Jauna tradīcija mūsu skolā

Nesen mūsu skolā radās  jauna tradīcija –  basketbola un futbola spēles starp absolventiem un skolotājiem. Skolotājiem palīgā steidzās arī  tagadējie skolotāji. Lai uzzinātu kaut ko vairāk par jauno tradīciju, uz sarunu aicināju sporta skolotāju Ediju Pāvilsonu.

Kas bija šo sporta spēļu iniciators?

  • Pasākuma galvenais idejas autors bija skolotāja Inese Bērziņa. Paldies Inesei, manuprāt, ieguvēji bija gan absolventi, gan skolēni. Absolventi varēja atgriezties savā skolā, satikt  klasesbiedrus, draugus un skolotājus, kā arī skolēni varēja sacensties ar ļoti labiem sportistiem.IMG-20180929-WA0010

Kā Jums izdevās sasniegt (sazināties) absolventus, un ieinteresēt viņus piedalīties šajās sporta spēlēs?

– Bija izveidota reklāma sociālajā tīklā  Facebook un katrs, kurš vēlējās piedalīties    varēja pieteikties. Bija absolventi, kuri paši pieteicās. Tad es sapratu, ka absolventu skaits būs  mazs. Izsūtiju informāciju un ielūgumu individuāli katram sportistam.

Interesanti, ka sporta spēlēs piedalījās arī skolotāju komanda! Kuri skolotāji bija šīs komandas sastāvā?

  • Komandā spēlēja Valdis Zuters, Anita Korfa, Ina Užule, Iveta Āboliņa un Edijs Pāvilsons.IMG-20180929-WA0019

Vai kāds no skolotāju komandas pārstāvjiem uzrādīja pārsteidzoši labus rezultātus?

  • Jā, skolotājs Valdis Zuters pārsteidza ar individuālo meistarību un precizitāti.

Vai Jūsuprāt, šīs sporta spēles varētu par ilgtspējīgu tradīciju Tukuma Raiņa ģimnāzijā?

  • Domāju, ka jā! Izvērtēsim, pie kā jāpiestrādā nākamgad, lai pasākums būtu vēl interesantāks un aizraujošs. Ideja ir ļoti laba. Kā teica absolvents Emīls :” Šis būs mazais salidojums! „

Kāda bija atsaucība un  sākotnējā reakcija no absolventu puses?

  • Patiesībā, bijām gaidījuši, ka būs lielāka atsaucība !IMG-20180929-WA0029

Un kā ideju par sporta spēlēm uzņēma skolēnu komanda?

  • Skolēni bija sajūsmā! Viņiem tā bija lieliska iespēja sacensties ar pieredzējušiem spēlētājiem. Pretiniekos bija atlētiskais olimpietis Dāvis Spriņģis, kā arī puiši ar lielu basketbola un futbola pieredzi.

Kā tika izvēlēti skolotāji, kuri spēlēs skolotāju komandā? Vai bija kādi īpaši kritēriji?

  • Piedalījās visi kuri paši izteica šādu vēlēšanos. Prieks par tiem skolotājiem, kuri atrada laiku un ieradās uz pasākumu !

Vai kopumā esat apmierināti ar pasākuma rezultātu? Vai viss izdevās kā sākotnēji bija  iecerēts?

  • Manuprāt, pasākums kopumā izdevās. Protams, ir lietas pie kā ir jāpiestrādā !
    Paldies visiem, kas palīdzēja pasākumam notikt! Paldies visiem, kas ieradās pasākumā! Paldies Matīsam Šteinam, kas spēja izpalīdzēt un aizstāt Raineru Vahteli! Paldies Edvardam Mazprecniekam un viņa palīgiem, kas parūpējās par akustiku zālē un stadionā! Ļoti pārsteidza Andis Ožets, kurš demonstrēja lieliskas vārtsarga iemaņas, glābjot absolventa vārtus. Dāvis Spriņģis demonstrēja savu atlētiskumu ar skaistiem slam dank un spēcīgiem sitieniem futbolā. Paldies visiem puišiem, kas ieradās ! Tiekamies nākamgad !

Skolotāju Ediju Pāvilsonu uz sarunu aicināja 12.a klases skolēns

Matīss Ķiecis

 

 

Advertisements
Categories: Citāti | Komentēt

Ko nezinām par zināmo

Sveicam mūsu mīļos skolotājus aroda svētkos! Tik radošu, atsaucīgu, iejūtīgu un pretimnākošu skolotāju nav nevienā citā skolā. Tāpēc novēlam mūsu pedagogiem veselību,  pacietību, lai smaids viņu sejās nepazūd pat dzīves grūtākajos brīžos!

TRainiŠķiet, ka par saviem skolotājiem mēs zinām visu. Bet varbūt tomēr nezinām?  Lai iepazītu tuvāk mūsu mīļos pedagogus, izveidojām anketu ar dažiem jautājumiem. Arī skolotājs ir tikai cilvēks ar savām stiprajām pusēm un vājībām.  Lūk, iesūtītās atbildes!

Anita Korfa Mūsu skolā  strādā 11 gadus. Bērnībā vēlējās kļūt par stjuarti. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts-matu sprādzes elektrības kontaktligzdā, ar šķērēm sagriezts mētelis. Mīļākā krāsa – nav konkrētas. Mīļākā grāmata – nav viena konkrēta, patīk romantiskās, liriskā, noteikti tas nav detektīvs. Vieta, kur  gribētu atgriezties – mājās.  Mīļākais ēdiens- ceptas cūkas krūtiņas šķēles, zemenes ar pienu. Labākā filma vai seriāls-vecās krievu multiplikācijas filmas , piemēram, “Nu, pagaidi tikai!”, seriāls “Doktors Hauss”. Tic, ka  cilvēka visi sliktie nodarījumi atgriežas kā bumerangs atpakaļ. Baidās no vardēm un čūskām. Lielākā problēma, ar ko saskarās ikdienā – ko gatavosim vakariņās?

Diāna Zurģe. Mūsu skolā strādā 34 gadus. Bērnībā vēlējās kļūt par skolotāju vai mediķi. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts: vecmāmiņa pieķēra, ka bērza stumbra iedobumā esmu paslēpusi cigaretes / nākot mājās no balles, durvis bija aizslēgtas – iekāpu pa logu, cerot, ka vecāki nepamanīs, jo biju nokavējusi noteikto atgriešanās laiku. Mīļākā krāsa: elektrozaļa, bordo, violeta. Mīļākā grāmata: grūti izdalīt, bet dziļu pārdzīvojumu izraisīja Melānijas Vanagas “ Veļupes krastos”.  Vieta, kur  gribētu atgriezties: tur, kur var aizmirst ikdienas steigu un raizes. Mīļākais ēdiens: ēdu tikpat kā visu, tāpēc nevaru izcelt kādu īpaši. Labākā filma vai seriāls: tā, kura izraisa pārdomas. Es ticu, ka dzīvei Latvijā reiz jākļūst labākai. Baidos no nopietnām veselības problēmām. Lielākā problēma, ar ko saskaros ikdienā: laika trūkums sevis iepriecināšanai.

  Edijs Pāvilsons. Mūsu skolā  strādā  4  gadus. Bērnībā  vēlējās kļūt par policistu. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts – ar klases biedriem spēlējot “sunīšus” apgāzām klasē lielo skapi. Mīļākā krāsa  – spilgti dzeltena. Mīļākā grāmata –  Kaspara Kambalas grāmata “Āmen”. Vieta, kur  gribētu atgriezties ir mājas. Mīļākais ēdiens – cepti kartupeļi ar salātiem un karbonādi ar sieru . Labākā filma vai seriāls  -“Cietais rieksts”.  Tic savai komandai, ģimenei. Baidās no liela augstuma. Lielākā problēma, ar ko saskarāss ikdienā : nevaru vienu konkrētu problēmu nosaukt.

Gunda Kupča. Mūsu skolā  strādā 23 gadus. Bērnībā  vēlējās kļūt par skolotāju, ārsti, policisti. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts – mājās par tāfeli izvēlējos ledusskapi, uz kura rakstīju burtus, kurus vairs nevarēja izdzēst, jo “krīts” bija matu sprādze. Protams, vecāki par visu šo nebija priecīgi … Mīļākā krāsa ir tirkīzzila. Mīļākā grāmata –“Medisonas apgabala tilti”. Vieta, kur  gribētu atgriezties nav tādas vienas, bet ir vairākas. Mīļākais ēdiens – jebkurš saldais ēdiens. Labākā filma vai seriāls – filma “Pamestais”. Tic, ka domas ir enerģija un tās var ietekmēt gan mani, gan citus cilvēkus.  Baidās no pelēm. Lielākā problēma, ar ko saskarās ikdienā – tā nav problēma, bet novērojums, ka cilvēki bieži vien ir nelaipni.images

Gunta Vērpēja.  Mūsu skolā  strādā apmēram 27 gadus. Bērnībā vēlējās kļūt par diriģenti un šoferi. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts – vismaz pāris reižu kolektīvi nobastota stunda(fizika un krievu valoda). Mīļākā krāsa – zaļa. Mīļākā grāmata – pilnīgi neatbildams jautājums, iespējams, Blaumaņa īsproza.  Vieta, kur  gribētu atgriezties –  MĀJAS!!!(Sprīdīša sindroms). Mīļākais ēdiens – cepti tupenīši +gaileņu mērce! Labākā filma vai seriāls – „Likteņa līdumnieki.” Tisakāmvārdam : Dots devējam  atdodas. Baidās no NLO !!! (vispār  nezinu). Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā  – bieži neprotu sadalīt 24 stundas nepieciešamajiem darbiem.

ILZE LŪSE. Mūsu skolā  strādā 1 gadu. Bērnībā  vēlējāss kļūt par MEDMĀSU. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts JOKOJOTIES AR DRAUDZENI MŪZIKAS SKOLOTĀJAI SALAUZĀM RĀDĀMKOCIŅU NOTS FORMĀ, , BET TĀ ARĪ NEATZINĀMIES. Mīļākā krāsa – GAIŠI ZILA.  Mīļākā grāmata – ANŠLAVS EGLĪTIS “LĪGAVU MEDNIEKI”. Vieta, kur gribētu atgriezties –  LIEPĀJA. Mīļākais ēdiens  – SALDĒJUMS. Labākā filma vai seriāls  – “SEPTIŅI GADI TIBETĀ”. Tic,  KA VISS BŪS LABI. Baidās no DUSMĪGIEM SUŅIEM. Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā – LAIKA TRŪKUMS.

Ina Užule. Mūsu skolā  strādā kādus  gadus. Bērnībā vēlējās kļūt par dziedātāju. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts – svaigi uzceltā āra tualetē ieslēdzu mazo brāli un aizmirsu …..skolas laika nedarbu bija ļooooti daudz…. Mīļākā krāsa atkarīga no garastāvokļa. Mīļākā grāmata – Emīla Zolā „Dāmu paradīze”. Vieta, kur gribētu atgriezties – bērnība. Mīļākais ēdiens – nav viena noteikta. Labākā filma vai seriāls patīk – biogrāfiskās filmas. Tic ,ka ir Laime. Baidās no kara. Lielākā problēma, ar ko saskarāss ikdienā ir  vēlme daudz ko paveikt un tas nesakrīt ar varēšanu.

Inese Bērziņa. Mūsu skolā  strādā 32 gadus. Bērnībā vēlējās kļūt par  dārznieci, jo mamma bija dārzniece un patika, kā siltumnīcās smaržo  puķes, gurķi …. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts – Divas reizes draudzīgi  kopā  ar visu klasi aizbēgu  no stundām. Pirmoreiz, kad gribējām redzēt filmu “Briesmonis” ar Belmondo piedalīšanos. Otrā reize, kad negribējās iet uz bioloģijas kontroldarbu un aizbildinājāmies ar aukstumu skolā. Mīļākā krāsa – oranža, violeta. Mīļākās grāmatas   – labi detektīvromāni. Vieta, kur  gribētu atgriezties  … atkal un atkal pie jūras. Mīļākais ēdiens  –  zivis. Labākā filma  – “ Cilvēka bērns”. Tivienkāršiem un krietniem lauku cilvēkiem. Ir tādi! Baidās no  kara. Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā – vilšanās.

Inta Supe. Mūsu skolā  strādā 35  gadus. Bērnībā es vēlējos kļūt par vetārsti, balerīnu un autobusa konduktori. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts   Skolā no skābētu gurķu mucas pagrabā nočiepām gurķus – piedzīvojuma dēļ, vienu nedraudzeni nopēru ar nātrēm, kāpu kokos, kopā ar draudzenēm no vītola augšas biedējām gājējus, kas gāja pa ceļu (ar dažādām skaņām). Mīļākā krāsa   Nav vienas tādas.  Mīļākā grāmata   Daudz, pēdējā – Astoņi kalni.  Vieta, kur es gribētu atgriezties –   Bērnībā – laimes zemē.

Iveta Āboliņa. Mūsu skolā strādāju 13 gadus no 2005.gada. Bērnībā es vēlējos kļūt par šuvēju vai bērnudārza audzinātāju. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts – lielus nedarbus nedarīju, bet bērnībā un jaunībā ļoti patika kāpelēt pa kokiem, tur spēlējām gan kariņus, gan mājiniekos, kā to reiz teica, tad gan ēdām zaļus (negatavus) ābolus un krizdoļus (ērkšķogas). Kad vajadzēja augļiem ienākties, tad nebija vairs ko lasīt, jo viss jau bija apēsts. Mīļākā krāsa – zila apģērbā (oranža – interjerā). Mīļākā grāmata – I.Ziedoņa „Epifānijas”, kurās var sastapties aci pret aci ar sevi un citiem, izbaudot dzīves daudzveidību. Vieta, kur es gribētu atgriezties: Tukumā – mājas, – Latvijā – pie jūras; ārzemēs – Horvātija un Itālija.Mīļākais ēdiens: no otrajiem ēdieniem – cepta vistas gaļa, no saldajiem – tiramisu. Labākā filma vai seriāls: no latviešu filmām – klasika „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, no ārzemju kino ļoti lielu iespaidu atstāja filma „Būda”. Es ticu mīlestībai, cilvēku labestībai, dievišķam spēkam un enerģijai (liktenim), kā arī saviem spēkiem. Es baidos no cilvēku ļaunuma, dabas stihijām. Lielākā problēma, ar ko saskaros ikdienā, ir laika trūkums, lai kvalitatīvi paveiktu visus ieplānotos darbus.

images (1)Karīna Helmane – Soročenkova. Mūsu skolā  strādā 6 gadus. Bērnībā   vēlējās kļūt par juristi / biznesmeni. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts  – ar brāli cītīgi dauzoties 2.stāva istabā, 1.stāvā istabas vidū uz grīdas nokrita un sašķīda lustra… Mīļākā krāsa – dažādas variācijas par tēmu ‘zilā krāsa’.  Mīļākā grāmata – Harijs Poters. Vieta, kur gribētu atgriezties – Katara, Doha, The Torch Hotel. Mīļākais ēdiens – kūkas un karbonādes. Labākā filma vai seriāls – Bones. Tic brīnumiem un sev. Baidās no čūskām un vientulības. Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā – man ir tik lieliski un forši skolēni, ka gribas ar viņiem kopā sēdēt klasē un mācīties, nevis būt skolotājai klases priekšā.

Larisa Nikolajeva. Mūsu skolā  strādā 5 gadus. Bērnībā vēlējās kļūt par  skolotāju. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts –kopā ar visiem klasesbiedriem, protestējot pret skolotāja rupjiem vārdiem , nobastoju vēstures stundu. Mīļākā krāsa-visas. Mīļākā grāmata –Ivans Buņins”Tumšās alejas”. Vieta, kur gribētu atgriezties –Barselona. Mīļākais ēdiens –ceptiaboli ar kanēli. Labākā filma vai seriāls: A. Tarkovska  filma “Solaris”. Tic  liktenim un saviem spēkiem. Baidās no  vientulības. Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā –laika trūkums.

Loāna Šulca. Mūsu skolā  strādā    26    gadus. Bērnībā   vēlējās kļūt par šuvēju. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts  Kāpņu telpā izsitu logu ar bumbu un neatzinos, bet pateicu, ka vainīgs ir viens puika no sētas bērniem. Zem balkoniem spēlējām “mājās” un manas garās bizes tā sapinās staipekņos gar mājas sienu, ka biju spiesta atvadīties  no bizēm. Tas gan nav nedarbs, bet ļoti to pārdzīvoju.  Mīļākā krāsa    zila. Mīļākā grāmata   – Hāleda Hoseīni romāni. Vieta, kur es gribētu atgriezties      Jeruzaleme  un Izraēla vispār. Mīļākais ēdiens  –  plovs. Labākā filma vai seriāls   – “Likteņa līdumnieki” un “Ezera sonāte”.  Tic domas spēkam. Baidās no      čūskām. Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā –  Laika trūkums sev un grāmatu lasīšanai.

Ludmila Grečaņika. Mūsu skolā  strādā    trešo gadu. Bērnībā  vēlējās kļūt par skolotāju. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts    – biju ideāls  bērns (  pasmējos par sporta skolotāja augumu un viņš to dzirdēja). Mīļākā krāsa atkarīga no garastāvokļa. Mīļākā grāmata – ‘’Mazais princis’’. Vieta, kur gribētu atgriezties Daugavpilī , Itālijā. Mīļākais ēdiens     –  zupa  soļanka. Labākā filma vai seriāls  – ‘’Mīlestība un baloži’’.   Tic tikai saviem spēkiem. Baidās no augstuma.  Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā – pareiza laika plānošana.

Maija Skuja. Mūsu skolā  strādā 40 gadus. Bērnībā  vēlējās kļūt par skolotāju, bet arī par pārdevēju un autobusa kasieri. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts – noorganizēts sprādziens ķīmijas kabinetā, kas izpaudās kā salūts līdz griestiem. Ķīmijas kabinets atradās pretī skolotāju istabai, bet skolotāji par notikušo uzzināja tikai pēc skolas beigšanas. Mīļākā krāsa – zila. Mīļākā grāmata  – “Dzimtais akmens”. Vieta, kur  gribētu atgriezties – Horvātija. Mīļākais ēdiens – pelēkie zirņi. Labākā filma vai seriāls – “Mežonīgā sirds”.  Tic labajam cilvēkos, daudz to esmu piedzīvojusi.  Moto: „Dari labu, dari ļaunu, viss nāk atpakaļ”. Baidās no augstuma. Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā – līdzcilvēku čīkstēšana

 

Maruta Kurmahere. Mūsu skolā  strādā  3,5  gadus. Bērnībā  vēlējās kļūt par skolotāju. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts: Bērnībā es dzīvoju Tukumā, Pumpuru ielā, kas atrodas starp pilsētu un Durbi, mums aiz mājas bija kalns ar kokiem visas ielas garumā. Mums varēja būt kādi deviņi gadi , kad pavasarī, es ar savu labāko draudzeni Ilzi izdomājām cept kartupeļus ugunskurā, iekurot ugunskuru zālē – kalnā aiz mājas, kā rezultātā, protams, uguns bija neapturama un ļoti strauji izplatījās pa kalnu. Lieki teikt, ka mēs pārbijāmies un aizmukām katra uz savām mājām, kur,  ieskrienot iekšā, es vecākiem rādīju uz dūmiem kalnā un teicu – laikam kaimiņi kaut ko dedzina. Protams, ka mani un Ilzes vecāki metās uguni dzēst. Mīļākā krāsa – violeta.  Mīļākā grāmata – Rūdolfa Blaumaņa noveles.  Vieta, kur  gribētu atgriezties  – Latvijā, Taurupē  „Dzirnavās”.  Mīļākais ēdiens  – šokolādes saldējums.  Labākā filma vai seriāls – Grejas anatomija” (Grey’s anatomy).  Tic, ka visi bērni, kas piedzimst šajā pasaulē ir labsirdīgi. Baidās no čūskām. Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā – nesaprotoši cilvēki.

S_KulaSigita Kūla. Mūsu skolā  strādā14 gadus. Bērnībā vēlējās kļūt par mediķi vai skolotāju. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts –   Bērnu dārza audzinātājas mājās ar šķērēm “izdaiļoju” aizkarus. Par šo nedarbu nācās uzzināt 44 gadu vecumā.  Kādā skolas rītā, lai paaugstinātu termometra rādījumu, iemērcu to tējkannā dzīvsudraba termometru. Tas saplīsa, nācās slēpt pēdas. Ūdeni izlēju puķu dobē, termometru pēc laika apraku zeme. Mīļākā krāsa – zila. Mīļākā grāmata –  Emocijām piesātinātākā. Māra Zālīte “Pieci pirksti”. Vieta, kur gribētu atgriezties – Horvātija. Mīļākais ēdiens: gards suśi ar marinētu ingveru. Labākā filma vai seriāls –  Multfilmas, piemēram “Vāģi”, “Ledus laikmets”. Tic pozitīvajam un domu spēkam. Baidās no nepatīkamām priekšnojautām un čūskām. Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā: laika un miega trūkums.

Una Gaile. Mūsu skolā  strādā  30 gadus. Bērnībā vēlējās kļūt par ārstu vai skolotāju. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts – vidusskolas laikā pēc stundām bija paredzēta komjauniešu tikšanās ar politdarbinieci un literatūrzinātnieci Ingrīdu Sokolovu, bet mēs aizgājām uz jauno filmu „Mirāža”, kas bija slavena visā PSRS. Filmā galvenos varoņus atveidoja Mirdza Martinsone un Mārtiņš Vilsons, kas visām meitenēm ļoti patika. Par šo pārkāpumu uz skolu tika izsaukti mani vecāki. Mīļākā krāsa – sarkana. Mīļākā grāmata –  M.Sabo „Durvis”(lai gan ir ļoti grūti izvēlēties). Vieta, kur es gribētu atgriezties Venēcija. Mīļākais ēdiens – skābeņu zupa(īpaša recepte).  Labākā filma vai seriāls – „Mamma, mia!” Tic , ka labais tomēr uzvarēs! Baidos no čūskām un zirnekļiem. Lielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā – laika trūkums, lai palasītu grāmatas!

Valdis Zuters. Mūsu skolā  strādā 5 gadus. Bērnībā   vēlējās kļūt par dzejnieku/rakstnieku. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts  – sagriezu māsai kleitu, jo vajadzēja gabaliņu zaļa auduma.  Mīļākā krāsa – oranžā. Mīļākā grāmata – Dena Brauna “Eņģeļi un Demoni”.  Vieta, kur es gribētu atgriezties –  jebkura Latvijas vieta, kur esmu bijis. Mīļākais ēdiens ir kartupeļu biezenis ar salātiem un karbonādi. Labākā filma vai seriāls Avengers Infinity War. Es ticu, ka mīlestība un dziesma/deja izglābs šo pasauli. Es baidos no augstuma un zirnekļiem. Lielākā problēma, ar ko saskaros ikdienā  – ir laika trūkums jeb prioritāšu nospraušana.

Zaiga Širina. Mūsu skolā  strādā trešo gadu. Bērnībā   vēlējās kļūt par skolotāju. Lielākais nedarbs, kas bērnībā un skolas gados pastrādāts  – pēc  kartupeļu talkas ar skolas biedriem pielaistījām skolu ar ūdeni. Mīļākā krāsa  –zaļa. Mīļākā grāmata – tā kā patīk grāmatas lasīt, tad nav tādas mīļākās.  Vieta, kur  gribētu atgriezties  – Šveice. Mīļākais ēdiens  – jebkurš saldais. Labākā filma vai seriāls – seriāls ”Baltās apkaklītes”. Tic  augstākajiem spēkiem.  Nav tādas lietas, no kā baidītosLielākā problēma, ar ko saskaras ikdienā –  nav tādas problēmas.

 

 

 

 

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Mācīsimies debatēt

Šogad  29. septembrī jauniešiem visā Latvijā tika dota vienreizēja iespēja pieteikties un startēt projektā ar nosaukumu “Debate Leader School”, kurš tiek organizēts ar British Council pārstāvniecības Latvijā un Ziemeļvalstu ministru padomes biroja Latvijā atbalstu. 42773758_1131705830312775_5735186795193171968_o
Projektam tika iesniegts rekordliels pieteikumu skaits- 82. Tikai 20 pieteikumus akceptēja, balstoties uz motivācijas vēstuli, kas studentiem bija jāsagatavo iepriekš.
Mūsu skolai paveicās un tikām uzaicināti  piedalīties projektā. Skolu pārstāvēja 12. klases skolēns Matīss Ķiecis un 10. klases skolniece Sofija Jakubovska. Uz pasākumu devāmies angļu valodas skolotājas Gitas Rācenājas vadībā. 42754248_1131705840312774_1188977170941214720_o
Projekts bija sadalīts 7 sesijās, kas  ieplānotas līdz pat nākamā gada aprīlim. Sesiju laikā studenti apgūs debašu pamatus, mācīsies objektīvi un kritiski apstrādāt informāciju, komunicēt un prasmīgi aizstāvēt savu viedokli.
Studentiem būs dota  iespēja piedalīties Internacionālajos turnīros ārpus Latvijas, debatējot, gūstot pieredzi un vienreizēji pavadot brīvo laiku.
Katrai skolai dots arī uzdevums – studentiem, kas pārstāv mācību iestādi  šajā projektā,  savā skolā ir jānodibina Debašu Klubs. Kluba ietvaros studenti dalīsies pieredzē un zināšanās par to, ko paši būs uzzinājuši, startējot projektā. Katrai skolai  nozīmēti mentori, kuru uzdevums būs palīdzēt klubu vadīt. Mentori ieradīsies skolā uz pirmo Debašu Kluba sanāksmi, lai izstāstītītu, kā norisināsies  projekts. Jāpiebilst, ka pasākums notiks angļu valodā.
Arī mūsu skola  rīkos turnīrus,  uzņemot ciemiņus debatētājus- viesus no citām skolām. Jauniešiem, kuri aktīvi piedalīsies Debašu kluba norisēs TRĢ, būs iespēja piedalīties  turnīros, apmeklējot tos arī citās skolās Latvijā.

Matīss Ķiecis, 12.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Es piedalīšos …

6.oktobrī mūsu valsts pilsoņi izdarīs savu izvēli par labu 13.Saeimai. Daudzi no ģimnāzistiem pie vēlēšanu urnām dosies pirmo reizi.  Tāpēc nolēmām pajautāt 12.klases skolēniem, kāpēc būtu jādodas uz vēlēšanu iecirkņiem.

 

Es noteikti piedalīšos vēlēšanās. Tas man dos sajūtu, ka es savā valstī varu kaut ko mainīt un uzlabot.                                                                      Samanta

Piedalīšos vēlēšanās. Man tas palīdzēs izprast politiskos uzskatus valstī un ļaus būt daļiņai  no mūsu valsts nākotnes.                                 Elza

 

Ja man būtu iespēja, es vēlēšanās piedalītos. Diemžēl, man vēl nav 18 gadu. Tas ir katra pilsoņa pienākums un atbildība pret valsti, neskatoties uz to, ka esmu piliens jūrā, taču bez pilieniem nebūtu jūras.                                                Austra

 

Man dalība vēlēšanās nozīmē ļoti daudz. Pirmkārt, tas ir katra pilsoņa pienākums. Otrkārt, tā ir iespēja padarīt valsti labāku, tādu, kādu mēs to gribam.     Matīss

 

Es piedalīšos vēlēšanās, jo dalība tajās man nozīmē manas valsts nākotni, manu bērnu nākotni un citu cilvēku labklājību. Es to darīšu, jo katra balss var būt izšķirošā.

                                                                                          Dana

Es nepiedalīšos Saeimas vēlēšanās, jo aktīvi nesekoju līdzi politiskajām norisēm valstī.

                                                                                          Melisa

Nesaskatu vajadzību vēlēt, jo katra partija priekšvēlēšanu laikā sola nereālas lietas, bet reālajā dzīvē Latvijā nekas nenotiek. Cilvēku skaits katru gadu sarūk. Domāju, ka 100 deputātu Saeimā ir par daudz. Tiek nelietderīgi tērēta valsts nauda.

                                                                                          Madara

 

Vēlēšanās piedalīšos, taču vēl neesmu pārliecināta par savu izvēli, vēl domāju. Man tas nozīmē daudz, jo ir iespēja mainīt Saeimas sastāvu.                      Amanda

 

Es uzskatu to par svarīgu pienākumu kā Latvijas pilsonim, domāju, ka katra balss ir ļoti svarīga.                                                                            Atis

 

Categories: Citāti | Komentēt

Politiskā diskusija skolā

63FBC7E4-A980-4B4A-AADC-00A67686DD66Tukuma Raiņa ģimnāzijā 22.septembrī norisinājās politiskā diskusija, kurā piedalījās  13 partiju kandidāti 13. Saeimas vēlēšanās. Šo diskusiju bija iespējams novērot un uzdot rakstiskus jautājumus partijām arī mums – ģimnāzijas skolēniem.
Diskusija bija interesanta un spriedzes pilna. To vadīja “Tukuma Neatkarīgo Ziņu” galvenā redaktore Ivonna Plaude.
Uzzinājām daudz jauna par partiju programmām, to uzskatiem un nākotnes mērķiem. Bija brīži, kad starp partiju saraksta kandidātiem izvērsās pat nesaprašanās.
Mums klausītājiem šīs diskusijas palīdzēja izlemt, par ko vēlamies balsot. Daži pat mainīja savas domas, kura partija būtu pelnījusi viņu balsi.
Iesaku apmeklēt šādas diskusijas, jo tās palīdz saprast, kuras partijas spēs dot Latvijai izaugsmi, domās par valsti, rūpēsies  par mūsu identitātes saglabāšanu.

                                                                         Endija Krīgerte, 12.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Biļete līdz brīvībai

20180914_191520Dzejas dienu pasākums „Sirds uz perona” aizsākās 2011.gada septembrī. Pasākuma mērķis ir sumināt visus, kas dzeju raksta, lasa  vai baudu rod,  tajā klausoties. Šogad, sagaidot Latvijas simtgadi, pasākuma moto bija “Biļete līdz  brīvībai”. Tukuma dzelzceļa stacijā „Tukums I ” ikvienam bija iespēja dalīties ar kādu sev mīļu un tuvu dzejoli, bet kautrīgākie varēja baudīt lielisko atmosfēru un atvasarīgo sajūtu, kas pavadīja apmeklētājus visa pasākuma garumā.  Akciju organizēja “Tukuma Literātu apvienība” un pasākuma idejas autore rakstniece Guna Roze.

20180914_193853Katru gadu šajā pasākumā piedalās arī mūsu skolas audzēkņi. Pasākumā „Sirds uz perona” es piedalījos otro reizi un lasīju pašas izvēlētu dzeju. 12. c klases skolēns Krišs Grunte deklamēja gan savas dzejas rindas, gan izvēlētās. Radoši izpausties bija iespējams, ar krītu zīmējot un rakstot uz perona.

20180914_194313Iepriekšējā gadā dzejas mīļotāji pulcējās pie kādas nepabeigtas stacijas jeb pie „Tilta uz nekurieni”, kas atrodas Irlavas pagasta Sātos.  Bet šogad lielisko atmosfēru papildināja senā Tukums I  dzelzceļa stacijas ēka un dziesmas mūziķu  Dināra Gulbja un Melisas Votinovas  izpildījumā, kas notikumu padarīja vēl krāsaināku. Apmeklējot šo pasākumu jau otro gadu, esmu vēl vairāk sapratusi, ka dzeja ir dvēseles valoda. Tā ir jālasa, jāraksta un jāizprot, lai mēs kaut mazliet labāk saprastu sevi un viens otru. Nākamgad noteikti piedalīšos atkal!

                                       Elza Anastasija Vasermane, 12.a klase20180914_195310

Categories: Citāti | Komentēt

“…vajag “drošības spilvenu”! “

2018.gada 11.septembrī norisinājās “Jauno vieglatlētu kauss”, “Vidusskolu kauss” vieglatlētikā. Uz interviju uzaicināju 10.klases skolnieku Rūdolfu Reingolcu, kurš pārstāvējis mūsu skolas godu. Ar Rūdolfu tiekamies pirmā stāva gaitenī, un noprotu, ka uzaicinājumu viņš, tāpat kā es, uz šo interviju, uztver viegli.  Bet tā noteikti  ir vieglāk sarunāties – neformālā gaisotnē.

Pirmkārt, apsveicu ar izciliem rezultātiem! Vai vari sīkāk pastāstīt lasītājiem, kāds uzdevums tev tika izvēlēts un kā veicās ar to izpildi?

Liels paldies! Tātad es biju vieglatlētikas sacensībās. Pārstāvēju divas disciplīnas – augstlēkšanu, 400 m skrējienu. Abas disciplīnas attaisnojās ar uzvarām, un es  ieguvu pirmo vietu šajos pārbaudījumos. Par to man ir liels prieks!

Uz jautājumu “Kura no disciplīnām tevi visvairāk saistīja?” Rūdolfs nedomājot atbild, ka tas noteikti ir 400 m skrējiens. Futbolā neapšaubāmi ir jānoskrien daudz, daudz vairāk.

rūdolfsSpēles laikā (Rūdolfs attēlā pa labi)

Vai, piedaloties šajā vieglatlētikas pasākumā, sastapies ar savām vājībām? Vai varbūt nācās pārkāpt pāri saviem rāmjiem? Varbūt gluži otrādi – tu par sevi uzzināji, atklāji pavisam ko jaunu?

Viss bija kārtībā! Iespējams, ka tie rāmji, kurus vajadzētu pārkāpt, ir jau pārkāpti, spēlējot profesionāli futbolu. Ticu, ka tur man ir iemācīts uzveikt savas vājības, tāpēc varu droši teikt, ka viss bija kārtībā!

Neapšaubāmi, ka uz šo pasākumu tika izvēlēti ar sportu aizrautīgi jaunieši. Kādas ir tavas attiecības ar sportu? Ko sports nozīmē Tev? Kas ir sports?

Sports manā dzīvē aizņem lielāko daļu no brīvā laika pēc skolas. Es spēlēju futbolu. Man futbols  nav vairs kā hobijs, bet gan kā skābeklis, bez kura mums ir grūti iedomāties ikdienu. Es to varētu mēģināt salīdzināt ar teikuma shēmu. Palīgteikums bez virsteikuma zaudē jēgu, šajā gadījumā es esmu palīgteikums un sports – virsteikums. Bet laiks tiek veltīts arī ģimenei, tās atbalsts man sniedz garīgu atbalstu brīžos, kad varbūt es pats neticu saviem spēkiem vai liekas, ka negribas vairs neko.

Kas, tavuprāt, ir svarīgi, iesaistoties sporta pasaulē?

Vēlme uzvarēt, strādāt, liela pacietība un gribasspēks! Domāju, ka šīs četras cilvēkam piemītošās īpašības dominē, jo, lai sasniegtu mērķus jebkur, ir ilgi jācīnās, jāgaida, kad “pienāks tava kārta paspīdēt”!

Kad un kur aizsākās tava interese par sportu?

Pirmās klases beigās, vasarā draugs paaicināja aiziet uz futbola treniņu. Tajā brīdī man tas sāka iepatikties, vairāk sāku interesēties par futbolu. Bija sajūta, ka tas ir mans jaunais dzīves mērķis. “Āķis lupā” pavisam noteikti.

Ar Rūdolfu izrēķinājām, ka viņa dzīve sportā aizsākās pirms desmit gadiem. Apaļa jubileja, viņš pasmejas.

Noteikti katram sportistam vai sporta entuziastam ir savs elks no sporta pasaules. Kāds elks bija un ir tev?

Varbūt skanēs klišejiski, bet Krištianu Ronaldu.

Kādi ir tavi turpmākie nākotnes plāni, un vai tie saistās, iekļauj arī sportu?

Noteikti jāpabeidz (teicami) divpadsmitā klase! Domāju iestāties kādā augstskolā, vēl līdz galam neesmu izlēmis kurā, jo, saistot nākotni ar futbolu, tad gūstot traumu, vajag “drošības spilvenu”!

Ko tu novēlētu citiem, kuru dzīves nav saistītas ar sportu?

Noteikti darīt to, kas jums patīk, jo, ja tu dari savu darbu ar prieku, tad tas noteikti būs kvalitatīvs. Dzīvei vajag prieku un cilvēkiem tāpat.

Kaut kas man liek ticēt, ka Rūdolfa ceļš uz sporta augstienēm ir veiksmīgs, ka viņa gribasspēks un vēlme būt sporta pasaulē ir patiešām liela. Domāju, ka viņa vārds izskanēs Latvijā un arī ārpus tās.

Mums ir tik daudz cilvēku ar pārsteidzošām spējām, tikai vajag ieraudzīt. Vajag skatīties vairāk, nekā mēs protam, un mēs par cilvēkiem atklāsim arvien vairāk. Cilvēks cilvēkam ir vajadzīgs.

 

Jauno sportistu un ģimnāzistu Rūdolfu Reingolcu uz sarunu aicināja

Krišs Grunte (12.c)

Categories: Citāti | Komentēt

Raiņa saule skolas pagalmā

Šodiena, 11. septembris, sākās kā pavisam parasta otrdiena, mums – devītajiem – ar vēstures stundu. Man par pārsteigumu šī pavisam ikdienišķā stunda izvērtās par vienu no pagaidām interesantākajiem pasākumiem skolā. Tas sākās ar  direktores Sigitas Kūlas  balsi nesen uzstādītajos skaļruņos.IMG-20180911-WA0005

Direktore aicināja  ģimnāzijas saimi pulcēties zem skolas vecajiem ozoliem. Brīdi vēlāk visi jau bija puslokā nostājušies ap sauli. To pašu sauli, kuru vakardien izveidojām, katra klase bija pildījusi savu pienākumu un aizpildījusi vienu staru. Jāteic, ka rezultāts bija tiešām skaists un visi varam lepoties ar to, ka palīdzējām tā tapšanā.IMG-20180911-WA0003

Dzejas dienas ir veltītas dzejniekam Rainim, īstajā vārdā Jānim Pliekšānam, kurš 1927. gada 25. septembrī ir licis pamatakmeni mūsu skolai. Tajā laikā Rainis bija izglītības ministrs. Tas arī ir iemesls, kādēļ esam Tukuma Raiņa ģimnāzija. Šogad viņš būtu svinējis savu 153. dzimšanas dienu.

Pirmo reizi mūsu skolā šis pasākums bija tik vērienīgs. Citus gadus nebija ne dzejas lasījumu, ne tik lielas iesaistes no skolēniem kompozīcijas izveidē. Bija tiešām uzmundrinoši un spēcinoši sadoties rokās un skandēt dzejas rindas. Es ceru, ka visiem pārējiem, gluži tāpat kā man, šis pasākums deva enerģijas lādiņu visai dienai.IMG-20180911-WA0002

Paldies skolēniem: Krišam Gruntem, Viktorijai Dūmiņai, Jurģim Ožetam un Meldrai Bērzājai par skaisto lasījumu. Paldies skolotājai Ivetai Āboliņai par šī pasākuma vadīšanu un virzīšanu! Protams, liels paldies arī visiem tiem brīnišķīgajiem cilvēkiem no ģimnāzijas TV pulciņa, kuri iemūžināja šo notikumu. Beigās paldies visiem tiem, kurus varbūt neievērojām, bet bez kuriem šis pasākums nekad nebūtu noticis. Paldies!

9.klases skolniece Helēna Anna Dzērvāne

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Ieskaņas koncerts lieliskam projektam

“Arēnā Rīga” ar vērienīgu pasākumu 6.septembrī norisinājās Latvijas valsts simtgades iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atklāšana. „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri, tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam tiks nodrošināta iespēja izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. Mēs – Reina Paula Kreicberga, Helēna Anna Dzērvāne, Estere Peipa, Rigonda Vingre un  Ieva Busenberga – apmeklējām šīs programmas atklāšanas koncertu.IMG-20180906-WA0000

Pasākuma viesi bija 6000 skolēnu no visas Latvijas. Pirms koncerta bija dažādas iespējas vērtīgi  pavadīt laiku  radošajās darbnīcās: mūzikas istabā – apgūt skrečošanas pamatprasmes, “Animācijas Brigādes” leļļu un filmu darbnīcā varēja uzzināt vairāk par filmu tapšanas procesa aizkulisēm. Mums bija iespēja ielūkoties pasākumu sagatavošanas aizkulisēs un video studijā.  Dalījāmies iespaidos, ko mums nozīmē Latvija un kādu mēs to redzam nākamajos simt gados. Tomēr tas viss bija tikai ievads vienam no lieliskākajiem koncertiem manā dzīvē.IMG-20180906-WA0003

Šis koncerts bija izcili pārdomāts, sākot jau no pašas pirmās minūtes un beidzot līdz pat tam brīdim, kad izskanēja pēdējie aplausi. To atklāja Ministru prezidents, šīs iniciatīvas patrons Māris Kučinskis. Tālāk ar  uzrunām turpināja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis un kultūras ministre Dace Melbārde. Pēc šo prominento personu uzstāšanās sekoja galvenā daļa, kurā piedalījās Latvijā un pasaulē zināmi mūziķi un mākslinieki. Dažus no tiem pieminēšu arī šeit: Raimonds Pauls, vijolnieks Danils Bulajevs, The Ludvig, Laima Jansone, grupa “Dagamba”, Matīss Čudars, Edavārdi, dejotāja un horeogrāfe Liene Grava, Justs Sirmais, Daumants Kalniņš, grupa “Auļi”, soprāns Marlēna Keine, DJ Monsta un DJ Rudelies, simfoniskais orķestris “DD” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā, dejotāji, velo triālisti ”Karters” un citi. Pasākumu vadīja  Valters Frīdenbergs.IMG-20180906-WA0001

Uz šo lielisko koncertu mūsu delegācija devās skolotājas Ivetas Āboliņas vadībā, kura ģimnāzijā ir iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atbildīgā persona, tāpēc paldies viņai! Kā arī neaizmirsīsim par klašu audzinātājām, tieši viņas izvēlējās, kurš ir pelnījis tur nokļūt, paldies arī jums! Pēdējo un vislielāko pateicību vēlos teikt Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par šīs iniciatīvas aizstāvēšanu un virzīšanu uz projektu “Latvijas skolas soma 2018”.   Paldies!

9.klases skolniece Helēna Anna Dzērvāne

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Satraukums un prieks

Agrs rīts pēc Zinību dienas… Mēs – desmitie esam satraukti, jo šī nav parasta mācību diena. Šodien kopā ar audzinātājām un jaunajiem klasesbiedriem dosimies uz Enguri, lai piedalītos dažādās adaptācijas spēlēs.  Kopš vakardienas man kā jaunpienācējai šajā skolā  pazīstami tikai daži klasesbiedri. Tomēr ļoti ceru, ka pēc šīs dienas jau tiks iegaumēti visu klasesbiedru vārdi un atrasti jauni draugi.IMG-20180904-WA0018

Ienākot ģimnāzijā, gaiteņos sēž jaunieši ar mugursomām. Visi ir gatavi doties pie jūras. Kad pie klasēm pienāk audzinātājas, visi dodamies  uz autobusu. Katrs skolēns saņem uzdevumu – pa ceļam  uzdevumu lapiņā jāatzīmē minētās lietas un jāierauga tās pa ceļam. Diemžēl nekur ceļa malā neredz ne ūdenstorni, ne tiltu, ne cilvēku, kurš  ēd saldējumu. Vēl ir daudzas tukšas ailes, bet autobuss jau apstājas un mēs kāpjam ārā.IMG-20180904-WA0063

Pūš vēss jūras vējš un cauri priežu kāpām, pa šauru koka laipu nonākam pie jūras. Mūs sagaida skolotāja, kura īsumā pastāsta par šodienas aktivitātēm. Kad tiekam pavadīti līdz pirmajai stafetei, atkal parādās uztraukums. Vismaz pa ceļam ar blakussēdētāju jau paspēju  iepazīties un vairs nejūtos tik nedroši. Uzdevumi seko viens pēc otra un viss klases kolektīvs tos pilda kopā. Ceļam telti, dedzam  ugunskuru, spēlējam volejbolu un meklējam norādes  kāpās. Laiks tiek pavadīts draudzīgā, jautrā atmosfērā un uztraukums pilnībā aizstāts ar prieka sajūtām.

IMG-20180904-WA0019 Visatildīgākais brīdis bija īsa stāstīšana par sevi. Centos apkopot dažus faktus, lai atstātu labu iespaidu. No citu stāstītā jau palikuši prātā klases biedru vārdi un hobiji. Kopumā kā klase esam vienoti un savstarpēji sadraudzējušies, pildot  interesantos uzdevumus un sportiskās aktivitātes. Pat negribas, lai šī diena beidzas. Atpakaļceļā jau zinām, ka esam gatavi kopā pavadīt šos trīs gadus.

Pārdomās dalījās Laura Elīna Šulca, 10.a klase

 

 

 

 

 

IMG-20180904-WA0010Man ļoti patika šī diena, jo bija iespējams iepazīt tuvāk savus jaunos klases biedrus. Varēja uzzināt, kas katram garšo, kāda ir mīļāķā krāsa un vēl daudzas citas lietas.

Alise 7.b

IMG-20180904-WA0061IMG-20180904-WA0048                                                                        Man patika interesantās stafetes – “ha-ha”stafete un  purva stafete, kur bija jāiedomājas, ka esam purvā un mums nācās staigāt pa laminātu.

Kristaps, 7. b

 

IMG-20180904-WA0064Man ļoti patika šī diena. Tā bija aizraujošiem notikumiem bagāta. Mēs daudz smējāmies, aktīvi darbojāmies un tuvāk iepazinām savus jaunos klasesbiedrus. Šī diena mūs ļoti satuvināja. Manuprāt, šādas dienas varētu būt biežāk.

Inga C. 7.b

 

Categories: Citāti | Komentēt

WordPress.com blogs.