Padziļināta izglītība par narkotisko vielu ietekmi un ko darīt pārdozēšanas vai citi līdzīgi atgadījumu gadījumā. 3. Vairāk sarunas starp valstīm par šo problēmu. Visi izvirzītie priekšlikumi saņēma pozitīvu vērtējumu.”IMG-20200206-WA0018

Dienu Eiropas Parlamentā vēl interesantāku padarīja iespēja piedalīties „Eurogame” spēlē, kur katram skolēnam bija jāatrod 3 kolēģi  no citām valstīm,  ar kuriem kopā atbildēt uz lapā uzdotajiem jautājumiem. Spēle bija interesanta, jo katrs jautājums bija savā valodā, tāpēc bija jāmeklē kāds, kurš spētu atbilstošo jautājumu pārtulkot angļu valodā. Atbildes bija saistītas ar Eiropas Savienību un attiecīgo dalībvalstī. Četras komandas, kuras saņēma visvairāk pareizo atbilžu, piedalījās izšķirošajā spēlē, kur  tika uzdoti jautājumi par dažādām tēmām, piemēram, dabu, vēsturi. Bija arī muzikālie jautājumi, kur nācās atpazīt skaņdarbu,  atbildēt uz  jautājumu par to vai tā autoru. Arī zālē sēdošajiem bija iespēja balsot par atbildēm, lai pārbaudītu savas zināšanas. Kopumā diena tika aizvadīta ar pozitīvām emocijām un mēs saprastām, ka arī jauniešu vārds un domas Eiropai ir  nozīmīgas.
Katra dienā šajā ceļojumā deva mums kādas jaunas zināšanas, kā arī vienkārši labi pavadītu laiku ar draugiem. Esam ļoti priecīgi, ka mums bija iespēja piedalīties Eiroscola projektā un ceram piedalīties arī citos šāda veida projektos. Mudinam citus skolēnus aktīvi iesaistīties dažādos nākotnes projektos, jo tā ir lieliska iespēja paplašināt savu redzesloku, apmeklējot ārvalstis un gūt jaunas zināšanas, kas ir pats galvenais šī ceļojuma mērķis.

Projekta dalībniece Ieva Bērzmārtiņa, 11.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Ar domu par līderību

Šajā mēnesī, laikā no 7. līdz 9.februārim, Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Juglas vidusskolā norisinājās pilotprojekta par Latvijas un Eiropas jauniešu nākotnes līderības jautājumiem atklāšanas konference, ar mērķi apgūt līderības prasmes un aktualizēt dažādus Eiropai svarīgus tematus: klimata pārmaiņas un vides ilgtspēju, veselību, ekonomiku, izglītību un 21. gadsimta prasmes, demogrāfiju, dezinformāciju un informācijas drošību, digitalizāciju, mākslīgo intelektu un robotizāciju, kultūras un valodas daudzveidību.

IMG-20200207-WA0001Skolotājas Ineses Bērziņas un Līgas Lauzinieces pavadībā projektā piedalās audzēkņi arī no mūsu skolas – Līva Elizabete Petrova no 10.b klases, Elīza Rozentāle un Mārtiņš Skraucis no 10.a klases. Kopumā projektā piedalās ap 60 jauniešu no vairākām Latvijas pilsētām, piemēram, Alūksnes, Liepājas, Jelgavas, Cēsīm, u.c.

Atklāšanas konferences laikā jauniešiem bija iespēja iesaistīties dažādās diskusijās, klausīties iedvesmas pilnus pieredzes stāstus no tādām personībām kā Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes, Zviedrijas parlamenta deputāta Tobias Andersson, pārmaiņu konsultantes un bijušās Lielbritānijas Jauniešu parlamenta locekles Atifa Shah, uzņēmuma „Draugiem group” runasvīra Jāņa Palkavnieka un citiem. Tāpat jaunieši piedalījās arī Juglas vidusskolas veidotajās aktivitātēs, piemēram, infoorientēšanā un dažādās saliedējošās spēlēs. Jauniešiem bija iespēja satikt, uzdot jautājumus, dalīties pieredzē un baudīt mūziķa Jāņa Šipkēvica un Miķeļa Putniņa sniegto koncertu. Pasākuma dalībnieki apguva projektu rakstīšanas pamatus, veidoja paši savus ar garantiju, ka tie tiks realizēti.

IMG-20200208-WA0002Projekts turpināsies arī visu nākamo gadu, piemēram, vasarā tiks rīkota nometne Liepājā, un mūsu skolēniem būs uzdevums izveidot domnīcu arī Tukuma Raiņa ģimnāzijā, iesaistot komandas no apkārtnes izglītības iestādēm un arī pārējos projekta dalībniekus.

Pašiem jauniešiem pasākums likās ļoti interesants un pieredzes, zināšanu bagāts. Ir jāiemācās atvērties un droši izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus un komunicēt ar citiem, kaut gan reizēm tas nemaz nav tik viegli. Ar lielu nepacietību un aizrautību tiek gaidīts projekta turpinājums.

Elīza Rozentāle, 10.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Erasmus projekts Kiprā

Šī gada janvārī piedalījos Erasmus projekta “Brīvprātīgais darbs un aktīva pilsoniskā līdzdalība” apmaiņas programmā Kiprā. Šī projekta mērķis ir jauniešus iesaistīt brīvprātīgajā darbā un veicināt skolēnu aktīvu pilsonisko līdzdalību, kā arī dot iespēju skolēniem iedziļināties Eiropas sabiedrības vērtībās un apzināties sevi kā nozīmīgu sabiedrības daļu. Projekta partneri: Kipra, Bulgārija, Itālija, Latvija, Polija, Rumānija. Šis projekts dod iespēju apceļot vienu no minētajām valstīm, dzīvojot pie kādas no projekta iesaistītajām ģimenēm un uzņemt Latvijā kādu skolēnu no citas valsts.

Ar šo projektu mani iepazīstināja skolotāja Gita Rācenāja. Viņa piedāvāja piedalīties šajā projektā visas 10. un 11. klases. Divpadsmitajām klasēm nebija šāda iespēja, jo projekta nolikumā bija minēts, ka drīkst piedalīties tie, kuri nākošajā gadā neplāno mainīt vai pamest skolu. Vietu skaits, protams, bija ierobežots. Varēja pieteikties 25 cilvēki, taču pašā sākumā nemaz tik daudz cilvēku negribēja pieteikties, iespējams, tas bija tādēļ, ka skolēni šaubījās par savām angļu valodas prasmēm vai arī nebija vieta, kur izmitināt kādu skolēnu . Es uzreiz pieteicos, jo zināju, ka vēl vienu šādu piedāvājumu aizbraukt uz citu valsti par brīvu nedabūšu, kā arī vēlējos iegūt jaunus draugus projekta laikā.Limassol_Montage_1

Uz Kipru devāmies pieci skolēni: Diāna Daile, Liene Nagle, Līva Elizabete Petrova, Tīna Elizabete Vēvere, Amanta Nikola Mocāne un  mums devās līdzi divas skolotājas: Gita Rācenāja un Maruta Kurmahere.

Projektā bija iesaistīti skolēni no Limasolas, tāpēc pirmā tikšanās mums bija kādā šīs pilsētas viesnīcā. Pēc tikšanās katrs no mūsu latviešu grupiņas (izņemot skolotājas) devās uz kāda no Kipras skolēna mājām, kur šī projekta laikā uzturējāmies. Ģimene, pie kuras paliku,  bija ļoti sirsnīga un jauka. Viņi man nākošajā dienā mazliet izrādīja Kipru, parādīja – Milomeris ūdenskritumu, Kakopetrijas ciematu un aizveda mani uz kādu kafejnīcu, kurā nodegustēju Kipras nacionālo ēdienu – suvlakī.

IMG-20200121-WA0002Pirmdienā projekts sākās ar prezentācijām, kurās izstāstīja par projekta norisi, kā arī tur bija atnākuši cilvēki no dažādām organizācijām, kā piemēram : Fun – Raising un 300 000 trees, kuri stāstīja par organizācijas nozīmi. Otrdien mums notika koku stādīšana, kurā vajadzēja sadalīties pa komandām un katrai komandai vajadzēja sastādīt divdesmit kokus. Pēc tam baudījām maltīti Omodos ciematā. Trešdien veicām dažādus darbus: tīrījām parku un jūru un krāsojām invalīdu stāvvietas un pēc tam bija ekskursijas uz Kollosi pili un amfiteātri Kourionā. Ceturtajā noslēdzošajā dienā apmeklējām “Nicosia and the Christos Stelios Ioannou” fondu un pēc tam devāmies apskatīt Kipras galvaspilsētu Nikosiju. Mums parādīja Nikosijas robežlīniju, kura sadala šo pilsētu uz pusēm un kuras viena daļa ir turku okupēta. Dienas noslēgumā bija pasākums, kurā kiprieši parādīja savu nacionālo deju un kurā varējām kārtīgi visi izdejoties. Pašās ballītes beigās, mēs atvadījāmies ar saviem draugiem un nākošajā dienā lidojām atpakaļ uz Latviju.

Es iesaku cilvēkiem nebaidīties un ja ir iespēja, piedalīties šāda veida projektos, jo šis projekts ļauj iepazīt jaunus cilvēkus, iegūt jaunus draugus, uzlabot komunikācijas prasmes un iepazīt jaunas kultūras.

Diāna Daile, 10.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Valentīndiena mūsmājās

Ilgi gaidītā Valentīndiena ir klāt! Ģimnāzijas parlaments šogad bija organizējis dažādas aktivitātes, sākot ar fotografēšanos pie sirsniņsienas, un beidzot ar pankūku cepšanu un dekorēšanu. Protams, netika aizmirsti arī skolotāji, kurus apdāvināja ar pankūku sirsniņām un īpašas formas picām. Ikviens skolēns varēja balsot par labāko randiņu vietu Tukumā. Interesanti, kura tā ir?

Categories: Citāti | Komentēt

Valentīndiena jeb mīlētāju diena

unnamedKas ir Valentīndiena un ko dara šajos svētkos?

  • Svētā Valentīna diena jeb Visu mīlētāju diena, sarunvalodā bieži Valentīna diena, ir mīlestības svētki, kas katru gadu daudzās valstīs tiek svinēti 14. februārī.
  • Šajā dienā mīļotie cilvēki ar apsveikumiem un dāvanām pastiprināti pauž savu mīlestību viens pret otru.

Leģenda par Valentīna dienu

Par Valentīndienas izcelsmi klīst dažādas leģendas un nostāsti. Ziņas ir samērā neskaidras un neprecīzas, līdz ar to izdibināt vienu vienīgu patieso nav izdevies.

Pētnieki vienojušies, ka šī diena apvieno Senās Romas un kristīgās pasaules tradīcijas.

Vispopulārākā un romantiskākā ir leģenda par Senās Romas priesteri Valentīnu, kurš dzīvojis 3. gadsimtā. Pie varas esošais imperators Klaudijs II nonācis pie secinājuma, ka vīrieši, kuriem ir ģimene – sieva un bērni – nav tik labi karotāji  kā brīvie stiprā dzimuma pārstāvji. Lai spēcinātu sava karapulka rindas, Klaudijs II aizliedzis jauniem vīriešiem precēties. Pēc dabas sirsnīgais priesteris Valentīns sapratis, ka šāda pavēle ir netaisna un nav pakļāvies imperatora gribai. Viņš slepus laulājis mīlniekus.

Kādā citā leģendā vēstīts, ka reiz kādam cietumā ieslodzītam priesterim paslepus ļauts satikties ar jaunu meiteni un vīrietis viņā iemīlējies. Jaunkundze, iespējams, bijusi cietuma uzrauga meita. Pirms nāves priesteris uzrakstījis mīļotajai vēstulīti, parakstot to ar vārdiem „Tavs Valentīns”.

Kā svin   Valentīndienu pasaulē?

  • Anglijā Valentīndienu svin jau kopš 17. gadsimta. Simts gadus vēlāk īpaši populāra kļuva tradīcija 14. februārī sūtīt mazas dāvaniņas un ar roku rakstītas zīmītes saviem mīļotajiem.
  • ASV ar roku rakstīto Valentīndienas apsveikumu sūtīšanas tradīcija aizsākās 18. gadsimta sākumā. Rūpnieciski atklātnītes sāka izgatavot vien 19.gadsimta 40. gados. ASV veiktā statistika liecina, ka šajā zemē Valentīndiena ir otrie populārākie svētki gadā
  • Japānā Valentīndiena izvēršas skaļos svētkos. Šajā zemē rīko konkursu par skaļāko mīlestības apliecinājumu. Drosminieki kāpj uz tilta un pilnā balsī kliedz savu vēstījumu otrai pusītei. Skaļākās rīkles īpašnieks saņem balvu.
  • Itālijā pieņemts, ka vīrieši Valentīndienā savām mīļotajām dāvina saldumus, tāpēc šo dienu nereti dēvē par Saldo dienu.
  • Francijā februārī iecienīti ir mīlestības apliecinājumi romantisku četrrindīšu formā.650x330px-decorations-VD-2017

Ticējums

Dažās valstīs ir ticējums, ka pirmajam vīrietim, ko 14. februāra rītā sastop brīva meitene, jākļūst par viņas „Valentīnu”. Tas esot pienākums un netiek ņemti vērā vīrieša iebildumi.

Lai gan svētku nekad nevar būt par daudz, der atcerēties, ka Sirsniņdiena ne ar ko tā īpaši neatšķiras no pārējām 364 dienām. Nav nepieciešama svētku diena kalendārā, lai izrādītu rūpes un mīlestību, pasniegtu ziedus, uzdāvinātu mīļus nieciņus vai pateiktu labus vārdus! Lai jauki svētki!

                                            Valentīndienu gaidot, Alise Andersone, 8.c klase

 

Categories: Citāti | Komentēt

Īpašo sajūtu tverot

IMG-20200114-WA0007Vairākus mēnešus mūsu skolas 1.stāvā bija apskatāma skaistu gleznu izstāde, kuras autore ir māksliniece Maija Matīsa. Pirms izstādes slēgšanas aicinājām mākslinieci uz nelielu sarunu.

1.Kā un kad jūs izdomājāt to,  ka tieši māksla ir Jūsu dzīves ceļš ?

Jau no bērnības man patika zīmēt. Pēc tam, kad es pabeidzu Mākslas akadēmiju,  sāku strādāt skolā. Tā pagāja vairāki  gadi, līdz  mana draudzene jautāja: „Kāpēc tu neglezno, tu taču esi pabeigusi Mākslas akadēmiju ?” Tieši tad es sāku strādāt Tukuma muzejā, un  darbs tur  mani atkal „pagrūda” uz gleznošanu. Un  es vairs nevarēju apstāties…

2. Vai  bērnībā māksla bija  Jūsu aicinājums ?

Protams, bērnībā es zīmēju. Man patika zīmēt, bet, ja jāsaka godīgi, tad man laikam bija pārāk maz tādu ambīciju, lai saņemtos izstādīt  gleznas. Pabeidzot akadēmiju bija  reizes, kad es nesu savas gleznas uz izstādēm un manī bija tāda briesmīga sajūta, it kā es būtu izgājusi kaila cilvēkos. Radās sajūta, ka es atkailinu savu dvēseli, tāpēc sāku gleznas krāt mājās un nerādīt sabiedrībai. Tagad jau man ir vienalga, kritiku pieņemu. Ja patīk- labi, ja nepatīk – nu tad arī labi.

3. Kāpēc   izvēlējāties tieši Mākslas akadēmiju, nevis kādu citu izglītības iestādi ?

To vēlējās mana krustmāte. Kad es mācījos 4. klasē,  viņa teica, ka man jāmācās  J. Rozentāla mākslas vidusskolā, un,  protams, pēc tam kā jau pa ķēdīti turpināju mākslas virzienā un devos uz Mākslas akadēmiju. Laikam jau krustmāte redzēja, ka man ir talants.

4. Pirms darba Tukuma mākslas skolā  Jums bija  kāda cita  saikne ar Tukumu?  

Jā, es strādāju Tukuma muzejā, bet tas arī viss…IMG-20200114-WA0003
5. Kā uzsākāt darbu Tukuma mākslas skolā ?

Mani paaicināja Tukuma mākslas skolas direktore un es piekritu. Arī mans vīrs jau vienu gadu tur bija nostrādājis.

6. Kā Jūs rodat iedvesmu gleznot?

Ļoti dažādi. Pārsvarā vados pēc sajūtām. Reti zīmēju kādu darbu ar mērķi. Arī skices es netaisu, bet vienkārši uzreiz eju pie audekla un zīmēju. Ir arī darbiņi pie kuriem ir ilgāk jāpastrādā, jāpadomā, kamēr atnāk tā sajūta, doma, kuru var izlikt darbā. Bez sajūtas nevar uzzīmēt nevienu darbu. Tad ir jāpagaida, kad tā atnāks un tikai tad jāturpina. Dažreiz es sāku zīmēt kaut ko vienu, tad ieraugu kaut ko pavisam citu un top atkal savādāks darbs nekā sākumā domāju.

7. Kā Jūs izvēlaties darbus un to nosaukumus izstādēm ?

Nosaukumi atnāk paši no sevis. Varu atkal teikt, ka no sajūtām. Protams,  ir arī reizes, kad taisu darbus pēc izstādes nosaukuma. Piemēram,  izstādei „ Sievietes un enģeļi ” kopā ar mākslinieci Inesi Auziņu veidojām darbus apzināti par enģeļu tēmu. Bet parasti ar tiem nosaukumiem ir tā – kā nāk, tā atnāk.

8. Vai Jūs savas gleznas izliekat arī mājās ?

Nē,  savas gleznas mājās neizlieku,  bet vīrs  savas gleznas gan izliek.

9. Ar kādām krāsām Jūs gleznojat ?

Pārsvarā ar akrilu. Es labprāt gleznotu ar eļļu, bet manam dzīves ritmam eļļa žūst par lēnu, savukārt akrils žūst ļoti ātri un ar to strādājot nevar tehniski neko pārkāpt. Ar akrilu es darbu vakarā uzgleznoju un tas ir gatavs, bet ar eļļu būtu jāgaida vismaz divas  nedēļas, un tas nav pieņemams manam dzīves ritmam.IMG-20200114-WA0011

10. Ko Jūs ieteiktu cilvēkiem, kuri baidās savus darbus parādīt sabiedrībai ?

Vajag atrast sev tādu cilvēku, kam uzticēties šo darbu parādīt un novērtēt. Arī pie manis bieži nāk  skolēni  un rāda savus darbiņus. Arī tādi, kuri pat nemācās mākslas skolā.

11. Vai gleznošana Jūs kādreiz ”moka ”, liek lauzīt galvu?

Nē, esmu iemācījusies – ja šovakar neiet darbs uz priekšu, tad jāliek malā un jāpieķeras tad, kad uznāks iedvesma.  Dažreiz darot mājas darbus, kad rokas strādā, bet galva brīva, tad gan sākas radošā domāšana…

Paldies par stāstījumu! Lai daudz radošu ideju!

Ieva Bērzmārtiņa un Anete Andersone, 11.a klase

IMG-20200114-WA0005

 

Categories: Citāti | Komentēt

Ciemos pie jelgavniekiem

Pirms kāda laika parlamenta jaunietes ar skolotāju Inesi Bērziņu devās ekskursijā. Kā pirmais pieturas punkts bija Rīga. Tur meitenes ar skolotāju apmeklēja Kvest istabu. Tas bija ļoti jautrs izaicinājums, lika domāt mazliet citādāk, nekā ierasts un vēl vairāk mūs visas saliedēja.c

Pēc Kvest istabas apmeklējuma sekoja nākamais piedzīvojums. Mēs devāmies uz Jelgavu. Tur mēs viesojāmies pie Jelgavas 4.vidusskolas skolēnu padomes. Visi spēlējām spēles, īsi iepazīstinājām ar mūsu skolas parlamenta sastāvu, noklausījāmies prezentāciju par Jelgavas 4.vidusskolu, ar gardām mutēm notiesājām ciema kukulī atvesto kliņģeri un malkojām jelgavnieku sarūpēto tēju. Šī bija brīnišķīga iespēja aplūkot citu skolu, uzzināt par viņu tradīcijām, svētku svinēšanu, gadu laikā gūto pieredzi, nākotnes plāniem, par ikdienas darbiem un pienākumiem.  Jelgavas 4.vidusskolas skolēnu padome ir kļuvusi par ļoti labiem draugiem Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēnu parlamentam.hj

Šobrīd aktīvi turpinām darboties un ceram, ka pavasarī varēsim uzņemt Jelgavas 4.vidusskolas skolēnu padomi mūsu skolā.

12.a klases  parlamentāriete Evelīna Zazīte.t

Categories: Citāti | Komentēt

Sveiciens mūsu skolas 91.jubilejā!

Top jauns un skanīgs video sveiciens mūsu skolas jubilejā.

Categories: Citāti | Komentēt

Create a free website or blog at WordPress.com.