Māju sajūtu esmu atradusi

Turpinām sekot mūsu absolventu gaitām un pirmajiem iespaidiem par studentu dzīvi augstskolās.  Mūsu žurnāliste Elza Anastasija Vasermane veiksmīgi uzsākusi studijas Kultūras akadēmijā. Lūk, Elzas pārdomas!

Vasara paskrēja karuseļa brauciena ātrumā. Tika pieņemti lielie dzīves lēmumi. Augusta beigas pienāca nemanot. Atā, vasara! Sveika, mana pirmā augstākās izglītības iestāde.

Ir 1. septembra pēcpusdiena. Mašīnas bagāžnieks ir pilns ar mantām un lauku labumiem. Rīga gaida studentus un visu, ko tie savā jaunības lidojumā nes līdzi. Kojas. Manuprāt, tā ir vieta, kur skolēni pārtop par studentiem. Jā, reizēm tas nozīmē gludināt drēbes ar matu taisnotāju, bet ziniet, tas tīri labi strādā 🙂

Pirmā skolas diena. Man pretī nāk bērni ar asterēm un gladiolām rokās. Ap šo laiku, parasti, mēs jau stāvējām zem vecajiem skolas ozoliem, paši kā asteres un gladiolas.  Nostaļģiju nomaina satraukums, jo esmu atstaigājusi līdz savai skolai- Latvijas Kultūras akadēmijai, kur nākošos četrus gadus apgūšu kultūras un mākslas teoriju un vēsturi. Jau no pirmās reizes, kad ienācu augstskolas pagalmā, es jutu, ka it viss, sākot no ēku sienām un soliņiem, līdz pasniedzēju un kursa biedru smaidiem, man rada māju sajūtu. It kā mani jau sen te  gaidītu, un nu es esmu klāt.70297067_238589950391866_4276691681874542592_n

Pirmās studiju nedēļas ir paskrējušas nemanot. Kursa biedri, kuru vārdus es beidzot esmu apguvusi, kļūst par draugiem. Ir uzdoti pirmie nopietnie mājas darbi. Lēnām tiek aprasts ar studenta dzīves veida specifiku un jau apzināts minimālais miega daudzums, kas nepieciešams daudz maz normālai funkcionēšanai. Lekcijas ir interesantas un aizraujošas, jo studēju to, kas patīk. Citādi nemaz nevar būt. Rīga ir kārdinājumu pilna, ik vakaru notiek kāds kultūras pasākums. Visi teātri ir viena sabiedriskā transporta brauciena attālumā. Starp citu, par 15.trolejbusu varētu sarakstīt ne vienu vien populārzinātnisku rakstu, bet kā gan citādi, ja tas ved uz kolorīto Maskavas forštati, kuras ielas un savdabīgo šarmu esmu iemācījusies izprast.

70261141_2597457090307484_8003712611688382464_nPirms nedēļas es iepazinos ar savu istabas biedreni. Keitlina ir no ASV, bet mācās universitātē Rumānijā. Viņu ļoti interesē Latvija un latvieši. Kad uzzināju, ka dalīšu istabiņu ar šīs valsts pārstāvi, biju ļoti priecīga. Lai parādītu mūsu zemes skaistumu, es, protams, sāku ar Rīgu. Keitlinu nebeidza pārsteigt mūsu valsts vēsture, latviešu mentalitāte un tas, ka mēs visam pievienojam ķiplokus vai dilles. Bijām Mežaparka estrādē, es izstāstīju visu ko zinu par mūsu tautas grandiozākajiem  Dziesmu un deju svētkiem. Vēl tik daudz ir jāapskata. Lai arī divu dienu laikā nostaigājām vairāk kā 40 kilometrus, es piekrītu Keitlinai, ka lauku reğioni, mazi pagastiņi un nomaļas viensētas ir vietas, kur tā Latvija sākas. Un tieši tur viņa vēlas doties.

Pirmā atgriešanās mājās kopš studiju uzsākšanas. Ļoti gaidu kora mēğinājumu. Dziedāšanu ar mīļo kori ”Savējie”.  Jāpaspēj aiziet līdz mežam. Varbūt būs sēnes. Ir tik labi, ka ir vieta, kur atgriezties.

Tā ir aizlidojušas manas pirmās nedēļas LKA. Visiem divpadsmitajiem es no sirds ieteiktu izbaudīt laiku ğimnāzijā, jo man šī skola vienmēr nozīmēs ļoti daudz. Tā ir vieta, cilvēki un sajūtas, kuras jūs nepametīs pat tad, kad pirmo skolas dienu nepavadīsiet zem vecajiem ozoliem. Un pats svarīgākais….studējiet to, kas jums no sirds patīk. Veidojiet tādu nākotni, kura ļaus jums būt neierobežotiem savās iespējās un mērķos.  Nebaidāties sapņot un sapņus īstenot.

Lai jums visiem ražīgs un jautrs mācību gads!

Mīļajai ğimnāzijas saimei

Elza Anastasija Vasermane, 2019.gada absolvente

P.s. Keitlinas piedzīvojumem Latvijā var sekot līdzi viņas blogā https://capturingthejourneysite.wordpress.com/

Advertisements
Categories: Citāti | Komentēt

Dzejas dienu noskaņās

Septembris kā allaž nāk ne tikai ar jaunu mācību gada cēlienu, bet arī ar tradicionālajām Dzejas dienām. Šogad, sagaidot Raiņa 154.dzimšanas dienu, skolas pagalmā atklāta izstāde  – kompozīcijas “Raiņa grāmatu pasaulē”. Katra klase, izmantojot dažādas dabas veltes, zem skolas vecajiem ozoliem izveidoja kādu Raiņa dzejas krājumu.

69832812_1374553082694714_4206951033714245632_n

Un, protams, prieks un gandarījums par mūsu absolventiem! Avīzes “Strops” žurnālists 2019.gada absolvents  un nu jau Kultūras akadēmijas students Krišs Grunte  ieguvis balvu par labāko jaunā autora debiju prozā literārā konkursā “Krasta ļaudis”, kas veltīts latviešu prozaiķa Egona Līva atcerei!

Kriš, lai Tev vēl daudz, daudz panākumu!  Paldies skolotājai Guntai Vērpējai un atbalstītājai Elzai!

71152765_1377557715727584_1372767527435763712_n

Categories: Citāti | Komentēt

Lielākais risks dzīvē ir – neriskēt!

Sveicieni no saulainās Grieķijas salas pie Turcijas krastiem- KOSAS!

Pirms pāris mēnešiem jūnijā absolvēju Tukuma Raiņa ģimnāziju, nezinot, kāds piedzīvojums mani sagaida. Biju gatavs jauniem izaicinājumiem un neaizmirstamiem mirkļiem.

Aptuveni aprīļa vidū sociālajā tīklā Facebook.com pamanīju sludinājumu, ka tiek meklēti komunikabli, atvērti un pozitīvi jaunieši neaizmirstamam piedzīvojumam darbam Kiprā un Grieķijā. Daudz nedomājot, pieteicos, pie sevis nodomājot, ka neliela atelpa pēc eksāmenu sesijas, izlaiduma un skolas beigšanas krietni noderēs. Drīz vien sekoja uzaicinājums nosūtīt aģentūrai manu CV. Vēl pēc 2 dienām sekoja darba intervija angļu valodā, kuras beigās tiku atzīts par labu esam. Drīz vien tika parakstīts darba līgums, sekoja lidmašīnas biļešu iegāde un  divas dienas pēc izlaiduma attapos saulainajā Kosas salā. Tā atrodas vien 30 kilometru attālumā no Turcijas krastiem.69681102_2546102079010630_6049217804396134400_n

Kāds tad ir mans darbs?

Strādāju 5* viesnīcā “Neptune Hotel” par animatoru. Ikdienā kopā ar viesiem spēlēju pludmales volejbolu vai vadu spēles, nepārtraukti smaidu un ķeru iedegumu. Strādāju komandā ar jauniešiem no Ungārijas, Itālijas, Vācijas, Slovākijas, Nīderlandes, Čehijas, Spānijas, Šveices un Lielbritānijas. Mēs esam  super komanda!
Manos  darba pienākumos ir  uzstāšanās šovos  – Mamma Mia, Moulen Rouge, We will Rock You, u.c. Un tas ir vēl  viens interesants piedzīvojums, proti,  būt uz skatuves publikas priekšā –  dejot, smieties, tēlot,   būt par aktieri.
Patiesi cilvēki man apkārt ir mans lielākais ieguvums. Tā ir vienreizēja iespēja ārzemēs iepazīt jauniešus no visas Eiropas, veidot kontaktus, kuri tiks attīstīti,  kuriem laiks un attālums nebūs šķērslis.

Lielais piedzīvojums jau ir vairāk kā pusē. Lai gan ik pa laikam sanāk domās aizklīst pie visa pazīstamā un mājās atstātā, emocijas, kuras piedzīvoju šeit, to pavisam noteikti atsver.

69940521_2533649053523596_5843679095019274240_nEsmu nonācis pie atziņas, ka nekad nav viegli pārkāpt savu komforta zonas robežu, tomēr vēl grūtāk ir atzīt sev, ka tas ir nepieciešams. Par laimi, man izdevās sevi pārliecināt, ka pārmaiņas un jauna pieredze man nāks par labu. Pavisam noteikti nebija viegli iekāpt lidmašīnā un doties pretī nezināmajam, turklāt  vienam. Tagad  varu atzīt, ka esmu priecīgs un varbūt arī mazliet lepns, ka izdarīju šo izvēli, visai neraksturīgu skolēniem Latvijā. Par spīti visiem, kuri teica, ka labāk pēc izlaiduma doties studēt, staigāt jau iemīto taku, kuru sev par dzīves ceļu izvēlas tik daudzi. Mana izvēle bija iet citu ceļu- mazliet citādu, varbūt ne tik vieglu, bet galvenais – patstāvīgu.

Ne tik daudz  darbs  Grieķijā man nes šo gandarījuma sajūtu un smaidu uz lūpām katru dienu, bet gan apziņa, ka esmu izdarījis patstāvīgu izvēli. Ja biju spējīgs izdarīt kaut ko tik radikāli atšķirīgu pēc 12 gadiem skolā, kur viss bija zināms un notika pēc iepriekš sastādīta plāna, tad tagad  esmu gatavs lielākiem izaicinājumiem un piedzīvojumiem nākotnē. Esmu guvis pierādījumu  teicienam, ka lielākais risks dzīvē ir – neriskēt! Tāpēc riskēsim un piepildīsim savu dzīvi ar sapņiem!

Matīss Ķiecis

2019.gada ģimnāzijas absolvents un “Stropa” žurnālists

 

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Ata Kronvalda balva – mūsējā!

Jauno mācību gadu varam sāk ar pacilātību, jo no Valsts prezidenta esam saņēmuši Ata Kronvalda balvu par 4. vietu lielo skolu reitingā. Paldies mūsu skolēniem un viņu vecākiem par lielo atdevi mērķu sasniegšanai, un paldies skolotājiem!

627-1024x722

20190830 Riga. Rigas pils. Latvijas valsts prezidents Egils Levits piedalas Ata Kronvalda balvas pasniegsana. Foto / Ilmars Znotins / VPK

Categories: Citāti | Komentēt

Pirmā skolas diena mūsu skolā

Categories: Citāti | Komentēt

Lai panākumiem bagāts, radošs un izzinošs jaunais 2019./2020.mācību gads!

foto-1.-septembrim-tuvojoties.-top-10-skaistakie-rudens-ziedi-57c695bae6e3a

Categories: Citāti | Komentēt

salidojuma afiša

Categories: Citāti | Komentēt

No idejas līdz deputāta krēslam

  1. aprīlī Saeimas namā Rīgā sanāca 9. Latvijas Jauniešu Saeima. Arī man bija tas gods būt par vienu no simts Latvijas simtgades Jauniešu Saeimas deputātiem.

Taču, lai kļūtu par vienu no Jauniešu Saeimas deputātiem bija jāizstrādā ideja,  ar kuras palīdzību tiktu vērsta sabiedrības  uzmanība konkrētām problēmām Latvijā vai pasaulē. Šī ideja bija jāpiesaka un jāiegūst vēlētāju balsis tiešsaistē, lai iekļūtu Jauniešu Saeimā.  Man tas izdevās, tāpēc ar nelielu uztraukumu  ierados Saeimas namā.  Tur mani vispirms sagaidīja stingras pārbaudes. Pase un  soma tika pārbaudītas, taču tas viss tikai padarīja pieredzi neaizmirstamāku un liecināja par pasākuma svarīgumu.IMG-20190430-WA0001

Ievēlētie 100 jaunieši bija sadalīti 4 komisijās- Ārlietu, Eiropas lietu, Cilvēktiesību, Izglītības un kultūras komisijās. Es nonācu Ārlietu komisijā kopā ar vēl 24 jauniešiem. Sākoties pirmajai sēdei, Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrnieces kundze mūs iepazīstināja ar dienas kārtību, Saeimas iekšējās kārtības noteikumiem un balsošanas ierīču instrukciju un citiem svarīgiem nosacījumiem. Tika nodziedāta valsts himna. Pēc tam kopā ar jauniešiem no savas komisijas devos uz iepriekš norādīto telpu, lai kopā pārspriestu jauniešu iesniegtos likumprojektus.

Bija patiess prieks satikt šos uzņēmīgos jauniešus, kuri bija gatavi no Saeimas tribīnes uzrunāt visus klātesošos un diskutēt par visai svarīgām un aktuālām tēmām. To spektrs bija visai plašs – globālās sasilšanas ietekme uz mūsu valsts dabu un cilvēkiem, migrācijas problēmas, izglītības iespējas ES un Latvijā, reģionu finansiālais stāvoklis, u.c.

Otrā Saeimas sēde bija 4,5 stundu gara, kuras laikā  pārspriedām vairākas jauniešu deklarācijas jeb idejas, kā risināt konkrētas problēmas Latvijā. Laiks paskrēja nemanot, jo jaunieši nebaidījās uzstāties, runāt, diskutēt un dalīties viedokļos. Arī pats uzrunāju klātesošos no Saeimas tribīnes vairakkārt, jo tā bija mana iespēja izteikt publiski savas domas par man aktuālām tēmām.  Tā vienkārši bija iespēja, kuru nedrīkstēju laist garām.

IMG-20190430-WA0003

Pēc tam, kad noslēdzās otrā Saeimas sēde jauniešus aicināja uz pasākuma noslēguma daļu, kura norisinājās Saeimas Sarkanajā zālē.  Pēc I. Mūrnieces uzrunas jauniešiem pasniedza balvas par dalību šajā pasākumā.

Kopumā liels paldies jāsaka LV Republikas Saeimas sabiedriskajai nodaļai par pasākuma noorganizēšanu un par to,  ka jauniešiem tika dota šī vienreizējā iespēja. Man kā jaunietim, kurš savu nākotni vēlas saistīt ar politiku, šis pasākums bija unikāla iespēja iejusties parlamenta deputāta  lomā un izprast politiķa ikdienas izaicinājumus un  galvenos pienākumus.

Matīss Ķiecis, 12. a klase

IMG-20190502-WA0006

 

Categories: Citāti | Komentēt

Radošā darbnīca “Mana runa pārliecina” Tukuma Raiņa ģimnāzijā

           17.04.2019. Tukuma Raiņa ģimnāzijā viesojās pieredzējis pasākumu vadītājs un improvizators Krišjānis Berķis, kurš vadīja divas radošās nodarbības “Mana runa pārliecina” 10. b un 10. c klases skolēniem valsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

           57155254_309258886410581_7734029214285824000_n

            Darbnīcu mērķis bija iepazīties ar publiskās uzstāšanās mākslas pamatprincipiem, uzzināt par stratēģijām, kā pārvarēt bailes, kā ieinteresēt publiku un noturēt uzmanību, kā veidot saturu un paust viedokli, un gūt reālu pieredzi, praktiski uzstājoties. Tā kā nākamajā mācību gadā 11.klašu skolēni prezentē savu zinātniskās pētniecības darbu, uzstāšanās prasmes noteikti noderēs.

          Nodarbībās skolēni caur smiekliem un jokiem apguva publiskās uzstāšanās mākslas pamatprincipus, klausījās, vēroja un arī paši praktiski uzstājās. Pēc katra no uzdevumiem vadītājs izrunāja ar skolēniem, kas izdevies un ko pilnveidot, lai būtu vēl labāks rezultāts. K. Berķis rosināja, lai skolēni paši izvērtē, kāpēc bija grūti izstāstīt savus stāstus, kas traucēja, kas palīdzēja. Uzdodot jautājumus, skolēni nokļuva pie pareizajām atbildēm.

            Radošā nodarbība sākās visiem kopā ar iesildīšanās vingrinājumiem, pēc tam pakāpeniski turpinot no vienkāršākajiem līdz grūtākajiem uzdevumiem. Bija jākoncentrējas, jāpārbauda savas spējas atcerēties, ātri reaģēt, sadarboties, uzticēties, izdomāt un improvizēt dažādās situācijās, stāstot stāstus, uzdot jautājumus un atbildēt uz tiem, pabeigt frāzes. Viss mutiski – bez rakstīšanas. K. Berķis bija izplānojis vairākus uzdevumus, kuros stāstītājam bija dažādi traucēkļi: klausītāju jautājumi, ar tematu nesaistīti vārdi u. c., tādējādi pārbaudot stāstītāja spēju koncentrēties savam virsmērķim, atklājot savas spējas darīt vairākas darbības vienlaicīgi vai paralēli. Bija uzdevums, kas lika kopēt savu klasesbiedru uzstāšanos, atceroties gan stāsta saturu, gan ķermeņa valodu, pēc tam to izanalizēja, pievēršot uzmanību dažādām būtiskām detaļām. Aktivitātēs tika iesaistīti visi skolēni, bet, protams, katrā klasē bija aktīvākie skolēni, kuri vairākkārt sevi pārbaudīja dažādas grūtības pakāpes uzdevumos un darīja to ar aizrautību.

           Krišjānis Berķis profesionāli komunicēja ar skolēniem, vairākus uzdevumus veica kopā, piemēram, iesildīšanās vingrinājumus, Arnolda Liniņa runas vingrinājumus, iedrošināja viņus darboties, slavēja par atraktivitāti un viņu spējām. Arī klasesbiedri atbalstīja un uzmundrināja cits citu, veicot daudzveidīgos vingrinājumus.

                10. b klases skolēni novērtēja radošo nodarbību pozitīvi, jo vērtīga bija praktiskā pieredze, ko esot ieguvuši. Daži gan sākumā bijuši skeptiski, bet jau pēc pirmajām aktivitātēm viņu domas mainījušās. Viena no skolniecēm raksta: “Uzdevumi bija interesanti, jauki un jautri, kā arī kāds no klases kļuva drošāks, un tādā veidā saliedējāmies vēl vairāk, jo bija aizraujoši uzdevumi. Manuprāt, nodarbība bija mums piemērota, palīdzēja mazliet noņemt stresu un, iespējams, tas palīdzēs sagatavoties ZPD darba rakstīšanai.”

               10. c klases atsauksmes par nodarbību raksturo šādi vārdi: izcili, ļoti labi, lieliski, aizraujoši, noderīgi u. c. Klases vecākās viedoklis: “Pasākums bija ļoti kvalitatīvs un ar pievienoto vērtību! Liels prieks, un noteikti gaidām vēl šāda rakstura pasākumus. Ļoti zinošs vadītājs – augstās prasmes un spējas uzrādījās viņa sniegumā. 10.c klase ir ļoti pateicīgi par šādu iespēju – atslēgties no ikdienas un pilnībā ļauties improvizācijai! Paldies vadītājam Krišjānim Berķim!”

            Nākamajā gadā noteikti organizēsim šādas nodarbības arī citām klasēm.

Projekta koordinatore Iveta Āboliņa

20190417_11443420190417_11460020190417_11581720190417_12502420190417_13003020190417_13005320190417_13034120190417_13035920190417_13073820190417_13201620190417_13202920190417_13213220190417_13351820190417_13481020190417_13552220190417_14365520190417_14504020190417_14510520190417_145509

 

Categories: Citāti | Komentēt

Dramatiska, aizkustinoša un profesionāla dejas izrāde “Gorodki. Veltījums Sibīrijas bērniem”

20190416_14460116.04.2019. plkst. 13.00 Tukuma pilsētas Kultūras namā bija iespēja klātienē piedzīvot Jelgavas deju studijas “Benefice” laikmetīgās dejas izrādi “Gorodki. Veltījums Sibīrijas bērniem”, uz kuru devās arī Tukuma Raiņa ģimnāzijas 11.klašu skolēni valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Izrādes horeogrāfiju veidojusi Sintija Siliņa, Modris Opelts un Annika Andersone, muzikālo materiālu – Uldis Timma, scenogrāfiju – Kārlis Freibergs, ideju kopā savienoja A. Andersone un Lolita Muižniece.

Dejas izrādes mērķis un uzdevumi bija sniegt jauniešiem izpratni par traģisko un dramatisko vēstures periodu – izsūtījuma laiku Sibīrijā – mākslinieciskā veidā, piedzīvojot laikmetīgās dejas izrādi; sniegt līdzpārdzīvojumu, saskaroties ar izsalkumu, bēdām, sāpēm, ilgām, draudzību un Tēvzemes mīlestību. Stiprināt mūsu piederību Latvijai, neaizmirst arī sāpīgos mūsu tautas notikumus, lai vienmēr spētu būt brīvi, vienoti un spēcīgi. Iepazīt laikmetīgās dejas tehnikas, izmantojot partneru sadarbību, kā arī akrobātikas elementus.

Izrāde balstīta uz 1941. un 1945.gadā izsūtīto bērnu liecībām, tāpēc pirms izrādes Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola sniedza īsu ieskatu deportāciju laika notikumos, minot konkrētas personas, kuras viņa intervējusi.

Pēc pasākuma jaunieši uzrakstīja savu viedokli – atsauksmes – par izrādi. Aizkustinājums bijis liels – to var lasīt turpinājumā.

  • Šī izrāde bija ļoti pārdomāta un profesionāli iestudēta. Man ļoti, ļoti patika izrādes scenogrāfija, kas uzbūra tā laika gaisotni. Man mīļākā vieta, kas lika aizrauties elpai, bija epizode, kurā meitene uzrāpās uz zēna pleciem un iekrita cilvēku rokās.
  • Visvairāk aizkustināja teiktais par dzimšanas dienas dāvanu Sibīrijā – lielu kartupeli un sauju miltu. Ļoti dramatiski un izteikti dejotāji demonstrēja vēstījuma jēgu.
  • Skaists un emocionāls izpildījums. Mani aizkustināja aina, kurā stāstīja par to, kā mirušie cilvēki tika mesti ārā no vagoniem.
  • Dejotāji patiesi parādīja emocijas caur kustībām un sejas vaibstiem; arī mūzika, manuprāt, radīja dramatisko noskaņu. Man ļoti patika cilvēku stāsti, un dejotāji to visu pārliecinoši vizualizēja.
  • Izrādi biju jau redzējusi, tomēr, arī otrreiz skatoties, tā aizkustināja un radīja neviltotas emocijas un asaras. Tā kā pati nodarbojos ar dejošanu, varu apgalvot, ka deju līmenis ir tiešām labs un izrādes sižets ir pārdomāts, saprotams, atklājot dziļu domu. Manuprāt, šis bija lielisks veids, kā jauniešus iedvesmot domāt par valsts un vecvecāku pagātni, aktualizējot vēsturiskus notikumus mūsdienīgā veidā.
  • Izrāde palīdzēja labāk saprast, cik sliktos apstākļos dzīvoja izsūtītie cilvēki Sibīrijā. Dejošana, stāsti, mūzika – viss kopums bija aizraujošs. Var apbrīnot tos, kuri grūti strādājuši, lai taptu šāda izrāde. Bija redzams ieguldītais darbs, kā dejotāji izjūt izrādi, kā nodod vēstījumu, lai gan bija vecumā no 7 līdz 20 gadiem un paši to nav piedzīvojuši.
  • Manuprāt, kopumā par Sibīrijas laiku tiek runāts daudz. Es saprotu, ka tas bija traģiski, taču, ja ilgu laiku tas tiks atgādināts, mēs nekad netiksim tam pāri.
  • Stāsti bija interesantāki par dejotājiem. Bija skaļi skaņas efekti un mūzika.
  • Ļoti aizkustinoša izrāde, kas balstīta uz patiesiem notikumiem un padarīja to vēl īpašāku, emocionālāku. Ir vērtīgi, ja izrāde nav tikai izklaidējoša, bet ir ar pievienoto vērtību. Skaisti!
  • Izrāde bija brīnišķīga – aktierspēle un deja, kas vijās cauri visam priekšnesumam, papildināja viens otru. Visvairāk man patika spēcīgā orķestra fona mūzika vairumā skatu, kas lika to izjust kā filmu vairākās dimensijās. Man visspēcīgākie šķita masu skati, kad visi sanāca kopā un izpildīja deju. Izjusti un iespaidīgi.
  • Ļoti patika stāsti un cilvēku vēstuļu izmantošana izrādē. Prieks Tukumā redzēt kādas citas pilsētas mākslinieku veikumu. Uzvedums bija ļoti skaists. Ceru, ka nākotnē šo izrādi varēs redzēt daudzi Latvijas iedzīvotāji, jo izrāde tiešām ir noskatīšanās vērta – tā liek apbrīnot dejas skaistumu un pārdomāt vēsturiskos notikumus.

Projekta koordinatore, foto autore Iveta Āboliņa

Categories: Citāti | Komentēt

Create a free website or blog at WordPress.com.