Citāti

Radošā darbnīca “Mana runa pārliecina” Tukuma Raiņa ģimnāzijā

           17.04.2019. Tukuma Raiņa ģimnāzijā viesojās pieredzējis pasākumu vadītājs un improvizators Krišjānis Berķis, kurš vadīja divas radošās nodarbības “Mana runa pārliecina” 10. b un 10. c klases skolēniem valsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

           57155254_309258886410581_7734029214285824000_n

            Darbnīcu mērķis bija iepazīties ar publiskās uzstāšanās mākslas pamatprincipiem, uzzināt par stratēģijām, kā pārvarēt bailes, kā ieinteresēt publiku un noturēt uzmanību, kā veidot saturu un paust viedokli, un gūt reālu pieredzi, praktiski uzstājoties. Tā kā nākamajā mācību gadā 11.klašu skolēni prezentē savu zinātniskās pētniecības darbu, uzstāšanās prasmes noteikti noderēs.

          Nodarbībās skolēni caur smiekliem un jokiem apguva publiskās uzstāšanās mākslas pamatprincipus, klausījās, vēroja un arī paši praktiski uzstājās. Pēc katra no uzdevumiem vadītājs izrunāja ar skolēniem, kas izdevies un ko pilnveidot, lai būtu vēl labāks rezultāts. K. Berķis rosināja, lai skolēni paši izvērtē, kāpēc bija grūti izstāstīt savus stāstus, kas traucēja, kas palīdzēja. Uzdodot jautājumus, skolēni nokļuva pie pareizajām atbildēm.

            Radošā nodarbība sākās visiem kopā ar iesildīšanās vingrinājumiem, pēc tam pakāpeniski turpinot no vienkāršākajiem līdz grūtākajiem uzdevumiem. Bija jākoncentrējas, jāpārbauda savas spējas atcerēties, ātri reaģēt, sadarboties, uzticēties, izdomāt un improvizēt dažādās situācijās, stāstot stāstus, uzdot jautājumus un atbildēt uz tiem, pabeigt frāzes. Viss mutiski – bez rakstīšanas. K. Berķis bija izplānojis vairākus uzdevumus, kuros stāstītājam bija dažādi traucēkļi: klausītāju jautājumi, ar tematu nesaistīti vārdi u. c., tādējādi pārbaudot stāstītāja spēju koncentrēties savam virsmērķim, atklājot savas spējas darīt vairākas darbības vienlaicīgi vai paralēli. Bija uzdevums, kas lika kopēt savu klasesbiedru uzstāšanos, atceroties gan stāsta saturu, gan ķermeņa valodu, pēc tam to izanalizēja, pievēršot uzmanību dažādām būtiskām detaļām. Aktivitātēs tika iesaistīti visi skolēni, bet, protams, katrā klasē bija aktīvākie skolēni, kuri vairākkārt sevi pārbaudīja dažādas grūtības pakāpes uzdevumos un darīja to ar aizrautību.

           Krišjānis Berķis profesionāli komunicēja ar skolēniem, vairākus uzdevumus veica kopā, piemēram, iesildīšanās vingrinājumus, Arnolda Liniņa runas vingrinājumus, iedrošināja viņus darboties, slavēja par atraktivitāti un viņu spējām. Arī klasesbiedri atbalstīja un uzmundrināja cits citu, veicot daudzveidīgos vingrinājumus.

                10. b klases skolēni novērtēja radošo nodarbību pozitīvi, jo vērtīga bija praktiskā pieredze, ko esot ieguvuši. Daži gan sākumā bijuši skeptiski, bet jau pēc pirmajām aktivitātēm viņu domas mainījušās. Viena no skolniecēm raksta: “Uzdevumi bija interesanti, jauki un jautri, kā arī kāds no klases kļuva drošāks, un tādā veidā saliedējāmies vēl vairāk, jo bija aizraujoši uzdevumi. Manuprāt, nodarbība bija mums piemērota, palīdzēja mazliet noņemt stresu un, iespējams, tas palīdzēs sagatavoties ZPD darba rakstīšanai.”

               10. c klases atsauksmes par nodarbību raksturo šādi vārdi: izcili, ļoti labi, lieliski, aizraujoši, noderīgi u. c. Klases vecākās viedoklis: “Pasākums bija ļoti kvalitatīvs un ar pievienoto vērtību! Liels prieks, un noteikti gaidām vēl šāda rakstura pasākumus. Ļoti zinošs vadītājs – augstās prasmes un spējas uzrādījās viņa sniegumā. 10.c klase ir ļoti pateicīgi par šādu iespēju – atslēgties no ikdienas un pilnībā ļauties improvizācijai! Paldies vadītājam Krišjānim Berķim!”

            Nākamajā gadā noteikti organizēsim šādas nodarbības arī citām klasēm.

Projekta koordinatore Iveta Āboliņa

20190417_11443420190417_11460020190417_11581720190417_12502420190417_13003020190417_13005320190417_13034120190417_13035920190417_13073820190417_13201620190417_13202920190417_13213220190417_13351820190417_13481020190417_13552220190417_14365520190417_14504020190417_14510520190417_145509

 

Advertisements
Categories: Citāti | Komentēt

Dramatiska, aizkustinoša un profesionāla dejas izrāde “Gorodki. Veltījums Sibīrijas bērniem”

20190416_14460116.04.2019. plkst. 13.00 Tukuma pilsētas Kultūras namā bija iespēja klātienē piedzīvot Jelgavas deju studijas “Benefice” laikmetīgās dejas izrādi “Gorodki. Veltījums Sibīrijas bērniem”, uz kuru devās arī Tukuma Raiņa ģimnāzijas 11.klašu skolēni valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Izrādes horeogrāfiju veidojusi Sintija Siliņa, Modris Opelts un Annika Andersone, muzikālo materiālu – Uldis Timma, scenogrāfiju – Kārlis Freibergs, ideju kopā savienoja A. Andersone un Lolita Muižniece.

Dejas izrādes mērķis un uzdevumi bija sniegt jauniešiem izpratni par traģisko un dramatisko vēstures periodu – izsūtījuma laiku Sibīrijā – mākslinieciskā veidā, piedzīvojot laikmetīgās dejas izrādi; sniegt līdzpārdzīvojumu, saskaroties ar izsalkumu, bēdām, sāpēm, ilgām, draudzību un Tēvzemes mīlestību. Stiprināt mūsu piederību Latvijai, neaizmirst arī sāpīgos mūsu tautas notikumus, lai vienmēr spētu būt brīvi, vienoti un spēcīgi. Iepazīt laikmetīgās dejas tehnikas, izmantojot partneru sadarbību, kā arī akrobātikas elementus.

Izrāde balstīta uz 1941. un 1945.gadā izsūtīto bērnu liecībām, tāpēc pirms izrādes Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola sniedza īsu ieskatu deportāciju laika notikumos, minot konkrētas personas, kuras viņa intervējusi.

Pēc pasākuma jaunieši uzrakstīja savu viedokli – atsauksmes – par izrādi. Aizkustinājums bijis liels – to var lasīt turpinājumā.

  • Šī izrāde bija ļoti pārdomāta un profesionāli iestudēta. Man ļoti, ļoti patika izrādes scenogrāfija, kas uzbūra tā laika gaisotni. Man mīļākā vieta, kas lika aizrauties elpai, bija epizode, kurā meitene uzrāpās uz zēna pleciem un iekrita cilvēku rokās.
  • Visvairāk aizkustināja teiktais par dzimšanas dienas dāvanu Sibīrijā – lielu kartupeli un sauju miltu. Ļoti dramatiski un izteikti dejotāji demonstrēja vēstījuma jēgu.
  • Skaists un emocionāls izpildījums. Mani aizkustināja aina, kurā stāstīja par to, kā mirušie cilvēki tika mesti ārā no vagoniem.
  • Dejotāji patiesi parādīja emocijas caur kustībām un sejas vaibstiem; arī mūzika, manuprāt, radīja dramatisko noskaņu. Man ļoti patika cilvēku stāsti, un dejotāji to visu pārliecinoši vizualizēja.
  • Izrādi biju jau redzējusi, tomēr, arī otrreiz skatoties, tā aizkustināja un radīja neviltotas emocijas un asaras. Tā kā pati nodarbojos ar dejošanu, varu apgalvot, ka deju līmenis ir tiešām labs un izrādes sižets ir pārdomāts, saprotams, atklājot dziļu domu. Manuprāt, šis bija lielisks veids, kā jauniešus iedvesmot domāt par valsts un vecvecāku pagātni, aktualizējot vēsturiskus notikumus mūsdienīgā veidā.
  • Izrāde palīdzēja labāk saprast, cik sliktos apstākļos dzīvoja izsūtītie cilvēki Sibīrijā. Dejošana, stāsti, mūzika – viss kopums bija aizraujošs. Var apbrīnot tos, kuri grūti strādājuši, lai taptu šāda izrāde. Bija redzams ieguldītais darbs, kā dejotāji izjūt izrādi, kā nodod vēstījumu, lai gan bija vecumā no 7 līdz 20 gadiem un paši to nav piedzīvojuši.
  • Manuprāt, kopumā par Sibīrijas laiku tiek runāts daudz. Es saprotu, ka tas bija traģiski, taču, ja ilgu laiku tas tiks atgādināts, mēs nekad netiksim tam pāri.
  • Stāsti bija interesantāki par dejotājiem. Bija skaļi skaņas efekti un mūzika.
  • Ļoti aizkustinoša izrāde, kas balstīta uz patiesiem notikumiem un padarīja to vēl īpašāku, emocionālāku. Ir vērtīgi, ja izrāde nav tikai izklaidējoša, bet ir ar pievienoto vērtību. Skaisti!
  • Izrāde bija brīnišķīga – aktierspēle un deja, kas vijās cauri visam priekšnesumam, papildināja viens otru. Visvairāk man patika spēcīgā orķestra fona mūzika vairumā skatu, kas lika to izjust kā filmu vairākās dimensijās. Man visspēcīgākie šķita masu skati, kad visi sanāca kopā un izpildīja deju. Izjusti un iespaidīgi.
  • Ļoti patika stāsti un cilvēku vēstuļu izmantošana izrādē. Prieks Tukumā redzēt kādas citas pilsētas mākslinieku veikumu. Uzvedums bija ļoti skaists. Ceru, ka nākotnē šo izrādi varēs redzēt daudzi Latvijas iedzīvotāji, jo izrāde tiešām ir noskatīšanās vērta – tā liek apbrīnot dejas skaistumu un pārdomāt vēsturiskos notikumus.

Projekta koordinatore, foto autore Iveta Āboliņa

Categories: Citāti | Komentēt

Septiņi mīlestības locījumi

Pirms tevis mana dzīve bija kā bezmēness nakts. Ļoti tumša, bet zvaigžņota – ar gaismas un jēgas uzplaiksnījumiem… Un tad manās debesīs kā komēta parādījies tu. Piepeši viss iedegās – pasaule kļuva spoža un skaista. Kad tevis vairs nebija, kad komēta bija nozudusi aiz apvāršņa, iestājās tumsa. Nekas nebija mainījies, bet manas acis bija apžilbušas gaismā. Es vairs neredzēju zvaigznes. Un jēgas vairs nebija nekam. 

20190404_170940Tā un līdzīgi par mīlestību ar pašu veidotu muzikālu priekšnesumu „Septiņi mīlestības locījumi” Tukuma pilsētas vēstures muzejā „Pils tornis”  uzstājās Tukuma Raiņa ģimnāzijas vecāko klašu skolēni un absolventi –  Krišs Grunte, Atis Ozols, Elza Anastasija Vasermane, Līva Viktorija Dūmiņa, Melisa Votinova, Amanda Krauja.  Jaunieši lasīja gan  izvēlētu dzeju, gan pašu sarakstītu. Dzejas vārsmas papildināja lirisks muzikālais pavadījums. Tā bija īsta performance, kuras idejas autors bija Krišs. Intervijā laikrakstam „Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, jaunietis pastāstīja, ka ideja par šādu pasākumu radusies pēc Ata Ziemassvētku koncerta. Proti, sapulcināt savus domubiedrus un izveidot šādu muzikālu priekšnesumu. Neviens no uzrunātajiem nav devis atteikumu un tā tapusi pašu jauniešu iestudēta uzstāšanās. Palīdzība skolotājiem netika prasīta, tikai fizikas skolotājs Valdis Zuters piepalīdzējis pie tehniskā noformējuma.  Kā atzina pasākuma apmeklētāji, klausoties dzejas vārsmās un mūzikas skaņās, bijusi tik laba sajūta, ka pat ne reizi nav  gribējies paskatīties telefonā. Miers, pārdomas, bauda dvēselei – tā varētu raksturot šo jauniešu uzstāšanos. Tā nebija pirmā un arī ne pēdējā uzstāšanās, jo jau pavisam drīz – 18.maijā, jaunieši ar savu uzstāšanos priecēs publiku pat vairākas reizes. Tas būs Tukuma kultūras namā  Muzeja nakts ietvaros.

Mīlestība ir līdzīga kokam: tā aug pati no sevis, laiž dziļi saknes visā mūsu būtnē un joprojām zaļo, kad sirds ir jau salauzta.

20190404_18271520190404_183338

 

Categories: Citāti | Komentēt

Jauno žurnālistu salidojumā

20190328_093833Jau ceturto gadu mūsu skolas avīzes “Strops” aktīvākie rakstu veidotāji  piedalījās jauno žurnālistu salidojumā augstskolā “Turība”. Kā vienmēr salidojuma galvenais organizators Lauris Zvejnieks bija uzaicinājis interesantus lektorus. Pasākuma pirmajā daļā klausījāmies lekciju “Mūsdienīga komunikācija reālajā un virtuālajā vidē”.  To vadīja Biznesa augstskolas “Turība”  Komunikācijas fakultātes lektore Velta Skolmeistare. Viņa pastāstīja par to, kādu informāciju uztver mūsdienu jaunieši un kā to praktiski izmanto. Interesanti bija uzzināt,  kā izveidot modernu mājas lapu un

virtuālo avīzi. Izrādās, ka ļoti daudzās skolās joprojām izmanto papīra formāta avīzi, bet, skatoties nākotnē, perspektīva pieder e- formāta laikrakstiem. Šajā ziņā mūsu skola ir solīti priekšā daudzām citām mācību iestādēm.

20190328_111533IMG-20190328-WA0000Pēc gardām pusdienām mūs gaidīja tikšanās ar žurnālistu Jāni Domburu, kurš ir pazīstams kā televīzijas viens no erudītākajiem sava aroda pratējiem. Joprojām daudzi atceras viņa vadīto raidījumu “Kas notiek Latvijā?”. Uz šo tikšanos iepriekš bija jāsagatavo jautājumi un to bija ļoti daudz – gan par žurnālistu profesiju, tās iegūšanas iespējām un personisko izaugsmi, par aktualitātēm mūsu valstī un sabiedrību kopumā. Jānis Domburs pastāstīja kā uzsācis savas žurnālista gaitas un kā tas ir – intervēt Latvijas politiķus, kuri vada mūsu valsti un veido tās nākotni. Tādas ir intervijas ar t.s A 3 –  Andri Šķēli, Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu, kā arī Nilu Ušakovu un, protams, mūsu valsts prezidentiem. Žurnālists noslēgumā kārtējo reizi atgādināja mums sen zināmu lietu, proti, ka Latvijas nākotne ir mūsu jauniešu rokās.

                                                                     Loāna Šulca, avīzes “Strops” vadītāja

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Tuvojas Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanas

IMG-20190331-WA0002Tukuma Raiņa ģimnāzija ir ieguvusi Eiropas Savienības vēstniecības skolas statusu, tāpēc   augstu tiek vērtēta jauniešu informēšana un motivēšana iesaistīties aktīvi sabiedriskajā un pilsoniskajā dzīvē. 20. martā kopīga pasākuma izveidei apvienojās divi mūsu skolas aktīvi interešu pulciņi- politikas pulciņš “Līdzdalība” skolotājas I. Supes vadībā un Tukuma Raiņa ģimnāzijas Debašu klubs “TRG Debate Club” Matīsa Ķieča vadībā. Tuvojoties Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanām, pasākuma ietvaros jauniešu uzmanība tika vērsta uz nozīmīgām problēmām Eiropas Savienības iekšienē- dalībvalstu starpā. Viena no problēmām – plastmasas piesārņojums. Kā vēl labāk pārspriest šādu tēmu, ja ne dalīties viedokļos par to un izsvērt visas pozitīvās un negatīvās puses, kā arī izprast nākotnes iespējamos risinājumus. Jauniešiem tika dota iespēja piedalīties debatēs par tēmu –  “Vai ES parlamentam vajadzētu aizliegt plastmasas iepakojumu vai tomēr atļaut”?   Debatēs startēja jaunieši no 10.-12. klasei un debates vadīja un izvērtēja “TRG Debate Club” dibinātājs un vadītājs Matīss Ķiecis. Debates izvērtei asistēja Helēna Anna Dzērvāne- debašu kluba studente un, protams, pulciņa “Līdzdalība” vadītāja skolotāja I. Supe. Debate izvērtās visai interesanta un visnotaļ jautra. Viennozīmīgi varam teikt, ka mērķis tika sasniegts – pasākums  rosināja jauniešus izprast politiskos un sabiedriskos procesus Eiropas Savienībā un pat tika meklēti racionāli risinājumi vairākām problēmām, ar kurām saskaras ne tikai Eiropas sabiedrība,bet pasaule kopumā. Neaizmirsīsim, ka š.g. 25. maijā norisināsies Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanas, un aicinām visus, kam ir iespēja, piedalīties nākotnes veidošanas procesā balsojot, jo ikviena balss skaitās.

 

Matīss Ķiecis, 12.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Mūsu debašu klubs uzņem apgriezienus!

IMG-20190326-WA0006No 23.-24. martam mūsu ģimnāzisti  piedalījās Latvijas lielākajā debašu turnīrā Riga OPEN 2019, kurš pulcēja jauniešus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas. Šī bija unikāla iespēja un neaizmirstama pieredze. Jaunieši nenogurstoši piedalījās vairākos debašu raundos un diskutēja par visai plašu tēmu spektru. Lai arī skolas debašu klubs ir visai jauns klubs Tukuma Raiņa ģimnāzijā, mūsu jaunieši turnīrā startēja un guva vērā ņemamus panākumus par spīti neilgajai pieredzei debatēs. Nenoliedzami mūsu ģimnāzisti piedzīvoja satraukumu un nelielas bažas, jo šajā pasākumā startēja arī valstu debatētāju delegācijas, kuras vasarā dosies uz Šrilanku pārstāvēt savu valsti. Mūsu jaunieši ir šajā projektā “jauniņie”. Taču par spīti saspringtajām emocijām, varam teikt, ka mūsu jaunieši ir malači, jo nebaidās izaicinājuma un ir gatavi ikdienas apgūt ko jaunu. Prieks par mūsu ģimnāzijas atraktīvajiem skolēniem un veiksmi viņiem nākamajos debašu turnīros!

Matīss Ķiecis, 12. a klase

IMG-20190326-WA0010IMG-20190326-WA0007

Categories: Citāti | Komentēt

Vokālā grupa “Latvian Voices” Tukuma Raiņa ģimnāzijā

      DSC_0972 (2)18.marta rīts Tukuma Raiņa ģimnāzijā iesākās ļoti skanīgs, dzidrām balsīm ieskandināts, jo pie mums viesojās a capella grupa “Latvian Voices” projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros.

     Ar savām balsīm kā vienīgo mūzikas instrumentu “Latvian Voices” ir radījušas individuālu vokālo stilu, kurā savijas dažādu tautu etniskās mūzikas intonācijas, jo sevišķi latviešu tautas mūzikas krāsas, ar tradicionāliem kormūzikas un popmūzikas elementiem.

         Koncertlekcijā 7.-11.klašu skolēni iepazina a capella mūzikas žanru, noskatījās video par pasaules populārākajām grupām, iepazina “Latvian Voices” darbību un sasniegumus, kā arī izbaudīja grupas sniegumu – skaisto dziedājumu. Tas, protams, apbūra visvairāk. Sadarbojoties ar auditoriju, tika noskaidrots (modelēts), kā veidot pasākumu, par piemēru minot grupas 10. jubilejas pasākumu, jo jādomā gan par tā norises vietu, laiku, repertuāru, skatuves tērpiem, reklāmu, skaņu, gaismām u.c. resursiem, jāpiesaista sponsori utt. DSC_0954

        Koncertlekcijas stunda pagāja nemanot. Skolēni devās uz citām mācību stundām, bet, kā vienmēr pēc pasākumiem, jaunieši izteica savu viedokli par pieredzēto – dzirdēto un izjusto. Tāpēc turpinājumā neliels apkopojums no skolēnu atsauksmēm un ieteikumiem.

       7.klašu skolēniem ļoti patikusi koncertlekcija, jo uzzinājuši daudz jauna par a capella mūziku.

     8.klases: “Ļoti patika, jo grupas dalībnieces skaisti dziedāja bez instrumentu palīdzības un arī stāstīja par savu izaugsmi, iesaistīja sarunā skolēnus. Viss bija labi, tikai gribējām grupu vairāk dzirdēt dziedam. Bija jauki paklausīties a capella dzīvajā, nevis ierakstos, kā arī uzzināt par tās veidiem.”

       9.klase: “Vakardienas koncerts lieliski parādīja, cik bagāta valsts mēs esam. Mums ir talantīgi sportisti, rakstnieki un, kā vakar uzzinājām, starptautiski atzīti dziedātāji. Uzzināju arī par to, ka a capella dziedāt var tik tiešām jebko. Tas bija baudījums gan ausīm, gan acīm.”

    10.klases: “Mūzika mums ļoti patīk, tāpēc bija interesanti paklausīties žanru, kuru ikdienā neklausāmies. Patika izvēlētie mākslinieki. Daži no mums par šādu grupu uzzināja pirmoreiz. Priecēja, ka dziedāja profesionāles. Vēlējāmies vairāk dziesmu, kuras izpildītu “Latvian Voices”, un mazāk stāstījuma.”

     11.klases: “Bija interesanti un skanīgi, ļoti skaists koncerts, tikai priecātos, ja grupa “Latvian Voices” būtu vairāk dziedājusi. Meitenes labi sevi prezentēja. Koncertu vajadzētu atkārtot!

    Vairāk nekā 200 pozitīvu atsauksmju, taču līdzsvaram daži skolēni atzīst, ka šī koncertlekcija tomēr nav gājusi pie sirds. No sajūsmas par vislabāko projekta pasākumu līdz neitrālai attieksmei vai atziņai, ka nepatika. Tas apliecina, cik atšķirīga ir mūzikas gaume.

    Vēlam grupai “Latvian Voices” radošu veiksmi, augstus sasniegumus konkursos, skanīgus koncertus, piepildītas auditorijas, jaunus mūzikas albumus un skaistu 10.jubileju. Noteikti kādreiz tiksimies koncertos!

Iveta Āboliņa

projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore

20190318_09453720190318_09460220190318_094947DSC_0911 (1)DSC_0937DSC_0960DSC_0972

Categories: Citāti | Komentēt

“Tukums – MINI 2019”

IMG-20190223-WA000223. Februārī Tukuma Raiņa ģimnāzija savās telpās pulcēja aptuveni 70 jauniešus no dažādām Latvijas skolām. Viņus vienoja vēlme piedalīties vienā no četriem Latvijas reģionālajiem skolu debašu turnīriem- „TUKUMS-MINI 2019”. Šis pasākums  deva jauniešiem lielisku iespēju sagatavoties Eiropas internacionālajam debašu turnīram „Riga OPEN 2019”, kurš norisināsies marta beigās. Tukuma turnīra galvenanie organizatori un koordinatori bija mūsu skolas 12.a klases skolēns, Tukuma Raiņa ģimnāzijas debašu kluba dibinātājs, Matīss Ķiecis, angļu valodas skolotāja Gita Rācenāja un Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktores vietniece  audzināšanas darbā Inese Bērziņa. Turnīrs tapa sadarbībā ar Latvijas debašu asociācijas organizāciju „Quo tu domā”, turnīra norisi atbalstīja arī British Concil pārstāvniecība Latvijā, kā arī Ziemeļvalstu ministru padomes birojs Latvijā.

IMG-20190223-WA0001Šāda veida turnīrs Tukumā norisinājās pirmo reizi. Tukuma Raiņa ģimnāzija ir vienīgā skola novadā, kurā ir debašu klubs, un kuras jaunieši ir familiāri ar debatēm. Lai mudinātu pārējo Tukuma skolu jauniešu piedalīšanos turnīrā,  mūsu skolas debašu kluba dibinātājs kopā ar TRĢ debašu kluba studenti devās ciemos pie Tukuma 2.vidusskolas, Tukuma 2. pamatskolas, Tukuma 3.pamatskolas un Tukuma E. Birznieka pamatskolas skolu vadībām, angļu valodas skolotājiem un, protams, arī pašiem jauniešiem, lai informētu skolēnus par šo fantastisko iespēju startēt šāda veida pasākumā un iepazīt ko jaunu. Ar prieku varu paziņot, ka šīs vizītes neizpalika bez rezultātiem- visas šīs skolas pieteica dalībai konkursā skolu komandas.
Turnīra laikā jaunieši iepazīnās ar „World School Style” debašu formātu, kā debates norisinās, tika izklāstīta to struktūra, analīze un nozīme reālajā dzīvē.

IMG-20190223-WA0007Ievadlekciju vadīja debatēs pieredzējuši jaunieši no Rīgas- Annija Grūbe( Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas debašu kluba vadītāja) un Tomass Brošs (Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas absolvents un aktīvs Debate Leader School projekta mentors/aktīvists). Arī mūsu jaundibinātā debašu kluba studenti, ar debašu kluba dibinātāju Matīsu Ķieci priekšgalā, startēja turnīrā un guva vērā ņemamus rezultātus.
Debates norisinājās angļu valodā un katra komanda piedalījās trīs debašu raundos. Jauniešiem bija  nodrošinātas siltās pusdienas un draudzīga atmosfēra. Kopumā par pasākumu organizatori saņēma pozitīvas atsauksmes un mudinājumu organizēt šādu pasākumu arī nākamgad, padarot to par Tukuma Raiņa ģimnāzijas tradīciju.
Pasākuma beigās tiesneši apbalvoja labākos runātājus un mudināja ikvienu nodarboties ar debatēm arī nākotnē, jo tās mudina jaunieti analītiski domāt, attīsta spēju strukturēt savu viedokli, publiski uzstāties, aizstāvēt savas domas  un to visu darīt angļu valodā.

Matīss Ķiecis, 12. a klase,  TRĢ debašu kluba dibinātājs

Categories: Citāti | Komentēt

Savu ēnu meklēt un īsto profesiju atrast

IMG_76432019.gada 13.februārī devos uz savu pirmo ēnu dienu mūžā. Satraukuma un nelielas neziņas pārņemta ierados norādītajā vietā Rīgā.

Mana ēnu dienas bāzes vieta bija Latvijas basketbola savienības birojs, taču es tieši ēnoju Latvijas basketbola savienības sieviešu izlašu menedžeri Ediju Eglīti. Dienas laikā, mūs iepazīstināja ar basketbolistu ikdienu, menedžera pienākumiem, kā arī citiem amatiem, kurus veica savienības darbinieki. Viss kolektīvs mūs uzņēma ļoti laipni, un radās sajūta, ka visi esam sen pazīstami.

Interesanti bija uzzināt to, ka tiek veidots plāns jaunai basketbola bāzes vietai, kura būs paredzēta tieši Latvijas basketbolistiem. Vēl uzzināju un sapratu, ka sieviešu izlašu menedžerim katra diena ir kā jauns izaicinājums. Katru reizi ir kāds cits pienākums un ikdienā neiestāsies rutīna.

Esmu pateicīga par šo iespēju, kā arī sapratu, ka šī noteikti būtu viena no profesijām, kurā velētos strādāt nākotnē.

Paula Fjodorova, 12. b klase

 

 

Šodien ēnoju Raimondu Celmu. Sāksim ar to, ka nokavējos un skrēju no Uzvaras parka uz Nacionālo teātri. Telefona aplikācijā noskaidroju, ka man ceļā jāpavada vismaz 34 minūtes. Pulkstenis bija tieši 09:30. Man teātrī jāierodas 09:45. Sapratu, ka nepaspēšu. Nosūtīju ziņu, ka kavēšu. Nu, tā jau reizēm arī gadās, ka kaut kādi neapzināti stāvokļi spēj kaut ko izmainīt, pamainīt. Mazais maratons. Domu laukumā paslīdēju un viegli aizšļūcu uz priekšu. Tūristu skatienu pavadīts bija mans slīdošais ceļš kā tādā kērlingā, kur ripveida ķermeni pavada berzes spēks (mani pavada skatieni).  Katrā ziņā veiksmīgi ierados 09:50. Mēģinājuma procesā ir ļoti interesanti vērot aktieru darbības. Kā tādu mēness aptumsumu es visu šo vēroju. Šo kārtību un haotiskumu. Viņi gatavojas savas simtgades koncertam. Dzīve. Tā ir dzīve. Tikai citos leņķos. Kaut kur ārpus 360 grādiem.

Processed with VSCO with p5 preset

Raimonds aizveda uz savu ģērbtuvi, kuru kopīgi dala ar citiem aktieriem. Grieztos iekarināta liela gulta, jo reizēm starp mēģinājumiem un izrāde ir laiks, kuru var izmantot nedaudz pasnaužot vai vienkārši atpūšoties. Viņš no atvilknes izvelk “Svinas garšas” manuskriptu, kuru, kā redzams, sev tur tuvumā. Pēc tam Celms vada ekskursiju pa visu teātra labirintu. No mazās zāles līdz jaunajai zālei, no kostīmu noliktavas līdz pagrabam. Parādīja, kur atrodas Nilam Ušakovam rezervētās sēdvietas. Arī Raimonds atzīst, ka nemaz tik labi pārredzama tā vieta nav, kā no malas varētu šķist.

Kopā ar citiem aktieriem pajokoju. Tā notiek, kad uz katra soļa kāds nāk pretī, un ja vēl ar priecīgu prātu. Ar Maiju Doveiku patērzējām par Tukumu un to, kas mums katram ir šī pilsēta. Katram savs. Katram sava sajūta, pašsajūta. Nu, acīs viņai tāda maza liesma, kas iedegas mums visiem, kad sākam piedomāt par mājām, par vietu, kur arī mūsu dzīves tvērieni ir sākušies. Ar Nacionālā teātra direktoru Jāni Vimbu kopā inscenējām darba interviju un pajokojām par pusdienu atlaidi, kura, kā vēlāk uzzināju, pienākas visiem teātra darbiniekiem.

Pusdienās es pasūtīju lielu cūkgaļas karbonādi ar siltiem, vārītiem kartupeļiem. Raimonds stāsta par viņa nokļūšanu šeit (pēc vidusskolas absolvēšanas iestājies Latvijas Universitātes vēstures un filozofijas fakultātē, bet pēc gada sapratis, ka tas nav viņam, tāpēc stājies LKA “aktieros”) un par nākotnes plāniem. Ieteica man dažus literatūras darbus, garantējot, ka varētu man patikt. Tādi – man nezināmi autori. Varbūt arī tur ir tā garantija – nezināmajā.

Aizgājām apskatīt “Lielo zāli” no apakšas, no augšas, no priekšas un no aizmugures jeb no visām debespusēm. Tagad tā neliekas tik liela, kāda man sākotnēji likās. Celms piedāvāja palikt uz vakara izrādi tepat aizskatuvē. Nelaidīšu taču garām! Krasi mainīju plānus. Šovakar uz mājām nebraukšu, pa taisno rīt uz skolu.

Beigu beigās Raimonds sarunājis mums vietu zālē. Sēdēju viens. Ziniet, tā nav tik briesmīga, vientulīga sajūta. Pēc izrādes aizgāju aizskatuvē. Turpat, kur visu šo dienu biju. Bet tagad te ir tā citādi. Kā jau pie nobeiguma. Kā jau pie atvadām.

Ziniet, kas ir brīnumaini? Māju sajūta šeit un apziņa, ka aiz mazām lietām slēpjas lielas un varenas norises. Un kad jādodas prom, es it kā iekšēji ieķeros “savā krēslā” un nelaižos prom. Kā bērnībā, kad tu paņem kādu saldumu, un vecāki cenšas to dabūt no tavām rokām laukā. Tā ir pasaule, kuru dzīve nav regulējama ar luksoforiem, tā ir pasaule, kurā ir tikai ezeru, jūru un okeānu. Un visi šeit peld pa straumi. Kaut kādā veidā dzīve viņus ir iemācījusi nenoslīgt. Tā peldina viņus visus un ved pa straumi.

Ziniet, es nevaru visu pastāstīt, jo man nepietiktu lapaspušu un nav vārdu, kas precīzi spētu aprakstīt acīmredzamo un sirds sajusto. Ir tādas pasaules, kuras runā klusējot. Aizveriet acis un iedomājaties savu leiputriju! Šī ir mana!

Nezinu, kuri mirkļi un brīži jūsu atmiņā iespiedušies visspilgtāk, bet šī diena iespiedusi zīmogu manā prātā. Kaut kādu apstākļu sakarībā esmu sapratis vienu – ceļu var nezināt, bet var mēģināt to mazliet saprast. Pat arī tad, kad tu nezini, kur esi un būsi, tad ir tādi dzīves vēji, kas iepūš sliedēs, atver durvis kā tādas milzīgas atslēgas.

 

Krišs Grunte, 12.c klase

 

Šogad ēnoju elektronikas inženieri Andri Igauni. Ēnu diena bija ļoti interesanta, uzzināju tieši visu, ko vēlējos uzzināt. Apstiprināju savu vēlmi doties studēt LU, jo dzirdēju, ka no turienes nāk labi programmētāji. Ēnu devējs motivēja mācīties, stāstot, ka, darot vairāk un interesējoties par savu jomu, var dabūt labas atzīmes un līdz ar to – vairāk zināšanas, prasmes un darba iespējas.

Virspusēji un vispārīgi par IT un programmēšanas jomu, studijām, dažiem piemēriem, man ar to pietika un šķita interesanti.

 

Atis Ozols, 12.c klase

Savu Ēnas devēju es gribēju atrast pati. Tā kā man interesē arhitekta profesija, rakstīju vairākiem birojiem. Pirmie, kurus uzrunāju, man atteica saspringtā darba grafika dēļ. Uzreiz nobijos, ka arhitekts tiešām ir tik sarežģīta profesija, kā daudzi runā, un ka nav jēga nekur braukt, lai par to tikai pārliecinātos. Sāka pat pāriet vēlme kādam vēl jautāt, bet tad man atbildēja ainavu arhitekte Una Īle. Viņa ar prieku bija gatava pavadīt savu dienu ar mani. Una pati ir ainavu arhitekte, kas nav man interesējoša nozare, taču diena izvērtās labāka nekā biju gaidījusi. Viņa ir gan pasniedzēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē ainavu arhitektūras fakultātē, gan studente Rīgas Tehniskajā universitātē.

dDienas pirmo daļu mēs pavadījām RTU. Lai savus ainavu projektus varētu parakstīt ar savu vārdu un nebūtu papildus jāmaksā sertificētam arhitektam,  Una šobrīd studē arhitektūru. Ja citi ēnoja tikai profesiju pārstāvjus, tad man bija iespēja iepazīt arī studentus- topošos arhitektus, uzzināt, kādus darbus viņi veic skolā un ko īsti mācās. Una izveda mani pa visām skolas telpām, parādīja pēdējā kursa diplomdarbus un pastāstīja, kas jāņem vērā, ja vēlas iestāties šajā fakultātē. Viņa man atļāva arī izskatīt visus skolā gatavotos ēku maketus, projektus, lasīt pierakstus un darbus no iepriekšējiem studiju gadiem. Kopā ar viņas kursu klausījos pusotru stundu garo lekciju par būvakustiku, kas bija ļoti interesanti. Laikā, kas tika pavadīts RTU, es sapratu, ka atrodos vidē, kas man ļoti patīk. Man negribējās braukt prom, bet gan palikt pie studentiem un ķerties klāt darbiem, taču bija laiks doties uz Jelgavu, kur Una strādā par ainavu arhitektūras fakultātes vienu no pasniedzējām LLU.

Ieradāmies viņas darba vietā, kas ir Valdekas pils. Maza, bet omulīga skola. Una atkal mani izveda ekskursijā pa visām telpām, pastāstīja par mācību procesu, iepazīstināja ar citiem arhitektiem un studentiem. Tieši tajā dienā Unai nebija jāvada neviena lekcija, tāpēc viņa man parādīja savus gatavos projektus un visas datorprogrammas ar kurām strādā, lai taisītu projektus klientiem. Protams, ka neko īsti nesapratu, bet ar viņas palīdzību tapa manas pirmās skices. Nevarēju iedomāties,  kā viņa saprot  visus rasējumus rasēšanas programmā, bet Una par tiem runāja kā par niekiem. Klausoties Unā, man radās motivācija darīt vairāk.

Ja pirms Ēnu dienas biju ļoti nobijusies, ka arhitekta profesija ir kaut kas neiedomājami grūts un studijas prasa lielu piepūli, tad pēc šīs dienas es sapratu, ka tas smagais darbs mani vairs nebiedē, jo es gribu visu saprast tāpat kā Una. Man gribās darīt grūtos darbus, lai pēc tam redzētu savu ieplānoto vīziju reālu. Una mani ļoti iedvesmoja, jo varēja redzēt, ka darbu dara ar lielu mīlestību un patiku, kā rezultātā var paveikt apbrīnojamas lietas.

Simona Helmane, 11.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Kā runā – tā dzīvo. Kā dzīvo – tā runā

20190220_103143     

       20.februāris – īpašā diena Tukuma Raiņa ģimnāzijā, jo jau otro reizi pie mums latviešu valodas stundās projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros viesojās stāstniece no Ventspils – Līga Reitere par tēmu “Dzīve un valoda. Latviešu valodas kultūra.”

       Līga sevi raksturojusi tāmnieku dialektā: “Es i ventiš, kas pedzīms netāļ no Ventiņem Tārgals puse. Man i lust un patikšan uz vietjem vērtibam. Dzimta mēl, vietjes tradīcijs un skolmeistar amats i makten ģeldigs pamats. Sajēm dūš un izveidoj pats sõv dārb. Kā pašnodārbinat perzōn es pebrōc klāt uz nodārbibam skole un pagastmāje.” (http://www.reitere.lv/kasesi)

      Kaut arī ir viena tēma par latviešu valodas kultūru, tās bagātību un arī piesārņojumu, nav divu vienādu stundu, jo katrai klasei nepieciešama sava pieeja, savi akcenti, kā runāt, kā rosināt domāt… Kādā klasē skolēnu uzmanību jau starpbrīdī piesaistīja Līgas Reiteres vargāna spēle, jo skaņa ievibrē mūsos un ļauj vieglāk komunicēt. Ritms palīdz ieviest lietu kārtību. Bez skaņas nekas neveidojas. Arī katrai valodai ir savs ritms.

     Skolotāja Līga Reitere rosināja skolēnus domāt par valodas nozīmi, vārda sakni, tā jēgu, kuri leksikas slāņi piesārņo valodu, kas ir teksts un zemteksts, skaidrojot dažus simbolus latviešu folklorā, piemēram, kas ir kumeļš, balta kaza, cepure, avots u.c. Daudzkārt tika uzsvērta domāšana – valodas saistība ar domāšanu un dzīvesveidu, cik tā bagāta vai aprobežota, kā vislabāk bagātināt savu leksiku. Vēstījumā izskanēja doma par valodas daudzveidību, ne tikai par svešvalodām, bet par ķermeņa, žestu, zīmju un par acu skatiena valodu, kas ir visātrākā informācijas sniedzēja. Stāstniece dalījās pieredzē par saviem ceļojumiem un komunikāciju angļu valodā. 12.klašu skolēni guva uzmundrinājuma vārdus eksāmeniem, lai tos piedzīvo, nevis kaut ko dara ķeksīša pēc. Līgas Reiteres vēlējums skolēniem: “Kur tu domā, kur tu gādā, lai tev visi ceļi vaļā!”

      Latviešu valodas stundas Līgas Reiteres vadībā piedzīvoja 11.un 12.klašu skolēni. Viņu uzdevums bija ne tikai klausīties, domāt, bet arī uzrakstīt atbildes darba lapā. Ieskatam skolēnu gūtās atziņas.

Vērtība, par ko rosināja domāt nodarbības tēma.

  • Valoda un saziņa ir vērtība.
  • Rosināja domāt par valodu, kuru izmantojam ikdienā. Galvenais ir atrast ritmu.
  • Aizdomājos par to, cik daudz liekvārdības mēs izmantojam.
  • Visur var saskatīt zemtekstu.
  • Vārdu krājums ir atkarīgs no dzīvesveida un izrunas.
  • Beigt piesārņot savu valodu ar svešvārdiem un citiem vārdiem, bet bagātināt to ar latviešu valodas vārdiem lasot un runājot.
  • Vienveidība ir nabadzība, daudzveidība – bagātība.
  • Domāšanas paplašināšana un brīvība.
  • Jāprot saskatīt un atslēgt savu ceļu.
  • Tava domāšana – tavs ceļš.
  • Iemācīties klausīties, domāt pareizajā virzienā, neļaut šķērslim sasniegt maksimumu.
  • Prasme „nolasīt” cilvēku. Sevis apzināšanās.
  • Nodarbības tēma rosināja domāt par to, ka jebkura lieta ir jāuztver brīvi un daudzpusīgi, pat mācību priekšmeti, pat latviešu valoda, pat vienu objektu.

Dzīvei nozīmīga atziņa, mācoties pie vieslektora.

  • Cilvēks dzīvo, visu dzīvi cenšoties. Brīvība nav bezatbildība, bet gan pašatbildība.
  • Aritmija grauj kultūrvidi, jādomā par lietām ar atvērtu prātu, jo aprobežota domāšana ir nebrīva cilvēka īpašība.
  • Jāiemācās dzīvot sev, nevis citiem.
  • Ir jāprot pašam domāt un veikt darbības pēc savas izvēles, nevis jāgaida, kad mums pateiks priekšā.
  • Domāt ārpus rāmjiem.
  • Valoda parāda dzīvesveidu.
  • Kā runā – tā dzīvo.
  • Valoda ir mūsu vērtība, un mūsu pienākums ir to kopt kā savu dārzu.
  • Ja domāšana ir aprobežota, cilvēks nav brīvs.
  • Radošums bagātina cilvēka valodu, domāšanu.
  • Izrauties no ikdienas rutīnas, svarīgs jauns skatpunkts uz jaunām lietām.
  • Pavērties uz mācāmo tēmu citādi, apgūt vajadzīgo citādāk, vairāk sadzirdēt, padomāt pašam.
  • Nevajag sēdēt pirmajā solā.
  • Cilvēka intelektuālo nopietnību novēro pēc skatiena.
  • Ir vairāk jārunā ar vecākiem un vecvecākiem, jāuzzina daudz lietu. Ir jāpaplašina savs redzesloks, jāceļo, tikai tā mēs savu dzīvi izdzīvosim bagātīgi un pilnīgi.
  • Ir jāprot dzīvot tā, lai pats būtu laimīgs, bet netraucētu dzīvot citiem.
  • Ja nespēsi dot citiem neko jaunu, interesantu, tad tevī neviens nebūs ieinteresēts.
  • Dzīve, katra diena, ir jāpiedzīvo un jāiemīl, jo katra diena ir radīta, kurā mūsu uzdevums ir darīt.
  • Cilvēkam ir jābūt brīvam un daudzpusīgam, lai spētu komunicēt ar citiem un pārvaldīt savu dzīvi. Valoda rodas no skaņām, un mute ir mūsu galvenais un pirmatnējais instruments, kuru mēs paši vadām un dzīves laikā iemācāmies spēlēt citādāk, labāk un, cerams, daudzpusīgāk. Vieslektore, vargānu spēlējot, centās mums atgādināt, ka mēs katrs pats ietekmējam savu runāšanu un skaņas, ko izdodam.
  • Paldies Līgai Reiterei par unikālo mācību stundu!

Skolēnu viedokļu apkopoja Iveta Āboliņa,

projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

WordPress.com blogs.