Seko saviem sapņiem!

18. maijā valsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 7.-9. klašu skolēniem bija lieliska iespēja baudīt Latvijas Koncertu organizēto pop-roka lielkoncertu “Tuvu būt” Dzintaru koncertzālē. Kā reklāmā rakstīts: “Tuvu būt vasaras vārtiem, tuvu būt jūrai, tuvu būt mūzikai un mūziķiem, kas iedvesmo – Shipsea, Kato, “Sudden lights” – labākā dāvana mācību gada noslēgumā.” Dziedātāja Katō pie mums uzstājusies jau skolā, bet dzirdēt visus māksliniekus dziedam uz Dzintaru koncertzāles lielās skatuves ir pavisam kas cits.

Skolēni sniedza savu atgriezenisko saiti pēc pasākuma, koncertu raksturojot kā aizraujošu, skaistu, interesantu, enerģisku, izbaudāmu, jautru, radošu, spožu, krāsainu utt. Mākslinieki uzstājušies pārliecinoši. Pozitīvi novērtēta dziesmu izvēle, vokālais un instrumentālais izpildījums, mūziķu attieksme, atdeve, darbs ar auditoriju, arī vizuālie efekti.

Kā skaistākās dziesmas, kuras visvairāk patikušas, minētas Shipsea “Siltā gaismā”, Katō “Es tā jūtos”, “Laika mašīna” un grupas “Sudden Lights” dziesma “Laternas”, īpaša sajūsma piedzīvota par dziesmu “Aijā”, ar kuru mūziķi piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursā. “Dzīvais izpildījums, protams, ir daudz labāks nekā ieraksts,” tā raksta kāds no skolēniem.

Atziņās par koncertu skolēni minējuši iespēju labāk iepazīt mūsdienu latviešu mūziku klātienē, dziedāt un dejot līdzi, kopā ar klasi labi pavadīt laiku, gūt jaunas atmiņas, pozitīvas emocijas mācību gada noslēgumā, novērtējuši skaisto Dzintaru koncertzāli. Neliels ieskats dažu skolēnu atziņās.

• Es ieguvu lielisku muzikālo pieredzi.
• Īsts talants mūzikas taisīšanā, un man ļoti patika visas dziesmas!
• Brīnišķīgās emocijas, kuras viņi spēj radīt zālē.
• Ieguvu vēlmi iemācīties spēlēt ģitāru.
• Es šajā koncertā pavadīju labu laiku ar klasi.
• Pirmo reizi dzirdēju kādu no Latvijas Eirovīzijas dziesmām klātienē, kuru izpilda paši dziesmas autori.
• Man patīk latviešu dziesmas vairāk nekā es domāju.
• Es ieguvu skaisti pavadītu laiku, nedomāju par ikdienas steigu, bet izbaudīju krāšņo un emociju pilno koncertu.
• Guvu priekšstatu par Eirovīzijas dalībniekiem no Latvijas.
• Lieliski pavadītu laiku. Paldies visiem, kas piedalījās šī pasākuma organizēšanas procesā!
• Šis bija mans pirmais koncerts, tāpēc ļoti patika un bija miera sajūta.
• Es secinu, ka man vajag vairāk apmeklēt koncertus, jo es nezinu daudzām dziesmām vārdus.
• Es pēc koncerta sapratu, ka visu var atspoguļot dziesmā.
• Seko sapņiem līdz!

Jā, katram savi sapņi. Un ir patīkami, ja ikviens šāds kultūras baudījums bagātina muzikālo pieredzi un rosina pusaudžus padomāt par saviem talantiem, spējām, hobijiem un sapņiem.

Iveta Āboliņa, valsts programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore

Foto: Diāna Kovaļova

Tikšanās ar rakstnieku Gunti Tāleru literatūras stundā

Dienu pēc Tukuma Literātu apvienības 60 gadu jubilejas svinībām – 8. maijā – mūsu skolā viesojās viens no tās pārstāvjiem – rakstnieks Guntis Tālers, kas mūsu skolu 1986. gadā absolvējis ar uzvārdu Zariņš. Tā kā latviešu rakstniecībā jau viens Guntis Zariņš ir atstājis radošo mantojumu, tukumniekam nācies piemeklēt pseidonīmu un viņš izvēlējies vārda “dālderis” sinonīmu.

Rakstnieks 7. c un 7. b klases skolēniem literatūras stundās pastāstīja, kā top detektīvstāsts, kas, autora acīm raugoties, atgādina aisbergu, jo jāveido divas sižeta līnijas – lasītājiem redzamā un no tiem slēptā, ko pārzina vienīgi autors un atklāj tikai darba atrisinājumā. G. Tālers pastāstīja, ka savos detektīvstāstos “Pēdējais klients”, “Grēksūdzes noslēpums”, “Monstra rotaļu laukums” izmantojis dzīvē, arī prakses laikā prokuratūrā, pieredzēto. Rakstnieks iepazīstināja arī ar rakstīšanas tehnisko pusi, piemēram, kā ar datorprogrammas palīdzību “izķert” no teksta vienas saknes vārdus vai vārdus, kas atkārtojas. G. Tālers uzsvēra, ka profesionālam rakstniekam ir jābūt ļoti pašdisciplinētam, jo līgums ar izdevniecību nekādu ilgstošu vaļošanos un iedvesmas meklēšanu nepieļauj – dienā ir jāuzraksta vismaz 2000 vārdu.

Paldies Guntim Tāleram par atsaucību un ieguldījumu skolēnu redzeslauka paplašināšanā, apgūstot populāro detektīvliteratūras žanru!

Literatūras skolotāja Vineta Rozenberga

Būt vai nebūt … kā un kāpēc būt?

3. maijā ģimnāzijas 10.-11. klašu skolēni valsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros piedzīvoja Ērika Vilsona monoizrādi “Hamlets”. Kāpēc šāda izvēle? Protams, skolēnu redzesloka paplašināšanai. Taču viens no iemesliem ir gana pragmatisks – 10. klases skolēniem literatūras programmā jāiepazīst renesanses laika literatūra, 11. klasēm drīzumā gaidāms centralizētais eksāmens, kurā jāraksta pārspriedums, argumentācijai izmantojot kultūras/literatūras faktus. Un vispārliecinošākā argumentācija taču ir paša piedzīvotais, redzētais, dzirdētais.

Izcilā angļu dramaturga V. Šekspīra lugas, to skaitā “Hamlets”, vēl joprojām iestudē arī Latvijas teātros, veidojot paralēles ar mūsdienu problēmsituācijām, personu iekšējiem un ārējiem konfliktiem. Tiek uzdoti jautājumi, kas, kā un kāpēc notiek mūsu sabiedrībā, kādi ir mūsu uzskati, dzīves mērķi, kā veidojam attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kā rīkojamies. Svarīgi katram apzināties, kādā sabiedrībā vēlamies dzīvot, vai aizstāvam humānisma idejas, izceļot zinātnes un kultūras vērtības, veidojot cieņpilnu attieksmi, vai turpinām kultivēt “seklo, smacīgo un pliekano” pasauli, kurā valda varaskāre, viltus, “grēka palagi”, apzināts ļaunums. Izrāde liek katram ieklausīties savā sirdsapziņā, domāt par ikkatra rīcību un attieksmi.

Šķita saistoši, kā traģēdiju, kurā darbojas vairāk nekā 20 personu, iespējams parādīt monoizrādē. Taču uzreiz jāsaka – Ē. Vilsona kā režisora un aktiera rokraksts jau mūsu skolā ir pazīstams no citām monoizrādēm: “Nezāle”, “Mana Magadāna”, “Pazudušais dēls”. Arī šoreiz 10.-11. klašu skolēni to prata novērtēt. Pēc izrādes skolēni rakstīja savas atsauksmes. Viens no jautājumiem bija novērtēt Ē. Vilsona aktierspēli, par ko gribētu paslavēt. Lielākā daļa skolēnu pozitīvi novērtējuši profesionālo un unikālo pieeju izrādei, kurā skan gan V. Šekspīra lugas teksts, gan Ē. Vilsona vēstījums, kas ir saruna ar klausītājiem (kāds no skolēniem to nosaucis “par radošo pielikumu izrādei”). Pateicība izteikta par talantu iejusties vairākos tēlos, par skatītāju iesaisti, acu kontaktu, par pārliecību un drosmi skatīties cilvēkiem, it īpaši pusaudžiem, acīs un nekaunēties. Skolēni raksta: “Paslavētu par spēju vienam noturēt skatītāja uzmanību.”, “Paslavētu par savas personīgās pieredzes iesaistīšanu izrādē, arī par Šekspīra darba padarīšanu saprotamāku un aktuālāku mūsu paaudzei.”, “Es paslavētu aktieri Ē. Vilsonu par interesanto stāstījuma veidu, palielinot spriedzi un trauksmi dramatiskākajos ,,Hamleta” brīžos. Arī bija diezgan jautri, jo Ē. Vilsons piedēvēja dažiem no skolniekiem ,,Hamleta” tēlus – varēja iejusties to lomā.” Jāpiebilst, ka Ē. Vilsona skatuve ir būt pie skolēniem pēc iespējas tuvāk, un ķermeņa valoda, to skaitā  ciešais un dziļais acu skatiens, kā arī klusuma pauzes ir iedarbīgas.

Jautājot, kuras vērtības izceļ šī izrāde, skolēni visvairāk minējuši mīlestību pret tēvu, ģimenes godu, pašapziņu, cieņu, taisnību, drosmi, uzticību, gudrību, kā antivērtības nosaucot atriebību, varaskāri, naidu.

Komentāru noslēgumā bija jāuzraksta secinājums, ko skolēni ieguvuši no šīs izrādes, par ko aizdomājušies, dzīvojot 21. gadsimtā, un kas vieno V. Šekspīra  varoņus ar mūsdienu sabiedrību. Nevēlos pārstāstīt, tāpēc lai runā paši skolēni.

• Arī 21. gadsimtā visa dzīve ir teātris, cilvēki tajā – aktieri.
•  Aizdomājos par to, kā tā laika cilvēki uztvēra pasauli, kas mums tagad ir sena vēsture. Vai tie to uztvēra tāpat kā mēs savu. Lugas varoņus ar mūsdienu cilvēkiem vieno tipiskās cilvēka vājības, naids un samulsums.
• No šīs izrādes es secinu, ka naids un atriebība arī mūsdienās ir aktuāla. Bieži cilvēks atriebjas, taču beigu beigās nejūt gandarījuma sajūtu vai arī paši cieš vēl vairāk.
• Es ieguvu zināšanas par izrādi “Hamlets”. Vieno saprāts un drosme.
• Pēc šīs izrādes es aizdomājos par to, ka Hamlets varētu būt salīdzināms ar mūsdienu cilvēkiem, kuri cīnās ar depresiju un citām garīgām problēmām. Viņa personības iezīmes un stāsts varētu palīdzēt cilvēkiem saprast, ka depresija nav tikai “trūkums”, bet gan nopietna nelīdzsvarotība, kas var būt ļoti sarežģīta un nopietna problēma.
• No izrādes ieguvu mazu atklāsmi, ka dažreiz ir jāpaņem lietas savās rokās un jāizdara pašam, jo citi to nedarīs. Ar mūsdienām varoņus vieno nespēja komunicēt, arī mūsdienu cilvēks labāk sarīko veselu “teātri”, lai tikai kaut ko uzzinātu, nevis vienkārši izrunā lietas.
• Cilvēks ir tāds pats, kāds bija pirms gadsimtiem – vienmēr tiecas pēc varas, pat ja tas dārgi maksā.
• Šī izrāde lika aizdomāties par atriebību, ka ne vienmēr ir jāatriebjas, bieži vien karma nodara savu. Mūsdienās arī ir atriebības, sāpes. Cilvēki bija tādi paši kā mūsdienās.
• Izrāde lika aizdomāties par to, cik cilvēki var būt egoistiski un sava labuma meklētāji, kā arī neapdomīgi. Šekspīra varoņus ar mūsdienu sabiedrību vieno vēlme pēc varas un mantas.
• Es aizdomājos par cilvēka izvēli “būt vai nebūt”, kas V. Šekspīra varoņus vieno ar mūsdienu sabiedrību.
• Lika padomāt par nāves neizbēgamību, uzticību, cilvēku manipulēšanu.
• Aizdomājos par to, ka, ja cilvēks ir aizskarts līdz sirds dziļumiem, viņš ies pāri līķu kalniem, lai atriebtos.
• Atsaucu atmiņā un nostiprināju zināšanas par notiekošo darbā ,,Hamlets”, aizdomājos par to, cik Hamleta, galvenā varoņa, dzīve bijusi drūma, salīdzinot ar nākotnes dzīves apstākļiem. Joprojām mūsdienu sabiedrībā ir tādas problēmas kā ģimenes konflikti, izlaidība, necieņa pret apkārtējiem, kas izpaužas arī V. Šekspīra varoņu dzīvēs.
• Īsti neko neieguvu no pašas izrādes, bet bija interesanti skatīties. V. Šekspīra attēlotie varoņi vēl joprojām parādās mūsdienās. Gudrākie un labākie cilvēki iet bojā nelabo spēku dēļ.
• Ir jāizturas pret cilvēkiem toleranti, un tad citi cilvēki izturēsies pret tevi toleranti.
• Mans secinājums, noskatoties monoizrādi, ir tāds, ka jebkurš noslēpums un viltība nāks gaismā agri vai vēlu. Nekas nekad nepaliks noklusēts.
• Izrādē var saskatīt to, kas vēl joprojām ir redzams mūsdienās – cilvēkiem, kuriem lielāka vara, vienmēr ir “taisnība”.
• Es secināju, ka arī mūsdienās ir dažādi gadījumi ģimenēs, kurus cilvēki dažreiz grib risināt ļoti necilvēcīgi.
• Prasme piedot. Aizdomājos par karu Ukrainā un to, kā ukraiņi piedos krieviem par uzbrukumu. Un kā mēs esam spējuši piedot citiem?
• Es ieguvu secinājumu, ka katram dzīvē ir jādomā ar skaidru prātu.
• No šīs izrādes es aizdomājos par to, cik tālu katrs no mums ietu, lai aizstāvētu (izrādes gadījumā atriebtu) savu ģimeni. Hamlets vēlējās atriebt savu tēvu, un, manuprāt, daudzi arī mūsdienās to vēlētos darīt, taču ne tik vardarbīgi, kā tas notika izrādē.
• Es esmu aizdomājies par to, ka mīlestība ir sarežģītā lieta. V. Šekspīra varoņi, tāpat kā mūsdienu sabiedrība, nespēj saprast, kur ir īstā mīlestība.
• Es aizdomājos par to, ka mēs ikdienā sastopamies ar miglā tītiem meliem.
• Es pēc izrādes daudz aizdomājos par katra cilvēka dzīves jēgu, kā katra cilvēka rīcība var ietekmēt apkārt esošos. Arī mūsdienās ir sastopami V. Šekspīra varoņi, piemēram, Hamlets, kas grib atriebt pāri darījumus, līdz ar ko ievaino pats sevi.
• Teātra izrādē izceltās vērtības vieno mūsdienu sabiedrību, jo tās ir galvenās lietas, kuras ir nepieciešamas, lai pasaulē valdītu miers un sadarbība.

Izlasot skolēnu atsauksmes, var secināt, ka monoizrāde rosina domāt, salīdzināt, secināt. Luga “Hamlets” sarakstīta 1601. gadā, un tomēr tā ir tik aktuāla. Paldies Ērikam Vilsonam par mūsu ilggadējo sadarbību, par šo satikšanos, par sarunu ar mums un katra iekšējo monologu! Jā, ne visiem šī izrāde patika, bija arī vienaldzīga attieksme, taču vairākums to novērtēja kā teicamu un izcilu. Es uzskatu, ka visiem skolēniem ir jāpiedāvā ne tikai izklaides pasākumi, brīnišķīgi koncerti, bet arī ļoti nopietnas tēmas, problēmas, lai ielūkotos tajās dziļāk, lai izdarītu secinājumus, lai gan individuāli, gan visi kopā pasauli darītu labāku.

Iveta Āboliņa, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore, foto autore

Skanīgā satikšanās dziesmu konkursa “Mikrofona aptaujas” vēstures lapaspusēs

23. marts Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā tika ieskandināts ar vairākiem kultūras pasākumiem programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. 5.-12. klašu skolēni piedzīvoja koncertlekcijas “Mikrofona aptauja” pirmizrādi, kuru vadīja izcilais dziedātājs Daumants Kalniņš. Kopā pāršķirstījām nozīmīgākās dziesmu aptaujas vēstures lapaspuses, uzzinot, piemēram, ka maestro R. Pauls uzvarējis konkursā 11 reizes pēc kārtas un no dziedātājiem visvairāk uzvaru tika Mirdzai Zīverei, bet no grupām – “Jumpravai”. Koncertlekcijā skolēni un skolotāji klausījās dažādu komponistu populāras un ne tik zināmas dziesmas no “Mikrofona aptaujas” D. Kalniņa izpildījumā, dziedāja līdzi, iesaistījās viktorīnā, minot, kuras dziesmas tika atskaņotas, kā arī kopējā balsojumā par vēstures faktiem.

Pēc pasākuma skolēni rakstīja atgriezenisko saiti. Apkopojot viņu atbildes, var secināt, ka 87% skolēnu pasākumu novērtējuši ar 8 – 10 ballēm un vienā vārdā koncertlekciju raksturojuši kā pacilājošu, emocionālu, izglītojošu, bagātīgu, piepildītu, skanīgu, vecmodīgu (skaistā veidā), interesantu, patriotisku, spraigu, kādam arī garlaicīgu, jo tā jau ir vēsture.

Koncertlekcijas vadītājam skolēni pateicas par skaisto, profesionālo dziedāšanu, par prezentēšanu un kontaktu ar publiku, par centību, par pozitīvo enerģiju, emociju izrādīšanu, atvērtību. Bija arī kritiskāks dažu skolēnu vērtējums, norādot uz izaugsmes iespējām, ka vadītājam, minot vēstures faktus, runa būtu jāpieslīpē, vairāk brīvi jārunā. Bet tieši izcilā, skaistā balss bija patīkamais pārsteigums, jo D. Kalniņa dziedājumu varēja klausīties ar baudu. Dažiem tieši šī sastapšanās uzlabojusi garastāvokli. Kāds no skolēniem raksta: “Šis ir mans mīļākais dziedātājs.” Cita skatījums: “Viņam ļoti labi sanāk dziedāt vecmodīgas dziesmas.”

Jautājot skolēniem, kura dziesma patika vislabāk, populārākās dziesmas bija “Mežrozīte”, “Vella kalpu dziesma”, “Tik un tā”, “Teic, kur zeme tā”, “Dvēselīte”, “Mēs pārtiekam viens no otra” u. c. Katram sava tuvākā, līdzi dziedamā, jo tuvs konkrēts dziedātājs, kā rakstījis kāds skolēns, kurš par savu favorītu minējis dziesmu “Pazaudētās debesis”, uzsverot tieši D. Kalniņa izpildījumu.

Tā kā koncertlekcija bija izglītojoša, tā skolēniem likusi aizdomāties par Latvijas mūzikas vēsturi, aptauju, par padomju laiku, vārda brīvības ierobežošanu, cenzūru, par R. Paula popularitāti, mūža devumu, par komponistu drosmi. Daži secinājuši to, cik mūzika agrāk bijusi skanīga, cik daudz senu, populāru dziesmu viņi zina, ka caur mūziku var izteikt ļoti daudz – emocijas, idejas, vēlmes, piemēram, par brīvību,  kā dziesma palīdzējusi latviešiem PSRS okupācijas laikā. Koncertlekcija lika paskatīties arī katram pašam uz sevi, jo daļa skolēnu zināja vairākas senas dziesmas un dziedāja līdzi, bet citiem tās bija kas jauns.

Mūsu skolā mūzika ir lielā cieņā, tāpēc aptaujas noslēgumā skolēniem bija jāuzraksta atziņa, kāda ir mūzikas nozīme viņa dzīvē. Ielūkosimies skolēnu atbildēs!

• Mūzika ir diena no manas ikdienas, kas padara manu dzīvi krāšņāku.
• Mūzika padara dzīvi jautrāku, krāsaināku.
• Mācos mūzikas novirziena klasē, deviņus gadus spēlēju klavieres, vienmēr esmu domājusi, ka mūzikā var pateikt neizsakāmo.
• Tā palīdz man katru dienu fokusēties un mani padara laimīgu.
• Mūzika dod motivāciju, palīdz atbrīvot prātu.
• Man mūzika ir kā daļa no manas dvēseles.
• Man mūzika ir visu mūžu patikusi, klausos to, kad ir grūta diena vai slikts garastāvoklis. Esmu gājusi arī Mūzikas skolā.
• Mūzika man palīdz koncentrēties.
• Ikdienas odziņa.
• Palīdz uzlabot noskaņojumu.
• Man mūzika palīdz dzīvot.
• Ļoti liela, jo es izbaudu klausīties un pat veidot mūziku.
• Bez mūzikas nav iztēles.
• Dzīve bez mūzikas būtu sausa.
• Liela – bez mūzikas ir garlaicīgi dzīvot.
• Mūzika vienmēr atnes atmiņas.
• Man tā ir kā pasaka, klausoties tās vārdos, es aizlidoju uz citu pasauli, kurā iejūtos dziedātāja vietā.
• Mūzika man palīdz samazināt stresu.
• Mūzika ir viss, tā izsaka jūtas – prieku, skumjas un pat dusmas.
• Ļoti liela. Atpūšos, kad dzirdu labu mūziku.
• Mūzika man ir ļoti svarīga, ar mūziku vadu savas emocijas gan labajos brīžos, gan sliktajos. Ikdienā daudz klausos mūziku un apbrīnoju, cik viņa var būt dažāda.
• Dzīve bez ritma ir kā leijerkaste bez melodijas.
• Mūzika ir dziedinātāja – atbalstītāja sarežģītos mirkļos, kā arī bezgalīgs iedvesmu un motivāciju avots, kas ne tikai reizi vien pārsteidz.
• Mūzika ir sniegusi mierinājumu, cerību un spēku, kas iet pāri cilvēku vārdiem vai darbībām.                           

Paldies par sadarbību skoleniem.lv radošajai komandai! Lai top jaunas, aizraujošas programmas!

Iveta Āboliņa, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore, foto autore

Muzikālā izrāde “Makss un Morics” 1.-4. klašu skolēniem

Latvijas iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 23. martā pie Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 1.-4. klašu skolēniem viesojās divi talantīgi mūziķi –  Justs Sirmais un Kārlis Mangulsons.  Mākslinieki priecēja skolēnus ar muzikālu izrādi par Vilhelma Buša populāro stāstu “Makss un Morics.”

Mazie skolēni ar aizrautību sekoja līdzi  Maksa un Morica lielajiem nedarbiem un aktīvi iesaistījās mūziķu piedāvātajās aktivitātēs – dziedot, dejojot un repojot. Muzikālā izrāde bija arī ļoti pamācoša, skolēni tika iepazīstināti ar noderīgu informāciju par to, kur vērsties, ja ir gadījusies kāda problēma, kuru ar saviem spēkiem nespēj atrisināt.

Mākslinieki prata noturēt bērnu uzmanību visu izrādes laiku, kas šajā vecumposmā nemaz nav tik viegli izdarāms.

Paldies Skolēniem.lv un Jānim Ķirsim par šo brīnišķīgo un kvalitatīvo pasākumu!

Skolēnu komentāri par izrādi:

“Man patika, ka viņi dejoja skolēniem zināmas deju kustības.”

“Patika, ka Makss un Morics izmantoja mūsdienu tehnoloģijas (telefons, Playstation).”

“Patika, ka abi skolotāju nobiedēja ar zirnekli.”

“Patika, ka Makss skrēja uz koncertu un pārtrauca zvanu ar Moricu.”

“Izrāde bija pamācoša.”

“Iemācījos, ka ir jālasa grāmatas, skolotājiem ir jānes ziedi.”

“Patika, kā viņi dziedāja, un tas, ka varēja dziedāt līdzi.”

“Patika, ka gultā salika vaboles un pīpē iebēra šaujampulveri.”

“Patika tas, ka varēja izvēlēties atbilžu variantus.”

“Viss bija jautri!”

“Patika, ka dziedātāji taisīja jokus un varēja dejot līdzi.”

“Patika, ka no pannas nozaga gaļu.”

“Patika, ka uz ekrāna tika rādīta multene.”

Diāna Kovaļova, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore

Foto: Iveta Āboliņa

Visi bērni ir pelnījuši vecākus, bet ne visi vecāki ir pelnījuši bērnus

Virsrakstā pausto atziņu izteikuši vairāki 6.-9. klašu skolēni, kuri 15. decembrī ģimnāzijā valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros noskatījās Lindas Oltes filmu “Māsas”, kas ir sociāla ģimenes drāma, kurā vēstīts par bērnu namā uzaugušām māsām, viņu izjūtām, protestu, par alkām pēc mīlestības, par adopcijas problēmām utt.

Skolēni pēc filmas rakstīja atgriezenisko saiti, diskutēja klases, sociālo zinību u. c. stundās par redzēto un piedzīvoto. Pusaudžu skatījumā radošo komandu var paslavēt par varoņu emocijām, aktieru spēli, izvēlēto darbības vidi un, protams, sižetu. Filma skolēniem šķita patiesa, reālistiska, nopietna, skumja un dramatiska, jo lika aizdomāties par psiholoģiskajām traumām, ko gūst bērni un kā mēģina risināt problēmas, dzīvojot bērnu namā, nevis savās ģimenēs, par vecāku problēmām, adopciju, suņu patversmēm, atkarībām, naudas problēmām, par savām kļūdām, kas pieļautas jaunībā.

Daudziem skolēniem bija jaunums uzzināt par to, ka amerikāņu ģimene vēlas adoptēt meitenes (turklāt pusaudžu vecumā), bet pašas māte ir vienaldzīga, izvairās no atbildības un pienākumiem. Pārsteigums bija Anastasijas izvēle nedoties uz ASV, palikt Latvijā. Iedvesmoja viņas rūpes par suni. Aizkustināja ziņa, ka būs jāšķiras no māsas Diānas, un ainas, kurās Anastasijas tikās ar savu bioloģisko māti, kurai atņemtas mātes tiesības.

Skolēnu atsauksmes, atziņas:

• Es ieguvu lielāku sapratni un nedaudz vairāk uzzināju, kā klājas bērniem bērnu namos un kā ir būt bērnam bez vecāku gādības un rūpēm.
• Mani pārsteidza izmantotā leksika filmā, jo parasti tādu dzirdu savā draugu lokā, nevis filmā, un mani aizkustināja Anastasijas un viņas māsas dzīve, šī filma ir ļoti pamācoša un dod motivāciju nenonākt šādā situācijā.
• Mani aizkustināja tas, kad citi teica, ka viņu mammai ir vienalga un ka viņa ir daudz ko solījusi, bet nekad nepiepilda, bet meitai par to ir slikta pašsajūta.
• Man filma lika aizdomāties par to, cik ļoti ceram un gaidām to, kas varbūt ir bezcerīgs.
• Man lika padomāt par tiem bērniem, kuriem šobrīd ir tāda situācija. Lika man pateikties par to, ka man ir ģimene.
• Sapratu, ka nevar vērtēt cilvēkus, nezinot viņu dzīvesstāstu.
• Nekad, nekad nevajag apsmiet citus, jo tu nekad nevari zināt, kas īstenībā ar viņu notiek ārpus skolas.
• Sapratu, ka personība ietekmējas, no kurienes tu nāc.
• Man vairāk jānovērtē, kas man dots.
• Vajag izvērtēt cilvēkus, ar kuriem kontaktēties.
• Visi pieaugušie nevar būt vecāki.
• Jārada bērni, kad pieaugušais tam ir gatavs.
• Visi bērni ir pelnījuši vecākus, bet ne visi vecāki ir pelnījuši bērnus.
• Svarīgi pieņemt iespējas, ko piedāvā dzīve.
• Jāizvērtē dzīves situācijas.
• Dzīve ir pilna ar grūtām izvēlēm un šķēršļiem.
• Es guvu motivāciju censties skolā un nenonākt tādā situācija kā māsas.
• Es guvu atziņu, ka nevajag darīt lietas, kas nav domāts tavos gados un ka vajag būt savam viedoklim par visu šo.
• Vienmēr izvēlies labāko savai nākotnei, un ir jāuzņemas lielāka atbildība pašam par sevi.
• Atzina: gūt izglītību, būt pretimnākošam, mācīties no kļūdām.
• Ir jāsaprot, vai tas būtu labāk citiem vai tikai Tev.
• Es palīdzēšu cilvēkiem, kuriem vajag palīdzību.

Skolēni iesaka filmu noskatīties citiem, lai uzzinātu, kā jūtas bērni, kuriem jādzīvo bērnu namos, krīžu centros, lai “saprastu, ka dzīve nav tikai rožu lauks”, lai būtu empātiski, saprastu un aizdomātos par citu cilvēku dzīvi, uzskatiem un līmeni Latvijas sabiedrībā, atklājot tumšās puses. Skolēni raksta: “Filma jānoskatās, lai saprastu, ka dzīvei ir jēga un ir jācenšas mācīties, lai sasniegtu savas dzīves mērķus. Filmu vajadzētu redzēt senčiem, jo tā būtu arī viņiem pamācoša, lai domā, kā audzināt savus bērnus un nepieļaut kļūdas audzināšanā”, “Šī filma ir jānoskatās Latvijas iedzīvotājiem tāpēc, ka Latvijā ir ļoti daudz bērnu, kas ir aprūpes namos vai audžu ģimenēs, jo vecākiem viņi nav svarīgi;  pēc reitingiem Latvija ir viena no valstīm Eiropā, kurā ir lielākais pašnāvību skaits, kurā ir lielākais pārmērīga alkohola lietošanas skaits, un varbūt, noskatoties šo filmu,  latvieši sapratīs situācijas nopietnību un sāk kaut ko darīt lietas labā.”

Paldies par sadarbību Latvijas Kinematogrāfistu savienībai, piedāvājot noskatīties skolēniem filmu skolā!

Iveta Āboliņa, valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore

Filma “Janvāris” – kā kļūt no gļēvuļa par vīru

14. decembrī ģimnāzijā 10.-12. klašu skolēniem valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja noskatīties Viestura Kairiša filmu “Janvāris”, kas šobrīd tiek izrādīta uz kino ekrāniem. Kā minēts anotācijā, spēlfilma veidota kā stāsts par astoņpadsmitgadīgajiem jauniešiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos. Filmas varoņi ir bezgala tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi liek viņiem nonākt politikas un vēstures krustpunktā.

Par šo filmu jauniešiem bija dalītas jūtas. Pirmoreiz atgriezeniskajā saitē režisoram un radošajai komandai par filmu tika ieliktas visas balles no 1 līdz 10 (vidējais – 7 balles). Vieniem patika, bet daļai skolēnu ne, jo gaidas bija lielākas – vairāk gribējās redzēt tieši 1991. gada notikumus, nevis mīlasstāstu. Uz jautājumu, par ko paslavētu radošo komandu, skolēni snieguši šādas atbildes: par darbības fonu (izvēlēto vidi, mūziku, rekvizītiem u. c.), par aktieru spēli, varoņu emocijām, arī piesaistošo sižetu.

Skatoties filmu, skolēnus aizkustinājusi “jauniešu vēlme atgūt un izjust brīvību, galvenā varoņa tieksme atrast sevi”, “cilvēku nāve”, “Jaža mātes emocijas, kad viņš aizbrauca uz Tallinu pie Annas. Māte domāja, ka viņam bija noticis kas slikts”. Pārsteigusi filmas kvalitāte, emocijas, “cik brutāli tika nogalināti cilvēki”, “kā izskatījās Jazis, kad viņam nodzina matus”, “Jāzepa rīcība, kad viņš Annai pateica, ka viņu attiecības bija neīstas, lai gan viņš zināja, ka melo”, “Jaža draugu drosme un vienlaicīgi arī neapdomība, viņiem apģērbjoties citā stilā un ēdot no citu cilvēku traukiem ēdienus”, kā arī tas, “cik ātri Jāzeps kļuva no gļēvuļa par vīru”. Jauniešu iedvesmojusi “kameru operatoru pašaizliedzība, mēģinot nofilmēt notiekošo un paziņot par to pasaulei”, “Latvijas ļaužu, to skaitā jauniešu, vienotība, gribasspēks un patriotisms”.

Daļa jauniešu augsti novērtējuši filmu, par to izsakot komentārus: “Mani pārsteidza kameras māksla – liekas, ka tu pats esi visu filmējis. Tu iejūties lomā”, “Mani šajā filmā pārsteidza tas, ka daži sižeti bija kā ar vecmodīgu kameru filmēti.”

Filma rosinājusi jauniešus aizdomāties par karu Ukrainā, par to, ka “cilvēkiem ir ļoti dažādas vērtību sistēmas, bet dažkārt augstāku mērķu dēļ ir iespēja tiem apvienoties” un “cik mūsu brīvība ir svarīga un var būt ierobežota”. Kāds skolēns raksta: “Filma man lika aizdomāties par to, cik jaunieši ir noslēgti un nerunā par savām problēmām, kā arī, ka cilvēki bieži nenovērtē to, kas viņiem ir, to viņi saprot lielākoties tikai, kad pazaudē.”

Skolēnu iegūtās atziņas:

Filma spēja pārsteigt un lika saprast, ar ko mani vecāki bija saskārušies viņu jaunībā, mācoties Rīgā.

Barikādes katram latvietim, kas to ir pārdzīvojis, ir smagā un emocionālā sāpe. / Ceru, ka man tas nebūs jāpiedzīvo.

Man šī filma ļoti patika, jo deva atziņu par to, cik ļoti mūsu valsts vēsture ir nozīmīga.

Notikumi 1991. gadā bija ļoti nozīmīgi mūsu valsts neatkarības atgūšanā.

Latvijas iedzīvotāji spēj apvienoties vienam mērķim.

Mīli savu zemi! /Tautā ir spēks.

Latvieši ir patrioti un aizstāvēs savu valsti.

Kad latviešiem vajag, tad viņi labi strādā.

Ir jāciena sava ģimene un valsts.

Mums ir jānovērtē, ka mums ir brīva valsts.

Par katru cenu jānosargā valsts.

Par brīvību ir jācīnās, nedrīkst stāvēt malā.

Miera laikā gatavojies karam, kara laikā cīnies!

Vienmēr vajag domāt ne tikai par sevi, bet ari citiem.

Daži tevi pametīs darba dēļ.

Būt prātīgai ar draugiem.

Dzīvē svarīgākais ir atrast partneri, ar ko būs ne tikai prieka un laimes sajūtas, bet arī, ar ko pārcietīs bēdas un sēras kopā, nevis pieņemt tādu iespēju, kas sniegs baudu tikai uz īsu brīdi un potenciāli visu sabojās.

Filmas beigās Jazis teica, ka viņš saprata, kas vēlas būt, un man radās atziņa par to, ka nevajag skriet pakaļ pārējiem, bet gan darīt, ko pats vēlies.

Jāseko sapņiem un nebūt egoistam.

Priecājies par cita panākumiem tā, it kā tie būtu tavējie!

Jānovērtē to, kas ir, nevis, kas varētu būt.

Guvu atziņu, ka man būtu jāpainteresējas par Viestura Kairiša darbību kino nozarē.

Sapratu, cik video dokumentācija var būt svarīga.

Skolēni iesaka filmu noskatīties, jo tā atgādina par janvāra barikādēm un liek cilvēkiem novērtēt brīvību un neatkarību, parāda ne tikai vēstures notikumus, bet gan parasta iedzīvotāja dzīvi ikdienā, ar ko saskars un kādas emocijas gūst.

Paldies par sadarbību Latvijas Kinematogrāfistu savienībai, lai būtu iespēja skolā demonstrēt jaunākās latviešu filmas, rosināt jauniešus domāt, reflektēt par kultūras izpausmēm, vēstures notikumiem un mums pašiem!

Iveta Āboliņa, valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” koordinatore, foto autore

Princeses dārgumu lādē ielūkojās ģimnāzijas 1.-4. klašu skolēni

10. oktobra rīts Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 1.-4. klašu skolēniem iesākās ar dārgumu lādes atvēršanu. Ģimnāzijā viesojās brīnišķīgā dziedātāja Beāte Zviedre, kas valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros priecēja skolēnus ar koncertlekciju “Princeses dārgumu lāde”. Princese (Beāte Zviedre), verot vaļā dārgumu lādi un ņemot ārā dažādus priekšmetus, izdziedāja dziesmas no populārām multfilmām, pastāstīja par mūzikas instrumentiem un iepazīstināja bērnus ar mūzikas teorijā svarīgām lietām.

Bērni ar prieku iesaistījās koncertlekcijas norisē, minot dažādas mīklas un palīdzot Princesei dziesmu izdziedāšanā.

Dažas no bērnu atsauksmēm:

“Reps bija vislabākais!”

“Man patika, kā Superzaķis dejoja.”

“Skanēja jauka somu dziesma.”

“Mēs minējām mūzikas instrumentus un uzzinājām par gammām.”

“Uzzinājām, kas ir kamertoņa dakšiņa un diriģenta zizlis.”

“Man patika, ka varējām repot kopā ar princesi.”

Paldies Beātei Zviedrei par šo kultūras pasākumu, ko varējām izbaudīt klātienē!

Diāna Kovaļova, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore, foto autore

Vecāku iniciatīvas pārsteigums 3. b klases skolēniem

Sakām lielu paldies 3. b klases vecāku iniciatīvai un sevišķi Evai Brinkmanei-Brimanei par ieguldīto darbu 3. b klases skolēnu iesaistei projekta “Sportland pirmie soļi basketbolā” aktivitātēs. Lai pasākums varētu notikt, vecāki uzrakstījuši gan pieteikumu projekta aktivitātēm, gan motivācijas vēstuli. Atlika tikai gaidīt, vai un kad notiks tikšanās. 14.oktobrī sporta stundas laikā skolēni ar lielu sajūsmu saņēma ziņu, ka 20. oktobrī Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) komanda ir gatava doties ciemos uz mūsu skolu.

         Viena no tās prioritātēm ir bērnu iesaistīšana regulārās fiziskajās aktivitātēs, parādot, ka dzīve ir ļoti aizraujoša arī ārpus datora ekrāna. Šis projekts ir lielisks veids, lai uzrunātu bērnus, radītu viņos interesi par sporta nodarbībām un aktīvu dzīvesveidu, kā arī palīdzētu iepazīt aizraujošo sporta, to skaitā basketbola, pasauli.

        Projekta ietvaros 20. oktobrī skolēni ieguva jaunas zināšanas un prasmes, iepazīstot basketbola spēli kopā ar populāriem latviešu basketbolistiem. Nodarbību vadīja trenere Liene Jansone, bijusī basketboliste. Patīkams pārsteigums bija Sportland sarūpētā dāvana – t-krekli ar uzrakstu “PIRMIE SOĻI BASKETBOLĀ” –, lai skolēni saliedētos vēl stiprāk un izjustu komandas vienojošo garu. Skolēni darbojās gan individuāli, gan grupās, sākot ar iesildīšanās vingrinājumiem un beidzot ar basketbola spēles nozīmīgiem elementiem. 3. b darbojās ar prieku, azartu un degsmi, atbalstīja viens otru un priecājās par klasesbiedru veiksmi.

         Klases audzinātāja Aina Reķe sarunā minēja: “Mūsu klasē gan meitenes, gan zēni jau apmeklē basketbola treniņus sporta skolā. Pēc šīs tikšanās vēl vairāki skolēni izteica vēlēšanos trenēties basketbolā. Lai piepildās!”

         Paldies LJBL projekta komandai par sadarbību!

Direktores vietniece izglītības jomā Dina Putniece

Foto: A. Reķe

Ģimnāzijā ciemojas dziedātājas Katō un Patrisha

19. oktobrī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros 5.-12. klašu skolēniem ģimnāzijas aktu zālē bija iespēja izbaudīt aizraujošu koncertlekciju “Modes un mūzikas evolūcija”, kuru vadīja iedvesmojošās dziedātājas Katō un Patrisha. Viņu brīvais vēstījums par modes un mūzikas kopsakarībām, latviešu dizaineriem, daudzveidīgajiem mūzikas stiliem bija aizraujošs. Taču visspēcīgākās emocijas raisīja Katō un Patrishas dziesmas. Dzirdēt dziedātājas klātienē, dziedāt līdzi bija baudījums, ko jaunieši augstu novērtēja. Pēc pasākuma dziedātājas vēl ilgi sniedza autogrāfus saviem faniem un fotografējās kopā ar viņiem.

Kā skolēni raksturoja koncertlekciju vienā vārdā? – Interesanta, jautra, superīga, aizraujoša, skaista, unikāla, lieliska, fantastiska, fascinējoša, spilgta, pozitīva, izklaidējoša, skanīga, mūsdienīga, iespaidīga, radoša, īpaša, perfekta, atraktīva, enerģiska utt., kaut arī dažiem skolēniem gaumes atšķīrās.

Lielākā daļa skolēnu novērtēja dziedātāju profesionālo sniegumu, talantu, prezentācijas video, radošo uzstāšanos, atraktivitāti, pozitīvo enerģiju, labo saikni ar publiku, runājot ar tik lielu auditoriju. Ieskatam dažu skolēnu komentāri:

“Man ļoti patika kā viņas runāja, vadīja koncertlekciju, prata pievērst skatītāju uzmanību un to noturēt.”

“Pirmais interesantais priekšnesums, kas bija mūsu vecumam.”

“Paslavētu par to, ka viņas dziedāja dziesmas bez vārdiem priekšā.”

“Paldies par muzikālajiem priekšnesumiem. Skaisti izpildīja džezu.”

“Mani sajūsmināja tas, ka dziedātājas dziedāja man pazīstamas dziesmas.”

“Man ļoti patika, ka iesaistīja arī mūs, piemēram, kad bija jānosauc tautastērpu daļas.”

“Paslavētu par dziesmu izvēli. Tās bija jautras, nebija garlaicīgi/ dziesmas bija lipīgas.”

“Pozitīvi pārsteidza, ka viņas daudz ko stāstīja par modi un dizainu, nevis 24/7 dziedāja.”

“Man patika, ka pēc koncertlekcijas varēja nofotografēties ar viņām.”

“Paslavētu par pozitīvismu, entuziasmu, pilnīgi nekas nelikās garlaicīgi, labi saplānota koncertlekcija.”

“Dziedātājas bija ļoti patīkami noskaņotas un lekciju vadīja ar prieku, un pieminēja daudz mūsdienīgu lietu.”

“Mani pāŗsteidza, ka viņas tik jaunā vecumā ir sasniegušas tādu augstu līmeni dziedāšanā.”

Jautājot skolēniem par dziesmām, kuras vislabāk patikušas, visaugstāk tika novērtētas abu dziedātāju oriģināldziesmas. Visvairāk tika izcelta Katō dziesma “Es tā jūtos”, Patrishas dziesma “Es varu būt tā”. Citu izpildītāju dziesmu gaume bija līdzīga. Daudziem patika džezs, rokenrols, disko, Billie Eilish dziesmas, latviešu tautasdziesmu izpildījums.

Koncetlekcija lika aizdomāties skolēniem par modes un mūzikas attīstību, ciešo saistību (“mode ar dziedātājiem iet roku rokā”), cik māksliniekam ir svarīga mode, apģērbs, ko velk uz skatuves. Kāds sev uzdeva jautājumu, vai arī viņš kādreiz piedalīsies šādās koncertlekcijās kā izpildītājs. Vairāki skolēni nonāca pie secinājuma, ka mode ir visur, piemēram, skolā, pludmalē, mūzikas video klipos u.c. Daļa skolēnu bija pārsteigti par to, ka skolasbiedriem ir ierobežotas zināšanas par latviešu tautastērpa elementiem.

Noslēgumā skolēniem bija jāuzraksta secinājums, ko guvuši no koncertlekcijas. Ieskatam skolēnu atbildes.

“No šīs koncertlekcijas uzzināju vairāk par attīstību gan mūzikā, gan modē un guvu patīkamas emocijas!”

“Mūzika ir brīnišķīga, tagadējā mode – ne īpaši.”

“Interesanta koncertlekcija, manuprāt, šādas, kas ir mūsu vecumam un pārdomātas, vajag vēl vairāk.”

“Modei ir liela nozīme mūzikas sfērā.”

“Visi var, ja viņi kaut ko dar’.”

“Jauna stila idejas no abām meitenēm.”

“Mode ir ļoti krāsaina, un dziedājums vēl jo krāsaināks.”

“Viss iet uz apli. Viss vecais nāk atpakaļ un tad atkal pazūd, un tā ir visu laiku.”

“Latviešu mūzika patiesībā ir laba.”

“Es no šīs koncertlekcijas ieguvu informāciju par latviešiem, kas ir, ko veikuši pasaulē saistībā ar modi.”

“Uzzināju, ka zilos džinsus patiesībā neražoja latvietis. Šis cilvēks izgudroja pogas, kuras mūsdienās lieto pie džinsu bikšu aizmugurējām kabatām.”

“Es secināju to, ka Latvijā slavenu modes dizaineru apģērbi ir tikuši pie pasaulē slaveniem cilvēkiem.”

“Es ieguvu brīnišķīgas emocijas no procesa, vadītāju pozitīvisms iedeva lielu stimulu un enerģijas pieplūdumu mācībām un visai turpmākajai dienai.”

“Es no šīs koncertlekcijas ieguvu jaunu pieredzi, kā arī autogrāfu no Patrishas.”

“Nebaidies pamēģināt kaut ko jaunu!”

 “Sapratu, cik daudz par cilvēkiem var pateikt viņu ģērbšanās stils.”

 “Var sasniegt savus sapņus, ja vien to vēlas.”

“Arī man ir jābūt tik ļoti pozitīvai, kādas ir viņas.”

“Es uzzināju, ar kādām dziesmām mūsu vecāki ballējās jaunībā.”

“Latvieši spēj “izsisties” pasaules mērogā.”

“Latviešu dziedātājām ir augstas un spēcīgas balsis.”

“Sapratu, cik mūzika ir svarīga mūsu dzīvēs un ka viņām nav citu opciju kā atbraukt vēl vismaz 7 reizes.”

Paldies Katō un Patrishai par brīnišķīgo pasākumu! Lai top jaunas un skaistas dziesmas, kā arī iedvesmojošas koncertlekcijas!

Iveta Āboliņa, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore, foto autore