Valsts prezidents, pandēmija un jaunieši

26. februārī Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas “Parlamentārā demokrātija” skaidrošanas ciklā notika pēdējā tiešsaistes lekcija “Kāda ir prezidenta loma?”. Mērķis ir izskaidrot skolēniem parlamentārās demokrātijas varas iestāžu būtību, šoreiz- par prezidenta lomu tajā. Lekcijā piedalījās Eiropas parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele, Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas eksperte Žaneta Ozoliņa, Vēstnieku skolas absolventi- Elīza Kalva, Sabīne Strautiņa, Mihaels Korčevskis un pats galvenais viesis- Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Kā E.Levits raksturo parlamentāro demokrātiju?

Parlamentāra demokrātija ir forma, veids, kā mēs paši sevi pārvaldām. Tā kā mūsu tauta nevar visa vienlaikus sanākt kopā un lemt par valsti, tā ir izvelējusies profesionālus pārstāvjus, kas katru dienu sava darba ietvaros strādā parlamentā un veic šīs pārvaldes funkcijas. Tautas uzdevums ir apdomāti ievēlēt šos pārstāvjus, sekot līdzi viņu darbam, bet parlamentāriešu uzdevums- veikt savu darbu tautas interesēs. Parlamentārās demokrātijas politikas centrs ir parlaments un valdība, bet prezidentālā republikā- prezidents. Latvijā politika tiek veidota Saeimā, prezidentam ir parlamentu papildinoši uzdevumi.

Kāda ir prezidenta loma parlamentārā demokrātijā?

Valsts prezidentam ir papildinoša loma un specifiski uzdevumi trīs nozarēs:

Ārpolitikā:

  • tikties ar citu valstu prezidentiem;
  • piedalīties pasākumos, kur tiek pārstāvētas valsts intereses;
  • pieņemt ārvalstu pārstāvjus.

Nacionālajā drošībā:

  • prezidents ir bruņoto spēku augstākais vadītājs- viņa vadībā notiek Nacionālās drošības padomes sēdes, kas lemj par augstākā līmeņa drošības jautājumiem, saistībā ar iekšējo drošību.

Iekšpolitikā:

  • prezidents izsaka viedokli par valdības, Saeimas darbu, bet šis viedoklis nav lēmums. Valsts prezidentam ir tiesības tikai argumentēt.

Kā prezidents strādā pandēmijas laikā?

Šī “jaunā realitāte” ir reducējusi ārpolitikas darbību. Vislabākajā gadījumā ārpolitiskie pasākumi notiek klātienē, tomēr šobrīd bieži vien nav citas iespējas, kā sarunas rīkot tiešsaistē. Situācija nav vairs tik kritiska, jo ir sākusies vakcinācija un atjaunojas diplomātiskā darbība. Piemēram, 25. februārī Ministru prezidents aizbrauca uz Briseles Eiropas parlamentu, lai publiskā sēdē pārstāvētu valsts intereses.

Kādas saskatāmas problēmas ir Latvijas demokrātijā?

Latvija ir neierobežoti demokrātiska valsts, arī tiesiska, bet, tāpat kā citas valstis, nav ideāla un nekad tāda nevarētu būt. Mūsu demokrātijas traktu varētu uzlabot vairākos veidos:

  • uzlabojot pilsoņu līdzdalību, lai arvien vairāk cilvēku piedalītos pašvaldību, Saeimas velēšanās un kopīgi risinātu politiskus jautājumus;
  • pilsoņi varētu iesaistīties partijās, organizācijās, jo šī iesaiste ir nepietiekama.

Vai pandēmijas situācija padarīja Latvijas iedzīvotājus vienotākus?

Latvijas sabiedrība ir pilnīgi visi iedzīvotāji, kas sastopas ar vienu problēmu, kopēju izaicinājumu, kur izpaužas šī vienotība. Kā tas notiek, par to cilvēku kopumā rodas pretēji viedokļi, piemēram, par ierobežojumu pastiprināšanu vai pamīkstināšanu utt. Mēs visi esam vienas problēmas priekšā, un atbildes ir dažādas, bet problēmu mēs vienoti risinām kopā.

Vai pandēmija ietekmē demokrātiskās vērtības?

Demokrātijas vērtības tiek ietekmētas neatkarīgi no pandēmijas, jo 21.gs. vērtību sistēma mainās ļoti strauji. To ietekmē dažādi notikumi un viens no tiem ir pandēmija. Viena no šīm vērtībām ir globālā solidaritāte, kas atvieglo globālo jautājumu risināšanu, jo pandēmija ir uzlabojusi globālo stāvokli. Vērtības pašas par sevi ir samērā daudz, bet izšķirošais ir šo vērtību izkārtojums zināmā secībā. Grūti pateikt, kura vērtība zaudēs savu nozīmi pēc pandēmijas, bet būs vērtības, kas šajā hierarhijā mainīs savu pozīciju.

Vai pandēmijas sekas ir ietekmējušas politisko struktūru Eiropā vai Latvijā?

Pandēmija pierādīja, ka pastāv jautājumi, uz kuriem mums nav sagatavotas atbildes. Runājot par valsts aizsardzību, politiķi domā, kā aizsargāt valsti, domā par to, kāda būs reakcija apdraudējuma gadījumā. Pandēmijas jautājums šokēja mūs visus, jo tas bija neparedzams “uzbrukums” no “ neredzama ienaidnieka”, kurš mūs ir ļoti ietekmējis. Neviena valsts nebija tam gatava. Tikai zinātnieki minēja, ka pastāv globālas pandēmijas iespēja, tomēr tam neviens īsti negatavojās. Nebija motivācijas pirms 2 gadiem gatavot pandēmijas plānu, jo tas nebija aktuāli. Covid- 19 ietekmēja struktūru tā, ka turpmāk politikā tiks plānotas aizsardzībspējīgas struktūras pret šāda veida krīzēm.

 Kāpēc krīzes situācijā valsts nevar atbalstīt visus uzņēmumus?

Visi cieš no krīzes, bet daļa uzņēmumu cieš vairāk, un tie uzņēmumi arī  jāatbalsta. Valsts atbalsta tos, kuri tagad nedrīkst strādāt, dodot dīkstāves pabalstus, pabalstus ģimenēm ar bērniem, senjoru pabalstus. Tie visi ir krīzes risinājumi, lai mēs “iznāktu” no krīzes vienmērīgi, ne pārmērīgi cietuši. Tomēr jāatceras, ka pabalsts ir aizņēmums, kas būs jāatdod. Mēs šobrīd aizņemamies, lai kādam palīdzētu, bet jādomā ari par to, kā to vēlāk atdot.

Kuri Eiropas Savienības  un pasaules dienas kārtības jautājumi ir būtiskākie Latvijai?

Pandēmijas jautājums ir aktuālākais, bet ir virkne citu jautājumu. Piemēram, jautājums par informatīvo telpu: Latvija pieder pie valstīm ar lielu pieredzi hibrīdkarā, un mūsu sabiedrības apziņa ir pieaugusi vairāk nekā citam valstīm. Tādējādi mēs varam sniegt pieredzi citiem. Tieši Latvija izsludināja paziņojumu pret viltus zinām, kas ir būtiski visam valstīm. Drošības jautājums: mēs esam pasaules varenākās drošības organizācijas NATO dalībvalsts un mums ir jārūpējas, lai NATO attīstītos līdz ar mainīgo situāciju un nodrošinātu dalībvalstīm augstu drošības līmeni. Eiropas Savienības jautājums: mēs esam apzinīga, aktīva ES dalībvalsts. Jāskatās, lai ES intereses pasaulē tiek uztvertas nopietni, lai šis būtu svarīgs viedoklis pasaules līmenī.

Kā E.Levits uzklausa jauniešu viedokļus?

Es tiekos ar jauniešiem, lai pats ņemtu vērā jūsu domas, veidotu ar jums dialogu, jo jauniešu domas man šķiet ļoti svarīgas. Manas dienas kartībā ir diezgan daudz tikšanās ar jauniešiem kopš pirmās amata dienas. Agrāk tas notika Rīgas pilī, reģionālajās vizītēs, šobrīd notiek attālināti.

Kādu padomu E.Levits sniegtu jauniešiem, lai viņi vairāk varētu izprast poliskos notikumus un procesus ES un Latvijā?

Ja jūs gribat izprast to, kas notiek sabiedrībā un politikā, jums ir jāinteresējas par to ticamos mediju portālos. Jums jāiemācas atšķirt jēdzīgu no mazjēdzīgas informācijas. Sākumā uzzināt, sekot līdzi, tad kritiski veidot savu viedokli, izvērtēt  politisko notikumu.

Kādu E.Levits redz Latviju pēc 10 gadiem?

Līdz ar 2020.-2025. gadu Latvijas sabiedrībā būs ienākusi jauna paaudze, kas skatīsies uz pasauli globālāk, līdz ar to notiks ātrāka attīstībā visās jomās. 2030. gadā mēs būtu modernāko Eiropas valstu vidū, jo mēs būsim pārņēmuši latviskus, praktiskus, pārdomātus jauninājumus, kur valdīs visu iekļaujošs modelis.

Kā iedvesmot jauniešus , kuriem pandēmijas laikā ir depresija?

Es saprotu, ka ir psiholoģiska spriedze, ja socializējies jaunietis pēkšņi vairs nevar satikties ar saviem draugiem. Tomēr jāatceras, ka šis viss beigsies, cerams šovasar. Ja mēs būsim aktīvi, šis viss beigsies ātrāk. Iesaku strādāt ar sevi, runāt par to ar vecākiem, draugiem, kā izturēt šo grūto situāciju.

Bieži vien parlamentārā demokrātijā parlaments pieņem likumus nozarēs, kur paši politiķi nav kompetenti. Kādas ir E.Levita domas par šo?

Ir nozaru eksperti, kuri pārzin kādas nozares darbību, visbiežāk cilvēki ar augstāko izglītību. Politiķu kompetence ir savādāka- politiķim nav jābūt speciālistam, piemēram, būvniecības nozarē. Veselības ministram arī nav jābūt ārstam. Viņš var būt, bet viņa uzdevums ir izsvērt dažādas intereses attiecīgajā nozarē. Piemēram, ir būvētāju intereses un sabiedrības intereses. Labs un kompetents politiķis spēj sabiedrības intereses vislabāk sabalansēt, argumentēt, kritiski izvērtēt šos argumentus. Viņš ir kompetents politiķis, kurš nav ne ārsts, ne būvnieks, ne kaut kas cits. Politiķim nav jābūt savas nozares speciālistam, lai viņš būtu kompetents politiķis.

Vai Latvijas prezidents var atlaist Ministru prezidentu?

Satversme to neparedz. Prezidents var tikai izteikt neuzticību kā viedokli par Ministru prezidenta atlaišanu. Tādā veidā Ministru prezidenta atlaišanu ļauj izskatīt Saeimai. Savādāk ir prezidentālā demokrātijā, piemēram, Francijā, kur prezidentam ir šādas tiesības atlaist valdības vadītāju.

Vai vajadzētu paplašināt prezidenta pilnvaras?

Ja Latvija ir izvelējusies parlamentāru iekārtu, mums pie tās vajadzētu palikt. Nevar teikt, ka kāda no iekārtām ir labākā, jo katrā ir plusi un mīnusi. Levits uzskata, ka prezidenta kompetences varētu uzlabot krīzes situācijā. Prezidents varētu atlaist Saeimu krīzes stāvoklī un divu mēnešu laikā noorganizēt jaunas parlamenta velēšanas.  Tā kā E.Levits pats ir strādājis par tiesnesi, šajā idejā prezidents darbotos kā tiesnesis, sakot- ja parlaments nevar glābt krīzes situāciju, jādod vārds tautai.

Vai tautas balsošanas rezultātā var mainīt Latvijas varu uz monarhiju?

Demokrātijā augstākā vara pieder tautai, bet kamēr pastāv konstitūcija- Satversme, vara nevar darboties pret to. Tauta, ierosinot likumus, nevar pārkāpt konstitūciju. Ārpus tiesībām to var mainīt revolucionārā ceļā. Tauta var mainīt Satversmi, arī ierosinot likumprojektu par Satversmes grozījumu.

Vai skolēniem pēc skolas būtu jābrauc uz ārzemēm?

Noteikti aizbrauciet, bet noteikti atgriezieties! Ir noderīgi bagātināt savu pieredzi, kultūras, valodu, komunikācijas zināšanas, labi mācīties un pēc tam atgriezties no ārzemēm ar bagātinātu redzesloku.

Kāds ir E.Levita viedoklis par pandēmijas laikā tapušajiem jaunvārdiem?

Ir labi, ka mēs katrs varam attiecīgi pasaules situācijai ienest kaut ko latviešu valodas paplašināšanai.

Šīs izglītojošais cikls ir iemācījis, ka demokrātijas patiesais spēks ir līdzdalība. Tādēļ nākamgad Eiropas parlamenta Vēstnieku skolas cikls balstīsies uz līdzdalības nozīmi. Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kas no mums visiem prasa zināšanas, toleranci, izturību, un parlamentārā demokrātija ir tā ir pārvaldes forma, kas nodrošina iespēju šīs vērtības attīstīt. Tādēļ ir jāpiedalās un jāattīsta vide, kurā gribam dzīvot šodien un rīt. Mums jāstiprina parlamentārā demokrātija gan Latvijā, gan Eiropā un cerot, ka šis darbs nesīs augļus. Tiekamies nākamgad!

Eiropas parlamenta Vēstnieku skolas lekcijas klausījās 12. a klases skolniece Laura Elīna Šulca

Categories: Citāti | Komentēt

AR PIRMO MĪLESTĪBU SIRDĪ

Aiz princešu vārdiem slēpjas ģimnāzijas skolotāji.  Atmiņu stāsti par pirmo mīlestību.

Sniegbaltīte

© Kā Jūs iepazināties? Ar savu pirmo mīlestību iepazinos skolas Žetonvakarā. Viņš uzaicināja mani uz deju ballē. Nodejojām visu vakaru.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? 17 gadu.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Tolaik viņš mācījās 11. klasē (bija gadu jaunāks par mani), spēlēja ģitāru skolas ansamblī. Mūsu mīlestība uzplauka no pirmā acu skatiena. Tā kā mācījāmies dažādās klasēs, ar nepacietību gaidījām starpbrīžus, kad varējām satikties, lai runātu par visu, ko vēlējāmies. Sirsnīgs atmiņu laiks ar garām pastaigām pa pilsētu, diskotēkām.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Man simpatizēja viņa radošums, sirsnība, godīgums. Viņš man “iemācīja” klausīties mūziku.

Bella

© Kā Jūs iepazināties? Iepazināmies 3.klasē. Mēs sēdējām vienā skolas solā.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Man bija 9 gadi.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Man bērnībā uz rokām bija ļoti daudz kārpu. Es tās centos vienmēr slēpt no citiem. Starpbrīžos rokas turēju zem priekšauta, bet stundās – zem sola, par ko nepārtraukti saņēmu skolotājas aizrādījumus un sarku, un dusmojos…Viņš man vienkārši reiz tādā brīdī noglāstīja roku… Pēc tam viņš šķita visjaukākais puika pasaulē.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Laikam jau tas, ka viņš vienkārši bija jauks.

Aurora

©Kā Jūs iepazināties? Drauga dzimšanas dienā.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Man bija 18 gadu.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Tik daudz ziedu man nav dāvinājis neviens!

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Joprojām piesaista. Drīz apritēs 39 gadi, kopš esam precēti, bet kopā – jau 41 gadu.

Moana

© Kā Jūs iepazināties? Iepazināmies ļoti vienkārši, viņš bija mans klasesbiedrs.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Iepazināmies 14 gadu vecumā, kad sāku mācīties vidusskolā.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Atmiņu ir daudz. Viena no tām, kā es 8.martā saņēmu pilnu somu ar tulpēm. Mēs vēl tobrīd nedraudzējāmies. Skolas kopmītnēs zem gultas, manā somā, bija ielikts skaists klēpis ar tulpēm, meitenes meklēja autoru, un noskaidrojās, ka tas bija viņš.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Man šķita, ka viņš patika gandrīz visām klasesbiedrenēm un daudzām citu klašu meitenēm. Viņš bija ļoti nepaklausīgs, mācībās “izbrauca” ar savu šarmu gan pie skolotājām, gan lai „nospiestu” uzdoto. Viņš izcēlās ar savdabīgo ģērbšanās stilu, labu humora izjūtu un prasmi romantiski iekarot manu sirdi.

Jasmīna

© Kā Jūs iepazināties? Atklāti sakot, nemaz nezinu, kad īsti sastapos ar savu pirmo mīlestību. Šķiet, mācījos pēdējā pamatskolas klasē.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Kā jau minēju, man varēja būt 16, varbūt 15 gadu, bet puisim, kura vārds bija Artūrs, četri gadi vairāk, tātad 19 vai 20 gadu.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Interesantas atmiņas, ka mana latviešu valodas skolotāja bija viņa mamma, un es viņai ļoti nepatiku, tādēļ ka nekad viņas stundās neklausījos un vienmēr daudz runāju. Man vairāk patika izklaidēties un smieties, nevis mācīties, tāpēc bija amizanti, kad viņa uzzināja, ka mēs tiekamies. Atmiņā vēl palicis ceļojums uz Parīzi, precīzāk, par viņa paniskajām bailēm no augstuma un manām dusmām, ka Eifelī jābrauc vienai.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Iemīlējos, jo viņš man lika justies ļoti labi. Vienmēr jutos kā viskaistākā un labākā.

Sarkangalvīte

Ar pirmo mīlestību ir tā kā ar vējbakām-jo ātrāk, jo labāk!

© Principā tāda ir, tikai jāatšķir, vai tā ir mīlestība vai aizraušanās. Pirmā mīlestība neatstāj vienaldzīgu pat pēc daudziem, daudziem gadiem…reizēm šķiet, ka tas cilvēks ir tā sauktās divas ābola pusītes. Pusaudžu gados veidojusies mīlestība bija drīzāk instinktīva nekā apzināta – tā tomēr bija aizraušanās. Tad astoņpadsmit gados neapzināti atnāca īstā un pirmā – tas ļoti spilgti ierakstīts manā emocionālā atmiņā, un dzīves laikā katru dienu pieķeru sevi pie domas, ka atkal esmu atgriezusies pagātnē, atcerēdamās to cilvēku, ar kuru šīs izjūtas ir piedzīvotas pirmo reizi.

Pelnrušķīte.

© Savu pirmo mīlestību satiku skolā. Es mācījos 2.klasē, bet viņš – zēns ar zilajām acīm un vēja izbalinātiem matiem – 3.klasē. Galvenais – viņš dzīvoja kaimiņu mājā. Viņš patika visām meitenēm, bet mani neievēroja… Ko darīt? Saulrietā nosēdos uz mājas sliekšņa un skaļi dziedāju viņam pašsacerētas dziesmas… Viņš aizgāja pie citas. Pie Ilzes. Ceru, ka tagad nožēlo!

Ariela.

© Kā Jūs iepazināties? Mēs dzīvojām vienā mājā. Es 4.stāvā, bet viņš – 2.stāvā. Vienā kāpņu telpā.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Man bija 7 gadi. Mums abiem bija jāsāk iet skolā – 1.klasē. Tā nu gadījās, ka mēs pat trāpījāmies vienā klasē. Ar šodienas pieredzi droši varu teikt, ka tā nebija īsti mīlestība, tā vārda nozīmē, kā to saprotu šodien, bet toreiz man tas puika ļoti patika, un mēs spēlējāmies kopā smilšu kastē un spēlējām “mājās” zem 1.stāva balkoniem.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Tātad kopā spēlējāmies, gājām viens pie otra ciemos – kas tur ko neaiziet – pa trepēm augšā un lejā. Tad, kad spēlējām “mājās” (jūs, visticamāk, nezināt, kas tā par spēli), es biju mamma, viņš – tētis. Dažreiz mēs aizgājām uz mūsu dārzu, ēdām ogas, un es atceros, kā rādīju viņam milzīgus ķirbjus, kas mums bija izauguši. Uz skolu gājām kopā. Reiz viņš aiz dusmām, ka jāiet uz skolu, skolas solu nevis nesa uz muguras, bet atspēra ar kājām pa ietvi līdz pašām mājām (no 2.vidusskolas līdz mājām – pie degvielas uzpildes stacijas “Circle K”).

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Pat īsti neatceros. Atmiņā palikušas ļoti „smukas” garās bikses – tādas koši zaļas kā salātlapas. Ar tām viņš gāja arī uz skolu, un man ļoti patika tā krāsa.

Zeltīte.

Ar savu pirmo lielo mīlestību jau esam kopā vairāk nekā 9 gadus. Iepazināmies lauku ballē 2011.gada oktobrī, apsēdos nejauši pie cita galdiņa, pie kura sēdēja arī viņš. Tā sākās saruna, kura noveda pie dejas un ceļojuma jau 9 gadu garumā.

© Kad iepazināmies, man tikko bija palikuši 17 gadi un beigušās neveiksmīgas attiecības, kurās tā arī savu mīlestību neieraudzīju. Par šo cilvēku atmiņas ir un vēl joprojām veidojas, jo tās īsti nekur nav pazudušas, tikai turpinās. Šajā cilvēkā mani piesaistīja un vēl joprojām piesaista neatkarība, brīvības sajūta, tieksme pēc jaunā un radošā, spēja runāt un uzrunāt, būt laikā un vietā vienmēr.

Skolotāju atbildes apkopoja ģimnāzijas skolēnu parlaments

Categories: Citāti | Komentēt

Randiņi sniegā

Ikvienam šajā sarežģītajā laikā gribas vairāk prieka, mīlestības,  joku, pārsteigumu un vienkārši – jaukus un mīļus vārdus.  

Tāpēc šopavasar, mācoties attālināti un atrodoties katram savās mājās, ģimnāzijas skolēnu parlaments aicina uz randiņiem vesela mēneša garumā – no Valentīna dienas līdz Sieviešu dienai 8.martā. Katru dienu plānota kāda aktivitāte, kurā aicināts piedalīties  gan skolēni, gan arī  skolotāji. Plānotās aktivitātes ir ļoti aizraujošas, interesantas un iespējams realizēt  ikvienam. Aicinām piedalīties, lai padarītu savu ikdienu aizraujošāku un krāsaināku.  Lūk, katras dienas aktivitātes!

Februāris

15.februāris – Satiekamies zoomos sarkanā apģērbā vai ar sarkaniem aksesuāriem. Sūtām sirsniņas, ziedus un bučas! Muzikāls pārsteigums.

16.februāris – Izveido sniegā  sirsniņu (esi radošs!) un iesūti fotogimnazijasparlaments@gmail.com, norādot savu vārdu un klasi

17.februāris – “Iesaki romantisku filmu!”     https://padlet.com/gimnazijasparlaments/ntlo9ugveqe1vqm6

18.februāris – Pagatavo kafiju ar sirsniņu!   https://www.youtube.com/watch?v=jYq1pHJYQmw

19.februāris – Muzikāls pārsteigums

20.februāris – Sameklē randiņu vietu!

22.februāris – Reportāža “Skolotāju pirmās mīlestības.”

23.februāris –Satiekamies zoomos interesantās cepurēs

24.februāris –  “Kur vislabāk sagaidīt saullēktu?”  https://padlet.com/gimnazijasparlaments/6j1hmv9d288s72w5   Muzikāls pārsteigums

25.februāris –  Iemācies triku!  https://www.youtube.com/watch?v=z2I5J1ArmeM       https://www.youtube.com/watch?v=FiO3oD3ByGk

26.februāris – Muzikāls pārsteigums

27.februāris – Uzaicini kādu uz randiņu!

Marts

1.marts – Konkurss tiešsaistē. Muzikāls pārsteigums.

2.marts Radi laukā vissirsnīgāko foto un iesūti gimnazijasparlaments@gmail.com,  norādot vārdu un klasi

3.martsSatiekamies zoomos ar saviem mājdzīvniekiem

4.marts – “Mīļvārdiņi”   https://padlet.com/gimnazijasparlaments/3h0uterve41n4ap3

5.marts – Muzikāls pārsteigums

6.marts – Uzdāvini kādam ziedus!

8.marts – Pārsteiguma balvas. Daudz ziedu!

Un nelielam ieskatam – pagatavotās kafijas ar sirsniņu skolotāju tasītēs!

Categories: Citāti | Komentēt

Ko sargā tiesībsargs?

5. februārī Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas “Parlamentārā demokrātija” skaidrošanas ciklā notika pirmspēdējā tiešsaistes lekcija “Ko sargā tiesībsargs?”. Šī cikla mērķis ir ļaut jauniešiem izprast parlamentārās demokrātijas priekšrocības un būtību. To vadīja Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītājas vietnieks Jānis Krastiņš , tiesībsargs Juris Jansons, Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu pārstāvji Niklāvs Edvards Grasis, Kārlis Blumbergs un Kristofers Grauds un Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas eksperte Žaneta Ozoliņa.

Kas ir demokrātija?

Tiesībsargs J.Jansons demokrātiju raksturo kā brīvību, kas balstīta cilvēka tiesībās, cieņā, kur ikviens cilvēks ir  vērtība. Demokrātija var pastāvēt arī ģimenē, kur katram ģimenes loceklim ir sava vērtība, cieņa, loma. Ģimenē tāpat kā demokrātijā katrs viedoklis ir svarīgs un visi lēmumi tiek izrunāti.

Kāda būtu tiesībsarga loma šajā ģimenē?

Šajā ģimenē- demokrātijā tiesībsargs teorētiski nebūtu vajadzīgs, jo Latvijā ir izveidota mūsdienīga Satversme, kurā ir cilvēka pamattiesību pants un 1.pants par demokrātiju. Tiesībsargs ir kā tilts starp sabiedrību un valdību, kas nodrošina cilvēktiesības, raugās vai pārvaldes institūcijas realizē likumus tā, kā tas aprakstīts Satversmē, lai suverēns ir katrs Latvijas valsts pilsonis. Tāpat tiesībsargs izseko, vai institūcijas darbojas par labu valsts varai.

Cik sena ir tiesībsarga institūcija?

Tiesībsarga institūcija darbojas kopš 2006. gada, izveidota uz stabilas tiesībsargu bāzes. Latvija ir unikāla ar to, ka tiesībsargs nodarbojas ar pilnīgi visu cilvēktiesību spektru– visu, kas ierakstīts Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā.

Par kādam tēmām pie tiesībsarga vēršas sabiedrība?

 Sociālo tiesību tēmām- par veselības nodrošinājumu, tiesībām uz nodarbinātību, bet visbiežāk par bērnu tiesībām, jo bērni ir visneaizsargātākā sabiedrības grupa. Par bērnu interesēm rūpējas Izglītības un Labklājības ministrija. Tiesībsargu institūcija ir vieta, kur vērsties pie neitrālām, fragmatīvām personām,arī, ja valsts vara vēršas pret sabiedrības interesēm.

Kādi ir tiesībsargu uzdevumi?

Tiesībsargi seko līdzi likumdošanas procesam, kam jāpieiet radoši, lai saprastu, vai nepieciešama konkrētāka izteikšanās un lai katru sabiedrības grupu uzrunātu skaidri, saprotoši. To kas ir sarežģīti juridiski, jāizstāsta cilvēkiem saprotamā valodā. Rezultātā sabiedrība vairāk seko līdzi savām tiesībām, zina, kur vērsties un kur justies saprastiem.

Cik kvalitatīva ir tiesībsargu vara Latvijā?

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas tiesībsargi ir maigs varas instruments, kam nav plašs pilnvaru loks. Latvijas tiesībsargu modelis ir labs– jo mazāks tiesībsargu loks, jo mazāk jāstrādā ar iesnieguma tēmām. Tiesībsargiem nav tiesas varas, bet informējot sabiedrību par tiesībām un tiesībpārkāpumiem,  Valdība nevēlas dzirdēt kritiku. Ir iespēja ari vērsties Satversmes tiesā, kas pēdējo 2 gadu laikā tiek darīts ļoti aktīvi. Mūsu politiku darbs uzlabotos, ja viņi vairāk uzklausītu tiesībsargu kritiku.

Vai tiesībsargi iesaistās jauniešu pasākumos un vai jaunieši izprot tiesībsargu darbu?

Tiesībsargi iesaistās jauniešu pasākumos, rīkojot diskusijas, uz kurām atsaucība ir atšķirīga. Jauniešu pasākumā “Vēlēšanu pratība” jaunieši nebija īpaši aktīvi, bet pasākumā “Uzraksti likumu pats”, kur skolēniem pašiem bija jāuzraksta bērnu tiesību aizsardzības likums, bija milzīga atsaucība. Plānots šogad vairāk darboties ar skolu jauniešiem un bērnu nevalstiskajām organizācijām, jo par tiesībsargiem kopumā zina maz. Tas ir nepieciešams, lai mainītu zināšanu līmeni par cilvēktiesībām. Jo konkrētāk sabiedrība pārzina savus likumus, jo precīzāk tā pieprasa tiesību ievērošanu.

Vai 10 gadu ilgā darba pieredzē ir novērojama izaugsme cilvēktiesību izpratne?

10 gadu laikā cilvēktiesību izpratne ir ļoti attīstījusies, jo salīdzinājumā ar 90. gadiem cilvēki ir pieraduši vairāk pie vārda brīvības, pulcēšanās tiesībām utt., kas toreiz vēl nelikās sabiedrībā uzticama tēma. Cilvēki arvien vairāk izprot cilvēktiesību universitāti.

Vai cilvēktiesību izpratne varētu mainīties pēc Covid-19 pandēmijas?

Ja tiek ierobežota pārvietošanās, pulcēšanās, preču pakalpojumi- pamattiesības, sabiedrība ir lielu izaicinājumu priekšā. Tomēr šīs pamattiesības ierobežo, lai novērstu pandēmijas izplatību. Nākotnē būs ļoti daudz pētījumu par Covid-19 ietekmi, pieļautajām valdības, sabiedrības kļūdām, kuros noteikti tiks iepīti pamattiesību ierobežojumi. Pastāv un pastāvēs ļoti daudz viedokļu par šiem ierobežojumiem.

Kāpēc sabiedrība bieži pārprot tiesībsargu darbu?

Pārpratumi rodas tādēļ, ka izglītības iestādēs un informācijas platformas nepilnīgi skaidro cilvēktiesības un tiesībsargu darbu.

Ombuds- Eiropas tiesībsargs izskata sūdzības un pārkāpumus par ES parlamenta darbu. Vai tiesībsargu darbā ir saskare ar ES darbu?

Latvijas tiesībsargi ir atsevišķs institūts, tomēr tas atrodas Pasaules tiesībsargu institūtu tīkla un arī Eiropas tiesībsargu institūtu tīklā.

Vai Latvijas jaunieši ir aktīvi parlamentārajā demokrātijā?

Jaunieši ir liela izaicinājuma priekšā, tāpēc tiesībsargi aicina būt daudz aktīvākiem. Ir daļa jauniešu, kas ir aktīvi politikā, bet būtu labāk, ja šis skaits palielinātos. Tas noderētu kritiskās domāšanas attīstīšanai, pieredzes paplašināšanai par vēlēšanu pratību, ziņu analīzi, medijpratību. Pētījumi liecina, ka balsstiesīgiem jauniešiem nav vēlmes iesaistīties vēlēšanu procesā un politikā, ko vajadzētu mainīt.

Par kādām tēmām pēdējo gadu laikā tiek saņemti visvairāk iesniegumu?

Iesniegumu skaits nav palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Pārsvarā tie ir par preču un pakalpojumu, izglītības nepieejamību- datortehnikas, interneta pieslēguma, prasmju trūkumu. Skolām jānodrošina e-vide mācībām, lai tas atbilstu izglītības standartiem, kādi ir noteikti valstī. Visbiežāk šie iesniegumi tiek iesūtīti no vecākiem, daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kur ir pirmsskolas vecuma bērni. Mūsu valsts aprūpes sistēma neatbilst Satversmē minētajam līmenim, jo trūkst mediķu, nepietiekams finansējums, par ko runā starptautiskās rekomendācijās. Cīņa par valsts statistiku tikai atmet Latviju par attīstības gadiem atpakaļ.

Vai jauniešiem ir iespēja iesaistīties tiesībsarga darbā?

Tā ir liela tiesībsargu vēlme. Šim mērķim izveidota Jauniešu padome, bija arī ideja uztaisīt domnīcu, kur notiktu diskusijas, viedokļu apmaiņa jauniešu vidū. Lai jaunieši iesaistītos, vajadzīga informācijas apmaiņa no jauniešiem, jo jaunieši vislabāk pārzina savu ikdienu un vidi sev apkārt.

Vai Latvija ir tiesiska valsts?

Latvija ir tiesiska valsts, bet mums ir kur tiekties, lai tiesiskums sasniegtu labāko pakāpi. Šajā absolūtajā tiesiskumā cilvēka tiesības būtu vissvarīgākās, nav pat apspriežamas. Cilvēki saprastu, ka vara pieder sabiedrībai, jo Latvijas pilsoņu vara ir suverēna. Tādēļ ir svarīgi uz tiesiskumu raudzīties savādāk, lai Latvija kļūtu par tiesiskas valsts paraugu nākotnē.

Tiesībsargu darbs jauniešu vidū diemžēl netiek pietiekami izskatīts, ko var mainīt, rīkojot pasākumus un diskusijas par cilvēktiesībām. Latvijā  pastāvošās četras varas ne tikai viena otru kontrolē, bet arī savstarpēji sadarbojas. Tieši sabiedrība dod parlamentārajai demokrātijai vērtību, ka starp institūcijām notiek kontaktēšanās. Visa demokrātija neglabājas tikai Saeimas rokās, bet tā ir tautas rokās. Jo nobriedušāka demokrātija, jo lielāku lomu tajā spēlē cilvēki- tiesībsargi novērtē sabiedrības viedokļu paušanu. Cilvēki ir tie, kas rūpējas un izbauda brīvību, bet ir ari atbildīgi par savu un citu brīvību. Latviešiem ļoti daudz kas jādara, lai stiprinātu parlamentāru demokrātiju.

Rakstu veidoja: 12.a klases skolniece Laura Elīna Šulca.

Categories: Citāti | Komentēt

Vai dzīve tiešsaistē var aizstāt dzīvi realitātē?

Kā darbs un mācības tiešsaistē un komunikācija dažādās interneta platformās nevis klātienē ietekmē jauniešus un viņu ģimenes? Vai un kā dzīve tiešsaistē saasina dažādas problēmas? Uz šiem jautājumiem 28,janvārī atbildes sniedza  pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Pārraidi klausījāmies arī mēs  – “Stropa” žurnālistes. Neliels lekcijas pārstāsts, jo šīs lietas skar mūs ikvienu, un visi noteikti esam noguruši no pandēmijas ierobežojumiem.

Aktuāls jautājums mūsdienās – kā digitālā pasaule, kurā mēs pavadām pārāk daudz laikā, ietekmē pusaudžu un jauniešu smadzenes. Ko darīt, lai neiedzīvotos mentālās veselības problēmās un nedaudz sevi pasargātu?

Pētījums rāda, ka pandēmijas ietekme uz jauniešu psiholoģisko veselību ir graujošs. Pēdējo divu nedēļu laikā 72 % jauniešu ir bijušas psiholoģiskās veselības problēmas ar veselību:  79% respondentu ir grūtības mācīties, 70% – nomāktība un depresija, 63 % – uzmācīgas domas, 60 % – aizkaitinātība, 58 %- sēdēšana sociālajos tīklos, 56 % vientulība un pamestības sajūta. Vēl tiek minēts – bezmiegs, problēmas ar ēšanu un svaru, trauksme un panikas lēkme, domas par pašnāvību. Turklāt jaunieši atzina, ka, ja salīdzinot pandēmijas 1.un 2.vilni, viņu psiholoģiskās veselības līmenis ir pasliktinājies. Tas raksturīgs 6-7 jauniešiem no 10. Šie dati ir ļoti nopietni un raksturīgi gan Latvijas jauniešiem, gan tādas ir tendences pasaulē.

Kāpēc tieši jaunieši ir tie, kurus šie pandēmijas ierobežojumi skar visvairāk? Tas ir saistīts ar lietām, kā mēs attīstāmies jau no mazotnes. Mēs esam atkarīgi no savām pirmajām dienām jau no kāda cita. Mums ir ļoti svarīgi būt kopā ar citiem. Mazam bērnam smadzenes sinhronizējas, lai izveidotos kontakts ar mammu, kuras atbalsts būs vajadzīgs visu turpmāko dzīvi. Jebkurš stress aizskar tās smadzeņu daļas, kuras atbild par kontaktu veidošanu. Smadzenes un attiecību veidošanas programma jau no pirmajām dzīves dienām noteiks fundamentālākās lietas, kuras veidos mūsu dzīvi – kā mēs veidojam attiecības, kā mēs tiekam galā ar stresu, kā mēs regulējam savas emocijas, kā mēs redzam paši sevi un pasauli.  Pusaudžu gados smadzenes ir ļoti jūtīgas pret daudzām lietām. Pusaudžu gados, komunicējot ar saviem vienaudžiem, mēs mazinām stresu. Tāpēc draudzēšanās, iziešana ārpus mājas ir ļoti nepieciešama dzīves mācība. Tieši stresa ietekmi palīdz arī mazināt draudzēšanās, hobiji un sasniegumi, vecāku atbalsts un fiziska slodze, būšana ārpus mājas, režīms un struktūra, nākotne. Pandēmijas ierobežojumi ir nogriezuši lielu daļu no šiem aspektiem. Turklāt vecāki arī piedzīvo stresu. Vai draudzēšanos nevar aizstāt digitālā – virtuālā draudzība?

Ir grūti jauniešus motivēt pandēmijas apstākļos. Vai komunikācija digitālajās ierīcēs ir līdzvērtīga dzīvajai komunikācijai? Katrā no gadījumiem iedarbojas atšķirīgi smadzeņu reģioni, tāpēc ir ļoti būtiska šī atšķirība. Dzīve tiešsaistē nelīdzinās dzīvei realitātē. Teiktais vārds un dzirdētais klātienē iedarbojas uz mums daudz spēcīgāk. Arī smadzenes interpretē informāciju atšķirīgi. Ja telpā atrodas vairāki cilvēki, smadzenes atšķir, kurš cilvēks runā, bet zoomā  smadzenes ļoti ātri nogurst. Kafejnīcā mēs varam sēdēt stundām ilgi, bet pie datora –  nē. Tas ir saistīts ar dzirdes fenomenu,  jo skaņa nāk no viena punkta – skaļruņa. Smadzenes apjūk, jo ir tikai viens skaņas avots. Svarīgs ir arī acu kontakts. Tiešsaistē mēs nevaram izveidot acu kontaktu un ir nobīdes laikā (video ceļo ātrāk  nekā skaņa). Tāpēc mēs ātrāk nogurstam. Arī fakts, ka redzam sevi, rada sociālo trauksmi. Jo sākam domāt par to, kā citi mūs redz. Un tad rodas jautājums – kā es izskatos, vai es labi izskatos? Ļoti svarīga ir neverbālā komunikācija – oža. Arī pieskārieni, konkrēta darbošanās. Tāpēc kontaktēšanās tiešsaistē nevar aizstāt dzīvi realitātē.

Bet ir arī plusi dzīvei tiešsaistē.  Labāk jūtas tie jaunieši, kuri skolā cieta no mobinga, kuriem citi traucēja mācīties un sasniegt labākus rezultātus.

Ko darīt? Kā mazināt spriedzi?

Jāmēģina risināt problēmas tajā līmenī, kurā tās ir radušās :

  1. attiecības – pievērsīsimies videi, kurā tās var veidot, arī skolai, kur jaunieši veido pirmās attiecības ārpus ģimenes,
  2. stress- pievērsīsimies lietām, kuras palīdz to mazināt, jo stresu var iemācīties kontrolēt,
  3. emocijas – zināšanām, kas ļauj tās regulēt,
  4. vērtības – iesaiste, pieņemšana, robežas. Ko es domāju par sevi un pasauli sev apkārt?

30 zinātnieku komandas no 12 valstīm veica pētījumu, ka pusaudžu depresiju un trauksmi palīdzētu mazināt – sakārtots miega režīms, daba un fiziskās aktivitātes, uzturs un iesaistīšanās pulciņos, finanses un ekonomiskā labklājība, drošākas pilsētas un droša jušanās uz ielas.

Tie ir speciālistu ieteikumi. Taču šeit varētu rasties atkal nākamie jautājumi – ko darīt, ja pulciņi šobrīd arī nav atļauti; ko darīt, ja vecāki pandēmijas laikā zaudē darbu un ģimenes labklājība krītas utt.

Spēku un izturību mums visiem. Dzīvojam ar pozitīvu domu, ka ierobežojumi nebūs mūžīgi un kaut kad tas viss beigsies.

Laura Elīna Šulca, 12. a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Daudz laimes jubilejā!

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir img-20210113-wa0001-1.jpg

Šogad 20.janvārī mūsu skola svinēs 92. dzimšanas dienu. Un arī šī būs neierasta jubileja – bez koncerta un klases stundām pie tējas galdiem, jaukiem apsveikumiem. Tas viss notiks attālināti pie datorekrāniem mūsu mājās, jo svinības neviens nav atcēlis. Atkal atskatīsimies uz paveikto un notikušo, ar cerību skatu nākotnē.

Toreiz pirms 92 gadiem 20.janvārī mūsu skolā tika uzsāktas mācības. Pēc brīvdienām skolotāji, skolēni un viesi pulcējās skolas atklāšanas svinīgajā ceremonijā.

Daudz laimes skolas dzimšanas dienā un uz drīzu tikšanos skolas gaiteņos!

Categories: Citāti | Komentēt

Barikādēm – 30

2021. gada janvārī apritēs 30 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem.

Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim.

Barikādes bija nozīmīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, kad, Latvijas Tautas frontes aicināti, cilvēki izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991. gada janvāra barikādes ir arī izcils un unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.

Šogad nevaram pulcēties kopīgos pasākumos, atmiņu stāstījumos, kurināt ugunskurus, lai atcerētos barikāžu dienas. Tāpēc avīzes “Strops” žurnālisti aicina katru ģimnāzistu pajautāt saviem mājiniekiem (vecākiem, vecvecākiem), kā viņi atceras barikāžu laiku, kāds ir jūsu tuvinieku patreizējais skatījums uz tā laika notikumiem pirms 30 gadiem.

Aicinām apmeklēt arī vietnes https://www.lv100.lv/programma/kalendars/barikadem-30/

un https://www.mk.gov.lv/lv/atmini_vesturi

izpildīt testu, pārbaudot savas zināšanas par barikādēm, un noskatīties video materiālus.

Categories: Citāti | Komentēt

Vēlējumi svētkos

Ir noslēdzies visdīvainākais mācību gada semestris – pa pusei klātienē, pa pusei attālināti, tik daudz stundu zoom’ā, testi un mājas darbi eduspace. Pārbaudījums gan skolēniem, gan skolotājiem. Šogad nenotika lielā skolas Ziemassvētku balle un tradicionālais koncerts baznīcā. Secen gāja piparkūku dāvināšanas prieks semestra pēdējā klases stundā. Pat liecību nebija …. Kaut ko tādu, šķiet, nav piedzīvojusi neviena cita paaudze. Bet, ja padomā, šī gada laikā esam iemācījušies tik daudz.  Pavadot šo Žurkas gadu un sagaidot Jauno – Vērša gadu, skolēni padalījās ar  vēlējumiem Ziemassvētkos un  Jaunajā gadā.

  1. Ko es novēlētu saviem klases biedriem?
  2. Ko es novēlētu skolotājiem?
  3. Ko es novēlētu sev?
  4. Ko es novēlētu saviem vecākiem?

7.klašu vēlējumi

1)Saviem klasesbiedriem es novēlu, lai viņi neaizgulētos zoom, nu ja vēl turpināsies covid-19, lai vienmēr ir ar noskaņojumu.

 2)Lai vienmēr būtu tik čaklas un mīļas, un lai arī lūdzu turpina mūs iepriecināt ar kaut kādiem jociņiem.

3) Lai ieplānotu savu laika grafiku un apņemtos vairāk mācīties un neslinkotu.

4) Lai viņi ir priecīgi, lai viņiem viss izdotos.

Es ļoti ceru, kad nākamais gads būs labāks! Es jaunajā gadā vēlos novēlēt visiem, gan klasesbiedriem, gan skolotājiem un visiem pārējiem, lai nākošais gads ir pilns ar prieku, nevis covid un mājās sēdēšanu.

1.Lai jums ir veiksme un izturība šajā grūtajā laikā.

2.Lai beidzas šis briesmīgais vīruss un beidzot sākas normāla skola.

3.Sev es vēlu noturēties un izturēt 2. semestri uz labām atzīmēm.

4.Saviem vecākiem es vēlu laimi, veiksmi darbā.

Es Ziemassvētkos visiem vēlētos novēlēt, lai katrā mājā būtu saticīga ģimene, Ziemassvētku vakarā dzirdami prieka smiekli, un lai visa ģimene šajā svētajā vakarā atrastos viens otram blakus cieši jo cieši.

Saviem klasesbiedriem es novēlu gaišus prātus un labas sekmes turpmāk. Skolotājiem es novēlu pacietību, jo dažreiz ir tiešām grūti tikt galā ar skolēniem 😉 Sev es novēlu piepildīt visus savus sapņus un tikt līdz galamērķim, un, protams, labas sekmes. Savai ģimenei es novēlu prieku un arī pacietību. 

8.klašu vēlējumi

1)No visas sirds saviem klasesbiedriem novēlu Ziemassvētkos padalīties  ģimenes locekļiem ar saviem panākumiem, iespējams sāpi, bet galvenais neiespringt uz visu veco un atstāt to vecajā gadā. Jaunajā gadā paņemt līdzi tikai labos darbus. Sagaidīt 2021.gadu draudzīgā ģimenes lokā un ar smaidu sejā. Izpildīt 2021.gadā savas kvēlākās vēlēšanās, gūt labus panākumus skolā un ārpusskolas.

2)Skolotājiem es novēlu iegūt jaunus spēkus, izturību un pacietību darboties ar skolēniem. Piemeklēt radošu pieeju, lai darbi, kurus mēs darīsim, būtu interesanti un patīkami mums. Skolotājiem novēlu sagaidīt Ziemassvētkus ar saviem bērniem un mazbērniem, jo tas ir vispatiesākais prieks.

3)Sev es novēlu Ziemassvētkos būt kopā ar ģimeni, cept piparkūkas, smieties un visiem kopā aizbraukt uz Milzkalnu. 2021.gadu vēlos iesākt un pabeigt ar labiem un augstiem panākumiem skolā. Jaunajā gadā novēlu sev nodarboties vairāk ar sevi, ar savu pašizaugsmi.

4)Vecākiem es novēlu izturību manis audzināšanā, iespējams dažreiz ir grūti, bet viņi vienmēr tiek un tiks ar to galā. Novēlu stipru veselību, galvenais sapratni un mīlestību savā starpā. Novēlu iegūt to, ko viņi sen jau ir vēlējušies!

1) Es saviem klasesbiedriem Ziemassvētkos novēlu jauki pavadīt laiku ar ģimeni, lai pabeidz šo pusgadu ar labām sekmēm. Jaunajā gadā vēl lielāku apņemšanos mācīties un labu veselību.

2) Mūsu  skolotājiem es novēlu kārtīgi atpūsties no skolas darbiem, pavadīt jauki laiku ar ģimeni. Jaunajā gadā novēlu izturību strādājot ar skolēniem un labu imūnsistēmu.

3) Es sev novēlu labas attiecības ar ģimeni un tuvajiem, jaukus Ziemassvētkus kopā ar ģimeni, un, lai piepildās mana vēlēšanās. Jaunajā gadā vēl lielāku apņemšanos mācīties, labākas atzīmes, vairāk plānot laiku un labu veselību.

4) Savai ģimenei es novēlu, lai piepildās viņu vēlēšanās, jaukus Ziemassvētkus un mīlestību mūsmājās. Jaunajā gadā, lai labi veicas darbā, lai ir laba veselība, un, lai man ar  ģimeni nebūtu nopietnu strīdu (labāk vispār nē).

Es novēlu saviem klasesbiedriem jauki pavadīt Ziemassvētkus. Novēlu lai arī jaunajā gadā visi savā stārpā būtu draudzīgi un jautri, protams nevajag aizmirst arī par mācībām. Es novēlu skolotājiem labi atpūsties, gaidot jauno gadu decembra pēdējās dienās. Novēlu arī jaunajā gadā vieglāku slodzi darbā un lielāku algu, protams, arī veselību. Novēlu sev labi pavadīt dzimšanas dienu Ziemassvētkos, un, lai jaunajā gadā viss izdotos! Novēlu saviem vecākiem veiksmīgu jauno gadu un labu veselību.

10.klašu vēlējumi

1)  Es novēlu kārtīgi izgulēties beidzot un prieku pilnus svētkus.

2.) Atpūsties no mājasdarbu labošanas. Novēlu ļoti sirsnīgus svētkus!

3.) Es sev novēlu kārtīgi atpūsties un izbaudīt svētkus.

4.) Es novēlu vecākiem apburošus un maģiskus svētkus!

Saviem klasesbiedriem es novēlu, izbaudīt Ziemassvētkus, tā it kā tie būtu vasara, lai, aizejot uz skolu esam gatavi atkal mācīties.

Skolotājiem es novēlu labāku veselību, un, lai Jūs pārāk daudz neilgojaties pēc visiem skolēniem, drīz jau atkal tiksimies.

Sev es novēlu labāku veselību, dziļāku miegu un lielāku motivāciju mācīties.

Saviem vecākiem es novēlu, lai Jūs nepārstrādājaties un pārāk daudz nenogurdināt sevi, un parūpējaties par savu veselību.

Jaunajā gadā novēlu visiem nepadoties, lai arī cik grūti būtu un sasniegt mērķus! Sev novēlu saskatīt visā pozitīvo un iegūt daudz jaunas, foršas atmiņas! Klasesbiedriem novēlu veiksmi un izturību skolā, kā arī iegūt jaunus, mīļus cilvēkus dzīvē! Skolotājām piepildīt savas vēlmes un paklausīgus skolēnus! Ziemassvētkos novēlu visiem gaišas domas un sirdīs just blakus savus mīļos cilvēkus, ja pat vīrusa dēļ nav iespēja fiziski būt ar viņiem! :(:

Ziemassvētkos un Jaunajā gadā skolotājiem un vecākiem novēlu: 
“Lai gaiši sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts”,

bet saviem klasesbiedriem, tuvākajiem draugiem un sev novēlu īpaši izturību un, lai iecerētais atdzīvojas īsts.

1. Lai veicas ar mācībām!

2. Nenosirmojiet!

3. Lai es palieku gudrāka!

4. Izturat mani, līdz man paliek 18!

12.klašu vēlējumi

Skolotājiem: Novēlu jaunajā  2021. gadā  Jums paklupt, nokrist un raudāt…

Bet paklupt pār labajām skolēnu atzīmēm, krist mīļo apskāvienos un raudāt aiz laimes!

Vecākiem: Katru reizi Jaungada vakarā mēs novēlam viens otram laimi. Bet daudzi ir dzirdējuši izteicienu: “Nav laimīgas dzīves, ir tikai laimīgas dienas.” Tāpēc es novēlu jums visiem 365 laimīgas dienas nākamajā 2021. gadā.

Sev : Sev es novēlu sasniegt lielus panākumus, lai arī, kur nonāktu smieties no visas sirds, un pa likteņceļu iet skaisti, daloties pozitīvismā.

Klasesbiedriem: Jauno gadu – sagaidīt! Draugus – neaizmirst! Laimei – būt! Skumjām – nebūt! Atzīmēm – augt! Mīlestībai – plaukt! Sapņiem – piepildīties! Bet pašiem – neatslābināties!

1. Klasesbiedriem novēlu arī turpmāk saglabāt apņēmību un gribu būt veiksmīgiem, piepildīt iecerēto, kā arī nepazaudēt iegūto! Lai mācības sniedz prieku un gandarījumu!

2. Skolotājiem novēlu izturību, labu veselību un dzīvesprieku, kā arī pacietību un prieku, atbalstot un iedvesmojot ikvienu skolēnu!

3. Sev es novēlu mērķtiecību un vēlmi tiekties pēc nospraustajiem mērķiem, nepadoties un būt neatlaidīgai arī turpmāk!

4. Vecākiem es novēlu laimi, mīlestību, prieku, veselību un saglabāt pozitīvismu arī tādās situācijās, kurās to saskatīt nav viegli!

1)  Lai jautri, pozitīvi , mīļi Ziemassvētki un skaisti iesākas Jaunais gads!

2)   Lai svētku burvīgajā noskaņā dzimst ticība, cerība un mīlestība jauniem darbiem un sapņiem!

3) Lai sirsnīgais rūķis laimi nes, un pajūk visas nelaimes, kā putekļi pa gaisu!

4) Lai svētki ir gaiši un sirdī ir miers, un aizmirstas viss sliktais un nāk jaunas  laimes zvaigžņotās gaismas!

1) Klasesbiedriem es novēlu izturību mācību procesā, neaizmirst par to, ka dzīve nav tikai par un ap mācībām. Mūsdienu pasaulē man arī ir jāatgādina pašai sev, tāpēc novēlu atrast sev janus hobijus, aizraušanos , lai iepriecinātu sevi šajā neierastajā laikā! Novēlu radīt  neaizmirstamus momentus kopā ar ģimeni, pavadot svētkus, kā arī sagaidīt Jauno gadu kā svaigu sākumu, un izbaudīt pēdējo pusgadu vidusskolā!

2) Skolotājiem novēlu izturību, izturību un vēlreiz izturību, jo es saprotu, ka mācību process nav bijis viegls arī priekš viņiem. Vēl es novēlu viņiem sapratni, jo dažkārt, šķiet, ka dažas skolotājas mēdz aizmirst to, ka skolēni ir tikai cilvēki, un,  ka arī viņi mēdz nogurt! Novēlu izbaudīt svētkus, pilnībā veltot visu savu enerģiju prieka radīšanai savas ģimenes locekļu sejās un atpūtas nolūkos!

3) Sev es novēlu jaunu ambīciju un degsmes devu Jaunajā gadā un jaunu atmiņu radīšanu Ziemassvētkos, izbaudot ģimenes laiku, spēlējot galda spēles, cepjot piparkūkas ģimenes lokā! Novēlu tiekties pēc vēl nepiepildītajiem sapņiem un to īstenošanu, kā arī izturību jaunajā mācību gadā!

4) Vecākiem es novēlu neproblemātiskus bērnus ;)! Novēlu gandarījuma sajūtu par paveiktajiem darbiem, mīlestību no visiem apkārtesošajiem, jo pēc visa sniegtā atbalsta, viņi ir to pelnījuši! Novēlu viņiem daudz prieka, smieklu un vaļsirdības! 

Priecīgus, mierīgus un mīļus Ziemassvētkus! Veiksmīgu Jauno gadu!

Categories: Citāti | Komentēt

Cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku

Kaut arī ir Adventes laiks, tuvojas Ziemassvētki un gribas ļauties svētku sajūtai, 17.12.2020. pēcpusdienā Tukuma Raiņa ģimnāzijas 7.-12.klašu skolēni negatavojās Ziemassvētku ballei ārkārtas situācijas dēļ, bet aktīvi iesaistījās mācību procesā, jo projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja ielikt savā kultūras somā vērtīgu mākslas produktu, piedzīvojot jaunus iespaidus par aktuālo filmu “Mans mīļākais karš”, noskatoties to katrs savās mājās digitālajā vidē. 

Kā minēts filmas anotācijā, tā ir “animēts dokumentālais stāsts, pilns sirsnības un godīguma, par pieaugšanu absurda pilnajā laikā no 70. gadiem līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Filmas pamatā ir režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas atmiņās balstīti autobiogrāfiski motīvi. Vēsturiskiem faktiem, sadzīviskām reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku”.

Pirms rakstu par skolēnu atsauksmēm, vēlos dalīties ar savām asociācijām par filmu. Skatījos ar interesi, jo šķita, ka tas daļēji ir arī mans stāsts, jo savā bērnībā un jaunībā esmu piedzīvojusi ko līdzīgu: skolā nedrīkstēja par visu runāt, bija jāraksta, kā skolotāji domā; bija liegums braukt uz jūru, taču mūsu ģimene dabūja atļauju attālāku radu dēļ. Manā atmiņu krātuvē ir aina – esmu maza meitenīte, kopā ar savu ģimeni no Talsiem braucam uz jūru (Rojā). Mums nebija mašīnas, gribējām atpūsties, tāpēc braucām ar autobusu. Nonācām līdz slēgtajai zonai. Ceļam pāri barjera, ko toreiz sauca par “šlagbaumu”. Aptur autobusu, iekāpj zaldāti, skatās uz cilvēkiem, pārbauda, vai ir pases, iebraukšanas atļauja. Man kā bērnam šķita, ka cilvēki ir sastinguši. Mamma mani bija brīdinājusi – sēdēt mierīgi, nesmieties, neākstīties utt. Visi brīvi uzelpoja,  kad zaldāti izkāpa no autobusa, kad varēja braukt tālāk. Nemaz tik bieži netikām pie jūras … tā bija laime – lēkāt baltajos jūras viļņos… Jā, atmiņas no 70-tajiem un … Tā varētu turpināt par garajām rindām veikalos, par blatu … par oktobrēniem un pionieriem… komjaunatnē neiestājos, jo drīkstēja izvēlēties… Un es izvēlējos … Par profesijas izvēli runājot, mani vecāki darīja vienkāršu strādnieku darbu, un, vasarās strādājot Talsu Maizes kombinātā, darot fiziski grūtu darbu, sapratu, ka nevēlos visu dzīvi to darīt. Gribēju dzīvot labāk, kā toreiz teica – “izsisties dzīvē uz augšu”. Turklāt apzinājos, ka man gribas mainīt pasauli labāku, man patīk radīt ko jaunu … Apzināti kļuvu par skolotāju, lai strādātu ar jauniešiem, lai būtu līdzās viņu personības veidošanās procesā…, lai rosinātu tapt par labākiem cilvēkiem …

Paaudzes mainās, vēsturiskais fons arī. Vai mainās vērtības? Jā un nē. Vienu situāciju katrs vērtē atšķirīgi, taču man ir gandarījums, ka lielākā daļa proģimnāzistu un ģimnāzistu prot novērtēt kvalitatīvu mākslas darbu, izjūt līdzpārdzīvojumu, ja ar viņiem sarunājas saprotamā valodā un formātā. Ko par filmu domā mūsu skolas jaunieši? Protams, nevar vienā nelielā rakstā iekļaut visu skolēnu atsauksmes, taču ~90% skolēnu atzinīgi novērtējuši filmu, vidējais vērtējums – 9 balles. Visaugstāk novērtēts sižets, darbības fons, filmas forma/veids/specefekti un varoņu emocijas (caur stāstiem un liecībām).

Skolēnu komentāri

  • Pārsteidza viss – daudz labāks darbs par vakardienas filmu. Lieliski savienota animācija ar filmu. Ļoti labi parādītas šī laika posma sajūtas, apjukums, emocijas, pienākumi. Saprotams, skaidrs, secīgs sižets.
  • Pozitīvi mani pārsteidza tas, ka kāds ir izvēlējies par kaut ko tādu pastāstīt. Arī mani vecāki to ir pieredzējuši, bet, kad kāds par to stāsta no malas, tas ir vēl aizraujošāk un interesantāk. Turklāt man bija pavisam interesanti, jo arī es esmu no Saldus.
  • Mani pozitīvi pārsteidza, ka mēs, paši latvieši, varam izveidot tik interesantu animācijas filmu.
  • Sižets it kā no bērna skatpunkta, un mainās galvenās varones domāšana pieaugot.
  • Ne gluži pozitīvi, bet tas, ko es nezināju un par ko biju pārsteigta, ir tas, ka vietējie iedzīvotāji un jaunieši bija tie, kas uzkopa kaujas lauku, kad kauja bija beigusies. Nekad nebiju aizdomājusies tik tālu par to, kas īsti notiek, kad kauja beidzas, un ka kādam tas viss ir arī jāuzkopj. Tas ir ļoti briesmīgi un traumatizējoši, ka bērniem un jauniešiem ir jāredz tādas šausmas.
  • Mani pozitīvi pārsteidza tas, ka filmā bija iekļauti arī kadri no intervijām, kā arī citiem reāliem dzīves kadriem. Tas papildināja animācijas filmā iekļauto sižetu.
  • Pozitīvi pārsteidza animācijas un realitātes balanss./ Radošā pieeja filmai.
  • Pozitīvi pārsteidza tas, ka meitene bija mērķtiecīga un viņa darīja visu, kas bija viņas spēkos, lai iegūtu visu, ko vēlējās.
  • Cik patiesi un no sirds ir izteiktas emocijas un tā laika sajūtas.
  • Animācija bija labāka, nekā sākumā likās. Tēlu izskats pārsteidzošā kārtā bija patīkams u.c.

Skolēnu gūtās atziņas

  • Uzzināju, cik sarežģīti ir dzīvot dubultmorālē jau no bērnības, kad vēl bērna prāts neko nesaprot. Kā arī uzzināju, kāda bija dzīve konkrēti Saldū.
  • Ne vienmēr tas, ko stāsta valdība, ir patiesība, taču dažreiz ceļš uz patiesību ir bīstamāks nekā meli.
  • Kara laika periods bija un ir sāpīgs tiem, ja šajā laika posmā tika zaudēts kāds tuvinieks, dzīve kara laikā bija satraucoša, dažiem nežēlīga. Liels neziņas un nemiera laiks.
  • Lika saprast to, cik svarīgi ir atrast savu “balsi”.
  • Jebkurš brīdis tavā dzīvē var izmainīt tavu nākotni līdz nepazīšanai.
  • Vienmēr tiecies pēc sava mērķa! Nebaidies izteikt savas domas!
  • Man šī filma lika aizdomāties par situāciju valstī, noteikumiem un nevainīgu cilvēku emocijām, kuri ir atkarīgi no valstī notiekošā. Mūs – jauniešus – neviens neierobežo tā, kā tas bija padomju laikos. Mums ir dota brīvība izteikt savu viedokli, nav jāstāv garās rindās pēc pirmās nepieciešamības precēm.
  • Man filma lika aizdomāties par to, ka šis vīruss nav nekas salīdzinājumā ar karu un nav jēgas visiem sūdzēties.
  • Jānovērtē, ka tagad veikalā var dabūt visu, ko vēlamies, jebkurā laikā.
  • Dzīvība un ģimene ir svarīgākais u.c.

Kāpēc ieteiktu noskatīties filmu citiem?

  • Ieteiktu šo filmu noskatīties tieši jauniešiem, lai izprastu viņu vecāku dzīvi padomju laikos.
  • Šī filma būtu jānoskatās, jo tā vēsta par ļoti nozīmīgu posmu Latvijas vēsturē. Tā pilnveido iedzīvotāju redzesloku par mūsu dzimtenes vēsturi, kā arī pauž to cilvēku emocijas un pārdomas, kuri šo posmu ir piedzīvojuši.
  • Tā ir radoši attēlota, patiesām emocijām veidota par pieredzi, kāda bijusi.
  • Cilvēkam jāzina savas valsts vēsture.
  • Lai paaudzes, kas nav dzīvojušas padomju laikos, labāk izprastu dzīvi šajā laikā u.c.
  • Filma satur informatīvi bagātu stāstu par dzīvi Latvijā padomju laikos. Stāsts noris no bērna acīm līdz pat pieaugušā vecumam – tā teikt, pieaugšanas stāsts.
  • Tā māca, cik agrāk bija grūta un nabadzīga dzīve, kā cilvēki cīnījās par savu domu izpaušanu un kāpēc mums visiem ir jābūt vienotiem.

Paldies “Kinopunktam” par sadarbību, par jaunāko latviešu filmu demonstrēšanu, lai skolēni bagātinātu savu kultūras pieredzi arī attālinātā mācību procesa laikā!

Iveta Āboliņa, projekta koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Atsauksmes par filmu “Pilsēta pie upes”

16.12.2020. Tukuma Raiņa ģimnāzijas 7.-12. klašu skolēni baudīja projekta “Latvijas skolas soma” finansēto kultūras pasākumu – V. Kairiša filmu “Pilsēta pie upes”. Paldies Kinopunktam par iespēju noskatīties filmu digitāli arī attālinātā mācību procesa laikā!

Skolēni pēc filmas noskatīšanās rakstīja atsauksmi digitālajā vidē. Viens no jautājumiem bija vispārīgs novērtējums, cik balles skolēni liktu radošajai komandai (režisoram, operatoram u.c.) par filmu “Pilsēta pie upes”! Lielākā daļa skolēnu filmu novērtējuši augstā līmenī – likuši 8-10 balles. Paslavētu radošo komandu par darbības fonu (izvēlēto vidi, mūziku u.c.), uzmanību piesaistošo sižetu, par meistarīgo aktieru spēli, īpaši izceļot G. Āboliņa atveidoto žīdu, kā arī par varoņu emocijām.

Nākamajā jautājumā bija jāuzraksta, kas skolēnus pārsteidza šajā filmā. Apkopojumam piedāvāju izlasīt dažas atbildes:

  • Šajā filmā mani pozitīvi pārsteidza tas, ka darbība norisinājās Latgalē, kurā patiešām izskanēja latgaliešu valoda. Tā bija visai interesanta!
  • Mani pozitīvi pārsteidza tas, ka Ansi nekur neaizveda vai neapcietināja, kā tas notiek ar galvenajiem varoņiem citās filmās.
  • Mani pozitīvi pārsteidza tas, ka Ansis bija labs mākslinieks un, neskatoties uz nelabvēlīgajiem dzīves apstākļiem, viņš darīja to, kas viņam patīk. / Pārsteidza Anša spēja būt brīvdomātājam ne tikai mākslā, bet arī dzīvē. Viņu nepārtraukti mēģināja pārliecināt par iestāšanos drošības dienestā, taču viņš no tā atteicās./ Anša uzvedības nemainība varas maiņām par spīti.
  • Veids, kā filma tika filmēta. Par valodu, kā viņi runā.
  • Tas, cik labi tika attēlota tā laika dzīve.
  • Mani pozitīvi pārsteidza filmas kvalitāte un aktieru tēlojums.
  • Aktieru spēja runāt gan latviski, gan latgaliski, gan vāciski un arī krieviski.
  • Mani pārsteidz tas, ka šajā filmā ir spilgti un labi parādīti Ulmaņa laiki, krievu okupācija un vācu okupācija, kā notika varas maiņa.
  • Žīda portrets. Man tas šķita ļoti interesants. Tas parāda lielu cieņu pret Ziseles tēvu, kaut arī viņš sākotnēji neizrādīja patiku pret Ansi. Tā ir ļoti apbrīnojama rīcība no Anša puses.
  • Lielā uzmanība smalkajām detaļām.
  • Pozitīvi pārsteidza aktierspēle, jo skatoties es izjutu plašu emociju gammu – prieku, bailes, sašutumu un negodīgumu. Filma ir skatīšanās vērta, ja liek skatītājam izjust emocijas.
  • Filmā arī traģiskās lietas tika parādītas ar humoru.
  • Mani pārsteidza beigas, ka galvenais varonis tomēr izdzīvoja.

Nākamajā jautājumā tika noskaidrots, ko skolēns mainītu (pilnveidotu) šajā filmā, kas šķitis nepieņemams. Lielākā daļa skolēnu neko nemainītu. Kāds skolēns raksta: “Manuprāt, filmā viss bija pieņemami, jo tā bija gan izglītojoša un informatīva, gan arī ar savdabīgu humoru un dažiem kuriozu skatiem, piemēram, Naigas un Anša iepazīšanās komiskā veidā.” Ieteikumi ir saistīti ar mūzikas izvēli, sižeta attīstību, filmēšanas tehniku u.c. Daži piemēri:

  • Mainītu to, ka kamera ļoti ilgu laiku nebija taisna.
  • Sižets bija garlaicīgs, slikta tempa un paredzētie nelineārās stāstīšanas fragmenti dažus vietas padarīja pat neskaidras.
  • Nedomāju, ka vajadzēja likt uzsvaru arī uz Anša mīlas attiecībām, it īpaši, kad bija izveidojies mīlas trijstūris, starp Ansi, Naigu un Ziseli, tas bija nevajadzīgi.
  • Manuprāt, filmā varēja parādīt vairāk galveno varoņu emocijas un jūtas, piemēram, par Ziseles un Anša attiecībām pēc tam, kad Ansis apprecējās ar Naigu, kā arī Naigas un Ziseles attiecības.
  • Tā šķita mazliet par drūmu. Kaut arī precīzi parādīja Latvijas vēstures notikumus, tomēr esmu cilvēks, kuram nav viegli pieņemt drāmu un tādu kā nelaimes izpaušanu filmas garumā. Es, lai pilnveidotu filmu, parādītu vairāk arī pozitīvās emocijas, lai drūmais neņem virsroku pār dzīvi, bet tajā pašā laikā tieši tādas emocijas varēja būt arī visvairāk tajā laika periodā, kas ir saprotami un pieņemami.
  • Es pastiprinātu varoņu emocijas, lai saprastu un justu spēcīgāk, ko cilvēki juta viens pret otru.
  • Man šajā filmā nepieņemams likās, ka aktieri bija dažkārt kaili. Vai arī darīja nepieņemamas lietas, kuras man nepatika redzēt.
  • Brīžiem likās, ka filmas sižets attīstās par ātru. Nedaudz traucēja “lēkāšana” no vienas ainas uz otru.
  • Man nepatika tas “mīlas trijstūris”, jo šķita, ka Naigai ar Ansi nemaz nav nekā kopīga un viņu attiecības bija pilnīgi nevietā.

Skolēnu atziņas pēc filmas noskatīšanās

  • Man filma lika aizdomāties par vēsturi, un tā mani iedvesmoja novērtēt visu, kas man ir dots.
  • Domāju par to, cik viegli nestabilos apstākļos ir manipulēt ar cilvēkiem un cik nedroša ir cilvēka dzīve jebkurā totalitārajā režīmā.
  • Ir cilvēki, kuri nemainās, varām mainoties.
  • Vienalga, kāda vara tevi pakļauj, tev ir jāatceras, ka sirdī tu esi latvietis. Man filma lika aizdomāties, kas notika ar tiem cilvēkiem, kurus izsūtīja uz Sibīriju un kuri nokļuva leģionā.
  • Ja esi atradis, ko vēlies, tad tiecies pēc tā, jo tikai tu spēj savu dzīvi padarīt par tādu, kādu vēlies.
  • Man šī filma lika aizdomāties par savu privilēģiju dzīvot vietā, kurā nav karš.
  • Cik svarīgi, īpaši mūsdienās, ir apzināt ne tikai minoritāšu kultūras vērtību, bet arī savu iespēju mācīties un gūt objektīvu skatījumu vēstures procesos.
  • Cik grūti ir mazām tautām.
  • Par maza cilvēka likteni lielajos pasaules notikumos.
  • Filma palīdzēja izprast Otrā pasaules kara notikumus no cilvēku, ne faktu skatpunkta.
  • Filma lika novērtēt dzīvi. Tas laiks nebija viegls. Tas, kā izturējās pret ebrejiem, bija šausmīgi. Ir briesmīgi vērtēt cilvēkus pēc viņu rases, izskata vai kā cita…
  • Vajag tiekties uz sapņiem neatkarīgi no šķēršļiem.
  • Otra pasaules kara laikā, mainoties varām, tautā valdīja haoss, kam ticēt, kā dzīvot.
  • Par to, kā veikt pareizās izvēles, un to, ka vienmēr ir izvēle, tikai jāprot atšķirt labā no sliktās.
  • Lai arī cik drausmīgi ir vēstures notikumi, cilvēkam ir vienmēr iespēja palikt cilvēkam.
  • Slikti laiki nāks un aizies. Filma lika aizdomāties par to, ka vienā brīdī var viss manīties.
  • Man filma lika aizdomāties par Anša dzīvi, viņa bagātajiem sapņiem un lielo potenciālu. Man patika tā aina, kurā Ziseles tēvs iedeva Ansim papīrus par studijām Londonā, kaut arī sākotnēji Ansis viņam nepatika. Tas parādīja, cik cilvēka labsirdībai var būt liela atmaksa nākotnē arī no cilvēkiem, kas ir tevi pirms tam atgrūduši.
  • Lika aizdomāties citāts ”Mēs esam viena tauta,” jo tiešām katrs mēs esam citādāks, bet tauta, valoda, tradīcijas mums visiem ir vienādas. Es aizdomājos, vai grūtos brīžos mēs spētu palīdzēt katram un ikvienam.
  • Cik skaista ir mīlestība!

Uz jautājumu “Uzraksti, kāpēc, tavuprāt, šī filma būtu jānoskatās Latvijas iedzīvotājiem!” pārsvarā skolēni atbildēja patriotiski, uzsverot, ka tā attēlo Latvijas vēsturi, lai izprastu, kādas mocības cilvēkiem bija jāpiedzīvo gan fiziski, gan garīgi, lai nepieļautu kļūdas nākotnē u. c. Kāds skolēns raksta: “Manuprāt, šī filma diezgan tuvu ataino kara laiku Latvijā, cik grūti viss bija. Un tieši tāpēc vairāk cilvēki sāktu cienīt mūsu brīvību un to, ka neesam zem kāda cita karoga.” Cits akcentē: “Lieliskā aktierspēle un radošās komandas darbs jau atkal apliecina, cik talantīgi un domājoši cilvēki ir starp mums.” Skolēni pozitīvi saskatījuši tās nozīmi, piemēram: “Tā parāda laika periodu, kādā mūsu senčiem ir bijis jādzīvo. Tādā veidā var labi salīdzināt abus dzīves stilus gan Otrajā pasaules karā, gan mūsdienās. No notikumiem var saprast vairākas cilvēka īpašības, kuras var ņemt gan kā labu, gan kā sliktu piemēru, no kurām ikkatrs mūsdienu pilsonis var mācīties savas personības attīstīšanai.”

Kā vienmēr par jebkuru mākslas darbu, arī šoreiz bija vērojama viedokļu daudzveidība. Bija skolēni, kuriem filma nešķita saistoša, taču kopumā jaunieši novērtējuši filmu kā pozitīvu parādību Latvijas kultūrainā un pateicas par iespēju to noskatīties.

Iveta Āboliņa, projekta koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.