Koncertlekcija “Ziemassvētki apkārt pasaulei”

Šajā saspringtajā laikā, kad skolēnu domas virmo tikai ap semestra noslēguma  vērtējumiem, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 1.-12. klašu skolēni atrada laiku, lai projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros noskatītos Mikus Abaroniņa un Artas Abaroniņas veidoto koncertlekciju “Ziemassvētki apkārt pasaulei.”

Muzikālais ceļojums iesākās ar latviešu Ziemassvētku tradīciju un dziesmu apskati, tālāk tas turpinājās Vācijā, Japānā, Anglijā, Austrijā, Amerikā un vēl citās pasaules valstīs.

Skanēja tādas pazīstamas un populāras Ziemassvētku dziesmas kā  “Sidrabiņa lietiņš lija”, “Last Christmas”, “Priecīgi Ziemassvētki klāt”, “Cukurplūmju laumiņas deja”, “Kaiser-Walzer”, “Ak, eglīte” un vēl citas.

Tika atskaņotas arī dažas populāras melodijas no filmas par Hariju Poteru un baleta „Riekstkodis”.

Koncertlekcija pārsteidza ar brīnišķīgu vizuālo un muzikālo noformējumu, kas palīdzēja radīt patiesu Ziemassvētku sajūtu.

Skolēnu pārdomas pēc koncertlekcijas noskatīšanās:

“Ļoti kvalitatīvs un krāšņs uzvedums, stāstījums par Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām citās valstīs, humora pilni fragmenti un jokainās Ziemassvētku tradīcijas citās valstīs.”

“Interesanti, ka bija iespēja uzzināt, kā citas valstis svin Ziemassvētkus un citu valstu tradīcijas.”

“Patika, ka pēc katras valsts tika minēta populāra dziesma, kurai bija iespējams dziedāt līdzi.”

“Patika vairākas skaistas dziesmas, izglītošana par Ziemassvētku vēsturi citās valstīs.”

”Varēja dziedāt līdzi Ziemassvētku dziesmām.”

“Koncertlekcijas vadītāji bija tik atraktīvi un enerģiski, vienkārši prieks!”

“Unikalitāte, kā dziesmas tika atskaņotas.”

“Man patika Ziemassvētku dziesmas un skatīties, ka dejo valsi.”

“Man visvairāk patika uzzināt un redzēt, kā citi svin Ziemassvētkus.”

“Man patika visvairāk tas, ka Anglijā Ziemassvētkus svin ģimenes lokā.”

“Man patika visvairāk, ka stāstīja par Vāciju un kā Čehijas sievietes met kurpes pret durvīm.”

“Patika, ka tika skaisti izveidota programma video formātā, skaisti dziedātas dziesmas.”

“Es nodarbības laikā uzzināju, ka Latvija ir Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcijas aizsācēja un arī to, ka ne visur pasaulē ir Ziemassvētku vecīši, bet ir arī citi tēli.”

“Es uzzināju, ka dziesmu “Pēdējos Ziemassvētkos” no sākuma vēlējās saukt par “Pēdējās Lieldienas.”

Paldies māksliniekiem par skaisto koncertlekciju! Lai visiem priecīgi Ziemassvētki, lai ikkatrā mājā skan dziesmas un tiek izdejotas dejas, spēlētas spēles un svētki svinēti no sirds! Uz tikšanos kultūras pasākumos Jaunajā gadā!

Projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore Diāna Kovaļova

Foto: I. Āboliņa

Categories: Citāti | Komentēt

Svētītais Ziemassvētku laiks

Ziemassvētku laiks vienmēr ir gaišuma un mīlestības caurstrāvots. Ir klāt laiks, lai gada vistumšākās dienas kļūtu gaišākas, palīdzot viens otram, atbalstot, gādājot par saviem līdzcilvēkiem.  Arī šis gads nav izņēmums un ģimnāzijas parlaments aicina piedalīties vairākās labdarības akcijās.   Un šogad tās ir:

*Drosmes kaste (bērnu slimnīcai),

 *dāvaniņas Raudas pansionātam ( vēstules-zīmējumi ar kārumiņu),

*ziedojumi Tukuma sociālajam  dienestam (dāvanas maznodrošinātiem bērniem ar īpašām vajadzībām),

 * dāvanas biedrībai  “Palīdzēsim viens otram” (paciņas vecajiem vientuļajiem ļaudīm)

Atsauksme no skolēniem bija liela, un skolas mašīna pilna ar dāvanām devās ceļā, lai sagādātu prieku lielajiem un mazajiem tukumniekiem.   

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Categories: Citāti | Komentēt

Koncertlekcija “Sprādziens mūzikā” 4.-6. klašu skolēniem

26. novembrī Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 4.-6. klašu skolēniem valsts iniciatīvas “ Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja noklausīties koncertlekciju “Sprādziens mūzikā.”

Koncertlekcija iepazīstināja skolēnus ar populārās mūzikas attīstības gaitu no 1920. līdz 2020. gadam, parādot to, ka mūzika iet roku rokā ar 20. gadsimta vēstures lielākajiem notikumiem un atspoguļo savu laikmetu.

Skolēniem bija iespēja ieklausīties džeza, blūza, rokmūzikas, populārās mūzikas un deju mūzikas ritmos. Programmas ietvaros tika atskaņotas vairākas populāras dziesmas no Elvisa Preslija, “Queen”, Maikla Džeksona, “The Beatles”, “AC/DC”, Frenka Sinatras, Raimonda Paula u. c. repertuāra.

Lai koncertlekcija būtu ne tikai ausij tīkama, bet arī vizuāli saistoša, tā tika papildināta ar dažādiem tematiski atbilstošiem videomateriāliem. Skolēni tika iepazīstināti arī ar katram mūzikas stilam atbilstošajiem mūzikas instrumentiem.

Skolēnu atsauksmes:

“Man vislabāk patika Maikla Džeksona un Backstreet Boys dziesmas.”

“Es uzzināju, ka radio izgudroja 1894. gadā, un man ļoti patika tas, ka mums stāstīja par dažādu mūzikas stilu rašanos.”

“Man ļoti patika tas, ka tika izmantoti dažādi mūzikas instrumenti un mēs varējām ieklausīties to skanējumā.”

“Es uzzināju, ka senāk džeza mūzika bija ļoti populāra.”

“Man vislabāk patika tas, kā dziedāja solists un kā viņš pielāgoja balsi dažādiem mūzikas stiliem.”

“Es uzzināju, ka mūzika tika radīta jau 2. pasaules kara laikā.”

“ Uzzināju, ka ir gan baltais, gan melnais džezs.”

“Man patika, ka koncerta laikā tika pastāstīts par dažādiem pagātnes notikumiem.”

Diāna Kovaļova, projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Piedzīvojumu gars pie Melnezera

2021. gada 3. decembrī projekta “Labbūtības ceļa karte skolā” ietvaros, tika organizēta aktivitāte ar mērķi saliedēt skolēnu parlamenta komandu.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, notika aktivitātes visas dienas garumā, kuras organizēja un vadīja biedrība  “Piedzīvojuma gars”, tā ir pieredzes izglītības organizācija, kas vērsta uz personības attīstību grupas kontekstā. Skolēnu parlaments devās uz Melnezeru, kur viņus sagaidīja “Piedzīvojuma gars”. Tika veicināta jauniešu pašapziņa un veiksmīga sadarbība ar apkārtējiem. Tika rīkotas aktivitātes, kurās bija jāprot komunicēt, sadarboties un paļauties vienam uz otru.

Diena tika noslēgta ar kopīgu pusdienošanu un karstas tējas dzeršanu pie ugunskura. Pasākuma beigās dalībnieki dalījās ar dienas atziņām (ko jaunu ieguva un dalījās savās sajūtās).

Rakstu veidoja: 12. b klases skolnieces, Elza Jomerte un Inta Kaušele.

Categories: Citāti | Komentēt

Politikas pulciņa “Līdzdalība” patriotu nedēļā rīkotās aktivitātes

Novembris ir patriotu mēnesis un “Līdzdalības” aktīvisti skolas saimei bija sagatavojuši interaktīvas aktivitātes.

Viena no aktivitātēm bija aptauja vietnē Kahoot.it vecāko klašu skolēniem par Lāčplēša dienu un Pirmo pasaules karu. Visaktīvākā bija 12.a klase, tai sekoja 10. b un 11. c.

Pulciņš bija ievērojis, ka skolas Instagram profils sāk uzplaukt, vēlējāmies palīdzēt un papildināt tā saturu.

Dalībnieki izveidoja infografikas, kuras pildīja arī anketas funkciju. Tā iekļāva šādus jautājumus: “Vai uzskati sevi par Latvijas patriotu?” un “Ja cilvēks ir Latvijas patriots, tad..”. Dažas no atbildēm bija : “Jā, uzskatu par patriotu,”, “Protams, ka esmu patriots,”,  ”mīl savu valsti” u.c.   Otrs satura veids bija apgalvojumu veidā. Tika piedāvāti dažādi apgalvojumi, piemēram, zina Latvijas vēsturi, pareizi prot rakstīt vārdu “Saeima”, hokeja spēles laikā, skanot himnai, pieceļas kājas, lepojas ar savu valsti un citi.

“Līdzdalība” saka sirsnīgu paldies ikvienam, kurš piedalījās šajās aktivitātes.

“Līdzdalības” biedru vārdā  Daiga Kroņkalne, 12. a

Categories: Citāti | Komentēt

Iespēja piedzīvot Valmieras Drāmas teātra izrādi “Slinkums”

26. novembrī valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 2.-3. klašu skolēniem tika dota iespēja noskatīties Valmieras Drāmas teātra izrādi “Slinkums”.

Skolēnu stāstījums par izrādi: “Izrādē ir stāstīts par draugiem, kuri nokļuva Slinkuma zemē, viņi taisīja prezentāciju. Viens no puišiem bija slinks. Tā puiša dēļ pārējie ieguva sliktu atzīmi, bet pēc tam puika saņēmās un ieguva 10 balles, un visi bija priecīgi.”

Skolēniem patika aktieru tēlojums un viņu veidotie zīmējumi, kuros tika attēlots, par ko viņi nākotnē vēlas kļūt.

Skolēni minēja, ka negrib kļūt slinki, jo, nonākot Sliņķu zemē, var ļoti daudz ko pazaudēt un nokavēt. Izrāde iemācīja to, ka ilga un liela slinkošana var radīt sliktas sekas un pēc tam ir ļoti grūti visu vērst uz labu.

Skolēni pēc izrādes stundā veidoja zīmējumus, kuros pauda savas emocijas.

Projekta Latvijas skolas soma koordinatore Diāna Kovaļova

Categories: Citāti | Komentēt

Novembris – Latvijas un zinātnes mēnesis

Novembris TRVĢ bija veltīts ne tikai Latvijas, bet arī Zinātnes cildināšanai. Saistībā ar UNESCO Pasaules un Latvijas zinātnes dienu, ģimnāzijas dabaszinātņu pedagogi bija sagatavojuši vairākas aktivitātes  skolēniem un pedagogiem. Zinātnes dienas atzīmējām, lai pievērstu uzmanību jaunākajiem sasniegumiem un novērtētu ieguldījumu mūsu planētas izzināšanā.

Ikvienam bija iespēja īsos videostāstos ‘”#ZinātneLatvijai 2021” iepazīties ar mūsu zinātniekiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un iedvesmo atklāt, pētīt, radīt. 

Sākumskolas skolēni veidoja radošos darbus “Ja es būtu zinātnieks…”, kuros atspoguļoja jaunatklājumus un izgudrojumus. Piemēram, 2.a un 2. b klases skolēni bija izdomājuši, ka ļoti noderīgi būtu plāksteri, kas aizstātu vakcīnu šļircītes; šūpoles, kas rotaļlaukumā saražotu elektrību, lai uzlādētu telefonu; virtuves robots, kas aizstātu mammu un ļautu viņai atpūsties; arī elektroniskais rotaļlietu savācējs un gredzens, kurš no rotas pārvērstos par rakstāmo, šķērēm vai lineālu, kas lieti noderētu mācību darbā.

Aktīvākie 6. b.klases skolēni gribētu pētīt, kā izmantot visus 100% smadzeņu domāšanā, kā iegūt asins paraugus, nedurot ķermenī; kā pārstrādāt atkritumus dzīvnieku barībā.  Viņi vēlētos izgudrot virtuālo spoguli, kas apģērbj cilvēku; ierīci, kas glābs klimatu un dabu;  lidojošu laivu un spēju teleportēties… un vēl daudz ko citu.

Aktualizējot šodienas zinātnes izaicinājumu, 7.-9.kl. jaunieši uzzināja, kas   ir etnobotānika, biofotonika un kā biomīmikrija veido mūsu dzīvesvidi. Jauniešu viedokļi par to, kā zinātne palīdzēs mācīties skolā, saistīti ar virtuālo realitāti, mākslīgo intelektu un dažādiem viedpalīgiem. Skolēni savās vīzijās prognozēja, ka nākotnē skolotāju aizstās datorprogramma; būs iespējami virtuāli ceļojumi ne tikai uz citiem kontinentiem, bet arī pa cilvēku organismu; ar virtuālo pildspalvu varēs pierakstīt domas un būs pieejams virtuālais asistents, kas palīdzēs mācīties…

11. klases skolēnu atbildēm par zinātnes atklājumu nozīmi noteikti piekritīs ikviens – zinātne veido jaunas lietas, ļauj labāk saprast pasauli, atvieglo dzīvi un rosina cilvēces attīstību! 

Zinātnē neviens nevar pateikt, kam beigās jārodas un jāsanāk, jo viss vēl ir nezināms. Zināms vien tas –  lai pētītu, atklātu, radītu, ir jāgrib, jāmeklē, jātiecas uz nezināmo mērķtiecīgi, soli pa solim!   

Lai katra diena ir iedvesmas un radītprieka piepildīta!

Sanita Baumane, dabaszinātņu skolotāja

Categories: Citāti | Komentēt

Ģimnāzistu pārdomas pēc Ē. Vilsona monoizrādes “Pazudušais dēls”

I. Āboliņa: Ē. Vilsona monoizrādes ekrānšāviņš

24. un 25. novembrī Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 10.-12. klašu skolēni digitālā formātā noskatījās režisora un aktiera Ērika Vilsona monoizrādi “Pazudušais dēls” pēc R. Blaumaņa darba motīviem. Pirms izrādes ierosināšanas posmā skolēni, izmantojot dažādus uzskates līdzekļus, tika iepazīstināti ar traģēdijas (“āža dziesmas”) žanru, bēdu lugu, kā R. Blaumanis nosaucis savu darbu, katastrofu u. c. jēdzieniem, lai sagatavotos izrādei. Ē. Vilsons pauda jauniešiem savu interpretāciju, lugas analīzi, rosinot viņus domāt, lai tvertu tās dziļumu. Pēc izrādes jauniešiem bija iespēja uzdot jautājumus aktierim un gūt uz tiem atbildes, kā arī sniegt rakstveida atgriezenisko saiti Google anketā.

            Ceru, ka refleksijas apkopojumu būs interesanti izlasīt ne tikai jauniešiem, kuri skatījās izrādi, bet arī māksliniekam, skolotājiem un vecākiem.

82% jauniešu ļoti atzinīgi novērtējuši redzēto monoizrādi. Tikai daži jaunieši atzīst, ka aktiera sniegums bijis izcils, tomēr pati luga neesot aizrāvusi. Uz jautājumu “Par ko Tu aktieri paslavētu, kas pārsteidza izrādē?” skolēni snieguši šādas atbildes:par profesionālismu; izteiksmīgo tēlu emociju parādīšanu; par savu stāstījumu un darba cēlienu attēlojumu; par atraktivitāti, ka darīja no sirds, iedziļinājās stāstā; par inovatīvo izrādes pasniegšanas veidu. Uzskaitījums sniedz tikai vispārēju priekšstatu, taču skolēnu “dzīvais vārds” noteikti ir daudz ietekmīgāks, tāpēc piedāvāju izlasīt vairāku skolēnu atbildes.

  • Man ir nepatīkama pieredze ar monoizrādēm un no tām izvairījos, cik iespējams, bet šī izrāde mainīja manas domas par šo izrāžu variantu.
  • Mani pārsteidz, ka visas lomas atveido viens cilvēks, un par to arī vēlētos paslavēt, jo bija sajūta, ka viņš pats izdzīvo katru lomu.
  • Es aktieri paslavētu par emocionālo tēlojumu. Apbrīnoju, kā vienā momentā aktieris nopietnu seju runā par lugas varoņu īpašībām un nākamajā jau asarām acīs citē darbu.
  • Bija interesanti, nevarēja pat just, ka skatāmies caur zoomu.
  • Es aktieri paslavētu par emocionālo un piesātināto iestudējumu. Monoizrādes ir samērā sarežģītas, un nespēju pat iedomāties, cik sarežģīti to izdarīt attālināti.
  • Ļoti laba dikcija, iznestas, nepārprotamas emocijas. Viegli uztverams, patīkams balss tembrs.
  • Jāsaka, ka mani pārsteidza viss. Monoizrādi nekad nebiju redzējusi, tāpēc nezināju, ko sagaidīt. Patika, kā tika izmantota apkārtējā vide, gaismas utt. Izrādes beigas bija iespaidīgas!
  • Aktieri paslavētu par to, kā pasniedza šo garo izrādi, ka viņš var atcerēties tik garu tekstu tik precīzi.
  • Man patika, kā izrādes laikā aktieris sāka dziedāt dažādas melodijas. Tas bija ļoti interesanti. Arī garās pauzes starp cēlieniem padarīja visu saturu daudz vieglāk uztveramu. Un dramatiskās beigas tāpat. Daudz no aktiera runas prasmēm man pašam turpmāk varētu noderēt.
  • Pārsteidza tas, ka aktieris noturēja manu uzmanību visu izrādes laiku, un man tiešām bija interesanti – tas ir pārsteidzoši, jo “Pazudušais dēls” nav mans mīļākais Blaumaņa darbs, tomēr man tiešām bija ļoti interesanti klausīties.
  • Man pārsteidza tas, ka aktieris ir ļoti labi izrādījis lugas ritmu, pakāpeniski ātrāk un ātrāk līdz traģēdijai.

               Domājot par lugā ietvertajām vērtībām, lielākoties tika minēta ģimene (vecāku un bērnu savstarpējās attiecības), godīgums, pašcieņa, mīlestība, atbildība, dzīvesgājums u. c. Kāds no skolēniem rakstījis: “Šī teātra izrāde izceļ izvēli kā vērtību. Krustiņam lugas gaitā tika dotas vairākas iespējas veikt pareizo izvēli, problēmas atrisināt un izbeigt traģēdiju. Šīm izvēlēm, kuras tajā momentā, iespējams, varonim nelikās tik nozīmīgas, nozīmīgi mainīja stāsta scenāriju.”

               Kāda tad ir mūsdienu situācija ar “pazudušajiem dēliem”? Lielākoties 10.-12. klašu skolēnu savā atsauksmē atbildējuši, ka viņi nepazīst kādu cilvēku, kuru varētu nosaukt par “pazudušo dēlu”, taču daži minējuši, ka tādu mūsu sabiedrībā netrūkstot. Kāds rakstījis: “Savā ziņā katrs no mums ir pazudušais dēls, jo mēs visi esam nedaudz apmaldījušies savās izvēlēs un domās… Arī es esmu pieļāvusi dažādas kļūdas un nepareizas izvēles.” Cits apgalvo, ka pazīstot, jo “jā, tāpēc, ka tas cilvēks arī ir tikpat ļoti apmaldījies savā dzīvē un viņam ir līdzīgas problēmas”.

               Pēc teātra izrādēm mēs katrs sev uzdodam jautājumu, par ko tā man lika aizdomāties, pie kādas atziņas nonācu. Aicinu ielūkoties skolēnu gūtajās atziņās, ko viņi ieguvuši no šīs izrādes, par ko aizdomājušies, dzīvojot 21. gadsimtā, un kas vieno R. Blaumaņa varoņus ar mūsdienu sabiedrību.

  • No šīs izrādes es ieguvu dziļākas zināšanas par psiholoģiju un iemesliem galveno varoņu rīcībai. Es aizdomājos par to, ka dažiem notikumiem, skaistiem vai neglītiem, ir lemts notikt. Manuprāt, mūsdienu sabiedrībā, tāpat kā R. Blaumaņa lugā, aktuāla tēma ir atkarība un tās ietekme uz cilvēku izvēlēm. Krustiņa atkarība no kroga un nespēja pateikt “nē” ietekmēja visas izvēles un galvenā varoņa rīcību. Šādi cilvēki ar šādām vai līdzīgām problēmām, manuprāt, dzīvo arī pašlaik.
  • Spēju racionāli domāt saspīlētās situācijās.
  • Nekas nav garantēts, pat mūsdienās. Ja rīt ir tava pēdējā diena, tad vai šī dzīve bija tas, ko Tu vēlējies? Daudzi mūsdienās aizmirst par šo aizdomāties.
  • Mūsdienu sabiedrībā netrūks pazudušo dēlu. Varbūt situācijas ir savādākas, bet scenārijs ir viens. Bet secinājums ir skaidrs: dzīvē ir jārod balanss starp darbu un baudu. Ģimene ir viena, un meli gluži burtiski var iedzīt kapā.
  • Manuprāt, R. Blaumaņa darbs cieši saistās ar mūsdienām, jo īpaši sabiedrības nepiepildāmo vēlmi kļūt bagātākiem un ar biezākām kabatām, kā arī spēja melot tik vienkārši.
  • Arī mūsdienās ir tādi cilvēki kā Krustiņš un visa pārējā ģimene. Tādas kļūdas ir cilvēcīgas, ne visi izvēlas pareizo ceļu. Reizēm apmaldīties ir vieglāk nekā iet, kur vajag. Šie cilvēki bieži neredz robežas.
  • Manuprāt, arī mūsdienu sabiedrībā ir daudz parādnieku un negodīgu cilvēku, kūdītāju.
  • Ja sanāk “savārīt ziepes”, tad tās jāsāk atrisināt laicīgi. Nevajag gaidīt, kad paliek vēl sliktāk, un tad mēģināt to atrisināt ar tikpat muļķīgu rīcību. Par to vienmēr ir jāuzņemas arī atbildība tam, kas situāciju izraisījis. Cilvēkiem tas pieklibo arī mūsdienās, jo vainīgs negrib būt neviens, vieglāk ir tad, kad atbildību uzņemas kāds cits un problēmu atrisina tā vietā.
  • No izrādes es secināju, ka alkohola lietošana nav ieteicama situācijās ar naudas lietām un ka kāršu spēles ir kas tāds, ko es nākotnē labāk neizmēģināšu, kad tiek runāts par naudas ieguvumu. Bagātība nav tikai veiksmes rezultāts.
  • Es aizdomājos par to, cik svarīgi ir “nenoiet no ceļa”, un, ja arī tas notiek, svarīgi ir pašam apzināties savas kļūdas un problēmu, jo neviens tās mūsu vietā nerisinās. Arī par to, ka mums nevajadzētu skatīties uz citu kļūdām un vainot citus mūsu nelaimēs, bet izsecināt – ko es varēju darīt savādāk.
  • Varoņus ar mūsdienu sabiedrību vieno šī citu vainošana un savu kļūdu “slēpšana”.
  • Aizdomājos par to, ka nevajag pazaudēt savu dzīvi, darot kaut kādas muļķības. Un, ka to darot, var pazaudēt daudz ko svarīgu.
  • Dzīvē ir viena, visus parādus u.tml. vajag atrisināt uzreiz, nenovēršot uzmanību uz izklaidēm utt., un darīt to, ko baidies (piemēram, atzīsties kādam mīlestībā), jo vēlāk, vecumā, žēlosi, ka to neesi izdarījis.
  • Esmu pateicīga, ka dzīvoju laikmetā, kad esmu brīva, nekas nav uzspiests un visu viegli var sarunāt. Mūsdienās ir ļoti daudzi nepateicīgi bērni, kuri neciena savu māti un viņas doto mīlestību. Daudzi cilvēki mūsdienās ir izrakuši savu bedri, no kuras netiek ārā.
  • R. Blaumaņa varoņi ataino mūsdienu sabiedrību. Katram no mums ir savas problēmas. Spēja mainīties nav vienas dienas darbs.
  • Pazudušie dēli ir aktuāli mūsdienās, jo arī mūsdienās ir aktuāla nepareiza bērnu audzināšana, akla mīlestība, kuras dēļ cilvēki nespēj saskatīt citu nepilnības, ļoti aktuāla ir azartspēļu atkarība un alkoholisms, naudas izšķērdēšana, nepatiesi draugi un tieksme pēc mantkārības. Arī šodien pasaulē ir tādi Krustiņi, kas nolaidības rezultātā izvēlējušies iet bezrūpīgu dzīves ceļu. Viņi nespēj tikt galā ar savām problēmām, varbūt viņiem nav pie kā vērsties pēc palīdzības, tāpēc alkohols un vienaldzīga izturēšanās sniedz viņiem vienīgo baudu. Ir daudz tādu pazudušo dēlu, kas dīkdienīgās izlaidības un baudkāres dēļ atraduši savu laimi krogā un citās izklaidēs; kas nokļuvuši nebeidzamā maratona skrējienā pēc mantas varas vai kas vienkārši vēlas izkļūt ārā no savas dzīves šaurībām, taču aizrautīgās dabas dēļ nekur tālāk par uzdzīves virpuli netiek.
  • Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pazaudē savu mērķi dzīvē.
  • Es aizdomājos par vecāku mīlestību un to, kā tā ietekmē bērnus. R. Blaumaņa varoņus ar mūsdienām vieno ģimeniskās vērtības, to spēja mainīt bērna likteni, uzaugt bērnam kārtīgam vai palaidnīgam.

Refleksijā jaunieši tika rosināti aizdomāties par to, kādu padomu viņi dotu “pazudušajiem dēliem”, lai viņi neaizietu bojā, bet katrs spētu mainīties un piepildīt savu dzīvi jēgpilni. Daži atzinuši, ka pazudušajiem dēliem nav iespējams palīdzēt, tomēr lielākā daļa skolēnu ieteica tiekties pēc saviem sapņiem, apjēgt savu vietu pasaulē, atrast normālu kompāniju un vairāk komunicēt, domāt par sekām, pirms ko darīt, mainīt vidi, uzņemties atbildību par paveikto, lūgt vecākiem piedošanu u.c.

  • Mans padoms būtu censties dzīvē saskatīt vērtības, kuras spēj rast mieru sevī kā personībā, tādējādi pirms neapdomātiem gājieniem tiktu apdomāts sacītais citiem, it īpaši vecākiem. Cilvēks, novērtējot īstās vērtības, saprastu, ka rīkojas nepareizi.
  • Galvenais ir apjaust, ka vajadzīga palīdzība. Tālāk jau palīdzēs tuvinieki atbilstoši situācijai. Tas gan nenozīmē, ka tavas problēmas risinās kāds cits.
  • Atrodi savu atbalsta sistēmu, atrodi savu enkuru un turies pie tā! Dzīvē nevar tikai lidot pa gaisu. Galvenais atcerēties: patiesība vienmēr nāk gaismā, tāpēc meliem un blēņām tiešām nav nekādas jēgas.
  • Klausīt sirdsapziņai, nevis apkārtējam spiedienam.
  • Mēģināt sākt jaunu dzīvi, atteikties no ikdienas paradumiem.
  • Pagātni nevar mainīt, bet nākotni gan, un to var paveikt tikai darot, tavuprāt, nākamo labāko rīcību konkrētajā brīdī. Domā tikai uz priekšu!
  • Nedomāju, ka tam ir kāda īpaša recepte, jo katrs pats atbild par savu dzīvi un par savām izvēlēm. Tas arī būtu mans padoms – atcerēties, ka tava dzīve nevienam nebūs tik nozīmīga kā tev pašam, sevi ir jāizliek kā prioritāti, lai sev palīdzētu. Neviens cits nespēs palīdzēt. Pašam sev ir jābūt savam labākajam draugam.
  • Atrast nodarbi, kura neļauj ieslīkt atkarībās un sliktos paradumos.
  • Censties katru dienu spert soli uz priekšu izmaiņām. Nav vienas dienas laikā jāizlabo savas kļūdas, taču jāsaprot tās. Jāsaprot, kas ir jādara, lai izmainītu savu dzīvi uz labo pusi.
  • Mēs katrs pats esam savas dzīves, savu rīcību un seku veidotāji. Izdzīvotu dienu vēlreiz neizdzīvosim, nepareizas rīcības un vārdus atpakaļ nepaņemsim. Pirms mūsu darbībām ir jāapdomā sekas. Nekad nevar paredzēt, cik veiksmīga vai neveiksmīga būs mūsu dzīve, taču ir jācenšas izdzīvot to tik labi, cik veiksmīgi spējam. Dzīvē ir kalni un lejas, tā nesastāv tikai no labiem brīžiem, izklaidēm un laika pavadīšanas krogos, visi saskaras ar sliktiem laika posmiem un problēmām, taču ir jāmēģina tās risināt un atkal nokļūt virsotnē.

Paldies aktierim Ē. Vilsonam, kurš ar savu monoizrādi rosinājis jauniešus aizdomāties, iedziļināties, lai noformulētu savas domas! Lai mums izdodas atkal satikties klātienē ģimnāzijā kādā citā izrādē!

Projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore Iveta Āboliņa

Categories: Citāti | Komentēt

Dziesmas vienojošais un iedvesmojošais spēks vēstures griežos

2021. gada 11. novembrī, svinot Lāčplēša dienu, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 7.-9. klašu skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros izbaudīja digitālo koncertlekciju “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”.

Tas ir muzikāls stāsts par Latvijas nesenās vēstures notikumiem – Trešo Atmodu, Dziesmoto revolūciju un Latvijas neatkarības atjaunošanu, par mūsu nācijas garu, spēku un vienotību. Programmas mērķis un uzdevumi bija vairot skolēnu izpratni par vienu no Latvijas vēstures svarīgākajiem notikumiem un palīdzēt iepazīt mūzikas klātbūtnes nozīmi vēsturiskajos notikumos, iepazīt stāstu par mazas tautas uzvaru vēstures griežos, par drosmi stāties pretī liktenim un par to, kā dziesma vieno un dod spēku nepadoties. Interaktīvā veidā skolēniem bija iespēja uzzināt gan jaunu informāciju, gan parādīt savas zināšanas un dziedāt visiem kopā.

Koncertlekciju vadīja dziedātājs Mikus Abaroniņš kopā ar multiinstrumentālisti Artu Abaroniņu, kuru stāstījumu papildināja gan vēsturiski kinokadri, gan īpaši veidoti videomateriāli. Tajā izskanēja nozīmīgākās un simboliskākās atmodas laika dziesmas, kas savijās ar stāstu par to, kā notika Latvijas neatkarības atgūšana. Skanēja Z. Liepiņa, I. Kalniņa, R. Paula un J. Kulakova radītā mūzika.

Pēc koncertlekcijas skolēni sniedza atgriezenisko saiti par pasākumu, kas bija ļoti pozitīva – 88% skolēnu novērtējuši koncertlekciju ar 8-10 ballēm.

Ar māksliniekiem jau sadarbojamies vairākkārt. Arī šoreiz skolēni māksliniekus paslavējuši par izveidoto koncertlekciju, par izjusto stāstījumu un lielisko izpildījumu, dziedājumu, par fantastisko dziesmu izvēli un balsi, viņu enerģiju. Koncertlekcija piesaistījusi ar formu un saturu, jo informācija bijusi konkrēta, īsa, saprotama. Kā raksta kāds no skolēniem: “Izskatījās, ka viņiem patika tur būt, un tas padarīja šo interesantāku un bija viegli skatīties.” Citu skolēnu novērtējums: “Abi ir ļoti talantīgi, un video kvalitāte ir brīnišķīga!”, “Jūs izveidojāt fantastisku koncertlekciju! Labprāt noskatītos vēl kādu koncertlekciju par Latviju! Patika tas, ka bija iekļautas dziesmas, kurām varēja dziedāt līdz!”

Aptaujājot skolēnus, kura dziesma patikusi vislabāk, TOP 5 iekļuvušas dziesmas: “Tikai tā”, “Dzimtā valoda”, “Virs galvas mūžīgs Piena ceļš”, “Atmostas Baltija” un “Atgriešanās”. Piedāvāju ielūkoties dažu skolēnu izvēles pamatojumā:

  • Man visvairāk patika dziesma “Tikai tā” tāpēc, ka šī dziesma atgādina manu bērnību un ir ļoti tuva man.
  • Vislabāk man patika dziesma, kas skanēja sākumā – “Dzimtā valoda”, jo man vispārīgi šī dziesma liekas patriotiska un ar spēcīgu raksturu, viņu izpildījums bija salīdzinoši mierīgs, tāpēc arī, manuprāt, oriģināls.
  • “Piena ceļš”, jo katru reizi, kad klausos, man metas zosāda.
  • Mana mīļākā dziesma bija ,,Atmostas Baltija”,, jo šī dziesma man raisīja prieku, un arī mani tuvinieki ir piedalījušies ,,Baltijas ceļā”; šī B. Rezņika dziesma apvieno trīs drosmīgas un stipras tautas.
  • Man vislabāk patika Z. Liepiņa dziesma ”Atgriešanās” (no rokoperas “Lāčplēsis”), jo dziesma ir ļoti spēcīga, tā ir ar savu nozīmi un liek aizdomāties.

Atbildes, par ko lika aizdomāties šī koncertlekcija, bija ļoti līdzīgas, uzsverot brīvības nozīmi, par neatkarīgas valsts veidošanās grūtībām un cilvēku neatlaidību, mērķtiecību, vienotību. Sava valsts ir jāciena. Ir jāpriecājas, ka var dzīvot bez bailēm. Ieskatam dažas no atziņām:

  • Man šī koncertlekcija lika aizdomāties, cik labi ir dzīvot brīvā valstī un ka mūsu latviešu mūzika un dziesmas ir ļoti skaistas un spēcīgiem vārdiem pilnas.
  • Lika aizdomāties par Latvijas pagātni, cik ļoti esam izauguši kopš Padomju Savienības laikiem.
  • Par to, ka mums ļoti paveicās, jo dzīvojam brīvā valstī. Mēs varam priecāties un runāt savā valodā brīvi.
  • Man šī koncertlekcija lika aizdomāties par to, kādas dziesmas turpmāk atskaņot valstiskos svētkos.
  • Aizdomājos, cik ļoti atšķirīga un dzīva bija tā laika mūzika.

Šī koncertlekcija man lika aizdomāties par to, cik lepni varam justies par to, ka mums ir sava valsts ar savu valodu un cilvēkiem, kas bija gatavi iet cauri nāvei, lai tikai mūsu Latvija būtu brīva.

Nobeigumā skolēni formulēja iegūtās atziņas par patriotisko noskaņu, vēstures zināšanām, akcentējot Latvijas Tautas frontes nozīmi, par labu garastāvokli utt.

  • Ikkatram ir jāturpina atzīmēt Latvijas vēsturei svarīgos notikumus un svētkus, tādējādi izrādot pateicību un dziļu cieņu tiem, kas par mūsu valsts brīvību ziedoja savas dzīvības.
  • Latvieši nekad nepadevās, tautai tikai vajadzēja iedvesmas avotu, kuru visiem deva mūzika.
  • Jādzīvo draudzīgi un jāpalīdz katram, lai nevajadzētu zaudēt dzīvību par brīvību.
  • Mēs esam stiprāki, kad esam apvienoti kā tauta.
  • Smagā cīņā izcīnītā brīvība ir jāsargā katram.

Skolēni mūzikas stundās pildīs mākslinieku sagatavoto darba lapu un krustvārdu mīklu, vēstures un klases stundās pārrunās piedzīvoto, saistot redzēto ar savas ģimenes pieredzi. Tā veidojas saruna par redzēto un piedzīvoto kultūras pasaulē, ko mums dāvā valsts finansētais projekts “Latvijas skolas soma”.

Skolēnu, pedagogu un arī vecāku vārdā sakām sirsnīgu paldies Artai un Mikum Abaroniņiem par patriotisko un izglītojošo koncertlekciju, lai arī attālināto mācību laikā varam bagātināt savu kultūrvēsturisko pieredzi, izbaudīt skaistās, nozīmīgās dziesmas, veltītas Latvijai un tās cilvēkiem!

Lai skaisti valsts svētki ikkatrā mājā, ģimenē!

Mīlēsim mūsu Latviju, mīļo, skaisto zemīti, un novērtēsim cilvēku radītās vērtības!

Iveta Āboliņa, projekta Latvijas skolas soma koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Sagaidot Lāčplēša dienu, skolas pagalmā iedegas Ausekļa zīme.

Categories: Citāti | Komentēt

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.