Kurš kuru? Pandēmija mūs, vai mēs – pandēmiju?

2021. gada pavasarī  skolēnu vidū tika veikta aptauja, kuras mērķis bija novērtēt  jauniešu psihoemocionālo stāvokli. Uzklausījām skolēnu viedokļus. 

Skaidrs ir viens, ka pandēmija ir mainījusi vidi apkārt mums. Balstoties uz aptaujas datiem, jaunieši ir kļuvuši depresīvi (33%), apātiski(41,7%), nomākti (35,9%), noguruši (81,9%), skumji (44,8%) un  ticis novērojams arī motivācijas trūkums (79,5%). No iegūtajiem aptaujas datiem varam secināt, ka jaunieši saskaras ar mentālās veselības problēmām pandēmijas laikā.

Tāpēc Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 12.b klases skolnieces Elza Jomerte un Inta Kaušele, domājot par jauniešu labsajūtu skolā, realizēja projektu “Atrodi līderi sevī!”.

2021. gada 19. un 20. augustā norisinājās aktivitātes, kuras veicināja mentālās veselības uzlabošanu. 19. augustā aktīvi darbojāmies   nodarbībā ar pašizaugsmes treneri Reini Kristiānu Širokovu par tādām  tēmām kā “Būt motivētam un pārliecinātam par sevi”, “Prast izteikt savu viedokli un sadarboties”, kā arī “Rūpēties par savu mentālo veselību”. Savukārt skolotājas Unas Bērziņas vadībā tika vadīta nodarbība “Māla meistardarbnīca”, kas veicināja jauniešu radošumu un pašpārliecinātību par savām spējām.

20. augustā devāmies uz Sivēnezeru, lai sakoptu tā apkārtni. Noslēgumā tika rīkots pikniks.

Inta Kaušele un Elza Jomerte, 12.b klase

Categories: Citāti | Komentēt

Svinot Valsts valodas dienu

Mūsu valstī 15. oktobris ir īpaša diena, kas ierakstīta likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, proti, šodien svinam Valsts valodas dienu, uzsverot, ka Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda.

Latviešu valodas aģentūra no septembra līdz 15. oktobrim aicinājusi ikvienu interesentu iesaistīties akcijā “Latviešu valoda man ir …”, turpinot domu. Arī mūsu skolas skolēni tika rosināti piedalīties šajā akcijā, tāpēc 11. oktobra latviešu valodas stundā 11. b klases skolēni uzrakstīja savas domas, atklājot, ko viņiem nozīmē latviešu valoda. Vairāki skolēni savu vēstījumu jau ierakstījuši digitālajā vidē:  vards.valoda.lv, kurā ikviens vēl šodien var paspēt ierakstīt savu tekstu, taču šajā rakstā esmu apkopojusi dažu jauniešu vēstījumus arī skolas elektroniskajam laikrakstam “Strops”.

  • Latviešu valoda man ir atmiņas par bērnību, nu jau pusaudža gadiem, kā arī nākotnē sniegs atmiņas par vecumdienām. Latviešu valodā es pirmoreiz sāku komunicēt ar saviem vecākiem, draugiem utt. Tagad to attīstu, pilnveidoju ar zinātniskiem terminiem, kā arī ar sarunvalodu, kas atmiņā paliks ilgu laiku, ja ne pat visu mūžu. Savukārt vecumdienās ar savas valodas palīdzību stāstīšu mazbērniem (ja paspēšu – mazmazbērniem)  visu savu dzīves ceļā apgūto un iemācīto. (L. Bišofa)
  • Latviešu valoda man ir mātes mīļie vārdi, kad vēl gulēju šūpulī. Latviešu valoda man ir tēva mierinājums, kad biju kritusi. Latviešu valoda man ir māsas joki, kad pat smaidīt nevēlējos. Latviešu valoda man ir kā tuvs un mīļš cilvēks, tā paceļ, mierina un iepriecina. (L. Rulle)
  • Latviešu valoda man ir DZIMTĀ VALODA. Latviešu valoda man ir SENČU VALODA. Latviešu valoda ir MANA VALODA. Tā man ir ļoti vērta. Katrs vārds ir kā dimants. Katrs vārds ir jāizsaka ar labu sajūtu. Latviešu valoda man ir kā aprakta dārgumu lāde, kurā glabājas visneparastākie dārgumi. (S. Moldners)
  • Latviešu valoda man ir visspēcīgākais ierocis. Tā ir mana dzimtā valoda, kuru brīvi pārvaldu un ar kuru jūtos pārliecinoši. Mana iespēju plūsma, ar kuru varu nokļūt līdz mērķim. Panākt vēlamo un grūti sasniedzamo. Tā ir kā mazais palīgs, ar kuras palīdzību izdodas labāk un vairāk. Mana pārliecība un drosme, ka ar dzimtās valodas spēku es varu vairāk. (S. Karpova)
  • Latviešu valoda man ir kā puzle, jo reizēm ir “jāpalauž” galva, lai saprastu domu. Manuprāt, mācīties latviešu valodu ir tas pats, kas celt māju (savā nozīmē), jo, lai saprast sarežģītus teikumus un tos kārtīgi izanalizētu, ir jāzina pamati, un māju bez pamatiem nav iespējams uzcelt. (T. Alksniņš)
  • Latviešu valoda man ir pirmā valoda. Latviešu valoda ir un būs MANA valoda. Lai arī cik valodu es zinātu, latviešu valoda būs nesalīdzināma ar citām, jo tā ir mana mātes valoda, kurā es mūžam domāšu, lasīšu, runāšu un dzīvošu. Latviešu valodā man ir arī dots vārds, ko es nēsāšu līdz mūža galam kā daļu no sevis. (M. Randoha)
  • Latviešu valoda man ir vislielākā vērtība. Jaunietei esot, es ļoti bieži saskaros ar anglicismiem. Tā runā lielākā daļa manu draugu, un arī es ik pa laikam to daru. Taču, jo vecāku kļūstu, jo vairāk es sāku novērtēt latviešu valodas nozīmīgumu un regulāri cenšos piekopt tīru runas veidu.
  • Latvieši ir maza tauta, nav vairs tik daudz cilvēku, kuri runātu latviski, tāpēc mums tas ir jādara un jāmāca to darīt nākamajām paaudzēm, lai mūsu senā valoda neizzustu. Ikdienā darbojoties skautos un gaidās, es sastopos ar cilvēkiem, kuri latviešu valodu novērtē tikpat cik es, un mēs cits citu motivējam piekopt īstu latviešu valodu. Kad dzirdu ģimenē kādu runājam nepareizi, viņu izlaboju.  Sākumā tas var šķist kaitinoši, taču zinu, ka šie cilvēki to vēlāk novērtēs. Gribu mudināt arī citus padomāt par savu runas veidu, painteresēties par latviešu valodas vēsturi, jo valoda mums tomēr ir tikai viena un tā jāsargā. (L. Vecvagara)

  • Latviešu valoda man ir svarīga dzīves recepte. Tā ir recepte, kuru es nekad neaizmirstu, kurā vissvarīgākā sastāvdaļa ir manas latviskās saknes. Bez tā  latviešu valoda nebūtu latviešu valoda. Man tā ir visiecienītākā recepte, kuru es zinu skaidrāk par lietus lāsi. (M. Amatniece)
  • Latviešu valoda man ir miers. Miers, ka varu brīvi komunicēt valodā, kuru saprotu un pārzinu. Ja kāds ar mani sāktu runāt norvēģu, itāļu vai krievu valodā, es nemaz nebūtu mierīga. Satrauktos par to, ko un kā atbildēt un varbūt pat bailēs nepateiktu neko. Katru dienu man pretī nāk cilvēki, kuri runā latviešu valodā – miera valodā. Atbildēt es varu uzreiz un plaši. Ja kāds jautās, kā man sokas, varēšu uzreiz pastāstīt par to trīs rindkopās, taču, ja kāds to jautātu citā valodā, ar grūtībām un galvas laušanu nonākšu pie teikuma vai pāris vārdiem. Mana valoda ir ne tikai mierīga, bet tā arī izklausās mierīga. Ir maz vārdu, kas izklausās dusmīgi vai draudīgi. Latviešu valoda ir miers kā lēni, skaisti plūstoša upe vai zīdaiņa smiekli – gribas smaidīt, to dzirdot. (R. P. Žakaite)
  • Latviešu valoda man ir dzimtā valoda, ar kuru reizē piedzimu Talsos (jau šūpulī likti vārdi “tā viš i”). Valoda – tas ir CEĻŠ no pirmā vārda “mamma”, no sarunvalodas bērnudārzā, vietējās mēles ģimenē un sētā līdz izkoptai literārajai valodai skolas solā un darba gaitās. Valoda – tā ir UPE – mainīga un dziļa ar spēka, iedvesmas un laimes strautiem, kā arī reizēm krāčaina un bīstama ar dzelošiem vārdiem, taču vienmēr plūstot uz jūru – uz lielākiem plašumiem. Riti raiti valodiņa. Valoda – tā ir SAULE, kas izgaismo, kas es patiesībā esmu, ko domāju klusībā un skaļi saku. Tā ir mana identitāte, manas tautas garīgā vērtība un arī mans darbs, strādājot skolā un mācot skolēniem izkopt un cienīt latviešu valodu. Valoda – tā ir RADĪŠANA, gandarījums un prieks. Ilgu mūžu latviešu valodai! (I. Āboliņa)
Categories: Citāti | Komentēt

Pārvērtības, pārsteigumi un izziņas prieks sākumskolas skolēniem

Septembra pirmajās nedēļās sākumskolas skolēni, pateicoties valsts iniciatīvai “Latvijas skolas soma”, devās interesantās mācību ekskursijās.

10.09. Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 1.b klase apmeklēja Jaunpils pili. Pils mūks laipni sagaidīja mazos pirmklasniekus un aicināja tos ietērpties mūku tērpos.

Pēc pils apskates mazie mūciņi ievēlēja savu karali un karalieni, kā arī iemācījās to, cik paklausīgam un uzmanīgam ir jābūt kārtīgam galma iemītniekam.

Skolēniem bija iespēja apskatīt dažādos senos ieročus un, kā jau paklausīgiem galminiekiem piederas, kādu no tiem arī izmēģināt – izšaujot dažas lielgabala zalves.

Skolotāja Ilze Gabaliņa

16.09. Mūsu skolas 1.a klase devās uz pasaku valstību Džūkstē. Bērni uzzināja par senajiem virtuves piederumiem un galda kultūru. Tika atrotītas piedurknes, un, miltiem putot, kopā ar Luīzi Lerhu visi cītīgi mācījās gatavot ūdens kliņģerus pēc īpašās Džūkstes apriņķa receptes.

Kamēr cepās kliņģeri, bērni uzzināja par folkloristu A. Lerhi – Puškaiti, kurš savulaik dzīvojis un strādājis Lancenieku skolā. Bērni varēja sēsties vecajos skolas solos, minēt mīklas un iejusties senās skolas ikdienā.

Tikmēr muzeja darbinieces vadībā kā īpašs pārsteigums bērniem tika veidota  leļļu izrāde, kur aktieru lomās iejutās skolotājas un kāda skolēna māmiņa. Lieki piebilst, ka pārsteigums izdevās, jo skolēni sajūsmā pateicās.

Noslēgumā bija pašu gatavoto ūdens kliņģeru degustācija, dienas jubilāra sveikšana dārzā, kur  bērni nokļuva  īstā pasakā.

Skolotāja L. Mētra-Meijere

Kad rudens ietērpj kokus krāšņā lapu rotā, klāt ir skolēnu ekskursiju laiks. Šogad, pateicoties projektam ,,Skolas soma”, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 4. b klase devās mācību ekskursijā uz Dabas muzeju Rīgā, kur piedalījās tematiskā nodarbībā ,,Daudzveidīgā pasaules daba”. Skolēni izzināja likumsakarības, kas rodas, pateicoties tam, ka Zeme griežas ap savu asi un ap Sauli. Nodarbības laikā ar interaktīvu spēļu palīdzību skolēni pētīja norises dabā dažādās siltuma joslās un iepazina augu un dzīvnieku valsti dažādos kontinentos.

Īstu karstās tropu joslas klimatu skolēni izjuta ekskursijas noslēgumā, apmeklējot Tauriņu un Palmu māju Rīgas Botāniskajā dārzā, kur iepazina dažādus tropu augus un tauriņus.

Skolotāja Pārsla Ivane

Categories: Citāti | Komentēt

Viesošanās Līgatnes papīrfabrikā

Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 8. c un 8. d klases skolēni un klases audzinātājas – U. Bērziņa un I. Silineviča – skaistā rudens piektdienā projekta Latvijas skolas soma ietvaros devās iepazīt Līgatni. Paldies Līgatnes Kultūras un tūrisma centram par piedāvāto izzinošo programmu skolēniem Līgatnes papīrfabrika un tās vēsturiskais mantojums ar orientēšanās spēli!

8. c klases skolniece Nikolīne Krista Tesļuka raksta: 8. oktobrī viesojāmies Līgatnē – apskatījām Līgatnes papīrfabriku. Bija ļoti interesanti – uzzinājām vēsturiskus faktus, piemēram, to, ka reiz Līgatnes papīrfabrikas darbinieku ciematiņi bija modernākie Eiropā. Caur gides stāstiem uzzinājām par papīrfabrikas pirmsākumiem, daudziem objektiem – “Brūzīti”, strādnieku dzīvokļiem, Rīgas kalnu un tā tiltiņiem, piemēram, tiltu “Eižens”, pa kuru ejot, jāiedomājas vēlēšanās, lai tā piepildītos.

Rīgas kalnā ir arī smilšakmens alas, no kurām vairākas apskatījām no iekšpuses. Dodoties tālāk, iepazinām arī Lustūzi – vienīgo smilšakmens klinti Līgatnē, kur pagrabi izbūvēti pa 2 stāviem. Lustūža galā vienmēr “mājo” dziesmas – katru gadu sanāk kori, lai sadziedātos katrs savā kalnā.

Turpinājumā iepazinām arī pašu papīrfabriku ar vēsturiskajiem objektiem, dokumentiem, senajām iekārtām, ar kurām gatavoja papīru.

Tālāk ceļš veda garām dzemdību namam – ambulancei. Tolaik nebija tādu saziņas līdzekļu, lai piezvanītu papīrfabrikai, tāpēc par bērnu piedzimšanu vēstīja karogs (rozā – meitenei; zils – zēnam).

Piedalījāmies foto orientēšanās un izziņas spēlē “Līgatnes detaļu medības”. Kopumā ekskursija bija lieliska,  izbaudījām arī skaistos Līgatnes skatus.

8. d klases skolnieces Tīnas Fišeres-Blumbergas atsauksme: Ekskursija bija ļoti interesanta. Divas spilgtākās vietas bija vecā papīrafabrika un smilšakmens alas. Fabrikā varēja redzēt vecās papīra ražošanas iekārtas. Alas izskatījās pamestas, bet bija interesanti tās izpētīt. Izrādās, ka kādreiz alās varēja daudz ko uzglabāt, jo alās visu gadu saglabājas vēsums.

Iveta Āboliņa, projekta koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Piedalāmies jauniešu dienās Eiropas Parlamentā

8. un 9.oktobrī Eiropas Parlamentā Strasbūrā notiek Eiropas Jauniešu dienas (European YouthEvent EYE 2021). Viņu vidū ir jaunieši no Daces Melbārdes iniciētā projekta “Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā” un arī mūsu Līva Elizabete Petrova (12.b klase).
Eiropas Jauniešu dienas ir labs impulss, lai arī katrs Latvijas jaunietis aktīvi iesaistītos, paustu savu viedokli un tiktu sadzirdēts ne vien Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības pilsoniskajā dzīvē.
Sekot līdzi Eiropas Jauniešu dienas programmai tiešsaistē iespējams:
https://european-youth-event.europarl.europa.eu/…/…

Categories: Citāti | Komentēt

Lai top svētki!

26.septembrī 4 mūsu skolas meitenes – Karīna, Katrīna, Evelīna un Reina – piedalījās jauniešu televīzijas dziesmu un deju spēlē “Lai top svētki!”. Šī spēle veidota ar mērķi noskaidrot, kurš kultūrvēsturiskais novads Latvijā ir zinošākais par Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Kopumā plānoti 6 raidījumi, katrā no tiem sacenšas 3 novadu komandas, kuru sastāvā ir 4 jaunieši (dejotāji un/vai dziedātāji), kā arī kāda Latvijā atpazīstama personība. Mēs pārstāvējām Kurzemes novadu un talkā līdzi nāca mūziķis Ralfs Eilands. Rīgas apgabalu atbalstīja Kaspars Ozoliņš, bet komandu no Latgales – jaunā dziedātāja Katō. Raidījumu vadīja  aktieris Dainis Grūbe un “Radio Pieci.lv” balss Māra Sleja. Raidījumu skanīgāku iekrāsoja  mūziķi – Katrīna Dimanta ar savu grupu.

Kopumā bija 9 uzdevumi, kuros komandām nācās  aktīvi iesaistīties, pelnot punktus. Piemēram, jāzina konkrēti fakti, jāatpazīst tautas tērpi. Bija noderīgas arī ģeogrāfijas un vispārīgās zināšanas. Filmēšana ieilga līdz aptuveni piecām stundām, turklāt visu laiku bija jāstāv kājās. Tomēr noguruma nebija, jo visu laiku asinīs kūsāja adrenalīns, kā arī gaisotne bija ļoti jautra un aktīvu momentu piepildīta. Lai arī spēles rezultāts, protams, varēja būt labāks, mūsu komanda novērtē gūto pieredzi un visas atmiņas uztver ļoti pozitīvi. Starp citu, raidījums būs skatāms 9.oktobrī 21.05 kanālā LTV1.

Paldies arī skolotājai Dacei Perševicai par atbalstu!

                                                Reina Paula Kreicberga, 12.b klase

Categories: Citāti | Komentēt

Mūsu foršie skolotāji

Sveicam visus mūsu skolotājus starptautiskajā Skolotāju dienā! Paldies jums par iecietību, par sirdssiltumu, par zināšanu plašo klāstu, par to, ka esat mūsu otrās mammas.  Vienkārši par to, ka jūs esat mūsu lieliskie skolotāji! Par dažiem no viņiem stāsta 8., 9., 12.- to klašu skolēni.

Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas skolotāju kolektīvs, 2021.gada 1.septembrī.

Inese Bērziņa – viņa iedvesmo un uzklausa daudzus jauniešus. Visforšākā! Radoša skolotāja, kura izdomās interesantus pasākumus, aktivitātes un realizēs visu, ko var un arī ko nevar.

Valdis Zuters – efektīvs mācību process. Vienmēr dod labas un konkrētas atbildes uz visiem jautājumiem.

Gita Rācenāja – stundā vienmēr rada brīvu atmosfēru. Pie šīs skolotājas ir ļoti viegli mācīties. Skolotāja ir ļoti atvērta un komunikabla, ar savu atdevi spēcīgi motivē sasniegt vairāk. Viņa man paliks atmiņā ar silto smaidu un mierpilno attieksmi. Pie viņas vienmēr var doties pēc padoma vai uzlabot garastāvokli, jo vienmēr kāds joks būs kabatā.

Ina Užule – vienkārši labākā, vienmēr var parunāties par visu ko, zinot, ka viņa ir uzticama. Nekad stundās nav garlaicīgi. Stingri liek darīt visu, kas vajadzīgs sporta stundās.

Līga Lauziniece – vienmēr pamato savu viedokli, smaidīga, jauka. Var parunāt par visdažādākajām tēmām. Ļoti labi un skaidri visu izskaidro. Nekad nav bail kaut ko jautāt, jo zinu, ka skolotāja visu izskaidros. Ļoti patīk viņas mācīšanas stils. Pat grūtas tēmas kļūst vieglas un saprotamas.

Toms Akmens – saprotošs, vienmēr gatavs palīdzēt un paskaidrot, patīk viņa mācīšanas stils. Ir viegli mācīties, nav jāpilda mājas darbi. Skolotājs, ar kuru nekad nav garlaicīgi. Vienmēr var pajokot, parunāt par seriāliem un uzzināt 101 jaunu faktu par pasauli, Eirovīziju vai ko citu.

Karīna Helmane – Soročenkova – priecīga un enerģiska, pie viņas ir forši mācīties.

Jānis Sproģis – saprotošs, jautrs, ļoti pretimnākošs, nav haotisks stundā. Interesants, daudzpusīgs un izpalīdzīgs, ja kaut kas ir neskaidrs. Skolotājam ir savs teiciens: “Pakustini savu pelēko vielu smadzenēs!”.  Stundā var kopīgi pasmieties.

Una Gaile – ne tikai mūsu klases audzinātāja, bet skolotāja ar lielo burtu. Ja ir kādas problēmas, tās vienmēr tiks atrisinātas. Viņa par mums ļoti rūpējas. Kā pati 10.klasē teica – viņa ir mūsu otrā mamma. Vienmēr stāv un ceļas par mūsu klasi. Skolotājas ietekmē sāku mīlēt kultūru un pat sāku ceļot. Ja mēs darām uzdoto darbu, atļauj runāt ar klasesbiedriem stundā.

Loana Šulca – ir ļoti komunikabla skolotāja, vienmēr labi izklāsta tēmu. Ir ieinteresēta, lai skolēni labāk apgūtu mācību vielu. Motivē mācīties, palīdz un atbalsta. Stundas ir interesantas un aizraujošas. Var uzzināt ko jaunu, ne tikai par vēsturi, kura jāmācās šajā gadā, bet arī par ko citu.

Edijs Pāvilsons – interesants skolotājs, kurš ar prieku piedalās spēlēs ar skolēniem un ir gatavs parunāties par interesantām tēmām. Zinošs savā jomā un ir gatavs izpalīdzēt ar padomu. Stundas vienmēr ir interesantas un nekad nav garlaicīgi.

Maruta Vilumsone – ļoti saprotoša un pretimnākoša, vienkārši fantastiska. Gatava palīdzēt jebkurā brīdī. Skolotāja ir jauka, saprotoša, līdzjūtīga. Saprot, kad stundas laikā ir mazliet nogurums.

Sanita Baumane – ļoti jauka un saprotoša. Bioloģijas stundas ir pirmdienās un piektdienās. Lai gan man nepatīk pirmdienas, kad esmu viņas stundās, garastāvoklis uzlabojas, jo stundas ir ļoti interesantas.

Una Bērziņa – viņas stundas vienmēr ir ļoti interesantas un uzdevumi nav pārāk grūti. Kamēr zīmējam, skolotāja atļauj stundās klausīties mūziku un runāt ar pārējiem klasesbiedriem. Bieži pacienā mūs ar saldumiem.

Antra Brinkmane –Brimane – saprotoša skolotāja, ļoti labi saptrot jauniešu intereses un vēlmes, katru stundu mēģina izvērst jautrāku. Pret mums izturas ļoti mīļi. Ļoti gudra ģeogrāfijas lietās. Ļoti moderna skolotāja, labi darbojas ar visādām elektroniskajām ierīcēm. Labāku skolotāju nevarētu iedomāties. Kad jābūt stingrai, viņa tāda ir. Sauc mūs mīļvārdiņos.

Inguna Silinēviča – pretimnākoša, stundas nav grūtas, bet ir interesantas, daudz ko var iemācīties. Bieži spēlējam kahoot. Organizē ekskursijas un ir ļoti atsaucīga.

Aiga Jansone – man patīk, kā viņa māca. Skolotāju iepazinām nesen, bet mācību process pie viņas ir uzmundrinošs, palīdz izprast tēmas. Vienmēr izrunājam pieļautās kļūdas. Citreiz arī pajoko, lai uzjautrinātu klasi. Ļoti atsaucīga un saprotoša.

Reinis Ingevics – ļoti saprotošs. Labs mācību stils.  Patīk, kā māca savu priekšmetu. Komunikabls, ļauj brīvi izpausties. Jautrs ar labu humora izjūtu. Skolotājs jau pirmajā stundā stāstīja par sevi un tas bija interesanti.

Inta Supe – ļoti labi māca un stāsta par vēsturi.

Categories: Citāti | Komentēt

Dzejas spogulī veroties

Klāt Dzejas dienas. Dzeju var ne tikai lasīt, bet arī uzzīmēt. Tāpēc šogad skolēni savos zīmējumos attēloja Raiņa un Čaka dzejas rindas. Šos un daudzus citus zīmējumus iespējams aplūkot izstādē ,,Dzejas spogulī veroties”.

Categories: Citāti | Komentēt

Skolēnu parlamenta pirmā sēde ir notikusi

Categories: Citāti | Komentēt

Kā dzīvosim pēc 80 gadiem?

Šis ir jautājums, uz kuru atbildi vēlētos saņemt ikviens no mums. Ja vien tas būtu iespējams…. Tāpēc 12.klašu skolēni vēstures stundā, mācoties par izgudrojumiem un atklājumiem 19.-20.gs. mijā, iepazinās ar pastkartēm, kuras uzzīmētas 1900.gadā par iespējamo cilvēku dzīvi 2000.gadā. Mēs šos pareģojumus esam pārdzīvojuši jau 21 gadu, bet vai viss ir realizējies? Spriediet paši!

Savukārt mūsu jaunieši nolēma uzzīmēt arī savu vēstījumu nākamajām paaudzēm – sabiedrībai, kura dzīvos 2100.gadā. Rezultātā tapa supervīzijas – no planētas Zeme iznīkšanas līdz pat robotizācijai un citplanētiešiem, kuri pārņēmuši kontrolē mūsu planētu, pašgājējiem auto, lidojošajiem paklājiņiem, gaisa vagoniņiem vairāku līmeņu satiksmē starp debesskrāpjiem un citām interesantām lietām. Kas zina, pēc 80 gadiem būs iespējams viss! Paldies visiem zīmētājiem!

Categories: Citāti | Komentēt

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.