Kā dzīvosim pēc 80 gadiem?

Šis ir jautājums, uz kuru atbildi vēlētos saņemt ikviens no mums. Ja vien tas būtu iespējams…. Tāpēc 12.klašu skolēni vēstures stundā, mācoties par izgudrojumiem un atklājumiem 19.-20.gs. mijā, iepazinās ar pastkartēm, kuras uzzīmētas 1900.gadā par iespējamo cilvēku dzīvi 2000.gadā. Mēs šos pareģojumus esam pārdzīvojuši jau 21 gadu, bet vai viss ir realizējies? Spriediet paši!

Savukārt mūsu jaunieši nolēma uzzīmēt arī savu vēstījumu nākamajām paaudzēm – sabiedrībai, kura dzīvos 2100.gadā. Rezultātā tapa supervīzijas – no planētas Zeme iznīkšanas līdz pat robotizācijai un citplanētiešiem, kuri pārņēmuši kontrolē mūsu planētu, pašgājējiem auto, lidojošajiem paklājiņiem, gaisa vagoniņiem vairāku līmeņu satiksmē starp debesskrāpjiem un citām interesantām lietām. Kas zina, pēc 80 gadiem būs iespējams viss! Paldies visiem zīmētājiem!

Categories: Citāti | Komentēt

Skolas tradīcija, kas jāsaglabā

     Septembris visiem, kas saistīti ar skolu, ir kā jaunā gada mēnesis. Īpašs tas ir mūsu septīto un desmito klašu skolēniem.Tāpēc pirmās mācību gada dienas skolēni kopā ar audzinātājām izdzīvo adaptācijas pasākumus – iepazīšanos un sadraudzēšanos, komandas veidošanu. Ģimnāzijā 7. un 10.klases tradicionāli dodas pie jūras klases kolektīva saliedēšanās aktivitātēs.

Lūk,  neliels ieskats 7. un 10.klašu pārdomās par pirmo kopīgo pasākumu.

“2.septembrī es un mana klase bijām Engurē pie jūras. Mēs pavadījām laiku kopā. Mēs tuvāk iepazināmies, pildījām vairākus uzdevumus. Vēlāk sākās aktivitātes, kuras norisinājās pie jūras un mežā. Pieturas punktos mūs sagaidīja skolotāji un izstāstīja, kas jādara. Aktivitātēs bija dažādi sporta elementi un bija jādarbojas visiem kopā vai pa komandām. Pēc pusdienu pārtraukuma aktivitātes turpinājās. Man patika visas aktivitātes.”

“Man vislabāk patika spēle – zirnekļu tīkls. Nepatika stafetes.”

“Mums gāja kolosāli. Par dažām atrakcijām gan bija stress. Kopumā bija ļoti jauka diena.”

“Bija forši. Iepazinu klasesbiedrus. Mums bija daudz brīva laika. Nākamgad varētu šo pasākumu noorganizēt dienā, kad nelīst lietus, un vēl varētu būt vairāk aktivitātes.”

“Man patika visas spēles, izņemot telts taisīšanu, jo tā bija saplīsusi.”

“Man patika sacensības, jo īpaši tās, kur bija divas komandas un nācās balansēt ar griķa bumbiņu uz galvas.”

“Patika visas atrakcijas un uzdevumi. Bija interesanti. Gribētu šo pasākumu atkārtot. Visu ceļu ar klasesbiedriem runājām un sadraudzējāmies. Dziedājām dziesmu “Kur tu teci, gailīti manu”. Pasākums mūs saliedēja kā klasi.”

“Kopumā man adaptācijas diena patika. Pirmkārt, es iepazinos ar klasi. Otrkārt, man bija jautri. Tādēļ priekš manis adaptācijas diena bija patīkams notikums.”

“Adaptācijas diena bija ļoti interesanta. Bija dažādi laikapstākļi, jautri uzdevumi un iespēja iepazīties tuvāk ar klasesbiedriem. Ja būtu bijis saulaināks un nebūtu tik stiprs vējš, tad būtu bijis patīkamāk.”

Diemžēl arī šādas atziņas – “Man tur nepatika. Labāk varējām makšķerēt, nevis nodarboties ar sporta aktivitātēm.”

“Zupa bija negaršīga. Nepatika laikapstākļi. Kārtīgi nosalu un lietus traucēja.

Jauniešu atziņas pārskatīja un publicēja skolotāja L.Šulca

Categories: Citāti | Komentēt

Pirmais 1.septembris Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā

Klāt atkal 1.septembris. Īpaši svētki! Prieks, ka atkal tiekamies klātienē. Patiesa sajūsma satikt savus skolas biedrus un skolotājus. Īpašs arī tāpēc, ka mācību gaitas sākam mūsu skolā zem vecajiem ozoliem, bet ar jaunu skolas nosaukumu. Pēc 18 gadiem apvienojoties Tukuma Raiņa ģimnāzijai un Tukuma 2.pamatskolai, tapusi Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija. Skanīgi un atbildīgi …. Lai mums daudz spēka, izturības, radošuma un veselības jaunajā mācību gadā!

Categories: Citāti | Komentēt

Nākotnes līderu akadēmija

“Nākotnes līderu akadēmija” ir Eiropas Parlamenta deputātes Daces Melbārdes iniciatīvas projekts, kur jaunieši piedalās diskusijās/viedokļu apmaiņās par šobrīd aktuālajām tēmām (vienlīdzība un diskriminācija, cilvēktiesības un pamatbrīvības, medijpratība, vides problēmas, u.c.) Projektā tiek arī pieaicināti eksperti ar vieslekcijām, kurās rosina iesaistīties un domāt līdzi.

Fotogrāfija no interneta resursiem

Līderu akadēmija ir lielisks projekts, kur pārvarēt pašam sevi un nebaidīties izteikt viedokli. Skolas galvenie ieguvumi noteikti ir jaunie viedokļu līderi savu skolēnu vidū, kuri ir pārliecināti par savu pateikto un spēj iedvesmot citus. Pieredzes dēļ vien ir vērts piedalīties. Šis nav kārtējais garlaicīgais projekts, kuru atsēdēt, bet gan iespēja darboties un pierādīt pašam sev, ka es to VARU!

Tukuma Raiņa ģimnāzijas komandu 2021./2022.mācību gadā pārstāvēja Līva Elizabete Petrova (11.b), Elīza Rozentāle (11.a), Pauls Penders (11.a), skolotājas Līga Lauziniece un Inese Bērziņa.

Mūsu komanda saka  PALDIES projektam “Nākotnes līderu akadēmija” par daudzajām sniegtajām iespējām. Par iespēju satikt īstus līderus gan pirmajā tikšanās reizē Rīgā, gan attālinātajās zoom tikšanās reizēs un iedvesmoties no viņu pieredzes. Par iespēju satikt citus jauniešus un apmainīties ar saviem viedokļiem un domām. Par iespēju mācīties no savām un citu kļūdām, veidojot domnīcas. Par iespēju izteikties un būt drosmīgam, izsakot savu viedokli un par iespēju tikt uzklausītiem. PALDIES!

Vēl īpašs paldies Dacei Melbārdei par sarūpētajām dāvaniņām, kuras turpmāk ikdienā atgādinās par iegūto pieredzi un pozitīvajām emocijām šajā projektā.

Tukuma Raiņa ģimnāzijas komandas vārdā,  Līva Petrova

Categories: Citāti | Komentēt

Mans laiks 12.klasē

 Beigusies 12.klase, vidusskolas posms. Tagad es un mani klasesbiedri esam nopietnas izvēles priekšā – ko darīt tālāk. Daži izvēlēsies tālāk studēt augstskolā, citi varbūt sāks strādāt, lai iegūtu pieredzi. Šis ir mazliet skumjš, mazliet satraucošs laiks, jo nezinām, kas būs tālāk.

12.klases laiks mums visiem ir bijis izaicinājumu pilns. Šo laiku vienmēr atcerēsimies, jo pasaulē plosījās Covid vīruss, mūsu mācību process bija savādāks kā līdz šim. Attālināti mācīties nozīmēja gan apgūt jaunas prasmes, gan daudz strādāt ar savu raksturu. Man attālinātais laiks bija satraucošs un nogurdinošs, dažādu emociju pilns. Garās mācību stundas pavadītas pie ekrāna visu padarīja vēl grūtāku. Mācību apjoms bija ļoti liels, jo katrs skolotājs ļoti mīl savu priekšmetu. Lai varētu iegūt labas sekmes, bija jāmācās ilgas stundas. Bet šis laiks deva arī daudz pozitīvas pieredzes. Es daudz ko iemācījos un sapratu, ka varu paveikt vairāk nekā iepriekš biju domājusi. Es iemācījos patstāvīgi mācīties un plānot savu laiku, ieguvu labākas datorprasmes, iemācījos strādāt ar dažādiem informācijas avotiem un aplikācijām. Šajā laikā es iemācījos labāk pazīt sevi, savas emocijas, iemācījos tās pārvaldīt. Man ļoti pietrūka klases kopā būšanas sajūtas un jautrās  tikšanās ar draugiem.

Vēlos pateikt paldies saviem klasesbiedriem, paralēlklasesbiedriem, skolotājiem un vecākiem par  atbalstu un palīdzību grūtos un priecīgos brīžos. Novēlu visiem divpadsmitajiem atrast savu aicinājumu turpmākajā dzīvē un piepildīt šo vasaru ar prieku, satikšanos un jautrību.

Līva Kodoliņa 12.a klase

“Skrīnes izaugsmes balvas”, beidzot 2020./21.m.g.,  ieguvēja

Categories: Citāti | Komentēt

Skaistu, saulainu un prieka pilnu brīvlaiku!

Categories: Citāti | Komentēt

Kā vērtējam šo mācību gadu?

2020./2021.m.g. ir noslēdzies. Šis savādais mācību gads…, kuru vēl ilgi atcerēsimies un vēlāk kaut kad “labākos laikos” pārrunāsim  ar dažādām emocijām. Tas bija interesants, grūts, panākumiem pilns, paskrēja kā viens mirklis – tāds ir vērtējums no skolēnu puses. Lai labāk uzzinātu jūsu domas par šo pandēmijas mācību gadu, šeit ir apkopotas 8., 9. un 11.klašu  skolēnu atbildes uz dažādiem jautājumiem.   Ielūkosimies tajās!

  • Kā es vērtēju šo mācību gadu kopumā? Kā mainījušās manas sekmes un  zināšanas?
  • Es šo mācību gadu vērtēju slikti, jo ļoti maz ko varēja iemācīties. Manas sekmes lielākoties ir palikušas uz vietas, bet zināšanas  trūkst, jo, piemēram, krievu valodā mums zoom notiek 1 reizi mēnesī un ļoti maz var iemācīties.
  • Šo mācību gadu kopumā uzskatīju par smagu, grūtu un ļoti izaicinošu. Manas sekmes dažos no priekšmetiem ir uzlabojušās, taču dažos ir mazliet pazeminājušās. 
  • Šis mācību gads ir kā amerikāņu kalniņi, proti, vienā brīdī tu saņem tādu motivācijas devu, ka viss iet tikai augšup, tad seko pauze augšpusē un tad seko negaidīts straujš lejup kritiens. Tā šis cikls gāja uz riņķi visa gada garumā…
  • Kopumā šo mācību gadu vērtēju viduvēji. Manas sekmes ir uzlabojušās dažos priekšmetos, piemēram, angļu valodā, bet nokritušās  ķīmijā. Manas zināšanas klātienē tās būtu daudz labākas.
  • Sekmju un zināšanu ziņā man jāsaka, ka šis gads ir bijis ļoti progresīvs, jo, mācoties vienatnē, ir bijis diezgan daudz laika savu uzdevumu izpildei. Vienīgais mīnuss bija tas, ka mācību dēļ ir pazaudētas gandrīz visas sociālās prasmes un kontakti ar cilvēkiem, kas varētu būt ļoti problemātiski nākotnē.
  • Tagad man liekas, ka mācību gads paskrēja diezgan ātri, tomēr dažus mēnešus atpakaļ es noteikti teiktu, ka tas velkas lēnāk kā jebkad. Šajā mācību gadā man jau sāka ļoti nepatikt mācības mājās. Tas varbūt ir interesants uz kādu laiciņu, bet ne jau otro gadu. Es jau sāku šaubīties, vai vispār kaut ko iemācos un ko es darīšu, kad būs jāliek eksāmens nākamajā gadā. Sekmes jau it kā nav mainījušās, bet jāatzīst, ka mācoties mājās neviens jau mani nekontrolē, tāpēc ir pieejami dažādi resursi, kas palīdzēs atrast vajadzīgo atbildi. Vai es to zinātu atbildēt arī klātienē – nezinu, varbūt. Uz savām ‘iegūtajām’ zināšanām es arī nepaļautos, jo noteikti daudzas tēmas es pat neatceros, kaut vai tā tikai nesen tika pabeigta.
  • Sajūtas ir ļoti dažādas. Ir priekšmeti, kuros atzīmes ir uzlabojušās un zināšanas esmu ieguvusi vairāk, piemēram, bioloģija. Mācoties pati savā laikā, es tematu iemācos, turpretī klasē man ir ļoti grūti koncentrēties uz vielu, kas man neinteresē. Tomēr matemātikā atzīmes ir krietni pasliktinājušās. Es personīgi matemātiku nespēju mācīties attālināti.
  • Attālinātās mācīšanās dēļ es zinu mazāk nekā varētu zināt, ja mācības būtu klātienē, taču kopumā viss ir labi.
  • Protams, šajā mācību gadā uzzināju un iemācījos ļoti daudz, ne tikai runājot par skolas priekšmetiem. Sekmes, protams, varētu vienmēr būt labākas, šogad trūka motivācijas, kā arī, domāju, ka būtu vairāk iemācījusies, ja mācības būtu klātienē.
  • Es vērtēju slikti, jo man nepatīk attālinātās mācības un uzskatu, ka šādi nevar neko iemācīties. Manas sekmes ir pasliktinājušās. Un zināšanas ir tādas kādas bija, kad attālinātās mācības tika uzsāktas.
  • Šis mācību gads ļoti ātri paskrēja. Vispār nemanīju, kur tas palika. Diezgan neierasts laiks mums visiem. Man īsti nepatika šis gads, jo nācās visu laiku sēdēt mājās, nogurums, rutīna, nomāktība.  Manas sekmes ir uzlabojušās. Tas, protams, priecē. Manas zināšanas es uzskatu, ka nedaudz labākas par pagājušo mācību gadu, bet nekas diži daudz nav.
  • Kopumā šis mācību gads ir bijis veiksmīgs un radošs. Manas sekmes ir uzlabojušās līdz līmenim, ka es skatos uz tām un esmu lielā sajūsmā. Zināšanas ir uzlabojušās, esmu ieguvusi daudz ko jaunu, bet tomēr klātienē es iegūtu vēl vairāk.
  • Es šo mācību gadu kopumā vērtēju labi. Manas sekmes ir palikušas nedaudz labākas. Manas zināšanas ir noteikti papildinājušās.
  • Kopumā uzskatu, ka gads bijis pelēks bez ierastajiem notikumiem, taču vienalga šajā laikā tika piedzīvotas dažādas emocijas – gan pozitīvas, gan negatīvas. Manas sekmes kopumā ir tādas pašas vai nedaudz, nedaudz sliktākas, taču dažos priekšmetos bija labāk.
  • Kopumā vidēji, jo nav ne tik slikti, ne arī tik labi. Manas sekmes ir izmainījušās uz labo pusi, jo mājās sēžot ir iespēja vairāk mācīties. Taču zināšanas ne pārāk augstu, jo daudz, kas palika neskaidrs un dažreiz pat neizdarīts.
  • Tiešām dīvains mācību gads. Personīgi man bija brīži, kad patika šis mācību gads, bet bija arī brīži, kad nepatika. Sekmes šķiet tādas pašas varbūt kaut kur nedaudz labāk un citur varbūt nedaudz sliktāk. Zināšanas šķiet paplašinājušās.
  • Šis mācību gads ir bijis diezgan grūts. Manas sekmes ir nedaudz pasliktinājušās. Atzīstu, ka, manuprāt, arī manas zināšanas nav tādas, kādām tām būtu jābūt, jo, attālināti mācoties, tomēr ir grūtāk uzņemt informāciju.
  • Man šis mācību gads patika, jo ir tāda sajūta, ka tas pagāja daudz ātrāk nekā citi gadi. Manas sekmes daudzās mācībās ir uzlabojušās, bet dažās ir arī pasliktinājušās. Es esmu iemācījusies un apguvusi visu, kas šogad bija jāmācās.
  • Manas sekmes īsti nemanījās. Uzzināju daudz ko jauna, bet domāju ka klātienes procesā būtu uzzinājis vēl vairāk ko jauna.
  • Mācību gads bija normāls, bija savi plusi un mīnusi, bet pagāja ļoti ātri. Nu atzīmes man ir palikušas zemākas, zināšanas arī nedaudz pasliktinājušās.
  • Šis mācību gads bija visatšķirīgākais no citiem. Gada iesākums bija labs, bet kad uzzināju, ka būs attālinātās mācības, tad mazliet saskumu. Visu laiku cerēju, ka pavasarī varēsim tikties klātienē vismaz 2x nedēļā, bet manas cerības bija veltīgas. Manas sekmes ir labākas nekā klātienē. Taču tam nav īsti jēgas, jo mājās nav motivācijas un prieka mācīties. Skolā vismaz apgūsti saziņas prasmes ar klasesbiedriem, tas piedod prieka dzirksti. Es domāju, ka manas zināšanas un atmiņa ir pasliktinājušās, jo skolas laikā bija vairāk jāmācās no galvas.
  • Gads nebija pārāk slikts, jo dabūju vairāk atpūtas, bet ar to arī negribējās darīt darbus un izpildīju tikai pēdējās minūtēs. Dēļ tā arī vidējā atzīme samazinājusies uz pusi.
  • Šis mācību gads kopumā ir bijis sarežģīts.  Manas sekmes šajā gadā ir bijušas vidējas.  Manas zināšanas ir mainījušās uz slikto pusi, jo no mājām mācīties ir grūtāk..
  • Gads pagāja ļoti ātri, manas sekmes gan nav uzlabojušās, ir arī daudz stresa no uzdoto darbu apjoma, it īpaši maijā. Zināšanas ir uzlabojušās, varu pievērst vairāk uzmanības tam, kas nav skaidrs un to iemācīties.
  • Kopumā man šis mācību gads patika un nesagādāja lielas grūtības. Manas sekmes nav būtiski mainījušās. Es domāju, ka manas zināšanas ir uzlabojušās, jo esmu mācījusies un uzzinājusi daudz jaunu, taču domāju, ka tās varētu būt vēl labākas.
  • Šo mācību gadu vērtēju  labi. Mājsēde devusi dažādas alternatīvas iespējas izglītoties, kas, manuprāt, ir labi. Manas sekmes īpaši nav mainījušās, jo savlaicīgi iemācījos labi organizēt laiku un darbu. Zināšanās varbūt manāmi daži robi, bet viss ir labojams.
  • Vai es varu teikt, ka šis mācību gads ir bijis “pa tukšo “?
  • Es neteiktu, ka šis mācību gads ir bijis pa tukšo, bet tas nav bijis pilnvērtīgs.
  • Nē, tā nevar teikt, jo tomēr mēs un skolotāji cenšamies strādāt šādos apstākļos, turpinām darīt un nepadoties.
  • Noteikti ka nē.
  • Nē! Mācības tomēr notika un 11.klases liecība tomēr tiks iegūta. Kaut kādas jaunas zināšanas ir iegūtas. Šis gads viennozīmīgi bija grūtāks un nepatīkamāks, bet noteikti ne “pa tukšo”.
  • Es varētu tā teikt, jo mācību gads nenozīmē tikai pliku mācīšanos, bet gan kopīga pasākumi ar klasesbiedriem, ekskursijas, ballītes, dalīšanās ar savām emocijām.
  • Nē, nevaru tā apgalvot. Manuprāt, viss ir atkarīgs no katra paša. Ja ieguldi laiku un darbu, tad rezultāts nevar būt pa “tukšo”. Jau tas vien, ka šis gads tika pieveikts pa lielam tikai no mājām, ir daudz. Tas nav viegli ne skolotājiem, ne skolēniem.
  • Ja skatās uz lielajiem notikumiem, kas tika gaidīti, tad tā varētu teikt, bet tomēr bija arī kas vērtīgs.
  • Nē, tāpēc, ka šajā gadā man ir bijusi milzīga personīgā izaugsme, ko ieguvu no laika vienatnē.
  • Mācoties mājās bieži vien zūd motivācija. Labi, es izlasu tēmu, teoriju, uzdevumus utt. un uz konkrēto brīdi kaut ko atceros. Vai tas ir pietiekami un vai to atcerēšos arī nākamajā nedēļā – kas to lai zina? Bieži vien jau arī pats nemaz nedomā, kas varētu būt pareizi un kas nē, bet paļaujies uz citu atbildēm vai nez kādiem rakstiem interneta dziļumos. Es uzskatu, ka mācīšanās mājās nu jau sāk palikt diezgan bezjēdzīga, tā ‘pa tukšo’. Lielākā daļa noteikti nemaz nemācās, nekādas zināšanas netiek iegūtas. Jo ilgāk šis turpinās, jo vairāk negribas neko mācīties.
  • Nē, es jebkurā gadījumā uzzināju daudz ko jaunu.
  • It kā nē, ir arī apgūtas daudzas jaunas lietas, taču nezinu, cik labi tās ir apgūtas.
  • Man šķiet, ka nē. Manuprāt, visiem bija vajadzīgs laiks sev, saprast, cik patiesībā labi ir, ka ejam uz skolu un kontaktējamies ar citiem. Bet, ja būtu mācījušies klātienē, būtu iemācīts daudz vairāk.
  • Nē, nebūt ne, tas deva iespēju mācīties savādāk nekā ierasts. Manuprāt, tas ir labi. Kā jau teicu, izglītības kvalitāte varbūt nav tik laba kā klātienes stundās, bet ikvienam jāmācās pielāgoties.
  • Man nepatīk tas ,ka ir daudz zoom un tad ir stress, ka nepaspēs izdarīt visu, un tad zoom laikā nevar koncentrēties.
  • Es tā nevarētu teikt, jo, ja katrs vēlas kaut ko iemācīties un tiešām pilda uzdotos uzdevumus tad to var izdarīt un tēmas var apgūt. Kā jau iepriekš sacīju, man patika šis mācību gads. Es noteikti esmu daudz, ko iemācījusies, taču tajā pašā laikā šis gads likās daudz vieglāks un brīvāks kā citi līdz šim.
  • Manuprāt, ka nē, jo tomēr arī šī ir pieredze, kurā mēs apgūstam ko jaunu, ne tikai skolā, bet arī ārpus tās ir nozīmīgi un noteikti dzīvē noderēs.
  • Ne gluži, bija nedaudz tukšāks kā parasti, bet ne “pa tukšo”.
  • Nē, jo mācību viela jau ir apgūta, vienkārši tas uzņemtais informācijas daudzums nav tik liels kā vajadzētu.
  • Es tā nevaru teikt, jo es uzzināju daudz ko jauna.
  • Gads nebija pa visam “pa tukšo”, bet ir daudz grūtāk mācīties.
  • Manuprāt šis mācību gads ir bijis “pa tukšo”, jo no mājām mācīties ir sarežģītāk nekā skolā uz vietas!
  • “Pa tukšo” es gluži neteiktu, protams, būtu labāk,  ja būtu klātienē.
  • Kas man šajā attālinātajā mācību procesā patīk? Mani ieguvumi …
  • Man patīk, ka skolotāji ir jebkurā laikā sasniedzami.
  • Man patīk, ka var labāk un produktīvāk sakārtot savas dienas. Uzdoto var izpildīt ātrāk un tad dienu var pavadīt svaigā gaisā. Ir atvieglots mācību process, kurš motivē bērnus mācīties, jo, redzot kāpumus atzīmēs, mums ir liela motivācija kaut ko darīt.
  • Man patīk, ka nav tik agri jāceļas. Varu gulēt stundu ilgāk, dažkārt pat vairāk. Vai varbūt piecelties tajā pašā laikā kā kādreiz, bet padarīt kaut ko citu, ko pašai gribas.
  • Mans galvenais ieguvums nepārprotami ir pieredze un sevis iepazīšana. Šis noteikti ir laiks, kas atstās pēdas ne tikai vēsturē, bet arī mūsu katra dzīvēs, ar kuru mums nākotnē nāksies strādāt.
  • Tagad vismaz beidzot var pa īstam redzēt savas stiprās un vājās puses.
  • Patīk tas, ka daudziem darbiem ir garāki nodošanas termiņi, var mierīgāk strādāt.
  • Man patīk, ka es varu izvēlēties pati savu laiku mācībām un to, cik ilgi es mācīšos konkrēto priekšmetu. Mācībām, kuras nav manas mīļākās, šis ir ļoti labi. Tad es varu izvēlēties īsto brīdi tās apgūt sev nepieciešamajā laikā, neatkarīgi, vai tas ir vairāk vai mazāk par 40 minūtēm.
  • Pilnīgi nekas. Pagājušajā gadā vēl varēja ilgāk pagulēt, šajā gadā pat tas izpaliek. Kā jau teicu, jo ilgāk mācības mājās turpinās, jo vairāk motivācija un interese zūd, neko negribas mācīties.
  • Man patīk tas, ka režīms nav tik strikts kā skolas laikā. Var pats plānot savu laiku, pagulēt ilgāk, vairāk iziet svaigā gaisā, no rīta paskriet. Nav jātērē laiks, braucot uz skolu un no skolas uz mājām.
  • Brīvāks darba grafiks, iespēja pašam plānot laiku, iespēja izgulēties, brīvība no saspringtās skolas ikdienas.
  • Man patika tas, ka pati varēju organizēt un plānot savu laiku un darba slodzi, jo pati skatījos, cik daudz gribu darīt, cik ilgi un kad.  Es ieguvu brīvāku režīmu mācībām un arī vairāk brīvā laika.
  • Esmu kļuvis patstāvīgāks, esmu apguvis laika plānošanu, varu mācīties jebkur, kur ir interneta pieslēgums un vēlme to darīt. Nav jāsēž piesmakušā klasē, bieži nositot laiku, gaidot nākamo stundu. Kad gribu, varu iziet ārā paelpot svaigu gaisu un atpūsties no mācībām.
  • Man patīk, ka es pati varu organizēt darbus un pildīt savā tempā.
  • Man patīk tas, ka var sēdēt mājās. Ieskaites bieži vien ir vieglākas nekā būtu klātienē. Mani ieguvumi ir, ka šī bija laba iespēja iemācīties strādāt patstāvīgi, mācīties plānot savu laiku.
  • Man patīk, ka attālinātajā mācību procesā ir mazāk stresa, ir arī brīvākas dienas. Es varu labāk izgulēties.
  • Noteikti tas, kas man patīk, ir darbu darīšana savā laikā, bet tas arī man nepatīk, jo citiem ar laika sastādīšanu vai motivāciju nepaveicas. Ir vairāk laika ar sevi, lai gan esi iesprostots četrās sienās ar ģimeni, un viens otram krīt uz nerviem, nekad neesmu pavadījusi tik daudz laika ar brāli, allaž atnācām mājās 18:00 vai 19:00 un pat nebija iespēja parunāties, jo atkal bija jāmācās. Lai gan darbu ir daudz, kaut arī esam attālināti, šis ir laiks, lai daudz ko saprastu un novērtētu.
  • Man patīk, ka var vēlāk celties, ka nav jāpošas uz skolu (var arī vienkārši būt pa māju pidžamā vai treniņtērpā).
  • Kas man nepatika? Mani zaudējumi šogad …
  • Vienīgais mīnuss ir tas, ka nevar satikt skolotājus un klasesbiedrus, komunicēt ar tiem. Pietrūkst starpbrīžu.
  • Man nepatīk, ka citreiz ir daudz zoomi + vēl darbi. Pēc tam sāp acis.
  • Ka no aptuveni plkst. 8.30- 15.00 jāsēž pie datora un dažreiz nav pat laika iziet ārā vai pat paēst.
  • Eksaktās zinības neiet tik raiti kā gribētos. Bet tas tā vienkārši ir. Arī klātienē grūti.
  • Man nepatīk mācīties matemātiku attālināti. Tā ir sarežģīta mācība un man ir nepieciešams, lai skolotāja būtu blakus un pārbaudītu/palīdzētu un rādītu uz tāfeles. Mani zaudējumi ir skaista matemātikas atzīme un motivācija.
  • Man pietrūkst visu cilvēku, skolotāju, pasākumu, koncertu. Vēl arī negatīvs ir pavadītais laiks pie elektroierīcēm..
  • Man nepatīk, ka ir pazudusi jebkāda socializēšanās un ikdienas ritma  nevis rutīnas izjūta. Arī vidusskolas gadu pieredzei varēšu pateikties Zoom’am.
  • Ekskursijas ar klasi, Ziemassvētku balle, otro gadu iet secen „Kustība mūzikas ritmā”, jautri atgadījumi ar klasesbiedriem, kora mēģinājumi, Dziesmu Svētki.
  • Domāju, ka mācīšanās mājās vispār ir diezgan lieki iztērēts laiks. Es ļoti šaubos, ka mācoties mājās var iemācīties tikpat daudz, cik klātienē. Vismaz ne tādā pašā līmenī. Šobrīd es vairāk saprotu pašas pamata lietas, bet dziļāk īsti neko. Īpaši eksaktajos priekšmetos, kur labāk lietas var saprast darbojoties tieši praktiski. Mājās jau ķīmijā praktiski īsti neko neizdarīsi, tāpēc daudzus procesus arī neizpratīsi.
  • Man šķiet,  es zaudēju iespēju iepazīt klasesbiedrus, jo mācījos šeit tikai 1. gadu.
  • Vislielākais zaudējums ir acu veselība. Ilgstoša sēdēšana pie datora ekrāna dara savu. Zaudējums ir arī nevarēšana piedalīties skolas pulciņos.
  • Man nepatika tas, ka daži no skolotājiem lika pārāk sarežģītus, daudz apjomīgus un sarežģītus darbus, kas ir jāizpilda mazā laika posmā. Mani zaudējumi šogad ir tādi, ka man ar katru dienu ir mazāka motivācija un gribas spēks kaut ko pildīt, kā arī mana acu redze ir pasliktinājusies.
  • Tas kad skolotāji bieži vien ieliek stundas uzdevumus pārāk vēlu, un tas, ka zoomi ir konkrētos laikos, piemēram dažreiz pabeidzu darbus ātrāk un tagad ir jāgaida zooms.
  • Pašai man bija grūtāk piespiest sevi strādāt. Bija dažkārt problēmas ar sportu, jo īsti nebija vietas, kur pildīt uzdevumus. Kā zaudējumu var skaitīt to, ka es zinu mazāk nekā varētu zināt.
  • Nepatīk tas, ka brīžiem bija neskaidrības uzdevumos un gribējās tos labāk pildīt dzīvē, kur viegli ar skolotāju to var izrunāt. Kā arī neiepriecina tas , ka devītā klase netika sajusta vai izbaudīta kā devītā klase, jo nebūs īsti izlaidums, pēdējais zvans, nebija eksāmeni un arī tas , ka citi klasesbiedri vairs netiks satikti. Es  mainīšu skolu un nebija iespēja izbaudīt šo skolas ikdienas dzīvi kopā ar klasesbiedriem.
  • Mani zaudējumi šogad … komunikācija ar apkārtējiem cilvēkiem, pasākumi, dzīvesprieks, smaids.
  • Man nepatīk, ka ir grūtāk uzņemt informāciju, saprast konkrēto mācību vielu. Ja rodas kādi jautājumi, uz tiem nav iespējams tik ātri saņemt atbildes, kā tas būtu klātienē.
  • Grūtāk koncentrēties uz mācībām, jo tieši blakus ir viss, ko vajag, lai atpūstos/izklaidētos/ un lietas, kuras liek mazāk gribēt mācīties.
  • Man nepatīk, ka šajā mācību procesā ir ļoti grūti sevi piespiest darīt uzdoto, ir slikta pašsajūta un nav motivācijas nekam.
  • Vai šajā laikā man ir parādījušās kādas jaunas nodarbes, hobiji un aizraušanās?
  • Šajā laikā es esmu sācis uzlabot savu veselības pašsajūtu.
  • Mans hobijs ir joprojām dejošana, pat šajā grūtajā laika perioda es mājās dejoju cik vien vēlos.
  • Es nekad no rītiem neskrēju, man nepatika skriet. Tagad tā ir neatņemama rīta rutīnas sastāvdaļa.
  • Jā, beidzot varu atļauties vairāk fotografēt, rakstīt un doties pastaigās svaigā gaisā.
  • Jā, es esmu vairāk pieķērusies grāmatu lasīšanai un gleznošanai.
  • Jā. Esmu daudz vairāk sācis nodarboties ar dziedāšanu, garo distanču skriešanu un grāmatu lasīšanu.
  • Man vienmēr ir paticis gatavot, bet šajā laikā es oficiāli esmu kļuvusi par ģimenes pavāru. Esmu arī nopietnāk pievērsusies psiholoģijai, mācoties arī no saviem materiāliem.
  • Jā! Interesējos vairāk par ādas kopšanu, sastāvdaļām, kā tās strādā, ko nevajadzētu salikt kopā u.c. Vēlējos vairāk nodarboties ar mākslu, bet tam nav sanācis laika, lai gan  esmu daudz ko jaunu izmēģinājusi.
  • Nekas konkrēts īsti nav, bet esmu vairāk zīmējusi vai darījusi radošas lietas, jo tām bija laiks, kā arī esmu vairāk klausījusies un iepazinusi mūziku, jo to paralēli klausos, kad mācos. Ziemā bija vairāk laika ziemas priekiem.
  • Esmu vairāk sācis lasīt, ko kādreiz uzskatīju par garlaicīgu un nogurdinošu nodarbi. Vairāk dodos pastaigās, lai atietu no darba pie datora. Esmu uzsācis vairākus radošos projektus.
  • Vairāk esmu sācis nodarboties ar basketbolu.
  • Nē, man nav parādījies kāds jauns hobijs.
  • Šajā laikā vairāk nekā iepriekš, esmu pievērsusies zīmēšanai un vingrošanai.
  • Nav nekā jauna, bet šķiet esmu mājās sācis vairāk sportot.
  • Jauni hobiji īsti nav, taču esmu sākusi veltīt vairāk laika saviem jau agrākajiem hobijiem- ģitāras un ukuleles spēlēšanai, aktivitātēm svaigā gaisā un dejošanai.
  • Jā, šajā laikā es esmu sākusi skriet un trenēties katru vai katru otro dienu.
  • Šajā laikā vairāk sāka patikt zīmēt.
  • Vairāk sāku spēlēt florbolu un iemācījos jaunu programmēšanas valodu.
  • Mani hobiji attālinātajā mācīšanās laikā ir sportot.
  • Jā, skriešana un datorspēles.
  • Es esmu sācis rakstīt kodu C# aplikācijā Unity un pašlaik taisu savu spēli.
  • Vai arī nākamo gadu es vēlētos mācīties tāpat  kā tagad?
  • Protams, ka nē, jo nesatiek draugus  un nav tiešais kontakts ar skolotāju.
  • Iespējams, ka  vēlētos kādu laiciņu, bet noteikti ne visu gadu, jo attālinātajā mācībā ir daudz vairāk brīvā laika, kuru var lietderīgi izmantot.
  • Ja vajadzēs,  es neiebildīšu, jo man nav pretenzijas.
  • Nē.
  • Pat nezinu, jo attālināti mācoties ir vairāk laika citām lietām un nodarbēm, taču reizēm gribas arī izjust kādreizējo skolas burzmu un satikt cilvēkus.
  • Nevaru izlemt, jo šim mācību gadam bija gan plusi, gan mīnusi.
  • Nākamo gadu es vairāk vēlētos mācīties klātienē.
  • Savā ziņā jā, bet gribās arī labākas atzīmes un iet uz skolu ar citiem.
  • Nākamo gadu es vēlētos mācīties klātienē!
  • Es nezinu, grūti atbildēt.
  • Nezinu. Domāju, ka vismaz pirmo semestri man gribētos mācīties klātienē vai daļēji klātienē, tomēr skola nedaudz pietrūkst.
  • Varbūt labāk nē. Varētu varbūt sagatavot dažas stundas nedēļā attālināti, bet ne visu gadu. Man patiesībā ļoti patiktu, ja būtu gan tiešajā, gan attālināti, bet tas būs jāvērtē pēc pandēmijas stāvokļa.
  • Nezinu, nevaru pateikt. No vienas puses, jā , gribētu, jo man patika brīvais laiks un pašas plānota diena, taču  no otras puses  – nē, jo apzinos, ka es negūstu tik daudz kā kādreiz, vai vismaz nepietiekami, jo zinu, ka klātienē  tomēr varu iemācīties nedaudz vairāk.
  • Noteikti, nē. Kaut arī ejot uz skolu ir daudz mājas darbu, vēli mācīšanās vakari un nogurums, taču vismaz var satikties ar draugiem, labāk apgūt mācību vielu, notiek ekskursijas, koncerti, teātra izrādes, sporta nodarbības un daudz kas cits…
  • Dažiem priekšmetiem skolā tomēr vajadzētu klātienes stundas, bet citus var mācīties attālināti. Vēlētos daļu no brīvības, ko sniedz mājmācība, bet arī dažreiz klātienes stundas. Nevarētu teikt, ka pilnībā vēlētos mācīties tāpat kā tagad.
  • Nē. Es neteiktu, ka man agrāk jebkad ir paticis mācīties, tomēr pašlaik nākas vairāk domāt arī par nākotni. Šādi turpinoties, es nezinu, kas varētu notikt nākotnē un vai tā ir diez cik spīdoša.
  • Noteikti nē, ceru tikai un vienīgi uz klātieni, jo būs pēdējais gads vidusskolā, kurš noteikti ir jāizbauda.
  • Jā, es vēlētos. Man labāk patīk mācīties attālināti.
  • 50/50. Dažus priekšmetus  jā, citus nē. Matemātiku, latviešu valodu un angļu valodu noteikti vēlētos klātienē, tur eksāmeni.
  • Nē, jo tā būs 12.klase, kura ir ļoti svarīga mūsu nākotnei. Ideālākais būtu daļēji mācīties skolā, daļēji mājās. Piemēram, 2-3 skolā, pārējo mājās vai ik pa nedēļu mainās.
  • Domāju būtu labāk, ja viena diena nedēļā tomēr būtu klātienē, bet viss pārējais nemainītos.
  • Absolūti NĒ! Mani māc bažas, ka šādi mācoties, nākamgad es matemātikas eksāmenu nenokārtošu.

Atbildes apkopoja skolotāja Loana Šulca

Categories: Citāti | Komentēt

Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas projekta “Kā tu izstāstītu saviem vienaudžiem, kas ir parlamentārā demokrātija?” izveide

Aprīļa mēnesis mums, 12.a klases skolniecēm Laurai Elīnai Šulcai, Anetei Andersonei, Helēnai Zaķei un Ievai Bērzmārtiņai, bija ļoti saspringts. Paralēli pēdējām ieskaitēm mēs veidojām projektu “Kā tu izstāstītu saviem vienaudžiem, kas ir parlamentārā demokrātija?” Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas ietvaros.

Par projektu uzzinājām marta beigās no skolotājas Intas Supes. Uzrunājot pulciņu Līdzdalība,  atsaucāmies mēs četras. Sākumā bija skaidrs tikai izpildes termiņš- 30. aprīlis, tādēļ Vēstnieku skolas vadītājas rīkoja Zoom sapulci, kurā par projektu pastāstīja sīkāk. No prezentācijas noskaidrojām, ka projekts jāveido kā paliekošs un informatīvs materiāls mūsu skolai un, iespējams, izmantojams arī citur. Projekts sastāvēja no teorētiskās daļas un praktiskās, kuru veidoja video, aptauju un interviju analīzes, infografikas, plakāti, partiju programmu analīzes un Kahoot spēles.

Darbu regulāri sadalījām. Teorētiskajā daļā parlamentāro demokrātiju un tās izpausmes Latvijā izvēlējāmies pasniegt, aprakstot valsts varas iestāžu darbību. To papildināja Ralfa Bauera, 12.c klases skolnieka, izveidotā inforgrafika, kas ir  vizuāls Šarla Luija de Monteskjē varas dalīšanas principa modelis. Demokrātiju Latvijā veido Saeima, Ministru kabinets, Tiesu vara, Satversmes tiesa, Valsts prezidents, Tiesībsargs un pašvaldības.

Pētījuma daļa bija vislaikietilpīgākā, jo mazāk kā pusmēneša laikā mums bija jāpaspēj veikt un analizēt aptauju, intervēt Tukuma novada domes deputātus vai kandidātus, izveidot interaktīvu spēli, izstrādāt divus plakātus, izveidot video.

Interaktīvo Kahoot spēli veidoja Laura Elīna Šulca. Ideja radās Zoom sapulces laikā, kad politoloģe Žanete Ozoliņa akcentēja praktiskajā daļā minētajos variantos izvēles punktu, kas parādītu autoru radošumu. Kahoot spēle Parlamentārā demokrātija veidota ar mērķi interaktīvā veidā palīdzēt skolēniem saprast Latvijas Valsts demokrātisko varas sistēmu un pārvaldi. 36 jautājumos aprakstīti parlamentārās demokrātijas pamatprincipi, to izpausme Latvijā, Latvijas varas institūcijas un likumi. Iesakām spēli 9.- 12. klases skolēniem un, protams, arī vecākiem interesentiem. Links uz spēli: https://create.kahoot.it/details/b6336734-b11a-48cc-85fc-7adc492bd96e

Intervijas ar Tukuma novada domes deputātiem un kandidātiem veica Anete Andersone, Laura Elīna Šulca un Helēna Zaķe. Mūsu intervējamie bija Tukuma novada Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK kandidāts Mārtiņš Tīss,  Jaunās Vienotības partiju apvienības kandidāts un deputāts Mārtiņš Limanskis, Tukuma novada domes un partijas Tukuma pilsētai un novadam deputāte Ludmila Reimate,  partijas Tukuma pilsētai un novadam deputāte Linda Zemīte,  Tukuma novada domes deputāte un Latvijas Reģionu apvienības saraksta kandidāte Agnese Ritene. Atbildot uz mūsu jautājumiem par jauniešu līdzdalību partijās, iemesliem kandidēt un darboties politikā, demokrātiju pašvaldības darbā, secinājumi ir pozitīvi un politiķi vēlas iesaistīt jauniešus pašvaldības un savas partijas darbībā. Šīs intervijas mums pašām sniedza iespēju iepazīties ar partiju kandidātiem, mērķiem un varbūt pašām izlemt, par ko balsosim savās pirmajās vēlēšanās.

Savukārt partiju programmu analīze liecināja, ka programmās partiju sludinātās idejas nesakrita ar intervijā pausto attieksmi pret jauniešiem. Projekta ietvaros Helēna Zaķe izpētīja visas deviņu partiju programmas un kandidātu sarakstus 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām. Mērķis bija uzzināt, vai un cik partijas kā vienu no savām prioritātēm izvirza ar jauniešiem saistītu problemātiku. Secinājām, ka no deviņām partijām tikai divas jauniešus īpaši izceļ kā atsevišķu sociālu grupu. Taču visu partiju programmās ir iekļautas jauniešiem saistošas tēmas (interešu izglītības pieejamība visā novadā, kvalitatīva izglītība, atbalsts jaunrades veicināšanai u.c.), tāpēc var secināt, ka visas partijas savos plānos iekļauj jauniešu intereses. 

Līdz šim bijām ļoti aizņemtas ar intervijām, tādēļ informatīva video veidošanai aicinājām Tukuma Raiņa ģimnāzijas absolventu, bijušo Jauniešu Saeimas deputātu Matīsu Ķieci. Video mērķis bija sniegt iespēju jauniešiem uzklausīt vienaudžu viedokli par demokrātijas lomu mūsu dzīvē, lai viņi novērtētu demokrātiju un izmantotu tās dotās  iespējas. Saite uz video:  https://youtu.be/UvJiSWXIBPU

Visapjomīgākā bija Ievas Bērzmārtiņas veiktā aptauja ar mērķi noskaidrot dažādu vecumu un Latvijas novadu iedzīvotāju attieksmi pret parlamentārās demokrātijas vērtību- vēlēšanām. Aptaujā piedalījās 76 respondenti: no Tukuma novada 61, no Rīgas 6, no Zemgales novada 2, no  Kurzemes novada 2, no Latgales novada 3. Aptaujā piedalījās 44 respondenti vecuma grupā no 18 – 26 gadiem un 32 respondenti vecumā no 26 gadiem un vairāk. Kopumā no intervijām un aptauju rezultātiem secinājām, ka sabiedrība vēlēšanas atzīst par svarīgu demokrātijas sastāvdaļu, bet pastāv pretruna starp uzskatiem par vēlēšanu vērtību un reālu piedalīšanos tajās.

 Pēdējais solis bija izveidot plakātus, kas viegli uztveramā veidā palīdzētu izglītot un informēt skolēnus par demokrātijas vērtībām. Plakātu par vēlēšanām veidoja Laura Elīna Šulca un Anete Andersone, bet plakātu par dalību politiskajās partijās- Ieva Bērzmārtiņa un Helēna Zaķe. Lai kompozīcija būtu krāšņāka, izmantojām internetā atrastus, neitrālus png failus un aptaujas diagrammas.

Vēlamies pateikties skolēniem, kas iesaistījās projekta tapšanā un palīdzēja mums, bet vislielāko paldies teiksim politikas pulciņa Līdzdalība vadītājai Intai Supei, kura mūs visu mēnesi disciplinēja un motivēja darīt pēc iespējas vairāk katru dienu. Kopumā šis projekts mūs pašas izglītoja, kā arī iemācīja ātri, kvalitatīvi apkopot informāciju, strādāt kopā, cienot  otras idejas un ieteikumus. Nedaudz žēl, ka jau 25. maijā notiks Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas izlaidums, kas iezīmēs beigas dalībai šīs skolas pasākumos un iespējām tikties ar Latvijā pazīstamām personībām. Kā absolventēm mums skolotāja Inta un Līdzdalības pasākumi paliks atmiņā, jo šī dalība ir dāvājusi plašas zināšanas un iespēju saprast, orientēties un nebaidīties izteikties politikā. Šis projekts atspoguļo mūsu centību, tādēļ to kā izglītojošu materiālu dāvinām jums, Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēni!

Rakstu veidoja: 12.a klases skolniece Laura Elīna Šulca

Categories: Citāti | Komentēt

Piederības izjūta savai skolai manā sirdī un darbos

Šoreiz piedāvājam interviju ar mūsu skolas 2002. gada absolventu Ediju Pogu, kurš jau vairākus gadus, atsaucoties K. Ulmaņa atjaunotajam Draudzīgajam aicinājumam, Tukuma Raiņa ģimnāzijai dāvinājis vairāk nekā 100 grāmatu. Dāvinājumos iesaistījies ne tikai viņš pats, bet visa Pogu ģimene – arī tētis Ainārs Poga  un māsa Andra Zāģere.


Edijs Poga advokāta tērpā. Foto no personīgā arhīva.

Pastāstiet par sevi, kāda ir Jūsu ikdiena un dzīves vērtības!

Esmu daudzbērnu ģimenes galva, savukārt profesionālā plāksnē esmu zvērināts advokāts, kas specializējies dažādās Latvijas, Eiropas Savienības un starptautisko biznesa tiesību jomās (sevišķi konkurences tiesībās), kā arī komercdarījumos un komercstrīdu risināšanā. Līdz ar to mana ikdiena ir saistīta ar biznesa advokāta darbu, kas ir samērā smags un prasa vērā ņemamu intelektuālu piepūli, kā arī aizņem ļoti daudz mana laika. Darbojos arī biedrībā „Latvijas tiesību institūts”, kas ir bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir sniegt savu ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas tālākā attīstībā. Mans tēvs  un māsa, kas arī ir Tukuma Raiņa ģimnāzijas atbalstītāju lokā, darbojas reklāmas jomā.

Kā veidojusies piederības izjūta mūsu skolai?

Ikvienu cilvēku veido vide, kurā tas atrodas, un citi cilvēki, kuri ir tam apkārt, sevišķi agrīnā un pusaudžu vecumā. Šajā ziņā skolai un skolotājiem, paralēli ģimenei, ir milzīga loma katra jaunā cilvēka izaugsmē. Raiņa ģimnāzija ir mana pirmā un vienīgā skola, kur mācījos no otrās līdz pat divpadsmitajai klasei. Neapšaubāmi tā ir atstājusi lielu iespaidu uz mani un veidojusi mani. Deviņdesmitajos gados un šī gadsimta pašā sākumā tā bija iedvesmojoša, bet vienlaicīgi samērā stingra un disciplinēta vide, kurā ik dienu mācījāmies. Bija daudzi iedvesmojoši pedagogi, sevišķi man šajā sakarā jāpiemin manas klases ilggadējs audzinātājs Edvīns Bandenieks, kurš nu jau diemžēl devies viņsaulē. Viņš bija skolotājs ar lielo burtu visā savā būtībā, stingrs, bet taisnīgs, uz lielām idejām iedvesmojošs, vienlaicīgi par praktisko realitāti atgādinošs. Līdz ar to Raiņa skola manā izaugsmē ir spēlējusi milzīgu lomu, tādēļ tās nozīmi man ir grūti pārvērtēt. Kad es uzsāku studijas universitātē, es nevarēju nepamanīt, ka Raiņa skola ir paveikusi patiešām labu darbu manis audzināšanā, jo man šķiet, ka daudzās jomās biju daudz labāk sagatavots un motivēts nekā daudzi mani vienaudži, tostarp no dažādām Latvijas galvaspilsētas skolām un citu valstu skolām nākušie. Raiņa skolā savulaik ir mācījusies arī mana māsa un tēvs.


 Latvijas tiesību institūta organizētās Londonas Karaliskās koledžas prof. Takis Tridimas (pa labi) vieslekcijas laikā 2019. gadā. Fotogrāfija no  žurnāla  “Jurista Vārds”.

Ko Jums nozīmē ieguldījums mūsu skolas attīstībā? 

Es un mana ģimene daudzu gadu garumā katra janvāra beigās dāvinām skolas bibliotēkai grāmatas, sekojot Kārļa Ulmaņa 1935. gadā iedibinātajam Draudzīgajam aicinājumam. Domāju, ka skolas bibliotēkā nu sanāk neliels plaukts ar mūsu dāvinātajām grāmatām. Dāvinām gan jaunas, gan arī senas grāmatas, es vairāk koncentrējos uz vēstures un politikas tēmām. Manuprāt, šī ir lieliska tradīcija, kas saglabājusies cauri okupāciju gadiem, sevišķi tā bija populāra trimdas latviešu starpā, tomēr mūsdienās, šķiet, pašā Latvijā tā ir nedaudz piemirsta, vairs nav tik populāra. Varētu vēlēties, lai arī pašas skolas to vairāk popularizētu un veidotu dialogu ar absolventiem, piemēram, darot absolventiem pieejamus konkrētus iztrūkstošo grāmatu un citu svarīgu lietu sarakstus. Esmu pārliecināts, ka liela daļa, kam tādas iespējas ir, labprāt atsauksies un palīdzēs savai skolai ar dāvinājumiem. Var dažādi vērtēt K. Ulmaņa personību un viņa ietekmi uz mūsu valsti un tās dzīves ceļu, tomēr katram ir skaidrs, ka Draudzīgā aicinājuma ideja ir pareiza un tā būs vienmēr aktuāla. Savā ziņā arī mēs mēģinām popularizēt šo iniciatīvu, katrā dāvinātajā grāmatā ielīmējot sevišķu uzlīmi pēc Draudzīgā aicinājuma trīsdesmito gadu oriģinālā parauga, lai katrs skolēns, kas dāvināto grāmatu lasa, pamana šo uzlīmi un nākotnē, pēc skolas pabeigšanas, varbūt atceras par savu skolu un atbalsta to.

Ļoti iespējams, ka nākotnē radīsies arī citas skolas atbalsta idejas un iespējas. Pašlaik nekas konkrēts nav padomā. Kā jau minēju, es aicinātu skolu būt skaļākai un aktīvākai savu vajadzību publiskošanā, sevišķi ar atbalsta aicinājumiem absolventiem.

Kas Jums ļoti patīk ģimnāzijas darbā?


Atpūtā….    Fotogrāfija no personīgā arhīva

Ar ģimnāzijas ikdienas darbu neesmu tik ļoti pazīstams, lai varētu sniegt kādus noderīgus ieteikumus. Vēroju no malas kā absolvents. Mani priecē tas, ka skola ieņem augstas vietas ikgadējos skolu reitingos, kas attiecīgi nozīmē arī, piemēram, labus panākumus olimpiādēs un citos konkursos. Cik saprotu, skola varēs iegūt valsts ģimnāzijas statusu, par ko esmu ļoti gandarīts un priecīgs, jo tas savā ziņā ir skaidrs kvalitatīvas izglītības apliecinājums, kas, cerams, dos stingru impulsu skolas tālākā attīstībā, tostarp atļaujot piesaistīt spējīgākos Tukuma un tā apkārtnes skolēnus. Savukārt Tukumam un jaunajiem tukumniekiem tas radīs daudz papildu iespēju.  

Kāds būtu Jūsu novēlējums Tukuma Raiņa ģimnāzijai?

Vēlos novēlēt Raiņa ģimnāzijai jaudīgus un iedvesmojošus pedagogus, kā arī mērķtiecīgus un centīgus ģimnāzistus un aicinu visus paturēt prātā, ka, piemēram, Oksfordas universitāte, Londonas Karaliskā koledža un citas prestižas pasaules līmeņa universitātes ir tikai viena vai divu soļu attālumā. To ar savu piemēru ir apliecinājis neviens vien Raiņa skolas absolvents. Novēlu Raiņa ģimnāzijai arī turpmāk sekmīgi kalpot par tiltu uz kvalitatīvu augstāko izglītību gan Latvijā, gan ārpus tās un līdz ar to par tiltu uz vadošajiem amatiem un sasniegumiem dažādās jomās!  

Un, protams, novēlu skolai arī daudz atbalstītāju, sevišķi absolventu vidū, jo kurš gan cits palīdzēs mūsu skolai, ja ne mēs paši.

Interviju veidoja Anete Andersone, 12. a

Categories: Citāti | Komentēt

Aizraujošā un iedvesmojošā koncertlekcija “Sprādziens mūzikā”

08.05.2021. Tukuma Raiņa ģimnāzijas 7.-12. klašu skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros izbaudīja koncertprogrammu “Sprādziens mūzikā”, kuras mērķis bija iepazīt, kā populārā mūzika attīstījusies no 1920. līdz 2020. gadam: džeza, blūza ēra, svinga laiks, revolucionārie rock’n’roll gadi, hipiju plūsma, disko spožums, astoņdesmitie, 90. gadu popkultūra un mūsdienas; izzināt, kā mūzika iet roku rokā ar 20. gadsimta vēstures lielākajiem notikumiem un atspoguļo savu laikmetu, kā Latvijā izpaudās katrs no šiem žanriem, lai varētu gūt iespaidu par spilgtākajiem mūzikas šedevriem.

Attālināti šogad skatījāmies ne tikai filmas, teātra izrādes, bet arī koncertprogrammu. Koncertlekciju vadīja multiinstrumentāliste Arta Abaroniņa un dziedātājs Mikus Abaroniņš, par kuriem skolēni izteicās ļoti atzinīgi. 88% skolēnu koncertlekciju novērtējuši ar 8-10 ballēm.

Programma bija gan izzinoša, gan izklaidējoša. Koncertlekcijā iekļauts vēstījums par populārās mūzikas attīstību pasaulē un Latvijā, tajā skanēja arī populārākās dziesmas no Elvisa Preslija, The Queen, Maikla Džeksona, The Beatles, AC/DC, ABBA, Frenka Sinatras, The Rolling Stones u. c. repertuāra. Bija iespēja dziedāt un dejot līdzi!

Skolēni mūzikas stundās strādāja ar sagatavotajām darba lapām par koncertlekcijas saturu, latviešu valodā analizēja vēstījuma saturu un izmantotos valodas līdzekļus, piemēram, “sprādziens mūzikā”, “popularitātes virsotne”, “glamūrīgā mūzika”, “rokenrola karalis”, “jaunas vēsmas mūzikā” u. tml.

Tradicionāli skolēniem pēc pasākuma jāsniedz atgriezeniskā saite, lai izzinātu viņu atsauksmes. Atbildot uz jautājumu, par ko paslavētu radošo grupu, īpaši koncertlekcijas vadītājus, skolēni bija dāsni, rakstot, ka paslavētu par radošumu, centību, savienojot lekciju ar koncertu, par interesanto, raito un izteiksmīgo, enerģisko un viegli uztveramo stāstījumu un dažādu mūzikas žanru raksturojumu, lielisko mūziku (brīnišķīgajiem skaņdarbiem, to izvēli), par skaisto dziedājumu, par video labo kvalitāti un skaņu. Turpinājumā piedāvāju ieskatu skolēnu atbildēs.

  • Mākslinieki ļoti labi mācēja iejusties mūzikā, visi arī bija ļoti smaidīgi.
  • Koncertlekcijas vadītāji runāja skaidri, ieinteresēja, spēja noturēt manu uzmanību.
  • Māksliniekiem un koncertlekcijas vadītājiem Artai un Mikum lieliski padevās ieinteresēt un izmantot skaistu literāru valodu, protams, burvīgi izpildīt priekšnesumus.
  • Fascinēja tas, ka Arta Abaroniņa spēlēja vairākus instrumentus.
  • Vēlos paslavēt par īsu un kodolīgu mūzikas vēstures izklāstu ar piemēriem.
  • Ļoti interesants stāstījums par mūziku. Nebija garlaicīgi klausīties.
  • Paslavētu par viņu lielisko talantu radīt mūziku, par pozitīvo gaisotni.
  • Man patika izpildījums un tas, ka tika iekļautas populāras dziesmas, kurām patiešām varēja dziedāt līdzi.
  • Paslavētu par iekļauto dziesmu “Dynamite”.
  • No visām koncertlekcijām šī bija vislabākā. Ļoti labi izvēlētas populāras un jau zināmas dziesmas, pie kurām varēja dziedāt līdzi. Tiešām pacēla garīgo.
  • Paldies par lielo apņēmību rīkot koncertlekciju attālināti.
  • Abiem vadītājiem ir ļoti skaidra balss un saprotama runa. Un, protams, mākslinieki ir ļoti talantīgi, solista balss – spēcīga, jo varēja labi nodziedāt dažādu žanru mūziku.
  • Piesaistīja un spēja noturēt uzmanību, interesi ar žestu palīdzību. Ļoti skaista balss Mikum.
  • Es viņus paslavētu par ļoti radošu pieeju šim darbam.
  • Es slavēju viņus par harismu un muzikālo talantu.
  • Ļoti azartisks stāstījums, ļoti labs balanss starp mūziku un informatīvo materiālu.
  • Šī koncertlekcija bija ļoti uzmundrinoša, tā mani tiešām ieinteresēja, klausoties elektroniski. Varēju vairāk uzzināt par mūzikas vēsturi, un paši izpildījumi arī bija ļoti patīkami.
  • Paslavētu par to, ka šī koncertlekcija bija ļoti piesaistoša man kā cilvēkam, kuru īsti mūzikas vēsture neienteresē.

Katrs skolēns atsauksmē norādīja, kurš izpildītājs/grupa un dziesma patika vislabāk. Slavas virsotnē iekļuva The Queen “Don’t Stop Me Now”, ABBA  “Mamma Mia”, BTS “Dynamite” u. c.

Skolēnu izvēlēto vārdu, ar ko asociējas šī koncertlekcija, iespējams aplūkot vārdu mākonī, taču populārākie vārdi bija šādi: aizraujoša, jautra, izcila, skaista, baudāma, lieliska, pozitīva.

            Kādi ir skolēnu secinājumi pēc koncertprogrammas izbaudīšanas? Lūk, dažas atziņas!

  • Mūzikas jomā pastāv plaša žanru daudzveidība, kas apbur ikvienu tās klausītāju.
  • Es no šīs koncertlekcijas ieguvu saprašanu par to, kā mūzika attīstījās laika gaitā un kādas bija katras desmitgades populārākās mūzikas grupas un dziesmas. Es ieguvu prieku un laimi, jo man pašam ļoti patīk muzicēt grupā, un es tik ļoti iedziļinājos, ka likās, ka es pats tur spēlēju.
  • Manuprāt, ideāla dziesmu izvēle, pārsvarā priecīgas dziesmas, kuras šajā laikā ļoti nepieciešams klausīties.
  • Lai arī vēstures posms ir bijis smags un tumšs, mūzika centās padarīt šos laika posmus spilgtus un patīkamākus.
  • Mūzika ir ļoti strauji attīstījusies un turpina attīstīties.
  • Uzzināju, kādas mūzikas bija katrā desmitgadē 20. gs. un 21. gs., iepazinos vairāk ar tā laika māksliniekiem un to dziesmām, tā paplašinot savu redzesloku. Kā arī interesanti, ka tika skaidroti notikumi, kādus pasaulē skāra konkrētajā laika posmā, piemēram, 2. pasaules karš un ASV depresija, tad tik un tā mūzika turpināja attīstīties, par ko es esmu priecīga, jo tā ir atstājusi daudz skaistu darbu mūsdienām, un tās ir kā atmiņas.
  • Mūzika ir daļa no cilvēkiem un to hobijiem, priekiem u. c.
  • Mūzika ir svarīga mūsu dzīves daļa, un bez tās cilvēki ne tagad, ne senāk nevar un nevarēs iztikt.
  • Secinu, ka, lai arī mūzika, gadiem ejot, mainās, leģendāru grupu/ dziedātāju dziesmas vienmēr ir bijušas un būs populāras, kā arī tās nekad “nenovecos”.
  • Es varu secināt kā gadsimta laikā ir mainījusies mūzika, bet vienmēr zem katras dziesmas ir kāds vēstījums klausītājiem.
  • Mūzikai ir senas saknes, un mūsdienās tā ir tik attīstīta, jo gājusi cauri laikam kopā ar cilvēku.
  • Ātri izejot cauri mūzikas vēsturei, pamanīju, kā pamazām mūzika attīstās un sapratu, ka 2000. gadu sākumā žanri visvairāk sazarojās.
  • Īsti mākslas darbi nenoveco. Daudzas dziesmas nav zaudējušas savu popularitāti desmitgadēm ilgi, un, manuprāt, tās skanēs pa radio vēl paaudzēm ilgi.
  • Nonācu pie secinājuma, ka es tiešām esmu melomāns.
  • Uzzināju, ka dziesmas, kuras dažreiz ikdienā klausāmies, ir no 20.gs. nākušas un ir vēl populāras mūsdienās.
  • Secinu to, ka mūzika attīstās nepārtraukti, ir liela daļa no mūsu dzīves. Mūzika, manuprāt, bija vislabākā māksla, kāda tika radīta.
  • Es no šīs koncertlekcijas ieguvu interesi par vairākiem mūzikas žanriem, piemēram, džezu.
  • Katrs laikmets ir īpašs savā ziņā. Noklausoties šo koncertlekciju, sapratu, cik mūzika ir bagāta un atšķirīga.
  • Uzzināju jaunu informāciju un atcerējos dziesmas, kuras sen nebiju dzirdējusi.
  • Uzzināju dažus faktus par mūziku, dzirdēju skaistas dziesmas.
  • Iemīlēju mūziku vēl vairāk.
  • Pat šādā laikā varam pavadīt laiku, klausoties jauku mūziku.
  • Katrs var atrast sev piesaistošu mūzikas žanru.
  • Vienmēr ir izeja tam, lai parādītu savu talantu citiem.
  • Mūzikas attīstība neapstāsies. Pateicoties ierakstiem, ko varam klausīties un baudīt no jebkuras vietas jebkurā laikā, mūzikai vienmēr būs iespēja augt un uzlabot cilvēku dzīves.
  • Pēc šīs koncertlekcijas es sapratu, ka lietas, kuras nav saistošas, var būt aizraujošas. Viss ir atkarīgs no tā, kā to pasniedz.
  • Laba mūzika dzīvo mūžīgi.

Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēni un pedagogi pateicas SIA “Dzīvā skaņa” par brīnišķīgo iespēju veldzēties mūzikas pasaulē! Paldies Artai Abaroniņai un Mikum Abaroniņam par azartisko vēstījumu un visai radošajai komandai par izcilo sniegumu, jo dāvājāt pozitīvisma devu ziedošajā maijā, lai veiksmīgi noslēgtu mācību gadu!

Attēls: ieraksta ekrānšāviņš

Iveta Āboliņa, projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

WordPress.com blogs.