Sportosim un darbosimies radoši

Interešu izglītības pulciņš ”Sporta spēles meitenēm” pastāv jau ļoti ilgu laiku –  no  2013.gada. Agrāk pulciņš bija tikai vidusskolas grupai, bet tad pamazām neoficiāli sāka nākt arī pamatskolas meitenes.   Tā kā sportojot skolēni bieži  gūst traumas, tad ir jānovada drošības instruktāža un jāsaņem apstiprinājums. Tā  reģistrējoties nācās piedāvāt pulciņu arī pamatskolas meitenēm. Apmeklējot šo interešu izglītības pulciņu, var apgūt  socializēšanās prasmes, sadarbības prasmes, vispusīgas zināšanas un dažādas iemaņas. Pulciņa vadītāja skolotāja Ina Užule stāsta, ka  uzskaitīt visus panākumus nav iespējams. Reģionā un valstī var cīnīties tikai tad , ja esi labākais novada sacensībās.

Pats galvenais, ko bērni un jaunieši gūst,  ir labs garastāvoklis, laba fiziskā sajūta. Viņi jūtas iederīgi, jo mācās viens no otra.  Arī mēs –  skolotāji.

Pulciņa dalībnieku galvenais mērķis nav tendēts uz sasniegumiem, bet akcents tiek likts  uz veselīga dzīvesveida priekšrocībām un ieradumiem. Augstākais sasniegums pulciņā  ir  fiziski aktīvi pavadītais laiks. Bet, ja par godalgām,  arī tās ir bijušas pietiekami daudz.

Pulciņš notiek pirmdien, ceturtdien  pēc 9. stundas un piektdien pēc 8. stundas sporta zālē un arī stadionā.

Savukārt  pulciņā “Sporta spēles zēniem”  tiek pilnveidotas sporta spēļu prasmes  basketbolā, volejbolā, futbolā un  florbolā.

Skolotājs Edijs Pavilsons pulciņu vadu no 2015.gada 4.janvāra, kad uzsāka strādāt Tukuma Raiņa ģimnāzijā . Pulciņa dalībnieki ir 7.-12.klašu skolēni. Nav nepieciešama īpaša sagatavotība, galvenais ir vēlme sevi pilnveidot. 

Pulciņā tiek pilnveidotas sporta spēļu tehniskās iemaņas, attīstīta vispārējā un speciālā fiziskā sagatavotība. Skolēni iemācās sadarboties ar pulciņa dalībniekiem. Vecāko klašu skolēni var pamācīt jaunākos. Veidojas dziļāka izpratne par sporta veida taktiku.

Pulciņa dalībnieki piedalās visās sporta spēļu sacensībās. Sporta skolotājs Edijs Pāvilsons ļoti cer, ka nebūs stingrāki ierobežojumi,   kas var liegt dalību sporta sacensības. Augstākie sasniegumi pulciņa dalībniekiem – Valsts čempioni telpu futbolā, 2.vietas ieguvēji futbolā 7:7.

Sporta pulciņš notiek pirmdienās, ceturtdienās un piektdienās. Laiks tiks precizēts konkrētajām dienām.

             Sporta skolotāju Inas Užules un Edija Pāvilsona atbildes apkopoja

                                                     Laura Elīna Šulca, 12. a klase

……..

Šogad, saistībā ar vizuālās mākslas pulciņiem, ir notikušas pārmaiņas – divu iepriekšējo pulciņu vietā ,,Mazā ota” un ,,Lielā ota, (abi pulciņi darbojās no 2005. g. – 2020. g. pavasarim) ir izveidoti pulciņi ,,Čaklās rokas’’ un ,,Brīnumpodiņš”.

Pulciņā čaklās rokas tiks īstenota programma, kurā iekļauti dažādi ar mākslu saistīti uzdevumi – zīmēšana, gleznošana, grafika, stikla apgleznošana, ādas apstrāde, u c., kā arī šūšana, jo šogad mērķtiecīgi startēsim skolēnu Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotajā modesskatē ,,Radi rotājot”.

Šajā gadā skolēniem tiek piedāvāta unikāla iespēja darboties ar mālu – pulciņā ,,Brīnumpodiņš”. Pulciņā būs iespējams iepazīt māla plastiskās īpašības, izgatavojot dažādus priekšmetus – trauciņus, sīkplastiku, medaļas, rotas u.c. Izgatavotos izstrādājumus būs iespēja apdedzināt nupat iegādātajā, jaudīgajā keramikas apdedzināšanas ceplītī, kas patreiz atrodas 43. kabinetā.

Abi minētie pulciņi ir paredzēti visu klašu vecumu grupām, tātad no 7. līdz 12. klasei. Pulciņu ietvaros  katru gadu izstrādājam radošos darbus ne tikai savam priekam, bet arī piedalāmies konkursos. Viens no konkursiem, kurā piedalāmies katru gadu ir starptautiskais vizuālās mākslas konkurss ,,LIDICE” un kā jau tika minēts šogad piedalīsimies arī konkursā ,,Radi rotājot”, kurā ietvertas ne tikai modes apģērbu kolekcijas, bet arī vizuālās mākslas darbi.

UZ TIKŠANOS PULCIŅOS:

,,Čaklās rokas” – pirmdienās no 14:20 līdz17:40. 

,,Brīnumpodiņš” – ceturtdienās no 15:10 līdz 17:10

                                                Uz jautājumiem atbildēja sk. Una Bērziņa

                                                Atbildes pierakstīja Ieva Bērzmārtiņa, 12.a klase

Skolā ir iespēja arī apmeklēt dažādus mūzikas ansambļus pie skolotājiem Ingunas Silinēvičas un Arta Rācenāja. Tajos ir iespēja dziedāt un spēlēt dažādus instrumentus. Skolotāji meklē radošus uz zinātkārus jauniešus, kuriem tuva ir mūzika. Nav no svara tavas mūzikas zināšanas, jo šie ansambļi tev palīdzēs tās attīstīt.

Ilze Tišlere, 10.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Mūzika starpbrīdī

Skolēnu parlaments lēma un direktore akceptēja, ka katru dienu kāda klase var starpbrīdī pl. 12.10 atskaņot savu izvēlēto mūziku, kas iepriekš salikta zibatmiņā. Ar zibatmiņu jādodas pie skolas dežuranta.

Grafiks pa klašu grupām:

7.aPirmdien, 14.09Pirmdien, 5.10Piektdien, 30.10
7.bOtrdien, 15.09Otrdien, 6.10Pirmdien, 2.11
8.aTrešdien, 16.09Trešdien,7.10Otrdien, 3.11
8.bCeturtdien,17.09Ceturtdien,8.10Trešdien,4.11
9.aPiektdien, 18.09Piektdien,9.10Ceturtdien, 5.11
9.bPirmdien, 21.09Pirmdien, 12.10Piektdien, 6.11
10.aOtrdien, 22.09Otrdien, 13.10Pirmdien,9.11
10.bTrešdien, 23.09Trešdien,14.10Otrdien, 10.11
10.cCeturtdien, 24.09Ceturtdien, 15.10Trešdien, 11.11
11.aPiektdien, 25.09Piektdien, 16.10Ceturtdien,12.11
11.bPirmdien, 28.09Pirmdien, 26.10Piektdien, 13.11
12.aOtrdien, 29.09Otrdien, 27.10 
12.bTrešdien, 30.09Trešdien, 28.10 
12.cCeturtdien, 01.10Ceturtdien,29.10 
Categories: Citāti | Komentēt

Interešu izglītības pulciņi gaida jaunus dalībniekus

Politikas pulciņš “Līdzdalība”

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ngm_13363192.jpg

Mūsdienu sabiedrībai ir svarīgi iesaistīties sabiedrības dzīvē, tāpēc pulciņam  dots nosaukums “Līdzdalība”, un tas skolā darbojas nu jau 4 gadus. Sākotnēji pulciņš bija saistīts ar Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu. Pieteikties var 10.-12.klašu skolēni. Īpaša sagatavotība nav nepieciešama. Pulciņā var apgūt zināšanas par Eiropas Savienības un Latvijas politiku, prasmi strādāt ar informācijas avotiem, veidot prezentācijas, konkursus un vizuālos materiālus, kā arī apgūt sadarbības un argumentācijas prasmes. Pulciņš piedalās arī konkursos par Eiropas Savienību.  No Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas 2020.gada februārī 10 skolēniem bija iespēja apmeklēt Eiropas Parlamentu Strasbūrā (Francijā). Pārsvarā jauniešiem būs jāstrādā patstāvīgi, nevis atrodoties kopējā grupā skolas telpās. Pieteikšanās pie vēstures un politikas skolotājas Intas Supes!

                                                            Helēna Zaķe, 12.a klase

Kori ,,Savējie” un “Savējās”

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir 20080329235131-img_9504.jpg

Ģimnāzijā darbojas meiteņu koris un jauktais koris. 1972.gadā abi kolektīvi piedalījās pirmo reiz Skolu jaunatnes Dziesmu svētkos.  Meiteņu koris 1973.gadā, kad tika atzīmēta Dziesmu svētku simtgade, bija pirmais un vienīgais skolas koris, kurš bija apguvis pieaugušo repertuāru un piedalījās Vispārējos Dziesmu svētkos. Abi kori arī pašreiz gatavojas skolu jaunatnes Dziesmu svētkiem,  kuri jau bija plānoti šajā vasarā. Katru dienu dzied kāda kora grupa. Mēģinājumi būs arī sestdienās. Vēl nākamajā  nedēļā var pieteikties jauni dalībnieki. Sīkāku informāciju iespējams iegūt pie kora diriģentes Rasmas Valdmanes 32. vai 35. kabinetā. Viss svētku repertuārs būs jāapgūst no galvas un to var tikai panākt ar centību. Kora dalībnieki piedalīsies skatē, ko vērtēs virsdiriģentu žūrija 23. aprīlī. Ir vērts censties, jo skolēni būs pirmie, kas jūlija sākumā dziedās jaunajā, lieliskajā Mežaparka estrādē.

                                                            Anete Andersone, 12.a klase

Digitālā ģimnāzijas e – avīze “Strops”

Vai Tevi interesē, kas notiek skolā, ko dara ģimnāzijas parlaments, kādos pasākumos esam piedalījušies, kā veicas mūsu absolventiem? Ja Tev patīk vērot, klausīties un savus iespaidus pierakstīt, tad e-avīze “Strops” gaida tieši Tevi jauno žurnālistu pulciņā. Dalībnieki gaidīti no visām klašu grupām. Kopā sanāksim dažas reizes mēnesī, lai mācītos kā pareizi veidot publikācijas, kā atpazīt viltus ziņu žurnālistikā no īstas, kādas ir izplatītākās gramatikas un stila kļūdas laikrakstu slejās. Pārējā laikā darbosimies patstāvīgi, čakli veidojot rakstiņus avīzei.

Pieteikšanās pie vēstures, filozofijas un sociālo zinību skolotājas Loanas Šulcas

Categories: Citāti | Komentēt

Ar baltām zeķēm Engures mellenājos

Kā katru mācību gadu, 7. un 10. klases mācīšanos uzsāka ar iepazīšanās dienu. Izbraucām no rīta, kad vēl visi bija diezgan klusi, sastājušies savos bariņos vai maliņā uzturējās vienatnē. Diena bija diezgan auksta, nomākusies un vējaina, taču tas neatturēja mūs lieliski pavadīt laiku.

Pasākums notika Engurē pie jūras un bija labi organizēts un izplānots. Katram uzdevumam tika dots savs laiks un noteikta vieta. Aktivitātes bija tiešām pārdomātas.  Piemēram, viena no tām, kurā uz auduma bija jānostājas visai klasei un, nevienam nenokāpjot, jāapgriež tas uz otru pusi. Tas bija ļoti saliedējoši. Kā vienai no pirmajām aktivitātēm tā bija ļoti atbilstoša. Bija arī citas aktivitātes – telts celšana, kopīga puzles likšana, foto orientēšanās, klases portreta zīmēšana u.c. Dažās no tām bija grūti iesaistīties visiem, dažbrīd kāds arī stāvēja malā.

Sekmīgākai  uzdevumu veikšanai varbūt nedaudz vajadzēja nelielu starpbrīdi starp pārejas punktiem.

Laiks bija diezgan drēgns, bet pasākumu siltāku padarīja karsta un garšīga zupa, kuru bija uzvārījuši mūsu foršie skolotāji.

Kopumā visi guvām pozitīvus iespaidus. Puišiem jo īpaši patika uzdevumi, kuri prasīja fizisko sagatavotību. Meitenes atzina, ka pasākums bija ļoti interesants, taču uz beigām arī  nogurdinošs. Daudziem nepatika, ka bija jāstaigā pa mellenājiem. It īpaši meitenēm, kurām bija gaišas botas. Vai zēniem, kuriem bija gaišas zeķes. Noteikti jaunieši pēc pasākuma kļuva atvērtāki un drošāki. Dienas beigās atmosfēra jau bija kļuvus daudz labāka un jautrāka. Labāk viens otru iepazinām un iemācījāmies jauno klasesbiedru vārdus. Lai gan visi bijām nosaluši un uz mājām devāmies ātrāk nekā bija paredzēts,  pasākums kopumā bija izdevies!

                                                          Ilze Tišlere un Helēna Keiša, 10.a klase

Man patika, ka visi uzdevumi bija jādara kopā kā kolektīvam. Nedaudz traucēja lielais vējš. Patika, ka uzdevumi bija sportiski, ne tikai domāšanas.         Lauris

Visvairāk man patika nodarbība ar pudelēm, jo tur varēja pārliecināties kā darbojamies visi kopā kā komanda.                                        Rolands

Man patika viss, kas notika adaptācijas dienā. Tas, ka bija jādarbojas visai klasei kopā, deva iespēju iepazīt vienam otru un uzzināt kaut ko jaunu. Kopumā atmosfēra bija brīnišķīga.                                                     Artis

Vajadzēja uzdevumus, vairāk saistītus ar sportu. Kopumā bija labi. Tikai bija auksti. Zupa bija nenormāli karsta, bet garšīga. Vēl šodien mēle deg no viņas.

Rihards

Man vislabāk patika virves vilkšana.                                Dāvids

Man patika 2.septembra aktivitātes pie jūras. Manuprāt, bija interesanti. Vienīgi bija liels vējš un auksti. Grūtākā aktivitāte bija glāzīšu nešana uz dēlīša pa mežu, kas mūsu klasei īpaši nepadevās. Ļoti patika izmeklētā vieta pie jūras.

                                                                                      Rigonda

Diena bija kolosāla. Aktivitātes bija izdevušās, interesantas un aktīvas. Arī vieta bija ideāla – jūra, svaigs gaiss. Pasākums palīdzēja iepazīt klases biedrus.

                                                                                       Patrīcija

Man patika pasākums. Nākamajā dienā skolā klase jutās jau daudz saliedētāka. Varbūt saliedēšanās pasākumu jātaisa citur, jo pie jūras bija liels vējš un bija auksti.                                                                           Ramona

Ja nebūtu bijis tik auksti, viss būtu bijis labi.            Viktorija

Man visgrūtākais likās uzdevums ar pudeles celšanu. Vajadzēja izvēlēties vietu ne pie jūras, jo visu laiku pūta vējš.                                Reinis   

Categories: Citāti | Komentēt

Atkalredzēšanās prieks

Šķiet labāk nevarētu raksturot 1.septembra noskaņojumu mūsu skolā. Ilgi gaidītā satikšanās ar klasesbiedriem un skolotājiem, jo pēdējo reizi kopā bijām marta vidū. Nedaudz sabijušies un uztraukušies šķiet tikai 7. un 10.klašu skolēni.

Esam sagaidījuši jaunu mācību gadu. Šogad gan izpalika tradicionālais koncerts visiem skolēniem kopā. Arī pirmā  klases stunda  nenotika visiem audzēkņiem vienā laikā. Bet kopīgā tikšanās zem skolas vecajiem ozoliem bija nemainīga. Tiesa gan, klasēm stāvot atstatus vienai no otras.  

Arī šis mācību gads solās būt interesants un izaicinājumiem bagāts.

Pirmkārt, mācību sociālā tīkla “mykoob.lv” vietā esam pārgājuši uz “e – klasi”. Daži skolēni jau ir apguvuši šo mācību platformu, bet lielākajai daļai tas ir jaunums.

Otrkārt, 7. un 10.klases sāk mācīties pēc jaunajām pilnveidotā mācību satura programmām. Tas būs izaicinājums gan skolēniem, gan skolotājiem, jo dažos mācību priekšmetos mācību grāmatu pat vēl nav. Mācību satura apgūšana balstīsies uz praktisku darbošanos, pašvadītu mācīšanos un kritisko domāšanu.

Treškārt, lai mācības notiktu klātienē, mums jāiemācās sadzīvot ar vīrusu, kurš veicis tik krasas pārmaiņas visā pasaulē. Katra klase mācīsies savā telpā, skolotāji dosies pie klasēm, dezinfekcijas līdzekļu pastiprināts lietojums, sejas aizsargmasku lietošana kopīgajās telpās, un vēl daudzi citi epidemioloģiskās drošības pasākumi “Covid – 19” infekcijas laikā.  No mums pašiem būs atkarīgs vai mācības notiks skolā, vai atkal nāksies mācīties attālināti.

Lai izturība, spēks, veselība, radošums un zinātkāre pavada visu 2020./2021.mācību gadu!

Categories: Citāti | Komentēt

Sveicam vasaru!

Izaicinājumiem pilnais 2019./2020. mācību gads ir veiksmīgi noslēdzies. Esam paveikuši šķietami neiespējamo. Kādam tas ir bijis īsts pārbaudījumu laiks, kādam – kā atpūta un interesants piedzīvojums. Lai vai kā, bet ilgi gaidītā vasara ir klāt!

Baudīsim sauli, atpūtīsimies, rūpēsimies par savu veselību, lai septembrī varētu tikties zem skolas ozoliem!

Paldies visiem šī mācību gada e- avīzes “Strops” žurnālistiem par raženu darbošanos!

a6QXZUivD4zfeQ-PgVb6mM0-RRxlrk79b2PpGRAR4fl-ZL4hywrT8SJnGsXYfMBN57aUDAqOHYyb04KNPQi1-Cjc025sVBQDoSqVu3HKYc39Lwaxj8saXnIKTXEqLgnOf4ZUFHzgjpoM2ASWNAdD

Categories: Citāti | Komentēt

Medijpratības diskusija Eiropas vēstnieku skolā

 

Virtuālajai informācijai ir pozitīvās un negatīvās puses. Viena no tām ir drošība un ziņu ticamība. Mūsdienās gandrīz katram ir pieejamas tehnoloģijas un tajās publicētā informācija. Kā zināt, vai ziņojumi sociālajos tīklos, ziņu portālos u.c vietnēs ir patiesas vai viltus ziņas? Par to plašāk diskutēja Eiropas vēstnieku skolas dalībnieki 2020. gada 18. maijā. Diskusijā “Uzticams?!” Facebook vietnē piedalījās Komunikācijas zinātnes doktore, Medijpratības eksperte Klinta Ločmele, Dobeles Valsts ģimnāzijas skolniece Ineta Buivide un mūziķis, Eiropas cilvēks Latvijā 2019 Ralfs Eilands.

a

Kas ir viltus ziņas, dezinformācija?

Cilvēki visbiežāk lieto apzīmējumu “viltus ziņas”, kad sastopas ar ziņām, kurās aprakstītais notikums liekas pārāk aizdomīgs, lai tā būtu patiesība. Tiešsaistes diskusijā Klinta Ločmele izskaidroja, kā atšķiras dezinformācija no viltus ziņām.

Viltus ziņas tās ir ziņas, kuras ir pilnīgi izdomātas, un kurām nav nekādas saiknes ar realitāti. Šīs ziņas parasti neapdraud sabiedrību, jo tām nav noteikta mērķa.

b

Dezinformācija – informācija, kas ir apzināti radīta ar mērķi maldināt sabiedrību. Visbiežāk cilvēki interneta vidē saskaras tieši ar dezinformāciju. Tā kā tai ir konkrēts mērķis (maldināt sabiedrību), aprakstītajām ziņām vai notikumiem ir kāda saikne ar realitāti, kas liek cilvēkiem noticēt un pieņemt to par patiesību.

c

Dezinformācija pandēmijas laikā.

Diskusijas ietvaros divi jaunieši no Rīgas 25. vidusskolas un Salaspils 1. vidusskolas dalījās ar savu pieredzi. J.Čudars, skolēns no Salaspils 1. vidusskolas, sacīja, ka pandēmijas laikā visbiežāk ir dzirdējis par Covid-19 testiem, kurus katrs var veikt patstāvīgi. Ar šo ziņu sociālajos tīklos dalījās liels skaits cilvēku, kas atklāj, ka joprojām daļa cilvēku nevar atšķirt patiesību no izdomātām ziņām. Viņš vēl pieminēja teoriju, ka vīruss ir radies un to izdala 5G. Abas viņa minētās “ziņas” ir dezinformācija. Diskusijā tika skaidrots, ka izdzīvošanas instinkti pandēmijas laikā liek cilvēkiem noticēt šiem meliem, īpaši par tēmu, kā pasargāt sevi no vīrusa, jo tas ir kā mierinājums un glābiņš.

d

Kas pārbauda ziņu uzticamību?

Ralfs Eilands minēja, ka Latvijā ziņu patiesumu novērtē Re:Check. Piemēram, pie kādas ziņas Facebook vietnē ir novērtējums “Drīzāk nav patiesība”. Uzklikšķinot uz šī novērtējuma parādās iemesls, kāpēc konkrētajai publikācijai ir dots šāds novērtējums. Taču publikācija netiek dzēsta, ja arī ir dots negatīvs vērtējums. Tāpēc tas ir katra lasītāja uzdevums un izvēle – noticēt rakstā paustajam, vai arī ņemt vērā Re:Check novērtējumu un nedalīties ar šo publikāciju.

Eiropas Savienība strādā pie dezinformācijas atspēkošanas, tāpēc ir izveidota Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa.

Kas izplata viltus ziņas?

Ralfs Eilands sacīja pēc pieredzes, ka bieži viltus ziņas izplata dzeltenā prese. Tas tiek darīts ar nolūku izraisīt ažiotāžu sabiedrības vidū.

Dezinformācija un vārda brīvība.

  1. Grauds, Rīgas 25. vidusskolas skolnieks, minēja, ka ir sastapis dezinformāciju internetā no medicīnas darbiniekiem. Uz viņa jautājumu, vai nevajadzētu pievērst tam pastiprinātu uzmanību ņemot vērā pandēmiju, K.Ločmele atbildēja, ka demokrātiskā valstī katram ir tiesības uz vārda brīvību, un mums tā ir jāciena. Tāpēc aizliegt kādai konkrētai sabiedrības grupai izteikt savu viedokli nedrīkst. Ir vienkārši jāpārbauda internetā izlasītais, un katram individuāli jāizsver, vai konkrētajai publikācijai un personas izteikumiem var ticēt.

Vai cilvēki notic viltus ziņām?

Diskusijas laikā tiešraides skatītājiem bija iespēja sniegt atbildi aptaujas jautājumā “Vai jums ir viegli atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas?”, uz ko 97% skatītāju atbildēja “jā”, 0% – “neesmu par to domājis/-usi” un 3%, tai skaitā mēs, atzina, ka “pietrūkst zināšanu, lai izvērtētu informāciju”. Šie atbilžu rezultāti tika salīdzināti ar 2017. un 2019. gada veikto aptauju rezultātiem. 2017. gadā 40% respondentu atbildējuši, ka atpazīst viltus ziņas, bet pagājušogad jau 51%. Lielākā vecumgrupa – 61%, kas sniedza šīs pozitīvās atbildes, bijuši jaunieši 16-20 gadu vecumā.

e
Savukārt, par to, vai informācija ir patiesa vai nē 2017. gadā atbildējuši 27%, 2019. gadā 9%- šoreiz lielākoties vecumgrupā 77+.

k

Tomēr 11% respondentu abās aptaujās atzīst, ka trūkst zināšanu informācijas identificēšanai. Varam secināt, ka divu gadu laikā viltus ziņu atpazīstamība ir uzlabojusies, un cilvēki sāk izvērtēt sev  pieejamo informāciju, bet par medijpratību jāturpina diskutēt, lai samazinātu to cilvēku skaitu, kuru zināšanas nav pietiekamas viltus ziņu atpazīšanā un attīstītu viņu kritisko domāšanu.

m

Kā sabiedrībā attīstīt kritisko domāšanu?

R.Eilands  apgalvoja, ka cilvēka informācijas uztvere ir atkarīga no katra apkārtējās vides jeb “sabiedrības burbuļa”, piemēram, ģimenē no agra vecuma tie ir vecāki, kas ietekmē bērnus, viņu piekļuvi sociālajiem tīkliem, bet vēlāk tie ir jaunieši, kas ietekmējas savstarpēji. Pats minēja, ka bieži cienījama vecuma dāmas atstāstījušas mūziķim kādu avotu, lai gan izlasījušas tikai vairsrakstu, tomēr šīs viltus ziņas jau padotas tālāk sieviešu starpā.

I.Buivide raksturoja situāciju jauniešu vidū, kā paraugu minot aplikāciju Tik Tok. Lietotnē reģistrējušies vairāk kā 1 miljards dažāda vecuma lietotāju. Daļa no tiem ir sākumskolēni, kuri ne tikai neizprot aplikācijas neatbilstību savam vecumam, bet arī uzņem dezinformāciju šajā lietotnē.

Diskusijas ietvaros K.Ločmele minēja veidus, kā sabiedrībā ierobežot dezinformācijas izplatību. Visu mērķis ir attīstīt un pielietot kritisko domāšanu. Ir skolas, kurās pedagogi māca kritiski izvērtēt ziņas. Ja kādā izglītības iestādē tas netiek mācīts, K.Ločmere ir par pedagogu tālākizglītību, jo tehnoloģiju attīstība un dezinformācijas izplatība notiek pārāk strauji. Iesaka stundās izskatīt un analizēt konspirāciju teorijas.

I.Buivide apgalvoja, ka skolā kritisko domāšanu attīsta humanitārie priekšmeti, kuros tiek strādāts ar avotiem, līdz ar to jāizvērtē avota patiesums un lietderīgums.

Kā izvērtēt informācijas avotu un izvairīties no viltus ziņām?

Diskusijas dalībnieki iesaka izvērtēt informācijas avotu, izprast, kādas sajūtas tas vai tā virsraksts rada. Ticama avota virsraksts ir neitrāls, tajā netiek atspoguļota autora attieksme, bet gan īsi pateikts, kas aprakstīts tālāk. Savukārt, dezinformācijas avota virsraksts ir emocionāls, liek izjust dusmas, pārdzīvojumu, aicina atvērt avotu, tomēr pašā rakstā saturs neatbilst virsrakstā izraisītajām sajūtām.

Tāpat arī ar žurnālistiem un propagandistiem. Žurnālista darba vērtības ir uzticamība, nepastāv manipulācijas, uzreiz tiek pastāstīts par ko vēsta avots. Propagandista darbs ir likt cilvēkam noticēt informācijai un ar to dalīties tālāk, ko diskusijā I.Buivide neiesaka darīt.

R.Eilands aicināja izvērtēt informāciju, uztvert to lēni, iedziļinoties faktos, jo “tavas sajūtas nav fakti, vajag iedziļināties faktos, lai arī cik nepatīkami tie būtu”. Nepieciešams uzticēties profesionāļiem un zinātniekiem, kas cenšas apkarot viltus ziņas, nevis sabiedrības viedokļiem, kam nav patiesa pamatojuma.

Lai nepazaudētu sevi dezinformācijas un viltus ziņu plūsmā, savs personīgais viedoklis ir jābalsta uz faktiem, kā arī jālasa ziņas no oficiālajiem ziņu portāliem, nevis sociālajos tīklos publicētajiem rakstiem.

Ja vēlies noklausīties diskusiju, šeit ir saite uz to :

https://www.facebook.com/Eiroparlaments/videos/vb.380325297593/175413887130954/?type=2&theater

Rakstu veidoja un tiešsaiti klausījās  Laura Elīna Šulca un  Helēna Zaķe,

  1. a klases skolnieces.
Categories: Citāti | Komentēt

Lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2020 “

Skolēni, vecāki un skolotāji, kļūstiet par grāmatu ekspertiem!
Lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2020 ” grāmatu vērtēšana, lasot un piedzīvojot skaistus mirkļus, emocijas, kopābūšanu ar grāmatu varoņiem, ir klāt.

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2020

5+

Gurķis Elmārs, kas dikti kreņķējās. Sabīne Košeļeva. Rīga : Pētergailis, 2019.

Zvēri, kurus neviens nav redzējis, tikai mēs. Ulfs Starks, Linda Bundestama.  Rīga : Liels un mazs, 2019.

Svizis. Marjus Marcinkevičs, Lina Dūdaite. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2019.

Rasas vasara. Juris Zvirgzdiņš, Lina Dūdaite. Rīga : Pētergailis, 2020.

Krāsu mošķis. Anna Ļenasa. Rīga : Latvijas Mediji, 2020.

Dzejnieks un smarža. Lote Vilma Vītiņa. Rīga : Aminori, 2019.

9+

Bērns, kas neiekrita. Inese Zandere. Rīga : Liels un mazs, 2019.

Poķu grāmata. Edgars Valters. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Šušnirks un pazemes bubuļi. Arno Jundze. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Papus Tru. Dzintars Tilaks. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Vilka midzenis. Anna Starobiņeca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Meža meitene Maija. Viesturs Ķerus. Rīga : Liels un mazs, 2019.

11+

Lidostas blaktis nepadodas. Kairi Looka. Rīga : Pētergailis, 2019.

Marks, maģija un vilkate Vilma. Rēli Reinausa. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.

Sibīrijas haiku. Jurga Vile, Lina Itagaki. Rīga : Liels un mazs, 2020.

Ērgļuklints noslēpums. Kristīna Olsone. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.

Pērtiķa zvaigzne. Frīda Nilsone. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.

Ballīte ar nakšņošanu. Māra Cielēna. Rīga : Lietusdārzs, 2019.

15+

Māra. Osvalds Zebris. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.

Laika bikses. Juris Kronbergs. Rīga : Liels un mazs, 2019.

Ragana manā skapī. Gatis Ezerkalns. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Puika, kurš redzēja tumsā. Rasa Bugavičute-Pēce. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.

Kā suns kā kaķis. Pērs Nilsons. Rīga : Liels un mazs, 2019.

Trīspadsmit iemesli. Džejs Ašers. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.

Vecāku žūrija

Tētis uz pilnu slodzi. Eve Hietamies. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.

Brīnumu istaba. Žiljēns Sandrels. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.

Aizliegtais pianīns. Māris Bērziņš. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.

Vilcēni. Andra Manfelde. Rīga : Dienas Grāmata, 2020.

bernu-jauniesu-vecaku-zurija-2020_plakats

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Vai esi jau izvēlējies savu mācību virzienu 10.klasē?

Jau šajā vasarā skolēniem, kas 1. septembrī sāks mācības 10. klasē, būs jāizvēlas, ko mācīties vidusskolā. Sākot ar jauno mācību gadu, skolās Latvijā mainīsies veids, kā organizētas mācības vispārējā vidējā izglītībā. Aptuveni 30 % mācību laika, visvairāk 12. klasē, jaunieši varēs veltīt tiem mācību priekšmetiem, kuri viņus īpaši interesē, – mācīties tos padziļināti un apgūt brīvas izvēles specializētos kursus. Lai to īstenotu, skolas Latvijā šobrīd veido savu piedāvājumu vidusskolas izglītības programmai. Skolām skolēnu izvēlei jāpiedāvā vismaz 2 mērķtiecīgi izveidoti padziļināto kursu komplekti ar 3 padziļinātiem kursiem katrā no tiem. Jau tagad 9.klašu jauniešiem, stājoties ģimnāzijā, vidusskolā būtu jāzina, kādā jomā viņi vēlētos strādāt un darboties.shutterstock_221682364

Arī mūsu skolā pedagogi ir izveidojuši vairākus padziļināto kursu komplektus,  kuri jau nākamajā mēnesī tiks piedāvāti jauno 10.klašu reflektantiem. Tie būs –

  • Kultūras programma, ar padziļinājumu latviešu valodā un sociālajās zinībās,
  • Dabas zinību programma, ar padziļinājumu angļu valodā, ķīmijā un bioloģijā,
  • Inženierzinību programma, ar padziļinājumu angļu valodā, fizikā un matemātikā vai padziļinājumu fizikā, matemātikā un programmēšanā.

Tie  dalīsies sīkāk   –

  • kultūras, latviešu valodas un sociālās zinātnes virziens (padziļinājums latviešu valodā un literatūrā, sociālajās zinātnēs, kultūrā un mākslā);
  • kultūras, svešvalodas un sociālās zinātnes virziens (padziļinājums angļu valodā, sociālajās zinātnēs, kultūrā un mākslā);
  • dabaszinātņu virziens (padziļinājums ķīmijā, bioloģijā, angļu valodā);
  • inženierzinātnes (I) virziens (padziļinājums fizikā, matemātikā un angļu valodā);
  • inženierzinātnes (II) virziens (padziļinājums fizikā, matemātikā un programmēšanā).

Visiem skolēniem, saistībā ar vienu no padziļinātajiem mācību priekšmetiem, būs jāveic patstāvīgs pētniecības, jaunrades vai sabiedriskais darbs.

Papildus obligātajiem mācību priekšmetiem ģimnāzijas vidusskolēniem tiks piedāvāti specializētie izvēles kursi:  publiskā uzstāšanās, filozofija, psiholoģija, uzņēmējdarbības pamati. Šos priekšmetus skolēni varēs apgūt 12. klasē.

Vidusskolēni mācībās pavadīs tikpat daudz laika kā līdz šim – 36 stundas nedēļā.  Šie vispusīgie zināšanu un prasmju pamati katrā mācību jomā dos skolēnam plašu redzesloku un plašas izvēles iespējas nākotnē. Taču jaunā pieeja vienlaikus paredz iespēju izvēlēties, kādā dziļumā, atkarībā no savām interesēm, katru mācību jomu apgūt.

imgd.phpKo par savu nākotni un jaunajiem padziļināto kursu komplektiem saka mūsu 9.-tie? Lūk, daži viedokļi.

* “Es plānoju savu nākotni. Interesējos par dažādām skolām. Vēlos strādāt militārajā nozarē. Man būtu jāpievērš lielāka  uzmanība fizikai, matemātikai un fiziskajai sagatavotībai. Es domāju,  ka man piemīt visas rakstura īpašības, lai es varētu strādāt militārajā nozarē. Tās ir stingrība, laba disciplīna. Mācības domāju turpināt ģimnāzijā  un pēc tam Latvijas Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā. Es izvēlētos inženierzinātņu (I) virzienu, jo visi šī virziena padziļinātie mācību priekšmeti būs vajadzīgi manā profesijā.”

 * “Šobrīd es vēl neesmu izdomājis, par ko  nākotnē vēlētos strādāt, bet zinu, ka  vēlētos profesiju, kurā jāpārzina vēsture un ģeogrāfija. Nākošos 3 gadus man vajadzēs pievērst lielāku uzmanību krievu valodai un matemātikai, jo šie priekšmeti man nepadodas tik labi un šos priekšmetus vajag pārzināt gandrīz ikvienā profesijā. Es domāju, ka  esmu  zinātkārs, apzinīgs un patstāvīgs. Turpināšu mācības TRĢ. Es izvēlēšos kultūras, svešvalodas un sociālās zinātnes.”

*”Jā, es plānoju savu nākotni. Es to daru, skatoties uz vecvecākiem, vecākiem, radiem, lai pārdomātu, ko es gribu dzīvē,  un kā es pelnīšu sev naudu. Esmu par to daudz domājusi un, ja man padosies ķīmija tik pat labi kā tagad, tad es varētu mācīties par farmaceitu. Bet, ja man nepadosies ķīmija tik labi, tad ir doma mācīties  par pārtikas tehnologu, lai es varētu strādāt  pārtikas jomā, piemēram, pārņemt tēta uzņēmumu vai atvērt savu restorānu.  Lielāka uzmanība noteikti jāpievērš ķīmijai un bioloģijai, un ne mazāk matemātikai, jo manai plānotajai karjerai šie 3 priekšmeti ir nepieciešami. Esmu nopietna un tiecos uz saviem mērķiem, esmu atbildīga, arī draudzīga, lai sadarbotos ar citiem cilvēkiem. Mans uzskats par darbu –  ja tu dari, tad izdari tā, lai pašam patīk un esi gandarīts par padarīto. Es zinu, ka palikšu šajā pašā skolā. Izvēlēšos dabaszinātņu virzienu, jo šie priekšmeti –  ķīmija, bioloģija ir nepieciešami nākotnes karjerai.”

*”Es īsti vēl nezinu, par ko  vēlos kļūt.  Domāju , ka  visticamāk izvēlēšos karjeras veidu , kur nav jāatkārto viena un tā pati lieta katru dienu, un kura  ir saistīta ar bioloģiju vai astronomiju. Man nākamajos trīs gados ir  jāpievērš lielāka uzmanība eksaktajām zinātnēm un jācenšas saprast vielu, savādāk man būs grūtāk mācīties universitātē.  Diemžēl, man vēl nav visas rakstura īpašības, lai man būtu vieglāk strādāt savā darba nozarē. Es zinu, ka man ir ļoti grūti koncentrēties, esmu mazliet lēns un varbūt arī slinks.  Es, protams,  centīšos visas šīs lietas uzlabot. Es no skolas piedāvātajām mācību programmām visticamāk izvēlēšos dabaszinātņu virzienu, jo, manuprāt, mana profesija visticamāk būs saistīta ar bioloģiju , ķīmiju, angļu valodu ( jo es plānoju strādāt ārpus Latvijas ) un varbūt pat fiziku.”4D365400-11B2-43EE-8E31-396914F0395A

*“Dažreiz padomāju par to, kādu nākotni es sev gribētu, apskatu dažādas iespējas, bet neuztveru to vēl ļoti nopietni. Es jau ilgāku laiku domāju, ka gribētu strādāt darbā, kas saistīts ar interjera dizainu, bet nezinu vēl ko tieši. Man vajadzētu apskatīt vairākas karjeras iespējas, jāmācās kaut kas vairāk mākslas jomā. Manuprāt, jābūt radošam, oriģinālam, mākslinieciskam un ir nepieciešams plašs skatījums mākslā un pasaulē, jāmāk komunicēt ar cilvēkiem. Es ceru, ka man piemīt šīs īpašības, bet vajadzētu vēl socializēties, lai būtu vieglāk komunicēt ar citiem, svešiem cilvēkiem. Es domāju turpināt mācības ģimnāzijā, vai arī mācīties Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolā. Es izvēlētos vai nu kultūras, latviešu valodas un sociālās zinātnes virzienu, vai arī inženierzinātnes (2) virzienu, jo es vēlos mācīties padziļināti kultūrā un mākslā, bet ļoti noderīgi būtu mācīties padziļināti arī programmēšanā, jo lielākā daļa darbu, kas saistīta ar interjera dizainu, vai arhitektūru, notiek datorā. “

Un kuru izglītības virzienu izvēlētos tu? Pārdomā, izvērtē un  kļūsti par vienu no mums, topošo ģimnāzist!

9.klašu skolēnu viedokļus apkopoja sociālo zinību skolotāja L.Šulca

 

Categories: Citāti | Komentēt

Māksla nav prāta spēle, tā ir īpaša noskaņa

Tā par mākslu ir teicis franču rakstnieks Gistavs Flobērs.

Šai atziņai varētu piekrist arī mūsu 11.klašu skolēni. Katru gadu kulturoloģijas stundu ietvaros  audzēkņi veic uzdevumu –  izvēlas vienu sev tīkamu baroka, romantisma vai reālisma mākslinieku un atveido  kādu viņa  mākslas darbu, izveidojot pēc iespējas līdzīgāku to oriģinālam. Pēc tam  jāpievieno  apraksts par izvēlēto mākslinieku un viņa darbu, kā arī  oriģinālā mākslas darba attēls un  paša realizētais meistardarbs. Izņēmums nebija arī šis mācību gads.

Kā atzina kulturoloģijas skolotāja Una Gaile, iesniegtie darbi bija pārsteidzoši labi. Prieks skatīties, salīdzināt un likt labus vērtējumus par paveikto. Arī paši skolēni atzina, ka mākslas darbu atdarināšana  bija vienlaikus gan pārbaudījums, gan  gandarījums.

Lūk, daži no 11. klašu radītajiem mākslas darbiem un pārdomas par  to tapšanu.

Ieva Bērzmārtiņa   izvēlējās franču mākslinieka Gustava Kurbē gleznu  „Izmisušais vīrietis” (1844-1845).

Veidojot darbu visvairāk patika, ka varu mainīt savu seju ar kosmētikas palīdzību, vēlējos attēlot tieši vīrieti, jo tas šķita interesantāk un bija lielāks izaicinājums. Bija interesanti arī bildi editot, lai tā būtu vēl līdzīgāka gleznai, piemēram, mainīt ēnas, acu krāsu u.c. Visgrūtāk likās atainot attēlotā vīrieša izmisušo sejas izteiksmi. Domāju, ka tā līdz galam man tas arī neizdevās, bet kopumā uzskatu, ka labi paveicu darbu.

virs2   vīrietis1

Krievu gleznotāja Iļjas Repina mākslas darbu “Meitene” (1875) kā savu izaicinājumu izvēlējās Ance Annija Mētra.

Man bija grūti atrast gleznu, kuru atveidot mājas apstākļos. Pašu gleznu nebija grūtības atveidot. Man personīgi nav čolkas, tāpēc atspraudu matus, kā arī neesmu blonda, tur palīgā nāca PhotoShop’s. Man ļoti patika šis darbs, abas ar mammu meklējām apģērbu, aksesuārus un kopā editojām bildi. Paldies par interesanto uzdevumu!

meita1  meita2

Savukārt Katrīnai Grebeško iepatikās Pjēra Ogista Renuāra glezna ‘’Sieviete ar kaķi’’(1875).

Attēlojot gleznu grūtības sagādāja pozas noturēšana, jo kaķis nevienmēr padevās rokās. Kā arī sapratu, ka attēlojot gleznu vajag ļoti piedomāt pie detaļām, piemēram,  pie fona, kuram vajadzēja piemeklēt audumus līdzīgās krāsās. Manuprāt, man izdevās attēlot kopējo tēlu, kā arī mājdzīvnieka skats bija līdzīgi pavērsts. Taču neizdevās līdz galam fons, jo labajā pusē balti raibais audums bija nokritis nost no stutējuma, un fona krāsa neiznāca tik zaļgana kā oriģinālajā gleznā.

sieviete  sieviete ar

Jete Garkāja mēģināja attēlot itāļu mākslinieka Silvestro Legas meistardarbu  „Dziesma”(1868).

Darbs man šķita ļoti interesants. Lai to veiktu, bija patiesi jāiedziļinās izvēlētās gleznas detaļās un  attēlotu tās pēc iespējas precīzāk. Kā arī gleznas meklēšanas procesā izdevās aplūkot daudzas vēl iepriekš neredzētas šo stilu gleznas un iepazīt jaunus, interesantus māksliniekus. Visgrūtāk bija izvēlēties piemēroto gleznu un spēt to attēlot pēc iespējas precīzāk. Process bija interesants un iedvesmojošs.

jete1 jete2

Par savu izaicinājumu spāņu gleznotāja un grafiķa Fransisko Gojas darbu “Senjora Sabasa García”  dēvē   (1806. – 1811.) Kitija Saleniece..

Veicot šo darbu, grūtības sagādāja informācijas tulkošana no angļu valodas par pašu gleznu. Radošajā daļā man bija grūti izvēlēties mākslas darbu, jo bija jāatrod tāda glezna, kuru ir reāli atveidot, piemēram, man bija jāpiemeklē atbilstošs apģērbs, parūka unfons. Cenšoties salokot mākslīgos matus, tie sakusa.

kit1 kit2

Biju nolēmusi, ka gleznā attēlošu sevi, tādēļ atlasīju piecus darbus, kuros attēlota viena sieviete. Izvērtēju, vai varēšu attēlot sievietes frizūru, apģērbu, vidi un izvēlējos pēdējo variantu- rokoko mākslinieka Antuāna Vato skici ”Sēdoša jauna sieviete”. Tā par savu izvēli raksta Laura Elīna Šulca.

Attēlošanai veltīju istabas balto sienu, grīdu noklājot ar baltu palagu. Saskāros ar grūtībām, mēģinot piestiprināt palaga malu pie sienas. Kā pamatu sēdēšanai izmantoju zemu ķeblīti, kuru arī apsedzu ar palagu. Mans tērps sastāvēja arī no viena palaga. Matus savācu augstā copē, nedaudz to ar rokām pajaucot. No vairākiem kadriem izvēlējos trīs veiksmīgākos, bet tikai vienu –  kā īsto. Bildi pielaboju pareizajos toņos.

IMG-20200423-WA0006

Skaisti, patiesi, iedvesmojoši un ļoti līdzīgi! Vai esat kādreiz atdarinājuši kādu gleznu vai radījuši savējo? Pamēģiniet, tas patiesi ir aizraujoši! Lai top jauni mākslas darbi!

Māksla ir spēja saskatīt neikdienišķo ikdienišķajā un vienkāršo neparastajā. Denī Didro

Mākslas pasaulē ieskatījās Loana Šulca

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Create a free website or blog at WordPress.com.