Visi bērni ir pelnījuši vecākus, bet ne visi vecāki ir pelnījuši bērnus

Virsrakstā pausto atziņu izteikuši vairāki 6.-9. klašu skolēni, kuri 15. decembrī ģimnāzijā valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros noskatījās Lindas Oltes filmu “Māsas”, kas ir sociāla ģimenes drāma, kurā vēstīts par bērnu namā uzaugušām māsām, viņu izjūtām, protestu, par alkām pēc mīlestības, par adopcijas problēmām utt.

Skolēni pēc filmas rakstīja atgriezenisko saiti, diskutēja klases, sociālo zinību u. c. stundās par redzēto un piedzīvoto. Pusaudžu skatījumā radošo komandu var paslavēt par varoņu emocijām, aktieru spēli, izvēlēto darbības vidi un, protams, sižetu. Filma skolēniem šķita patiesa, reālistiska, nopietna, skumja un dramatiska, jo lika aizdomāties par psiholoģiskajām traumām, ko gūst bērni un kā mēģina risināt problēmas, dzīvojot bērnu namā, nevis savās ģimenēs, par vecāku problēmām, adopciju, suņu patversmēm, atkarībām, naudas problēmām, par savām kļūdām, kas pieļautas jaunībā.

Daudziem skolēniem bija jaunums uzzināt par to, ka amerikāņu ģimene vēlas adoptēt meitenes (turklāt pusaudžu vecumā), bet pašas māte ir vienaldzīga, izvairās no atbildības un pienākumiem. Pārsteigums bija Anastasijas izvēle nedoties uz ASV, palikt Latvijā. Iedvesmoja viņas rūpes par suni. Aizkustināja ziņa, ka būs jāšķiras no māsas Diānas, un ainas, kurās Anastasijas tikās ar savu bioloģisko māti, kurai atņemtas mātes tiesības.

Skolēnu atsauksmes, atziņas:

  • Es ieguvu lielāku sapratni un nedaudz vairāk uzzināju, kā klājas bērniem bērnu namos un kā ir būt bērnam bez vecāku gādības un rūpēm.
  • Mani pārsteidza izmantotā leksika filmā, jo parasti tādu dzirdu savā draugu lokā, nevis filmā, un mani aizkustināja Anastasijas un viņas māsas dzīve, šī filma ir ļoti pamācoša un dod motivāciju nenonākt šādā situācijā.
  • Mani aizkustināja tas, kad citi teica, ka viņu mammai ir vienalga un ka viņa ir daudz ko solījusi, bet nekad nepiepilda, bet meitai par to ir slikta pašsajūta.
  • Man filma lika aizdomāties par to, cik ļoti ceram un gaidām to, kas varbūt ir bezcerīgs.
  • Man lika padomāt par tiem bērniem, kuriem šobrīd ir tāda situācija. Lika man pateikties par to, ka man ir ģimene.
  • Sapratu, ka nevar vērtēt cilvēkus, nezinot viņu dzīvesstāstu.
  • Nekad, nekad nevajag apsmiet citus, jo tu nekad nevari zināt, kas īstenībā ar viņu notiek ārpus skolas.
  • Sapratu, ka personība ietekmējas, no kurienes tu nāc.
  • Man vairāk jānovērtē, kas man dots.
  • Vajag izvērtēt cilvēkus, ar kuriem kontaktēties.
  • Visi pieaugušie nevar būt vecāki.
  • Jārada bērni, kad pieaugušais tam ir gatavs.
  • Visi bērni ir pelnījuši vecākus, bet ne visi vecāki ir pelnījuši bērnus.
  • Svarīgi pieņemt iespējas, ko piedāvā dzīve.
  • Jāizvērtē dzīves situācijas.
  • Dzīve ir pilna ar grūtām izvēlēm un šķēršļiem.
  • Es guvu motivāciju censties skolā un nenonākt tādā situācija kā māsas.
  • Es guvu atziņu, ka nevajag darīt lietas, kas nav domāts tavos gados un ka vajag būt savam viedoklim par visu šo.
  • Vienmēr izvēlies labāko savai nākotnei, un ir jāuzņemas lielāka atbildība pašam par sevi.
  • Atzina: gūt izglītību, būt pretimnākošam, mācīties no kļūdām.
  • Ir jāsaprot, vai tas būtu labāk citiem vai tikai Tev.
  • Es palīdzēšu cilvēkiem, kuriem vajag palīdzību.

Skolēni iesaka filmu noskatīties citiem, lai uzzinātu, kā jūtas bērni, kuriem jādzīvo bērnu namos, krīžu centros, lai “saprastu, ka dzīve nav tikai rožu lauks”, lai būtu empātiski, saprastu un aizdomātos par citu cilvēku dzīvi, uzskatiem un līmeni Latvijas sabiedrībā, atklājot tumšās puses. Skolēni raksta: “Filma jānoskatās, lai saprastu, ka dzīvei ir jēga un ir jācenšas mācīties, lai sasniegtu savas dzīves mērķus. Filmu vajadzētu redzēt senčiem, jo tā būtu arī viņiem pamācoša, lai domā, kā audzināt savus bērnus un nepieļaut kļūdas audzināšanā”, “Šī filma ir jānoskatās Latvijas iedzīvotājiem tāpēc, ka Latvijā ir ļoti daudz bērnu, kas ir aprūpes namos vai audžu ģimenēs, jo vecākiem viņi nav svarīgi;  pēc reitingiem Latvija ir viena no valstīm Eiropā, kurā ir lielākais pašnāvību skaits, kurā ir lielākais pārmērīga alkohola lietošanas skaits, un varbūt, noskatoties šo filmu,  latvieši sapratīs situācijas nopietnību un sāk kaut ko darīt lietas labā.”

Paldies par sadarbību Latvijas Kinematogrāfistu savienībai, piedāvājot noskatīties skolēniem filmu skolā!

Iveta Āboliņa, valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Filma “Janvāris” – kā  kļūt no gļēvuļa par vīru

14. decembrī ģimnāzijā 10.-12. klašu skolēniem valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja noskatīties Viestura Kairiša filmu “Janvāris”, kas šobrīd tiek izrādīta uz kino ekrāniem. Kā minēts anotācijā, spēlfilma veidota kā stāsts par astoņpadsmitgadīgajiem jauniešiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos. Filmas varoņi ir bezgala tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi liek viņiem nonākt politikas un vēstures krustpunktā.

Par šo filmu jauniešiem bija dalītas jūtas. Pirmoreiz atgriezeniskajā saitē režisoram un radošajai komandai par filmu tika ieliktas visas balles no 1 līdz 10 (vidējais – 7 balles). Vieniem patika, bet daļai skolēnu ne, jo gaidas bija lielākas – vairāk gribējās redzēt tieši 1991. gada notikumus, nevis mīlasstāstu. Uz jautājumu, par ko paslavētu radošo komandu, skolēni snieguši šādas atbildes: par darbības fonu (izvēlēto vidi, mūziku, rekvizītiem u. c.), par aktieru spēli, varoņu emocijām, arī piesaistošo sižetu.

Skatoties filmu, skolēnus aizkustinājusi “jauniešu vēlme atgūt un izjust brīvību, galvenā varoņa tieksme atrast sevi”, “cilvēku nāve”, “Jaža mātes emocijas, kad viņš aizbrauca uz Tallinu pie Annas. Māte domāja, ka viņam bija noticis kas slikts”. Pārsteigusi filmas kvalitāte, emocijas, “cik brutāli tika nogalināti cilvēki”, “kā izskatījās Jazis, kad viņam nodzina matus”, “Jāzepa rīcība, kad viņš Annai pateica, ka viņu attiecības bija neīstas, lai gan viņš zināja, ka melo”, “Jaža draugu drosme un vienlaicīgi arī neapdomība, viņiem apģērbjoties citā stilā un ēdot no citu cilvēku traukiem ēdienus”, kā arī tas, “cik ātri Jāzeps kļuva no gļēvuļa par vīru”. Jauniešu iedvesmojusi “kameru operatoru pašaizliedzība, mēģinot nofilmēt notiekošo un paziņot par to pasaulei”, “Latvijas ļaužu, to skaitā jauniešu, vienotība, gribasspēks un patriotisms”.

Daļa jauniešu augsti novērtējuši filmu, par to izsakot komentārus: “Mani pārsteidza kameras māksla – liekas, ka tu pats esi visu filmējis. Tu iejūties lomā”, “Mani šajā filmā pārsteidza tas, ka daži sižeti bija kā ar vecmodīgu kameru filmēti.”

Filma rosinājusi jauniešus aizdomāties par karu Ukrainā, par to, ka “cilvēkiem ir ļoti dažādas vērtību sistēmas, bet dažkārt augstāku mērķu dēļ ir iespēja tiem apvienoties” un “cik mūsu brīvība ir svarīga un var būt ierobežota”. Kāds skolēns raksta: “Filma man lika aizdomāties par to, cik jaunieši ir noslēgti un nerunā par savām problēmām, kā arī, ka cilvēki bieži nenovērtē to, kas viņiem ir, to viņi saprot lielākoties tikai, kad pazaudē.”

Skolēnu iegūtās atziņas:

Filma spēja pārsteigt un lika saprast, ar ko mani vecāki bija saskārušies viņu jaunībā, mācoties Rīgā.

Barikādes katram latvietim, kas to ir pārdzīvojis, ir smagā un emocionālā sāpe. / Ceru, ka man tas nebūs jāpiedzīvo.

Man šī filma ļoti patika, jo deva atziņu par to, cik ļoti mūsu valsts vēsture ir nozīmīga.

Notikumi 1991. gadā bija ļoti nozīmīgi mūsu valsts neatkarības atgūšanā.

Latvijas iedzīvotāji spēj apvienoties vienam mērķim.

Mīli savu zemi! /Tautā ir spēks.

Latvieši ir patrioti un aizstāvēs savu valsti.

Kad latviešiem vajag, tad viņi labi strādā.

Ir jāciena sava ģimene un valsts.

Mums ir jānovērtē, ka mums ir brīva valsts.

Par katru cenu jānosargā valsts.

Par brīvību ir jācīnās, nedrīkst stāvēt malā.

Miera laikā gatavojies karam, kara laikā cīnies!

Vienmēr vajag domāt ne tikai par sevi, bet ari citiem.

Daži tevi pametīs darba dēļ.

Būt prātīgai ar draugiem.

Dzīvē svarīgākais ir atrast partneri, ar ko būs ne tikai prieka un laimes sajūtas, bet arī, ar ko pārcietīs bēdas un sēras kopā, nevis pieņemt tādu iespēju, kas sniegs baudu tikai uz īsu brīdi un potenciāli visu sabojās.

Filmas beigās Jazis teica, ka viņš saprata, kas vēlas būt, un man radās atziņa par to, ka nevajag skriet pakaļ pārējiem, bet gan darīt, ko pats vēlies.

Jāseko sapņiem un nebūt egoistam.

Priecājies par cita panākumiem tā, it kā tie būtu tavējie!

Jānovērtē to, kas ir, nevis, kas varētu būt.

Guvu atziņu, ka man būtu jāpainteresējas par Viestura Kairiša darbību kino nozarē.

Sapratu, cik video dokumentācija var būt svarīga.

Skolēni iesaka filmu noskatīties, jo tā atgādina par janvāra barikādēm un liek cilvēkiem novērtēt brīvību un neatkarību, parāda ne tikai vēstures notikumus, bet gan parasta iedzīvotāja dzīvi ikdienā, ar ko saskars un kādas emocijas gūst.

Paldies par sadarbību Latvijas Kinematogrāfistu savienībai, lai būtu iespēja skolā demonstrēt jaunākās latviešu filmas, rosināt jauniešus domāt, reflektēt par kultūras izpausmēm, vēstures notikumiem un mums pašiem!

Iveta Āboliņa, valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore, foto autore

Categories: Citāti | Komentēt

Princeses dārgumu lādē ielūkojās ģimnāzijas 1.-4. klašu skolēni

10. oktobra rīts Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 1.-4. klašu skolēniem iesākās ar dārgumu lādes atvēršanu. Ģimnāzijā viesojās brīnišķīgā dziedātāja Beāte Zviedre, kas valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros priecēja skolēnus ar koncertlekciju “Princeses dārgumu lāde”. Princese (Beāte Zviedre), verot vaļā dārgumu lādi un ņemot ārā dažādus priekšmetus, izdziedāja dziesmas no populārām multfilmām, pastāstīja par mūzikas instrumentiem un iepazīstināja bērnus ar mūzikas teorijā svarīgām lietām.

Bērni ar prieku iesaistījās koncertlekcijas norisē, minot dažādas mīklas un palīdzot Princesei dziesmu izdziedāšanā.

Dažas no bērnu atsauksmēm:

“Reps bija vislabākais!”

“Man patika, kā Superzaķis dejoja.”

“Skanēja jauka somu dziesma.”

“Mēs minējām mūzikas instrumentus un uzzinājām par gammām.”

“Uzzinājām, kas ir kamertoņa dakšiņa un diriģenta zizlis.”

“Man patika, ka varējām repot kopā ar princesi.”

Paldies Beātei Zviedrei par šo kultūras pasākumu, ko varējām izbaudīt klātienē!

Diāna Kovaļova, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore, foto autore

Categories: Citāti | Komentēt

Vecāku iniciatīvas pārsteigums 3. b klases skolēniem

Sakām lielu paldies 3. b klases vecāku iniciatīvai un sevišķi Evai Brinkmanei-Brimanei par ieguldīto darbu 3. b klases skolēnu iesaistei projekta “Sportland pirmie soļi basketbolā” aktivitātēs. Lai pasākums varētu notikt, vecāki uzrakstījuši gan pieteikumu projekta aktivitātēm, gan motivācijas vēstuli. Atlika tikai gaidīt, vai un kad notiks tikšanās. 14.oktobrī sporta stundas laikā skolēni ar lielu sajūsmu saņēma ziņu, ka 20. oktobrī Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) komanda ir gatava doties ciemos uz mūsu skolu.

         Viena no tās prioritātēm ir bērnu iesaistīšana regulārās fiziskajās aktivitātēs, parādot, ka dzīve ir ļoti aizraujoša arī ārpus datora ekrāna. Šis projekts ir lielisks veids, lai uzrunātu bērnus, radītu viņos interesi par sporta nodarbībām un aktīvu dzīvesveidu, kā arī palīdzētu iepazīt aizraujošo sporta, to skaitā basketbola, pasauli.

        Projekta ietvaros 20. oktobrī skolēni ieguva jaunas zināšanas un prasmes, iepazīstot basketbola spēli kopā ar populāriem latviešu basketbolistiem. Nodarbību vadīja trenere Liene Jansone, bijusī basketboliste. Patīkams pārsteigums bija Sportland sarūpētā dāvana – t-krekli ar uzrakstu “PIRMIE SOĻI BASKETBOLĀ” –, lai skolēni saliedētos vēl stiprāk un izjustu komandas vienojošo garu. Skolēni darbojās gan individuāli, gan grupās, sākot ar iesildīšanās vingrinājumiem un beidzot ar basketbola spēles nozīmīgiem elementiem. 3. b darbojās ar prieku, azartu un degsmi, atbalstīja viens otru un priecājās par klasesbiedru veiksmi.

         Klases audzinātāja Aina Reķe sarunā minēja: “Mūsu klasē gan meitenes, gan zēni jau apmeklē basketbola treniņus sporta skolā. Pēc šīs tikšanās vēl vairāki skolēni izteica vēlēšanos trenēties basketbolā. Lai piepildās!”

         Paldies LJBL projekta komandai par sadarbību!

Direktores vietniece izglītības jomā Dina Putniece

Foto: A. Reķe

Categories: Citāti | Komentēt

Ģimnāzijā ciemojas dziedātājas Katō un Patrisha

19. oktobrī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 5.-12. klašu skolēniem ģimnāzijas aktu zālē bija iespēja izbaudīt aizraujošu koncertlekciju “Modes un mūzikas evolūcija”, kuru vadīja iedvesmojošās dziedātājas Katō un Patrisha. Viņu brīvais vēstījums par modes un mūzikas kopsakarībām, latviešu dizaineriem, daudzveidīgajiem mūzikas stiliem bija aizraujošs. Taču visspēcīgākās emocijas raisīja Katō un Patrishas dziesmas. Dzirdēt dziedātājas klātienē, dziedāt līdzi bija baudījums, ko jaunieši augstu novērtēja. Pēc pasākuma dziedātājas vēl ilgi sniedza autogrāfus saviem faniem un fotografējās kopā ar viņiem.

Kā skolēni raksturoja koncertlekciju vienā vārdā? – Interesanta, jautra, superīga, aizraujoša, skaista, unikāla, lieliska, fantastiska, fascinējoša, spilgta, pozitīva, izklaidējoša, skanīga, mūsdienīga, iespaidīga, radoša, īpaša, perfekta, atraktīva, enerģiska utt., kaut arī dažiem skolēniem gaumes atšķīrās.

Lielākā daļa skolēnu novērtēja dziedātāju profesionālo sniegumu, talantu, prezentācijas video, radošo uzstāšanos, atraktivitāti, pozitīvo enerģiju, labo saikni ar publiku, runājot ar tik lielu auditoriju. Ieskatam dažu skolēnu komentāri:

“Man ļoti patika kā viņas runāja, vadīja koncertlekciju, prata pievērst skatītāju uzmanību un to noturēt.”

“Pirmais interesantais priekšnesums, kas bija mūsu vecumam.”

“Paslavētu par to, ka viņas dziedāja dziesmas bez vārdiem priekšā.”

“Paldies par muzikālajiem priekšnesumiem. Skaisti izpildīja džezu.”

“Mani sajūsmināja tas, ka dziedātājas dziedāja man pazīstamas dziesmas.”

“Man ļoti patika, ka iesaistīja arī mūs, piemēram, kad bija jānosauc tautastērpu daļas.”

“Paslavētu par dziesmu izvēli. Tās bija jautras, nebija garlaicīgi/ dziesmas bija lipīgas.”

“Pozitīvi pārsteidza, ka viņas daudz ko stāstīja par modi un dizainu, nevis 24/7 dziedāja.”

“Man patika, ka pēc koncertlekcijas varēja nofotografēties ar viņām.”

“Paslavētu par pozitīvismu, entuziasmu, pilnīgi nekas nelikās garlaicīgi, labi saplānota koncertlekcija.”

“Dziedātājas bija ļoti patīkami noskaņotas un lekciju vadīja ar prieku, un pieminēja daudz mūsdienīgu lietu.”

“Mani pāŗsteidza, ka viņas tik jaunā vecumā ir sasniegušas tādu augstu līmeni dziedāšanā.”

Jautājot skolēniem par dziesmām, kuras vislabāk patikušas, visaugstāk tika novērtētas abu dziedātāju oriģināldziesmas. Visvairāk tika izcelta Katō dziesma “Es tā jūtos”, Patrishas dziesma “Es varu būt tā”. Citu izpildītāju dziesmu gaume bija līdzīga. Daudziem patika džezs, rokenrols, disko, Billie Eilish dziesmas, latviešu tautasdziesmu izpildījums.

Koncetlekcija lika aizdomāties skolēniem par modes un mūzikas attīstību, ciešo saistību (“mode ar dziedātājiem iet roku rokā”), cik māksliniekam ir svarīga mode, apģērbs, ko velk uz skatuves. Kāds sev uzdeva jautājumu, vai arī viņš kādreiz piedalīsies šādās koncertlekcijās kā izpildītājs. Vairāki skolēni nonāca pie secinājuma, ka mode ir visur, piemēram, skolā, pludmalē, mūzikas video klipos u.c. Daļa skolēnu bija pārsteigti par to, ka skolasbiedriem ir ierobežotas zināšanas par latviešu tautastērpa elementiem.

Noslēgumā skolēniem bija jāuzraksta secinājums, ko guvuši no koncertlekcijas. Ieskatam skolēnu atbildes.

“No šīs koncertlekcijas uzzināju vairāk par attīstību gan mūzikā, gan modē un guvu patīkamas emocijas!”

“Mūzika ir brīnišķīga, tagadējā mode – ne īpaši.”

“Interesanta koncertlekcija, manuprāt, šādas, kas ir mūsu vecumam un pārdomātas, vajag vēl vairāk.”

“Modei ir liela nozīme mūzikas sfērā.”

“Visi var, ja viņi kaut ko dar’.”

“Jauna stila idejas no abām meitenēm.”

“Mode ir ļoti krāsaina, un dziedājums vēl jo krāsaināks.”

“Viss iet uz apli. Viss vecais nāk atpakaļ un tad atkal pazūd, un tā ir visu laiku.”

“Latviešu mūzika patiesībā ir laba.”

“Es no šīs koncertlekcijas ieguvu informāciju par latviešiem, kas ir, ko veikuši pasaulē saistībā ar modi.”

“Uzzināju, ka zilos džinsus patiesībā neražoja latvietis. Šis cilvēks izgudroja pogas, kuras mūsdienās lieto pie džinsu bikšu aizmugurējām kabatām.”

“Es secināju to, ka Latvijā slavenu modes dizaineru apģērbi ir tikuši pie pasaulē slaveniem cilvēkiem.”

“Es ieguvu brīnišķīgas emocijas no procesa, vadītāju pozitīvisms iedeva lielu stimulu un enerģijas pieplūdumu mācībām un visai turpmākajai dienai.”

“Es no šīs koncertlekcijas ieguvu jaunu pieredzi, kā arī autogrāfu no Patrishas.”

“Nebaidies pamēģināt kaut ko jaunu!”

 “Sapratu, cik daudz par cilvēkiem var pateikt viņu ģērbšanās stils.”

 “Var sasniegt savus sapņus, ja vien to vēlas.”

“Arī man ir jābūt tik ļoti pozitīvai, kādas ir viņas.”

“Es uzzināju, ar kādām dziesmām mūsu vecāki ballējās jaunībā.”

“Latvieši spēj “izsisties” pasaules mērogā.”

“Latviešu dziedātājām ir augstas un spēcīgas balsis.”

“Sapratu, cik mūzika ir svarīga mūsu dzīvēs un ka viņām nav citu opciju kā atbraukt vēl vismaz 7 reizes.”

Paldies Katō un Patrishai par brīnišķīgo pasākumu! Lai top jaunas un skaistas dziesmas, kā arī iedvesmojošas koncertlekcijas!

Iveta Āboliņa, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore, foto autore

Categories: Citāti | Komentēt

Izzinošā programma “Līgatnes papīrfabrika un tās vēsturiskais mantojums”

14. oktobrī Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 10. klases skolēni devās uz Līgatni, lai piedalītos izzinošā programmā “Līgatnes papīrfabrika un tās vēsturiskais mantojums”. Nodarbības laikā skolēni iepazīst Līgatnes papīrfabriku, tās vēsturi, darbības principus, vēsturisko strādnieku ciematu un tā apkārtnē esošo 19. gadsimta koka apbūvi. Nodarbības noslēgumā skolēni izspēlē orientēšanās spēli “Papīrfabrikas ciemata noslēpumi”, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas.

Refleksijā skolēni minējuši – “jau staigājot pa Līgatni, sapratām, ka nav jābrauc uz Siguldu, lai redzētu skaistu rudeni. Bijām patīkami pārsteigti par Līgatnes skaistumu, skatījāmies visur, kur vien varējām, lai redzētu Līgatni. Pirms tikām papīra fabrikā, iegājām Līgatnes kultūras namā, kurā pārsteigumi turpinājās, tikai šoreiz no ēkas skaistuma un kultūras vērtībām – gleznām. Papīra fabrikā bija interesanti uzzināt, kā agrāk taisīja papīru. Pēc papīra fabrikas iegājām kādā mazā mājiņā, kur kādreiz dzīvojusi ģimene ar diviem bērniem. Bija lielisks ekskursijas noslēgums”.

Kultūrvēsturiskās vietas un vērtības iepazītas valsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Teksta un foto autore Elīna Sēle, 10. klases skolniece

Categories: Citāti | Komentēt

Vasara sagaidīta!

Mācību gads ir veiksmīgi noslēdzies. Vēl tikai atlikušas pēdējās aktivitātes – mazajiem sporta diena un lielajiem – dižgājiens uz Lielo ciemu. Spēles, atrakcijas un gaisa pilis priecēja mazo klašu skolēnus tepat – skolas stadionā. Savukārt 7.-12.klašu ģimnāzistiem, lai nonāktu galapunktā, bija jāpievar nieka 12 km ar vairākiem kontrolpunktiem, ejot pa meža takām un pļavām. Nonākot “Liepiņās”, visus sagaidīja siltas pusdienas – garda zupa, našķi no Irlavas konditorejas, kā arī dažādas spēles un aktivitātes. Kaut arī lietus krietni saīsināja šo dienu, visi dižgājiena dalībnieki bija apmierināti un gandarīti par paveikto.

Lecam iekšā vasarā! Lai tā mums ir izdevusies, silta un saulaina, piedzīvojumiem piepildīta!

Categories: Citāti | Komentēt

Ražīgs mācību gada noslēgums

Sagaidot Eiropas dienu, mūsu jauniešiem bija iespēja piedalīties Eiropas eksāmena kārtošanā. Jautājumi bija ne tikai par pašu Eiropas Savienību, bet arī par ES vēsturi, ģeogrāfiju un daudz ko citu. Diviem mūsu ģimnāzistiem eksāmens vainagojies ar Goda rakstu saņemšanu. Madara Diāna Salmane iekļuva top 20 no 9319 dalībniekiem 7.-9.kl. grupā un Robins Valters – no 4443 dalībniekiem 10. -12.klašu grupā. No sirds lepojamies!

Savukārt 12.-tie sadalījuši mūsu skolas tradicionālos karodziņus – vimpeļus, kurus katru gadu iegūst kāds 12.-to absolvents – labākais mācībās, aktīvākais sabiedriskajā darbā, skanīgākais mūzikā un ātrākais – sportā. Šogad par vimpeļu īpašniekiem kļuva Reina Paula Kreicberga, Elīza Rozentāle, Rolands Kroņkalns un Sanija Buta. Paldies, jaunieši, par jūsu entuziasmu, gribasspēku, radošumu un atsaucību!

Categories: Citāti | Komentēt

Nākotnes diplomāti

Gatavojoties Eiropas dienai 9.maijā, Eiropas komisijas pārstāvniecība aicina Latvijas izglītības iestādes un Eiropas Savienības lietu ekspertus piedalīties ikgadējā akcijā “Atpakaļ uz skolu 2022”.

Akcija ir iespēja dažādu nozaru pārstāvjiem eksperta lomā atgriezties skolās un augstākās izglītības iestādēs un dalīties ar jauniešiem savas pieredzes stāstos par dzīvi un darbu Eiropas Savienībā, kā arī runāt par jauniešu iespējām un Eiropas vērtībām.

Šī gada akcijas virstēma “Informācija un drošība digitālajā laikmetā”, “Jauniešu līdzdalība un iespējas” , “Eiropas Savienība un vērtības”.

Akcijas ietvaros 11.-12.klašu skolēni tikās ar ģimnāzijas absolventi, Finanšu ministrijas nozares padomnieci Latvijas Republikas Patstāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Sintiju Ozolu.

Savu stāstījumu lektore uzsāka ar jautājumu – kas vieno trīs uz ekrāna redzamos attēlus? Atbilde – diplomāts. Kas ir diplomāts? ‘Tas ir ārlietu resora darbinieks –valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm.  Kādam tad īsti ir jābūt īstenam diplomātam? Noteikti ir jābūt motivācijai, zināšanām par politiku un ārpolitiku, jāpiemīt zinātkārei un atvērtībai jaunām kultūrām. Diplomātam ir jābūt ar komunikācijas prasmēm un jāmāk pareizi reaģēt pat nelabvēlīgā situācijā. Bet pats galvenais – diplomāts pārstāv savu valsti. Un kas to lai zina, varbūt tieši šajā pasākumā atradās mūsu nākamie pārstāvji  Eiropas savienības struktūrās, jo 3 meitenes no 12.a uzreiz bija gatavas kļūt par diplomātēm. Un tika pie vērtīgām dāvanām…..

Categories: Citāti | Komentēt

Lai pasaule būtu labāka!

Noslēdzot mācību kursu mākslā un kultūrā, 11.a klases skolēni atspoguļojuši viņuprāt svarīgākās pasaules un visas sabiedrības problēmas plakātos. Tie paskatāmi skolas senās ēkas 1.stāva gaitenī. Piedāvājam arī nelielu katra autora idejas aprakstu.

Mana darba nosaukums “Pasaules cepetis”. Tā mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību globālajai sasilšanai un reto augu sugu izzušanai. Darbu veicu minimālisma stilā, izmantojot mājas piederumus, plītī atrastas oglītes.  

Artis Priekulis

Darba tēma ir aptaukošanās. Šī ir ļoti aktuāla tēma mūsdienās. Tā skar arvien vairāk cilvēku visās vecuma grupās. Visbīstamāk ir bērniem, jo jau mazotnē ir jānodarbojas ar kādu aktivitāti. Ēšanas paradumus izvēlas viņi paši, bet fiziskās aktivitātes ir jānodrošina vecākiem, lai pēc iespējas būtu mazāks risks saskarties ar aptaukošanos.

Šo darba tēmu izvēlējāmies stundā, kad facebook ieraudzīju rakstu angļu valodā. kaut gan pirms tam zināju, ka aptaukošanās ir aktuāla problēma, bet izlasot tikai pusi raksta, sapratu, ka ir vēl ļaunāk nekā domāju. Veidojot darbu, izmantojām pēc iespējas vairāk vizuālos materiālus, lai skatītājs izprot darba ideju.

Emīls Razdobrejevs, Sintija Štromane.

Nabadzības problēma pasaulē. Atšķirīgais dzīves līmenis. manuprāt mēs mūsdienās pārāk maz runājam par šo tēmu.

Reinis Vingris

Mūsu mērķis ir pievērst cilvēku uzmanību vides piesārņojumam un globālajai sasilšanai. Tā ir nopietna problēma, bet tai pievērš uzmanību pārāk maz.  Tikai visiem kopā mums pietiks spēka izglābt mūsu planētu.

Samanta un Vanesas Zēbergas

Šajā darbā galvenā tēma ir mentālās veselības nopietnība. Ideja radās tāpēc,  ka man ļoti daudzi tuvi cilvēki sirgst ar šo gadsimta slimību un pārējie apkārtējie to neuztver pietiekami nopietni.

Ceru, ka ar savu darbu būšu aicinājusi katru apdomāt un pievērst uzmanību garīgajai veselībai, uzklausīt un palīdzēt cits citu.

Ilze Tišlere

Ar šo darbu es vēlējos panākt, lai ikviens uz brīdi apstājas un saprot, ka dzīve katram ir dota tikai viena.Ikdienas steigā daudzi nemaz neaizdomājas, ka mums katram ir dots ierobežots laiks, kuru būtu jāizbauda un jānodzīvo tā, lai beigās nekas nav jānožēlo. Lai pēdējā dzīves mirklī ikviens uz jautājumu “Vai tu esi bijis laimīgs? “ var atbildēt ar “Jā!”.

Helēna Keiša

Mana darba tēmas nosaukums ir  “Smēķēšana agrīnā vecumā”. Šī tēma ir aktuāla šobrīd, jo jau mazā vecumā bērņi sāk smēķēt, lai pierādītu, ka vairs nav mazi un grib līdzināties vidusskolēniem. Savā darbā es gribu parādīt, kādas ir plaušas cilvēkam, kurš smēķē un kādas  cilvēkam, kurš nesmēķē.

Madara Ābele

Mūsdienās lietot alkoholu skaitās kruti, bet daudzi jaunieši neapzinās tā radītās ilgstošās sekas cilvēka organismā. Darba ideja radās no ziņās redzēta video. Darbs ir veidots asamblāžas stilā.

Ramona Irmeja

Darbs “Pārmaiņas”. ‘Tā mērķis ir parādīt dabu ar piesārņojumu un bez gružiem. Tas ir aicinājums palīdzēt cilvēkiem saprast, ka ir vajadzīgas pārmaiņas.

Kerija Indersone

Mana darba nosaukums ir “Tu neesi 1”. Mans darbs ir domāts visiem , bet īpaši jauniešiem, kuri cieš no depresijas un kuriem ir mentālās veselības problēmas. Darbs ideja bija pateikt, ka Tu neesi viens, ka kāds noteikti ieklausīsies, kad problēmas un gribēsiet parunāt.

Elīze Beta Briede

Darba “Mums ir tikai 1”mērķis ir parādīt cilvēkiem, cik ļoti svarīga ir planēta zeme. Tās ir mūsu mājas, par to iz jārūpējas, jo tā ir tikai viena. Bites ir viens no indikatoriem tīrai videi un dabai. Tā ir svarīgas, lai zinātu,kurā brīdī ir jāuzlabo vides situācija un tās ir atbildīgas par apputeksnēšanos. Bites, tāpat kā planēta ir jāsargā. Ja izzudīs bites, pasliktināsies apkārtējā vide, kas ietekmēs cilvēku. Domāju, ka jāsargā bites un planēta, lai būtu nākotne.

Patrīcija Andra Raģe

Mana darba nosaukums ir “Atkritumiem NĒ”. Šis darbs ir veidots ar mērķi pievērst uzmanību dabas piesārņojumam un ekosistēmas uzlabošanai.

Krista Ronberga

Mani šo darbu iespaidoja taisīt Gali May Lucas. Viņa ir izveidojusi pamācošu skulptūru, kurā ir attēloti cilvēki, kas sēž telefonos. Mūsdienās šī problēma ir ļoti aktuāla. Ar to sākas daudzas veselības problēmas – galvassāpes, depresija, redzes bojāšanās. Tas ir arī liels laika patēriņš, cilvēkam mainās tā dzīves vērtības. Visas šīs problēmas var novest pie letālām sekām. Par šiem notikumiem noteikti ir jārunā vairāk, jo ar katru gadu problēma saasinās.

Viktorija Vika Kurinoja   

Categories: Citāti | Komentēt

WordPress.com blogs.