Sveicam mūsu Latviju simtgadē!

IMG-20181112-WA0027

Advertisements
Categories: Citāti | Komentēt

Latvijai – 100

Sagaidot Latvijas simtgadi, Tukuma pilsētas vēstures muzejā “Pils tornis” vides objektā “Vārti no pagātnes uz nākotnes” apskatāmi mūsu skolas jauno mākslinieku darbi. Iedvesmojoši, koši un krāsaini, kā mūsu valsts simts gadi. Lūk, daži no zīmējumiem.

 

Categories: Citāti | Komentēt

Brīvība ir tā, kuru tu izjūti un pēc tam to gribi izjust vēlreiz.

Piektdienā, 19. oktobrī Tukuma bibliotēkā notika tikšanās ar literāti Ingu Ābeli . Protams, jāizmanto iespēja, ka kāds no sērijas “Mēs. Latvija. XX gadsimts” rakstnieks atbrauc šeit pat klāt.

Ar rakstnieci, dramaturģi tiekos otro reizi, tomēr, katrā tikšanās reizē varu uzzināt, ko pilnīgi jaunu gan par prozu, gan par dzīvi rakstniecības pasaulē. Nezinu, kāpēc biju iedomājies, ka Ingas Ābeles runa būs kā lekcija par grāmatām, ka viņa būs tērpusies lietišķā apģērbā, bet bija gluži otrādāk. Tas, protams, man patīk neapšaubāmi labāk. Lai gan Ingas darbus neesmu lasījis, drīzāk redzējis (piemēram, “Aspazija. Personīgi” pat divreiz), taču daži darbi ir zināmi (“Klūgu mūks”, “Tumšie Brieži”). Pēc sarunas ar prozaiķi ir sajūta, ka gribas atlikt visu savu lasāmo literatūru un pievērsties Ingas Ābeles daiļradei. Reizēm gluži vienkārša saruna ļauj nojaust, cik vērtīgs ir materiāls.4695-Inga-Abele-foto-001

“Ir lieki runāt par grāmatu, ja tā runā pati,” rakstniece iesāk savu runu un vēro ainavu, kas plešas aiz loga. Var viņu saprast! Ja es nonāktu pietiekamā augstumā, kur var vērot pilsētu no augšas un to pārklāj zeltainā oktobra pēcpusdienas saule, tad noteikti arī mani skatieni tur būtu kā piesieti.  Cik interesanti ir dzirdēt radošu cilvēku ceļu uz viņu virsotnēm! Neapšaubāmi Ingas Ābeles ceļš nav rozēm kaisīts, tomēr viņas centieni ir atalgojušies. Domāju, ka daudziem tas nešķitīs  patīkami, bet sarunā ar auditoriju prozaiķe maz veido acu kontaktu, taču tas, manuprāt, parāda viņas noslēpumainību, distanci starp divām pasaulēm.

Pēc sarunas ar auditoriju, atļaujos aiziet patērzēt ar Ingu Ābeli. Gluži vienkārši kājas sāk pašas kustēt un gribas izmantot iespēju, kas ir tik tuvu.  Saruna ar vienu no mūsdienu latviešu rakstnieku autoritātēm rada neredzamu, neizsakāmu spēku, kas apvieno motivāciju, spēku un prieku. Un sarunas beigās viņa gluži vienkārši teica :”Paldies, ka atnāci, Kriš!” Un viņa nemeloja, jo tas skanēja tik dzīvi, ka gluži pareizi būtu pateikt “paldies”.

Man vienmēr ir fascinējušas sarunas ar cilvēkiem, kuri sarakstījuši grāmatas, jo tā ir tāda pulsējoša enerģija, no kuras es tālāk smeļos, dzīvoju un mācos.

“Brīvība ir tā, kuru tu izjūti un pēc tam to gribi izjust vēlreiz.” /Inga Ābele par to, kā ir rakstīt.

Krišs Grunte, 12. c klase

Categories: Citāti | Komentēt

Filma, kas raisa pārdomas

IMG-20181102-WA00202.novembrī mūsu skolas 12.klašu audzēkņi izmantoja projekta ”Latvijas skolas soma” piešķirtos līdzekļus un ar vilcienu devās uz Rīgu, kur kinoteātrī “Splendid Palace” skatījās jauno latviešu vēsturisko filmu ”Tēvs Nakts”. Filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem un vēsta par Žani Lipki, cilvēku, kurš, riskējot ar savu un savas ğimenes dzīvību, deva patvērumu ebrejiem, laikā, kad visu Eiropu bija pārņēmis karš un pēc Ādolfa Hitlera pavēles ebreju tautības cilvēki tika masveidā nogalināti.
Pirms filmas mēs noklausījāmies vēsturnieka Kaspara Zeļļa ievadlekciju, kurā tika sīkāk izskaidroti daudzi no filmā notiekošajiem procesiem. Tā bija lieliska Latvijas vēstures stunda.

Pēc filmas noskatīšanās un apspriešanas ar skolasbiedriem, secināju, ka mums ir jābūt pateicīgiem par vietu un laiku, kurā dzīvojam, ka varam mācīties un plānot savu nākotni. Kino ir lielisks veids, kā vēsturi atdzīvināt, tieši tik daudz, lai no tās mācītos, lai mēs spētu novērtēt, cik labi ir dzīvot brīvā Latvijā, sabiedrībā, kas tiek audzināta.

Elza Anastasija Vasermane, 12.a klase

____________________________________________________________________________________________

              Mācību pasākums – filmas “Tēvs Nakts” seanss kinoteātrī “Splendid Palace” – mums deva iespēju, pirmkārt,  uzzināt un izprast vēstures notikumus un ar filmas palīdzību arī izjust tos; otrkārt, apskatīt kinoteātra skaistās telpas un arhitektūru, ko daudzi no mums nebija redzējuši; treškārt, saliedēties kā klasei. Mums šis izbraukums ļoti patika, un vēlamies piedzīvot vēl dažādus kultūras pasākumus. Paldies no 12.b klases.

                Projekts “Latvijas skolas soma” ir ļoti laba ideja. Ir iespējams doties uz vietām un pasākumiem, kuras ikdienā neapmeklējam. Turklāt skolēniem tiek piedāvāta unikāla iespēja to visu izbaudīt, neko nemaksājot pašiem. Tā ir iespēja izglītoties ārpus skolas. Filma “Tēvs Nakts” bija interesanta, reāla, kaut gan filmas sižets  – smags. Aktiera Artūra Skrastiņa tēlojums – vienkārši  izcils. Paldies par pasākumu!       12.c klase

 

Categories: Citāti | Komentēt

Kas tie tādi – helovīni?

Helovīni jeb Halovīni tiek svinēti 31.oktobrī. Tas ir visu svēto dienas priekšvakars. Šos svētkus svin daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā. Lai labāk izprastu šos svētkus, ir jāzina to vēsture.

1Izrādās, helovīni svinēti  jau pirms mūsu ēras. Šo tradīciju iekopuši senie ķelti, jo  šajā dienā atzīmējuši gada tumšās puses iestāšanos. Pastāvēja uzskats, ka 31.oktobrī atveroties vārti uz viņsauli, un mirušo gari var apciemot zemi, bet kopā ar viņiem no elles ierodas arī visādi nešķīsteņi, raganas. Priesteri esot saģērbušies atbaidošos tērpos, zvērādās, lai aizbaidītu no sevis  mošķus. Savukārt balti šo laiku sauc par veļu laiku, kad mirušo gari apciemojuši tuviniekus. Tiem par godu kaut kur ārpusē esot ticis klāts galds ar ēdieniem, lai varētu  mieloties. Tā ir šo svētku senākā vēsture, bet vislielāko ieguldījumu mūsdienīgo helovīnu veidošanā ir devusi Amerika.

            2 Īri bija tie, kuri šo ideju 1850.gadā atveda uz Ameriku. Amerikāņiem šī īru tradīcija iepatikās, bet sākumā visa svinēšana īstenībā bija huligānisms, kas izpaudās kā koku dedzināšana un apkārtējo māju demolēšana. Ar katru gadu sliktie darbi izvērties arvien plašāk, līdz valdība teica “NĒ” šim huligānismam un pārveidoja to par izklaides pasākumu bērniem. Tāds tas ASV ir vēl šodien, reti kurš aizdomājas par svētku īsto nozīmi.

Mūsdienās  bērni helovīnā pārģērbjas par visādiem spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem, staigā pa mājām, lūdzot saldumus, nedevējiem draudot ar  izjokošanu. Viena no ikoniskākajām, ja ne pati ikoniskākā lieta ir izgrebts ķirbis, kurā ievietota svecīte, padarot to īpaši biedējošu.  Bailīgus un spocīgus jums šos svētkus!3

Helēna Anna Dzērvāne 9.klase

Categories: Citāti | Komentēt

Gandarījums par paveikto

E599896A-AA87-49B7-85C7-26F05273A0F819. oktobrī, karjeras nedēļas ietvaros , es (Karīna Orlovska), Diāna Slavīte, Dana Proņičeva un Nora Brakmane devāmies uz Tukuma bērnudārzu PII ‘’Karlsons’’. Mūsu mērķis un uzdevums bija bērniem pastāstīt un kaut ko iemācīt par profesijām un darbiem, ar kuriem mēs saskaramies ikdienā, lai bērni gūtu priekšstatu par to, kas tad ir ‘’karjera’’. Skolotājas Ineses Bērziņas rosinātas, devāmies uz bērnudārzu. Vēlamies pateikt lielu paldies skolotājai par palīdzību un atbalstu. Šī nebija mana pirmā reize, jo arī 10. klasē karjeras nedēļā devos uz bērnudārziem ar tādu pašu mērķi, tādēļ uztraukums nebija tik liels. Mūs uzņēma ļoti patīkami gan audzinātājas, gan  bērnudārza vadītāja, gan arī paši bērni. Tas lika justies vēl gandarītāk par savu darbu. Ar bērniem  likām puzles, spēlējām mazu spēli , kā arī  pārrunājām, par ko mazie vēlas kļūt nākotnē. Bērni bija atsaucīgi, paši daudz zināja par dažādām profesijām, prata pastāstīt, ar ko nodarbojas  vecāki. Protams, piepalīdzēja arī audzinātājas. Bērni bija ļoti sirsnīgi, un mums nebija žēl savu apskāvienu. Par labi padarīto darbu mēs katrai grupiņai pasniedzām diplomu un konfektes, lai bērniem pašiem ir gandarījums par padarīto. 519CE76D-1DD6-4B7C-9F91-EE4DC8E478C5

“Karlsona” vadītāja  par pateicību mums katrai uzdāvināja   dāvaniņu ar bērnudārza simboliku. Un , protams, mēs varējām arī izbaudīt bumbiņu baseinu, kas lika mums pašām sajusties kā bērnībā. Man ir patiesi žēl, ka šis man ir pēdējais gads, lai piedalītos karjeras dienās, tādēļ iesaku arī citiem to darīt. Ir patiess prieks redzēt smaidu bērnu sejās un apzināties, ka tas ir tavs panākums.

 

Karīna Orlovska, 12. a klase

 

Categories: Citāti | Komentēt

Kultūras diena “Orientējies Tukuma laikā un telpā

Iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 16. un 17. oktobrī Tukuma Raiņa ģimnāzijas 7.un 10.klašu skolēniem bija iespēja izbaudīt klātienē Tukuma kultūras vērtības caur noteiktām programmām. Tukuma muzejam ir septiņas filiāles, šoreiz jaunieši apmeklēja trīs no tām: Durbes pili, Tukuma Mākslas muzeju un Pils torni.

7.b par sava ceļojuma galamērķi izvēlējās Pils torni, kurā bija sagatavotas interesantas nodarbes. K.Helmane-Soročenkova apkopoja skolēnu viedokli par pieredzēto un piedzīvoto: “Mēs uzzinājām, kādi slaveni cilvēki dzīvojuši un joprojām dzīvo Tukuma novadā. Mums patika radošās spēles, atbildēt uz jautājumiem, likt puzli un krāsot, kā arī spēlēt atmiņas spēli komandās. Uzzinājām par aptaujas rezultātiem, kur tukumnieki bija atbildējuši uz dažādiem jautājumiem, piemēram, populārākās auto markas un cilvēku vārdus.

Mini-ekskursiju noslēdzām ar īsu pastaigu pa Tukumu, kuras laikā uzzinājām jaunas lietas par Latvijas Republikas pirmo ārlietu ministru, Ministru prezidentu Z. A. Meierovicu, piemēram, kur viņš kādreiz dzīvojis un mācījies, kur būs viņam veltīts piemineklis. Pastaiga bija jauka.” (K.Helmanes-Soročenkovas  foto)

10.b klase apmeklēja Tukuma Mākslas muzeju, kurā apskatīja mākslas izstādi “Plenērā”. Jauniešu uzdevums bija izveidot grupas, tad izvēlēties vienu gleznu, kura piesaista uzmanību, par kuru jāizdomā sižets, jānofotografē sižeta posmi. Mājās vai skolā audzināšanas stundā no fotogrāfijām ir jāizveido kolāža, kas pēc tam jānosūta muzejam. Skolēni pozitīvi novērtēja atraktīvo darbošanos muzejā, jo tā nebija pasīva gleznu apskate. Pārdomātāka gan varēja būt orientēšanās pilsētā (ar interesantāku maršrutu).

Bija klases (7.a un 10.c), kuras apmeklēja Tukuma bibliotēku (ārpus programmas “Latvijas skolas soma”). 7. a klases audzinātājas Gundas Kupčas viedoklis: “Tur skolēni tika iepazīstināti ar bibliotēkas telpām un piedāvātajām iespējām. Skolēni piedalījās viktorīnā par Latvijas kultūrvēsturiskiem faktiem, akcentējot Latvijas valsts simtgadi. Noslēgumā katram skolēnam bija iespēja publiski uzstāties uz improvizētas skatuves, iepazīstinot pārējos klases biedrus ar viktorīnā iegūto informāciju.” (G.Kupčas foto)

7_a.jpg

16.oktobrī ar pašvaldības atbalstu skolēni apmeklēja Tukuma Kultūras namu, lai noskatītos radošās apvienības “Teātris un ES” izrādi “Mana dzimšanas diena”. Kā atzina proģimināzisti un skolotājas, izrāde bija izklaidējoša, atmosfēra pozitīva, dzīvespriecīga, bet vairāk piemērota jaunākām klasēm – sākumskolai. Septītās klases skolēni labprātāk redzētu cita veida izrādes vai koncertus. Savukārt 17.oktobrī 10.klašu skolēni piedalījās interaktīvā pasākumā “Kā uzņemt savu filmu?” Armanda Ekšteta vadībā, kuru atzina par jautru piedzīvojumu, jo vairāk uzzināja par scenārija radīšanu, filmas veidošanu, izmantojot telefonu.

Paldies Tukuma muzeja, Tukuma Kultūras nama un Tukuma bibliotēkas darbiniekiem par skolēniem doto iespēju baudīt šos pasākumus! Paldies skolotājai Ivetai Āboliņai par organizatorisko darbu!”

Pārskatu sagatavoja I.Āboliņa

Categories: Citāti | Komentēt

Kultūras diena Durbes pilī

 

WhatsApp Image 2018-10-18 at 15.41.40Tātad 2018.gada 17.oktobrī mēs, 10.a klase, bijām Durbes pilī iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros, izbaudot Kultūras dienas “Orientējies Tukuma laikā un telpā” programmas aktivitātes. Šī diena bija ļoti interesanta, jo uzzinājām daudz jauna par Durbes pili un tās vēsturi.

Durbes pilī mūs laipni sagaidīja tās darbinieki. No sākuma mums izstāstīja, ko mēs tur darīsim. Mums lika sadalīties vairākās komandās, ik pa pieciem cilvēkiem katrā. Izveidojām grupas un gājām veikt dažādos uzdevumus.

Manas grupas pirmais uzdevums bija noteikt, vai tas, ko stāsta viens no darbiniekiem, ir mīts vai patiesība. Es ar savu komandu informāciju meklējām tajā pašā telpā, tas bija interesanti, lai gan vienā brīdī kļuva diezgan neomulīgi stāstītā stāsta dēļ, bet atklājām, ka tas ir mīts.

Otrais uzdevums bija par Raini un saistību ar Durbes pili.

Nedaudz vēlāk mēs ar komandu devāmies laukā atklāt mītus un patiesības, visi uzdevumi bija interesanti, un katrā mēs uzzinājām kaut ko jaunu. Dzirdēt nostāstus par vietu, kur esmu tik daudz reižu bijusi, ir ļoti dīvaini, bet noteikti rosinoši. Man ļoti patika pastaiga pa Durbes parku un Durbes pils tiltu, jo rudenī ar košajām lapām šī vieta izskatās satriecoši.

Aizraujošs mums likās uzdevums, kurā bija nepieciešams palīdzēt “ievainotajam” un uzlikt viņam apsējus. Mēs varējām izpausties. Traumas bija ļoti dažādas un pat nereālas, bet mani priecēja darbinieces teiktais, ka meitene, kurai es liku apsējus, izdzīvos. Tas nozīmēja, ka viss tika izdarīts pareizi un ka uzdevums izpildīts.

Pēdējais uzdevums bija iet uz virtuvi un lasīt ēdiena recepti, kas bija rakstīta jau pirms daudziem gadiem. Es domāju, ka tas nevar būt nekas grūts, bet es kļūdījos. Daži vārdi bija grūti salasāmi un pat nesalasāmi, bet darbiniece mums palīdzēja.

Visi uzdevumi bija paveikti, daudz kas jauns uzzināts, nu bija laiks fotogrāfijām pie Durbes pils. Nevienā brīdī nenožēlojām, ka aktīvi un atraktīvi pavadījām laiku šajā vietā.

Esmu ļoti priecīga, ka mums bija dota šī iespēja iepazīties ar Durbes pils vēsturi.

Durbes pilī mūs laipni sagaidīja tās darbinieki. No sākuma mums izstāstīja, ko mēs tur darīsim. Mums lika sadalīties vairākās komandās, ik pa pieciem cilvēkiem katrā. Izveidojām grupas un gājām veikt dažādos uzdevumus.

Manas grupas pirmais uzdevums bija noteikt, vai tas, ko stāsta viens no darbiniekiem, ir mīts vai patiesība. Es ar savu komandu informāciju meklējām tajā pašā telpā, tas bija interesanti, lai gan vienā brīdī kļuva diezgan neomulīgi stāstītā stāsta dēļ, bet atklājām, ka tas ir mīts.

Otrais uzdevums bija par Raini un saistību ar Durbes pili.

Nedaudz vēlāk mēs ar komandu devāmies laukā atklāt mītus un patiesības, visi uzdevumi bija interesanti, un katrā mēs uzzinājām kaut ko jaunu. Dzirdēt nostāstus par vietu, kur esmu tik daudz reižu bijusi, ir ļoti dīvaini, bet noteikti rosinoši. Man ļoti patika pastaiga pa Durbes parku un Durbes pils tiltu, jo rudenī ar košajām lapām šī vieta izskatās satriecoši.

Aizraujošs mums likās uzdevums, kurā bija nepieciešams palīdzēt “ievainotajam” un uzlikt viņam apsējus. Mēs varējām izpausties. Traumas bija ļoti dažādas un pat nereālas, bet mani priecēja darbinieces teiktais, ka meitene, kurai es liku apsējus, izdzīvos. Tas nozīmēja, ka viss tika izdarīts pareizi un ka uzdevums izpildīts.

Pēdējais uzdevums bija iet uz virtuvi un lasīt ēdiena recepti, kas bija rakstīta jau pirms daudziem gadiem. Es domāju, ka tas nevar būt nekas grūts, bet es kļūdījos. Daži vārdi bija grūti salasāmi un pat nesalasāmi, bet darbiniece mums palīdzēja.

Visi uzdevumi bija paveikti, daudz kas jauns uzzināts, nu bija laiks fotogrāfijām pie Durbes pils. Nevienā brīdī nenožēlojām, ka aktīvi un atraktīvi pavadījām laiku šajā vietā.

Esmu ļoti priecīga, ka mums bija dota šī iespēja iepazīties ar Durbes pils vēsturi.

10.a klases vārdā Alita Strade

 

Categories: Citāti | Komentēt

Rainis ir visur

11.oktobrī, Tukuma Raiņa ğimnāzijas komanda-Atis Ozols, Melisa Votinova un es (Elza Anastasija Vasermane) piedalijāmies Latvijas kultūras kanona konkursā. Mūs konkursam sagatavoja, atbalstīja un motivēja skolotāja Una Gaile. Guvām lieliskus panākumus-1.vietu.IMG-20181011-WA0004[1]
Latvijas kultūras kanons sastāv no 99 kultūras kanona vērtībām. Katru gadu uzdevums konkursā atšķiras, šogad bija jāizveido notikumu, pasākumu un apskates objektu TOP 7, tos sasaistot ar kultūras kanona vērtībām. Mēs kā savu vērtību izvēlējāmies Raini. Gan žūrijai, gan pārējiem dalībniekiem pierādijām, ka Rainis ir visur-dzejā, arhitektūrā, teātrī, mūsu ikdienā, kino un Dziesmu svētkos. Īpaši uzsvērām ar Latvijas simtgadi saistītos pasākumus un notikumus.
Interesanti bija klausīties arī citu komandu sagatavotās prezentācijas. Konkursa gaisotne bija ļoti brīva un nepiespiesta, priekšnesums bija kā saruna par kultūru un latviskumu, par to, kas mums, kā latviešiem ir dārgs un vērtīgs.
Janvārī mūs sagaida konkursa valsts posms, būs interesanti!

Elza Anastasija Vasermane, 12. a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Jauna tradīcija mūsu skolā

Nesen mūsu skolā radās  jauna tradīcija –  basketbola un futbola spēles starp absolventiem un skolotājiem. Skolotājiem palīgā steidzās arī  tagadējie skolotāji. Lai uzzinātu kaut ko vairāk par jauno tradīciju, uz sarunu aicināju sporta skolotāju Ediju Pāvilsonu.

Kas bija šo sporta spēļu iniciators?

  • Pasākuma galvenais idejas autors bija skolotāja Inese Bērziņa. Paldies Inesei, manuprāt, ieguvēji bija gan absolventi, gan skolēni. Absolventi varēja atgriezties savā skolā, satikt  klasesbiedrus, draugus un skolotājus, kā arī skolēni varēja sacensties ar ļoti labiem sportistiem.IMG-20180929-WA0010

Kā Jums izdevās sasniegt (sazināties) absolventus, un ieinteresēt viņus piedalīties šajās sporta spēlēs?

– Bija izveidota reklāma sociālajā tīklā  Facebook un katrs, kurš vēlējās piedalīties    varēja pieteikties. Bija absolventi, kuri paši pieteicās. Tad es sapratu, ka absolventu skaits būs  mazs. Izsūtiju informāciju un ielūgumu individuāli katram sportistam.

Interesanti, ka sporta spēlēs piedalījās arī skolotāju komanda! Kuri skolotāji bija šīs komandas sastāvā?

  • Komandā spēlēja Valdis Zuters, Anita Korfa, Ina Užule, Iveta Āboliņa un Edijs Pāvilsons.IMG-20180929-WA0019

Vai kāds no skolotāju komandas pārstāvjiem uzrādīja pārsteidzoši labus rezultātus?

  • Jā, skolotājs Valdis Zuters pārsteidza ar individuālo meistarību un precizitāti.

Vai Jūsuprāt, šīs sporta spēles varētu par ilgtspējīgu tradīciju Tukuma Raiņa ģimnāzijā?

  • Domāju, ka jā! Izvērtēsim, pie kā jāpiestrādā nākamgad, lai pasākums būtu vēl interesantāks un aizraujošs. Ideja ir ļoti laba. Kā teica absolvents Emīls :” Šis būs mazais salidojums! „

Kāda bija atsaucība un  sākotnējā reakcija no absolventu puses?

  • Patiesībā, bijām gaidījuši, ka būs lielāka atsaucība !IMG-20180929-WA0029

Un kā ideju par sporta spēlēm uzņēma skolēnu komanda?

  • Skolēni bija sajūsmā! Viņiem tā bija lieliska iespēja sacensties ar pieredzējušiem spēlētājiem. Pretiniekos bija atlētiskais olimpietis Dāvis Spriņģis, kā arī puiši ar lielu basketbola un futbola pieredzi.

Kā tika izvēlēti skolotāji, kuri spēlēs skolotāju komandā? Vai bija kādi īpaši kritēriji?

  • Piedalījās visi kuri paši izteica šādu vēlēšanos. Prieks par tiem skolotājiem, kuri atrada laiku un ieradās uz pasākumu !

Vai kopumā esat apmierināti ar pasākuma rezultātu? Vai viss izdevās kā sākotnēji bija  iecerēts?

  • Manuprāt, pasākums kopumā izdevās. Protams, ir lietas pie kā ir jāpiestrādā !
    Paldies visiem, kas palīdzēja pasākumam notikt! Paldies visiem, kas ieradās pasākumā! Paldies Matīsam Šteinam, kas spēja izpalīdzēt un aizstāt Raineru Vahteli! Paldies Edvardam Mazprecniekam un viņa palīgiem, kas parūpējās par akustiku zālē un stadionā! Ļoti pārsteidza Andis Ožets, kurš demonstrēja lieliskas vārtsarga iemaņas, glābjot absolventa vārtus. Dāvis Spriņģis demonstrēja savu atlētiskumu ar skaistiem slam dank un spēcīgiem sitieniem futbolā. Paldies visiem puišiem, kas ieradās ! Tiekamies nākamgad !

Skolotāju Ediju Pāvilsonu uz sarunu aicināja 12.a klases skolēns

Matīss Ķiecis

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Create a free website or blog at WordPress.com.