Vēlējumi svētkos

Ir noslēdzies visdīvainākais mācību gada semestris – pa pusei klātienē, pa pusei attālināti, tik daudz stundu zoom’ā, testi un mājas darbi eduspace. Pārbaudījums gan skolēniem, gan skolotājiem. Šogad nenotika lielā skolas Ziemassvētku balle un tradicionālais koncerts baznīcā. Secen gāja piparkūku dāvināšanas prieks semestra pēdējā klases stundā. Pat liecību nebija …. Kaut ko tādu, šķiet, nav piedzīvojusi neviena cita paaudze. Bet, ja padomā, šī gada laikā esam iemācījušies tik daudz.  Pavadot šo Žurkas gadu un sagaidot Jauno – Vērša gadu, skolēni padalījās ar  vēlējumiem Ziemassvētkos un  Jaunajā gadā.

  1. Ko es novēlētu saviem klases biedriem?
  2. Ko es novēlētu skolotājiem?
  3. Ko es novēlētu sev?
  4. Ko es novēlētu saviem vecākiem?

7.klašu vēlējumi

1)Saviem klasesbiedriem es novēlu, lai viņi neaizgulētos zoom, nu ja vēl turpināsies covid-19, lai vienmēr ir ar noskaņojumu.

 2)Lai vienmēr būtu tik čaklas un mīļas, un lai arī lūdzu turpina mūs iepriecināt ar kaut kādiem jociņiem.

3) Lai ieplānotu savu laika grafiku un apņemtos vairāk mācīties un neslinkotu.

4) Lai viņi ir priecīgi, lai viņiem viss izdotos.

Es ļoti ceru, kad nākamais gads būs labāks! Es jaunajā gadā vēlos novēlēt visiem, gan klasesbiedriem, gan skolotājiem un visiem pārējiem, lai nākošais gads ir pilns ar prieku, nevis covid un mājās sēdēšanu.

1.Lai jums ir veiksme un izturība šajā grūtajā laikā.

2.Lai beidzas šis briesmīgais vīruss un beidzot sākas normāla skola.

3.Sev es vēlu noturēties un izturēt 2. semestri uz labām atzīmēm.

4.Saviem vecākiem es vēlu laimi, veiksmi darbā.

Es Ziemassvētkos visiem vēlētos novēlēt, lai katrā mājā būtu saticīga ģimene, Ziemassvētku vakarā dzirdami prieka smiekli, un lai visa ģimene šajā svētajā vakarā atrastos viens otram blakus cieši jo cieši.

Saviem klasesbiedriem es novēlu gaišus prātus un labas sekmes turpmāk. Skolotājiem es novēlu pacietību, jo dažreiz ir tiešām grūti tikt galā ar skolēniem 😉 Sev es novēlu piepildīt visus savus sapņus un tikt līdz galamērķim, un, protams, labas sekmes. Savai ģimenei es novēlu prieku un arī pacietību. 

8.klašu vēlējumi

1)No visas sirds saviem klasesbiedriem novēlu Ziemassvētkos padalīties  ģimenes locekļiem ar saviem panākumiem, iespējams sāpi, bet galvenais neiespringt uz visu veco un atstāt to vecajā gadā. Jaunajā gadā paņemt līdzi tikai labos darbus. Sagaidīt 2021.gadu draudzīgā ģimenes lokā un ar smaidu sejā. Izpildīt 2021.gadā savas kvēlākās vēlēšanās, gūt labus panākumus skolā un ārpusskolas.

2)Skolotājiem es novēlu iegūt jaunus spēkus, izturību un pacietību darboties ar skolēniem. Piemeklēt radošu pieeju, lai darbi, kurus mēs darīsim, būtu interesanti un patīkami mums. Skolotājiem novēlu sagaidīt Ziemassvētkus ar saviem bērniem un mazbērniem, jo tas ir vispatiesākais prieks.

3)Sev es novēlu Ziemassvētkos būt kopā ar ģimeni, cept piparkūkas, smieties un visiem kopā aizbraukt uz Milzkalnu. 2021.gadu vēlos iesākt un pabeigt ar labiem un augstiem panākumiem skolā. Jaunajā gadā novēlu sev nodarboties vairāk ar sevi, ar savu pašizaugsmi.

4)Vecākiem es novēlu izturību manis audzināšanā, iespējams dažreiz ir grūti, bet viņi vienmēr tiek un tiks ar to galā. Novēlu stipru veselību, galvenais sapratni un mīlestību savā starpā. Novēlu iegūt to, ko viņi sen jau ir vēlējušies!

1) Es saviem klasesbiedriem Ziemassvētkos novēlu jauki pavadīt laiku ar ģimeni, lai pabeidz šo pusgadu ar labām sekmēm. Jaunajā gadā vēl lielāku apņemšanos mācīties un labu veselību.

2) Mūsu  skolotājiem es novēlu kārtīgi atpūsties no skolas darbiem, pavadīt jauki laiku ar ģimeni. Jaunajā gadā novēlu izturību strādājot ar skolēniem un labu imūnsistēmu.

3) Es sev novēlu labas attiecības ar ģimeni un tuvajiem, jaukus Ziemassvētkus kopā ar ģimeni, un, lai piepildās mana vēlēšanās. Jaunajā gadā vēl lielāku apņemšanos mācīties, labākas atzīmes, vairāk plānot laiku un labu veselību.

4) Savai ģimenei es novēlu, lai piepildās viņu vēlēšanās, jaukus Ziemassvētkus un mīlestību mūsmājās. Jaunajā gadā, lai labi veicas darbā, lai ir laba veselība, un, lai man ar  ģimeni nebūtu nopietnu strīdu (labāk vispār nē).

Es novēlu saviem klasesbiedriem jauki pavadīt Ziemassvētkus. Novēlu lai arī jaunajā gadā visi savā stārpā būtu draudzīgi un jautri, protams nevajag aizmirst arī par mācībām. Es novēlu skolotājiem labi atpūsties, gaidot jauno gadu decembra pēdējās dienās. Novēlu arī jaunajā gadā vieglāku slodzi darbā un lielāku algu, protams, arī veselību. Novēlu sev labi pavadīt dzimšanas dienu Ziemassvētkos, un, lai jaunajā gadā viss izdotos! Novēlu saviem vecākiem veiksmīgu jauno gadu un labu veselību.

10.klašu vēlējumi

1)  Es novēlu kārtīgi izgulēties beidzot un prieku pilnus svētkus.

2.) Atpūsties no mājasdarbu labošanas. Novēlu ļoti sirsnīgus svētkus!

3.) Es sev novēlu kārtīgi atpūsties un izbaudīt svētkus.

4.) Es novēlu vecākiem apburošus un maģiskus svētkus!

Saviem klasesbiedriem es novēlu, izbaudīt Ziemassvētkus, tā it kā tie būtu vasara, lai, aizejot uz skolu esam gatavi atkal mācīties.

Skolotājiem es novēlu labāku veselību, un, lai Jūs pārāk daudz neilgojaties pēc visiem skolēniem, drīz jau atkal tiksimies.

Sev es novēlu labāku veselību, dziļāku miegu un lielāku motivāciju mācīties.

Saviem vecākiem es novēlu, lai Jūs nepārstrādājaties un pārāk daudz nenogurdināt sevi, un parūpējaties par savu veselību.

Jaunajā gadā novēlu visiem nepadoties, lai arī cik grūti būtu un sasniegt mērķus! Sev novēlu saskatīt visā pozitīvo un iegūt daudz jaunas, foršas atmiņas! Klasesbiedriem novēlu veiksmi un izturību skolā, kā arī iegūt jaunus, mīļus cilvēkus dzīvē! Skolotājām piepildīt savas vēlmes un paklausīgus skolēnus! Ziemassvētkos novēlu visiem gaišas domas un sirdīs just blakus savus mīļos cilvēkus, ja pat vīrusa dēļ nav iespēja fiziski būt ar viņiem! :(:

Ziemassvētkos un Jaunajā gadā skolotājiem un vecākiem novēlu: 
“Lai gaiši sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts”,

bet saviem klasesbiedriem, tuvākajiem draugiem un sev novēlu īpaši izturību un, lai iecerētais atdzīvojas īsts.

1. Lai veicas ar mācībām!

2. Nenosirmojiet!

3. Lai es palieku gudrāka!

4. Izturat mani, līdz man paliek 18!

12.klašu vēlējumi

Skolotājiem: Novēlu jaunajā  2021. gadā  Jums paklupt, nokrist un raudāt…

Bet paklupt pār labajām skolēnu atzīmēm, krist mīļo apskāvienos un raudāt aiz laimes!

Vecākiem: Katru reizi Jaungada vakarā mēs novēlam viens otram laimi. Bet daudzi ir dzirdējuši izteicienu: “Nav laimīgas dzīves, ir tikai laimīgas dienas.” Tāpēc es novēlu jums visiem 365 laimīgas dienas nākamajā 2021. gadā.

Sev : Sev es novēlu sasniegt lielus panākumus, lai arī, kur nonāktu smieties no visas sirds, un pa likteņceļu iet skaisti, daloties pozitīvismā.

Klasesbiedriem: Jauno gadu – sagaidīt! Draugus – neaizmirst! Laimei – būt! Skumjām – nebūt! Atzīmēm – augt! Mīlestībai – plaukt! Sapņiem – piepildīties! Bet pašiem – neatslābināties!

1. Klasesbiedriem novēlu arī turpmāk saglabāt apņēmību un gribu būt veiksmīgiem, piepildīt iecerēto, kā arī nepazaudēt iegūto! Lai mācības sniedz prieku un gandarījumu!

2. Skolotājiem novēlu izturību, labu veselību un dzīvesprieku, kā arī pacietību un prieku, atbalstot un iedvesmojot ikvienu skolēnu!

3. Sev es novēlu mērķtiecību un vēlmi tiekties pēc nospraustajiem mērķiem, nepadoties un būt neatlaidīgai arī turpmāk!

4. Vecākiem es novēlu laimi, mīlestību, prieku, veselību un saglabāt pozitīvismu arī tādās situācijās, kurās to saskatīt nav viegli!

1)  Lai jautri, pozitīvi , mīļi Ziemassvētki un skaisti iesākas Jaunais gads!

2)   Lai svētku burvīgajā noskaņā dzimst ticība, cerība un mīlestība jauniem darbiem un sapņiem!

3) Lai sirsnīgais rūķis laimi nes, un pajūk visas nelaimes, kā putekļi pa gaisu!

4) Lai svētki ir gaiši un sirdī ir miers, un aizmirstas viss sliktais un nāk jaunas  laimes zvaigžņotās gaismas!

1) Klasesbiedriem es novēlu izturību mācību procesā, neaizmirst par to, ka dzīve nav tikai par un ap mācībām. Mūsdienu pasaulē man arī ir jāatgādina pašai sev, tāpēc novēlu atrast sev janus hobijus, aizraušanos , lai iepriecinātu sevi šajā neierastajā laikā! Novēlu radīt  neaizmirstamus momentus kopā ar ģimeni, pavadot svētkus, kā arī sagaidīt Jauno gadu kā svaigu sākumu, un izbaudīt pēdējo pusgadu vidusskolā!

2) Skolotājiem novēlu izturību, izturību un vēlreiz izturību, jo es saprotu, ka mācību process nav bijis viegls arī priekš viņiem. Vēl es novēlu viņiem sapratni, jo dažkārt, šķiet, ka dažas skolotājas mēdz aizmirst to, ka skolēni ir tikai cilvēki, un,  ka arī viņi mēdz nogurt! Novēlu izbaudīt svētkus, pilnībā veltot visu savu enerģiju prieka radīšanai savas ģimenes locekļu sejās un atpūtas nolūkos!

3) Sev es novēlu jaunu ambīciju un degsmes devu Jaunajā gadā un jaunu atmiņu radīšanu Ziemassvētkos, izbaudot ģimenes laiku, spēlējot galda spēles, cepjot piparkūkas ģimenes lokā! Novēlu tiekties pēc vēl nepiepildītajiem sapņiem un to īstenošanu, kā arī izturību jaunajā mācību gadā!

4) Vecākiem es novēlu neproblemātiskus bērnus ;)! Novēlu gandarījuma sajūtu par paveiktajiem darbiem, mīlestību no visiem apkārtesošajiem, jo pēc visa sniegtā atbalsta, viņi ir to pelnījuši! Novēlu viņiem daudz prieka, smieklu un vaļsirdības! 

Priecīgus, mierīgus un mīļus Ziemassvētkus! Veiksmīgu Jauno gadu!

Categories: Citāti | Komentēt

Cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku

Kaut arī ir Adventes laiks, tuvojas Ziemassvētki un gribas ļauties svētku sajūtai, 17.12.2020. pēcpusdienā Tukuma Raiņa ģimnāzijas 7.-12.klašu skolēni negatavojās Ziemassvētku ballei ārkārtas situācijas dēļ, bet aktīvi iesaistījās mācību procesā, jo projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja ielikt savā kultūras somā vērtīgu mākslas produktu, piedzīvojot jaunus iespaidus par aktuālo filmu “Mans mīļākais karš”, noskatoties to katrs savās mājās digitālajā vidē. 

Kā minēts filmas anotācijā, tā ir “animēts dokumentālais stāsts, pilns sirsnības un godīguma, par pieaugšanu absurda pilnajā laikā no 70. gadiem līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Filmas pamatā ir režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas atmiņās balstīti autobiogrāfiski motīvi. Vēsturiskiem faktiem, sadzīviskām reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku”.

Pirms rakstu par skolēnu atsauksmēm, vēlos dalīties ar savām asociācijām par filmu. Skatījos ar interesi, jo šķita, ka tas daļēji ir arī mans stāsts, jo savā bērnībā un jaunībā esmu piedzīvojusi ko līdzīgu: skolā nedrīkstēja par visu runāt, bija jāraksta, kā skolotāji domā; bija liegums braukt uz jūru, taču mūsu ģimene dabūja atļauju attālāku radu dēļ. Manā atmiņu krātuvē ir aina – esmu maza meitenīte, kopā ar savu ģimeni no Talsiem braucam uz jūru (Rojā). Mums nebija mašīnas, gribējām atpūsties, tāpēc braucām ar autobusu. Nonācām līdz slēgtajai zonai. Ceļam pāri barjera, ko toreiz sauca par “šlagbaumu”. Aptur autobusu, iekāpj zaldāti, skatās uz cilvēkiem, pārbauda, vai ir pases, iebraukšanas atļauja. Man kā bērnam šķita, ka cilvēki ir sastinguši. Mamma mani bija brīdinājusi – sēdēt mierīgi, nesmieties, neākstīties utt. Visi brīvi uzelpoja,  kad zaldāti izkāpa no autobusa, kad varēja braukt tālāk. Nemaz tik bieži netikām pie jūras … tā bija laime – lēkāt baltajos jūras viļņos… Jā, atmiņas no 70-tajiem un … Tā varētu turpināt par garajām rindām veikalos, par blatu … par oktobrēniem un pionieriem… komjaunatnē neiestājos, jo drīkstēja izvēlēties… Un es izvēlējos … Par profesijas izvēli runājot, mani vecāki darīja vienkāršu strādnieku darbu, un, vasarās strādājot Talsu Maizes kombinātā, darot fiziski grūtu darbu, sapratu, ka nevēlos visu dzīvi to darīt. Gribēju dzīvot labāk, kā toreiz teica – “izsisties dzīvē uz augšu”. Turklāt apzinājos, ka man gribas mainīt pasauli labāku, man patīk radīt ko jaunu … Apzināti kļuvu par skolotāju, lai strādātu ar jauniešiem, lai būtu līdzās viņu personības veidošanās procesā…, lai rosinātu tapt par labākiem cilvēkiem …

Paaudzes mainās, vēsturiskais fons arī. Vai mainās vērtības? Jā un nē. Vienu situāciju katrs vērtē atšķirīgi, taču man ir gandarījums, ka lielākā daļa proģimnāzistu un ģimnāzistu prot novērtēt kvalitatīvu mākslas darbu, izjūt līdzpārdzīvojumu, ja ar viņiem sarunājas saprotamā valodā un formātā. Ko par filmu domā mūsu skolas jaunieši? Protams, nevar vienā nelielā rakstā iekļaut visu skolēnu atsauksmes, taču ~90% skolēnu atzinīgi novērtējuši filmu, vidējais vērtējums – 9 balles. Visaugstāk novērtēts sižets, darbības fons, filmas forma/veids/specefekti un varoņu emocijas (caur stāstiem un liecībām).

Skolēnu komentāri

  • Pārsteidza viss – daudz labāks darbs par vakardienas filmu. Lieliski savienota animācija ar filmu. Ļoti labi parādītas šī laika posma sajūtas, apjukums, emocijas, pienākumi. Saprotams, skaidrs, secīgs sižets.
  • Pozitīvi mani pārsteidza tas, ka kāds ir izvēlējies par kaut ko tādu pastāstīt. Arī mani vecāki to ir pieredzējuši, bet, kad kāds par to stāsta no malas, tas ir vēl aizraujošāk un interesantāk. Turklāt man bija pavisam interesanti, jo arī es esmu no Saldus.
  • Mani pozitīvi pārsteidza, ka mēs, paši latvieši, varam izveidot tik interesantu animācijas filmu.
  • Sižets it kā no bērna skatpunkta, un mainās galvenās varones domāšana pieaugot.
  • Ne gluži pozitīvi, bet tas, ko es nezināju un par ko biju pārsteigta, ir tas, ka vietējie iedzīvotāji un jaunieši bija tie, kas uzkopa kaujas lauku, kad kauja bija beigusies. Nekad nebiju aizdomājusies tik tālu par to, kas īsti notiek, kad kauja beidzas, un ka kādam tas viss ir arī jāuzkopj. Tas ir ļoti briesmīgi un traumatizējoši, ka bērniem un jauniešiem ir jāredz tādas šausmas.
  • Mani pozitīvi pārsteidza tas, ka filmā bija iekļauti arī kadri no intervijām, kā arī citiem reāliem dzīves kadriem. Tas papildināja animācijas filmā iekļauto sižetu.
  • Pozitīvi pārsteidza animācijas un realitātes balanss./ Radošā pieeja filmai.
  • Pozitīvi pārsteidza tas, ka meitene bija mērķtiecīga un viņa darīja visu, kas bija viņas spēkos, lai iegūtu visu, ko vēlējās.
  • Cik patiesi un no sirds ir izteiktas emocijas un tā laika sajūtas.
  • Animācija bija labāka, nekā sākumā likās. Tēlu izskats pārsteidzošā kārtā bija patīkams u.c.

Skolēnu gūtās atziņas

  • Uzzināju, cik sarežģīti ir dzīvot dubultmorālē jau no bērnības, kad vēl bērna prāts neko nesaprot. Kā arī uzzināju, kāda bija dzīve konkrēti Saldū.
  • Ne vienmēr tas, ko stāsta valdība, ir patiesība, taču dažreiz ceļš uz patiesību ir bīstamāks nekā meli.
  • Kara laika periods bija un ir sāpīgs tiem, ja šajā laika posmā tika zaudēts kāds tuvinieks, dzīve kara laikā bija satraucoša, dažiem nežēlīga. Liels neziņas un nemiera laiks.
  • Lika saprast to, cik svarīgi ir atrast savu “balsi”.
  • Jebkurš brīdis tavā dzīvē var izmainīt tavu nākotni līdz nepazīšanai.
  • Vienmēr tiecies pēc sava mērķa! Nebaidies izteikt savas domas!
  • Man šī filma lika aizdomāties par situāciju valstī, noteikumiem un nevainīgu cilvēku emocijām, kuri ir atkarīgi no valstī notiekošā. Mūs – jauniešus – neviens neierobežo tā, kā tas bija padomju laikos. Mums ir dota brīvība izteikt savu viedokli, nav jāstāv garās rindās pēc pirmās nepieciešamības precēm.
  • Man filma lika aizdomāties par to, ka šis vīruss nav nekas salīdzinājumā ar karu un nav jēgas visiem sūdzēties.
  • Jānovērtē, ka tagad veikalā var dabūt visu, ko vēlamies, jebkurā laikā.
  • Dzīvība un ģimene ir svarīgākais u.c.

Kāpēc ieteiktu noskatīties filmu citiem?

  • Ieteiktu šo filmu noskatīties tieši jauniešiem, lai izprastu viņu vecāku dzīvi padomju laikos.
  • Šī filma būtu jānoskatās, jo tā vēsta par ļoti nozīmīgu posmu Latvijas vēsturē. Tā pilnveido iedzīvotāju redzesloku par mūsu dzimtenes vēsturi, kā arī pauž to cilvēku emocijas un pārdomas, kuri šo posmu ir piedzīvojuši.
  • Tā ir radoši attēlota, patiesām emocijām veidota par pieredzi, kāda bijusi.
  • Cilvēkam jāzina savas valsts vēsture.
  • Lai paaudzes, kas nav dzīvojušas padomju laikos, labāk izprastu dzīvi šajā laikā u.c.
  • Filma satur informatīvi bagātu stāstu par dzīvi Latvijā padomju laikos. Stāsts noris no bērna acīm līdz pat pieaugušā vecumam – tā teikt, pieaugšanas stāsts.
  • Tā māca, cik agrāk bija grūta un nabadzīga dzīve, kā cilvēki cīnījās par savu domu izpaušanu un kāpēc mums visiem ir jābūt vienotiem.

Paldies “Kinopunktam” par sadarbību, par jaunāko latviešu filmu demonstrēšanu, lai skolēni bagātinātu savu kultūras pieredzi arī attālinātā mācību procesa laikā!

Iveta Āboliņa, projekta koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Atsauksmes par filmu “Pilsēta pie upes”

16.12.2020. Tukuma Raiņa ģimnāzijas 7.-12. klašu skolēni baudīja projekta “Latvijas skolas soma” finansēto kultūras pasākumu – V. Kairiša filmu “Pilsēta pie upes”. Paldies Kinopunktam par iespēju noskatīties filmu digitāli arī attālinātā mācību procesa laikā!

Skolēni pēc filmas noskatīšanās rakstīja atsauksmi digitālajā vidē. Viens no jautājumiem bija vispārīgs novērtējums, cik balles skolēni liktu radošajai komandai (režisoram, operatoram u.c.) par filmu “Pilsēta pie upes”! Lielākā daļa skolēnu filmu novērtējuši augstā līmenī – likuši 8-10 balles. Paslavētu radošo komandu par darbības fonu (izvēlēto vidi, mūziku u.c.), uzmanību piesaistošo sižetu, par meistarīgo aktieru spēli, īpaši izceļot G. Āboliņa atveidoto žīdu, kā arī par varoņu emocijām.

Nākamajā jautājumā bija jāuzraksta, kas skolēnus pārsteidza šajā filmā. Apkopojumam piedāvāju izlasīt dažas atbildes:

  • Šajā filmā mani pozitīvi pārsteidza tas, ka darbība norisinājās Latgalē, kurā patiešām izskanēja latgaliešu valoda. Tā bija visai interesanta!
  • Mani pozitīvi pārsteidza tas, ka Ansi nekur neaizveda vai neapcietināja, kā tas notiek ar galvenajiem varoņiem citās filmās.
  • Mani pozitīvi pārsteidza tas, ka Ansis bija labs mākslinieks un, neskatoties uz nelabvēlīgajiem dzīves apstākļiem, viņš darīja to, kas viņam patīk. / Pārsteidza Anša spēja būt brīvdomātājam ne tikai mākslā, bet arī dzīvē. Viņu nepārtraukti mēģināja pārliecināt par iestāšanos drošības dienestā, taču viņš no tā atteicās./ Anša uzvedības nemainība varas maiņām par spīti.
  • Veids, kā filma tika filmēta. Par valodu, kā viņi runā.
  • Tas, cik labi tika attēlota tā laika dzīve.
  • Mani pozitīvi pārsteidza filmas kvalitāte un aktieru tēlojums.
  • Aktieru spēja runāt gan latviski, gan latgaliski, gan vāciski un arī krieviski.
  • Mani pārsteidz tas, ka šajā filmā ir spilgti un labi parādīti Ulmaņa laiki, krievu okupācija un vācu okupācija, kā notika varas maiņa.
  • Žīda portrets. Man tas šķita ļoti interesants. Tas parāda lielu cieņu pret Ziseles tēvu, kaut arī viņš sākotnēji neizrādīja patiku pret Ansi. Tā ir ļoti apbrīnojama rīcība no Anša puses.
  • Lielā uzmanība smalkajām detaļām.
  • Pozitīvi pārsteidza aktierspēle, jo skatoties es izjutu plašu emociju gammu – prieku, bailes, sašutumu un negodīgumu. Filma ir skatīšanās vērta, ja liek skatītājam izjust emocijas.
  • Filmā arī traģiskās lietas tika parādītas ar humoru.
  • Mani pārsteidza beigas, ka galvenais varonis tomēr izdzīvoja.

Nākamajā jautājumā tika noskaidrots, ko skolēns mainītu (pilnveidotu) šajā filmā, kas šķitis nepieņemams. Lielākā daļa skolēnu neko nemainītu. Kāds skolēns raksta: “Manuprāt, filmā viss bija pieņemami, jo tā bija gan izglītojoša un informatīva, gan arī ar savdabīgu humoru un dažiem kuriozu skatiem, piemēram, Naigas un Anša iepazīšanās komiskā veidā.” Ieteikumi ir saistīti ar mūzikas izvēli, sižeta attīstību, filmēšanas tehniku u.c. Daži piemēri:

  • Mainītu to, ka kamera ļoti ilgu laiku nebija taisna.
  • Sižets bija garlaicīgs, slikta tempa un paredzētie nelineārās stāstīšanas fragmenti dažus vietas padarīja pat neskaidras.
  • Nedomāju, ka vajadzēja likt uzsvaru arī uz Anša mīlas attiecībām, it īpaši, kad bija izveidojies mīlas trijstūris, starp Ansi, Naigu un Ziseli, tas bija nevajadzīgi.
  • Manuprāt, filmā varēja parādīt vairāk galveno varoņu emocijas un jūtas, piemēram, par Ziseles un Anša attiecībām pēc tam, kad Ansis apprecējās ar Naigu, kā arī Naigas un Ziseles attiecības.
  • Tā šķita mazliet par drūmu. Kaut arī precīzi parādīja Latvijas vēstures notikumus, tomēr esmu cilvēks, kuram nav viegli pieņemt drāmu un tādu kā nelaimes izpaušanu filmas garumā. Es, lai pilnveidotu filmu, parādītu vairāk arī pozitīvās emocijas, lai drūmais neņem virsroku pār dzīvi, bet tajā pašā laikā tieši tādas emocijas varēja būt arī visvairāk tajā laika periodā, kas ir saprotami un pieņemami.
  • Es pastiprinātu varoņu emocijas, lai saprastu un justu spēcīgāk, ko cilvēki juta viens pret otru.
  • Man šajā filmā nepieņemams likās, ka aktieri bija dažkārt kaili. Vai arī darīja nepieņemamas lietas, kuras man nepatika redzēt.
  • Brīžiem likās, ka filmas sižets attīstās par ātru. Nedaudz traucēja “lēkāšana” no vienas ainas uz otru.
  • Man nepatika tas “mīlas trijstūris”, jo šķita, ka Naigai ar Ansi nemaz nav nekā kopīga un viņu attiecības bija pilnīgi nevietā.

Skolēnu atziņas pēc filmas noskatīšanās

  • Man filma lika aizdomāties par vēsturi, un tā mani iedvesmoja novērtēt visu, kas man ir dots.
  • Domāju par to, cik viegli nestabilos apstākļos ir manipulēt ar cilvēkiem un cik nedroša ir cilvēka dzīve jebkurā totalitārajā režīmā.
  • Ir cilvēki, kuri nemainās, varām mainoties.
  • Vienalga, kāda vara tevi pakļauj, tev ir jāatceras, ka sirdī tu esi latvietis. Man filma lika aizdomāties, kas notika ar tiem cilvēkiem, kurus izsūtīja uz Sibīriju un kuri nokļuva leģionā.
  • Ja esi atradis, ko vēlies, tad tiecies pēc tā, jo tikai tu spēj savu dzīvi padarīt par tādu, kādu vēlies.
  • Man šī filma lika aizdomāties par savu privilēģiju dzīvot vietā, kurā nav karš.
  • Cik svarīgi, īpaši mūsdienās, ir apzināt ne tikai minoritāšu kultūras vērtību, bet arī savu iespēju mācīties un gūt objektīvu skatījumu vēstures procesos.
  • Cik grūti ir mazām tautām.
  • Par maza cilvēka likteni lielajos pasaules notikumos.
  • Filma palīdzēja izprast Otrā pasaules kara notikumus no cilvēku, ne faktu skatpunkta.
  • Filma lika novērtēt dzīvi. Tas laiks nebija viegls. Tas, kā izturējās pret ebrejiem, bija šausmīgi. Ir briesmīgi vērtēt cilvēkus pēc viņu rases, izskata vai kā cita…
  • Vajag tiekties uz sapņiem neatkarīgi no šķēršļiem.
  • Otra pasaules kara laikā, mainoties varām, tautā valdīja haoss, kam ticēt, kā dzīvot.
  • Par to, kā veikt pareizās izvēles, un to, ka vienmēr ir izvēle, tikai jāprot atšķirt labā no sliktās.
  • Lai arī cik drausmīgi ir vēstures notikumi, cilvēkam ir vienmēr iespēja palikt cilvēkam.
  • Slikti laiki nāks un aizies. Filma lika aizdomāties par to, ka vienā brīdī var viss manīties.
  • Man filma lika aizdomāties par Anša dzīvi, viņa bagātajiem sapņiem un lielo potenciālu. Man patika tā aina, kurā Ziseles tēvs iedeva Ansim papīrus par studijām Londonā, kaut arī sākotnēji Ansis viņam nepatika. Tas parādīja, cik cilvēka labsirdībai var būt liela atmaksa nākotnē arī no cilvēkiem, kas ir tevi pirms tam atgrūduši.
  • Lika aizdomāties citāts ”Mēs esam viena tauta,” jo tiešām katrs mēs esam citādāks, bet tauta, valoda, tradīcijas mums visiem ir vienādas. Es aizdomājos, vai grūtos brīžos mēs spētu palīdzēt katram un ikvienam.
  • Cik skaista ir mīlestība!

Uz jautājumu “Uzraksti, kāpēc, tavuprāt, šī filma būtu jānoskatās Latvijas iedzīvotājiem!” pārsvarā skolēni atbildēja patriotiski, uzsverot, ka tā attēlo Latvijas vēsturi, lai izprastu, kādas mocības cilvēkiem bija jāpiedzīvo gan fiziski, gan garīgi, lai nepieļautu kļūdas nākotnē u. c. Kāds skolēns raksta: “Manuprāt, šī filma diezgan tuvu ataino kara laiku Latvijā, cik grūti viss bija. Un tieši tāpēc vairāk cilvēki sāktu cienīt mūsu brīvību un to, ka neesam zem kāda cita karoga.” Cits akcentē: “Lieliskā aktierspēle un radošās komandas darbs jau atkal apliecina, cik talantīgi un domājoši cilvēki ir starp mums.” Skolēni pozitīvi saskatījuši tās nozīmi, piemēram: “Tā parāda laika periodu, kādā mūsu senčiem ir bijis jādzīvo. Tādā veidā var labi salīdzināt abus dzīves stilus gan Otrajā pasaules karā, gan mūsdienās. No notikumiem var saprast vairākas cilvēka īpašības, kuras var ņemt gan kā labu, gan kā sliktu piemēru, no kurām ikkatrs mūsdienu pilsonis var mācīties savas personības attīstīšanai.”

Kā vienmēr par jebkuru mākslas darbu, arī šoreiz bija vērojama viedokļu daudzveidība. Bija skolēni, kuriem filma nešķita saistoša, taču kopumā jaunieši novērtējuši filmu kā pozitīvu parādību Latvijas kultūrainā un pateicas par iespēju to noskatīties.

Iveta Āboliņa, projekta koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Kāpēc jauniešiem ir jāiesaistās politikā?

10. decembrī RSU Facebook lapā norisinājās tiešsaistes lekcija “Jaunība un demokrātija”, ko rīkoja RSU Eiropas studiju fakultāte. Lekciju vadīja RSU profesore Ilga Kreituse. Vai jauniešiem ir jāiesaistās politikā? Ar kādu mērķi tas varētu notikt?  Piedāvāju nelielu ieskatu lektores atbildēs uz šiem un daudziem citiem jautājumiem.

Kad vēsturē jaunieši ir iesaistījušies politikā?

Lektore  min 2 gadījumus:

  1. 1918. gada sākumā jaunākais no politiķiem, kas piedalījās Latvijas valsts izveidē, Z. A. Meierovics darbojās ārpolitikā un panāca Lielbritānijas de facto Latvijas atzīšanu. Lai gan Meierovics neprata izcili runāt angļu valodā, Lielbritānijas ārlietu ministrs A. Balfūrs pieņēma mūsu neeksistējošās valsts pārstāvi un piedāvāja latvietim iemācīties diplomāta manieres un ģērbšanās stilu. Meierovics tam piekrita, lai iegūtu zināšanas no vecāka, pieredzes bagātāka  politiķa.
  2.  1919. gada Cēsu kaujas, kurās karoja skolēni. Šiem jauniešiem piemita pārgalvība, drosme, tomēr ne pieredze karot. Filmā “Dvēseļu putenis” šāda situācija parādās, kur galvenais varonis ar savu pieredzi, apmāca šos jaunos, pārgalvīgos karotājus, kuru drosme jau pamazām sāka noplaukt sašutumā.

Cik ilgi ilgst jaunība?

Ē.Ēriksona darbā “Identitāte, jaunība un krīze” par pusaudzi tiek uzskatīts 11-18 gadus vecs cilvēks. Šajā laikā notiek identitātes meklējumi, profesijas izvēle,  šaubas par savu etnisko un sociālo identitāti, piemītošs revolucionārisms. Politiskā līdzdalība pusaudzim nav galvenā prioritāte. Tāpēc,  piedaloties vēlēšanās, tā viņiem būs tikai aktivitāte, nevis apdomāts lēmums, kas ietekmēs valsts likteni. Ne visi pusaudži ir gatavi šādai atbildībai, ar savu balsi noteikt cilvēkus, kas vadīs viņu pašu.

Savukārt, par jaunieti uzskata 18-23 gadus vecu cilvēku, kam raksturīgs pamatmotīvs-“Mēs esam tas, ko mēs mīlam”. Šeit rodas dilemma starp vēlmi piedalīties pasīvi vai aktīvi politikā.

Kā realizēt demokrātiju?

Pēc M. Vēbera 2 tipiem: var dzīvot politikai vai dzīvot no politikas. Jaunietis var ienākt politikā, lai kaut ko iegūtu un mainītu- dzīvotu priekš politikas, vai lai darītu darbu un saņemtu algu- dzīvotu no politikas. Ar politisko ideālismu ilgi dzīvot nevar. Bet politiķim jābūt sagatavotam, lai viņš spētu izprast notiekošos procesus un izveidotu politikas taktiku tādu, kur šo darbu varētu darīt profesionāli.

Latvijā dominē teiciens “kalpot tautai”. Tomēr I. Kreituse uzskata, ka politiķim nav jākļūst par kalpu, jo kalpi nav radināti domāt, bet pakļauties, būt atkarīgam no vagara. Šī frāze ir tukša, jo kalpam ir kalpa dvēsele, no kuras nevar prasīt radošumu.

Kā iesaistīties netieši politiskā partijā?

Netieši iesaistīties var kā politikas biedrs partijas veidošanā ierēdņu kārtā, kas raksturīga modernām partijām. Ja tā ir profesionāli izglītota, tad partijas darbība nenotiek pretrunās, kurās jāiesaistās valsts drošības struktūrām. Bet, lai iesaistītos politikā, vajag kvalitatīvi izprast savu darbības iemeslu, mērķi.

Kādam ir jābūt un kas var noderēt, lai tiktu ievēlēts politikā?

  • Visbiežāk ar politiķa profesiju saistās augstākā izglītība, tomēr tā nav oficiāla prasība. Patiesībā, lai kļūtu par politiķi Latvijā, ir nepieciešama tikai pamatskolas izglītība, kas ir obligāta mūsu valstī.
  • Jāpievērš uzmanība, no kurienes nāk šie politikas pretendenti- asinsradniecība, pēctecība, piemēram, politikā tēvs iesaista dēlu.
  • Iesaisti politikā nosaka arī finansiālais stāvoklis, lai zinātu, kā cilvēks izmantos savus ienākumus.
  • Noteicošais faktors- profesionālā kompetence. Visbiežāk politiķi ir juristi, politologi, tomēr Latvijā šis klāsts ir raibs- fiziķi, mehanizatori, vēsturnieki utt. Tomēr mūsdienās pastāv uzskats, ka izglītība tiek iegūta “ķeksīša dēļ”, nevis, lai konkrētajā jomā strādātu.
  • Politikā var noderēt arī savstarpējā personiskā uzticība– politiķi savstarpēji sadarbojas ar tiem, kurus pazīst no darbības pirmsākumiem, uzticamiem biedriem. Šeit jāizvērtē, vai uzticēties cilvēkiem, kuri ir profesionāli izglītoti, vai tiem, kurus personīgi pazīst?
  • Vēl dot amatu var politiskais protekcionisms– ievēl savas partijas biedrus, lai valsts pārvaldē strādātu pazīstamie un uzticamie, kas var būt apšaubāmi un nedroši, jo, mainoties partijām, amatu var atņemt. Šis ir visīsākais ceļš politikā, jo uzticība partijai nav daudzsološa.

Pārstāvniecība un atbildība- politiskas problēmas?

Pārstāvniecība ir cilvēku interešu aizstāvība- demokrātijā politiķiem jāizstāv savu vēlētāju intereses. No otras puses, politiķim ir zināma rīcības brīvība, ar ko var nonākt pretrunās par to, kas viņam jāpārstāv, kuras idejas jārealizē. Cilvēki, kas politiķi ir ievēlējuši, cer uz labāku nākotni, ko realizēs šis ievēlētais. Šeit saskatāma politiķa atbildība, jo, nepilnveidojot vēlētāju vēlmes, politiķis zaudēs savu atbalstītāju uzticību. Zaudējot atbalstu, šī cilvēka politiskā karjera var pasliktināties vai beigties pavisam.

Ir svarīgi izprast, vai cilvēka mērķis politikā ir iegūt slavu vai veikt izmaiņas tajā!

Lielākais drauds demokrātijā ir nepatiesas informācijas saņemšana, kuru tālāk padod citiem. Ja to dara apzināti, politiķa mērķis ir uzmanība, atpazīstamība, paužot aplamas ziņas. Šajā situācijā šī politiķa slava ir atkarīga no cilvēku skaita, kas izvēlēsies šo uzmanību pievērst. Tā vietā labāk pašam pārbaudīt informāciju un izdomāt, kuriem politiķiem ticēt un kuru politisko darbību atbalstīt. Ja demokrātija kļūst visaptveroša, tā vairs nav demokrātija. Demokrātijā bīstams ir anonīmais ziņotājs, kuram jaunieši bieži vien notic, bet nav zināms, kas informāciju paziņo.

Nobeigumā I. Kreituse novēl, lai jaunieši izveido savu vērtējumu, skatījumu un spriedumu un nebaidās no tā, ka var nebūt populārs, jo domā citādi. Populārs var  kļūt  ar savas izvēles pamatojumu, pierādījumu, kuru laika gaitā var pārbaudīt. Tie, kas saka, ka politika ir netīra, paši to tādu ir padarījuši. Jauniešiem ir iespēja pierādīt, ka gudrs cilvēks ar pārliecību par to, ka viņš rīkojas pareizi, parādīs, ka politika ir augsti profesionāls darbs, kura rezultātā nostiprinās demokrātija un valsts.

Nebaidieties, mācieties, spriediet, bet nekalpojiet politikai!

Rakstu veidoja: 12.a klases skolniece Laura Elīna Šulca

Categories: Citāti | Komentēt

Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas Zemgales reģiona skolu seminārs

26. novembrī ES Vēstnieku skola rīkoja tiešsaistes semināru Zemgales reģiona skolām, kurā piedalījāmies arī mēs, Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolnieces. Šis bija pirmais reģionālais seminārs Vēstnieku skolas programmā. Tēma šajā mācību gadā ir Parlamentārā demokrātija.

Diskusijas vadītājas bija  EP deputāte Briselē Inese Vaidere un  EP Vēstnieku skolas eksperte, politoloģe Žanete Ozoliņa.

Eiropas parlaments.

Eiropas Parlamenta misija ir Eiropas parlamentārās demokrātijas nodrošināšana. EP to aizsargā un veicina. Demokrātiskā procesa rezultāts ir EP lēmumi, kas attiecas uz visām dalībvalstīm, tādēļ ir leģitīmi. Eiropas Parlaments ir Eiropas pilsoņu varas īstenotājs.

Kā darbojas EP pandēmijas laikā?

Inese Vaidere apgalvoja, ka vairākums EP deputātu strādā savās dzimtajās valstīs attālināti kopš 10. marta, taču ir arī tādi, kuri nolēmuši palikt. Attālināti notiek sapulces, plenārsēdes, balsošana. Balsošana notiek konservatīvi- tiek atsūtītas balsošanas listes, aplūkota kopējā nostāja, analīze par balsojuma veikšanu. Katrai dalībvalstij ir savas intereses. Deputātu uzskati ir dažādi, tāpēc ir interesantāk balsot par, pret vai atturēties no balsošanas. Kopumā attālinātais darbs ir laikietilpīgāks, sastāv no vairākām balsošanām. Piemēram, šonedēļ balsošana notika vides aizsardzības, aprites ekonomikas un ārpolitikas jomā. EP nosoda Lukašenko agresīvās politiskās darbības pret baltkrievu tautu.

Latvijas deputāti ar savām balsīm izcīna mūsu sabiedrībai noderīgus finansējumus projektiem. 10. novembrī tika piešķirts finansējums studentu apmaiņas programmai “Erasmus+” no iepriekšējiem 14  uz 23 miljardiem Eiro. Līdz ar to arvien vairāk izglītojamie varēs dodies apmaiņas programmās. Finansēja arī programmu “ES Veselība”.

I.Vaidere parlamentā iestājas par atkritumu pārstrādāšanu “Domā zaļi”, par bioloģisko daudzveidību Latvijas un Eiropas lauksaimniecībā, lai līdz 2050. gadam panāktu klimata neitralitāti. Deputātei uzticēti Renovācijas vēstniecības pārstāves pienākumi, kas pašai ir viens no mīļākajiem projektiem. Aktuāla arī ir cīņa pret labas pārtikas nonākšanu atkritumos. 50% produktu tiek izmesti. Arī  šie atkritumi ir ES budžets. Darbs turpinās arī pie Brexit jautājumiem, ES un ASV attiecībām, demokrātijas nostiprināšanas  pasaulē. Deputāte ir panākusi finansējumu diviem emisijas novēršanas projektiem.

Seminārā jaunieši un skolotāji varēja uzdot savus jautājumus deputātei.

Vai vēlēšanu rezultāts uzskatāms par demokrātisku, ja piedalījusies tikai puse balstiesīgo vēlētāju?

Ja cilvēki nepiedalās vēlēšanās, tā ir viņu izvēle. Tādēļ šādas vēlēšanas var uzskatīt par demokrātiskām, jo tās pašas puses vēlētāju dalība ir demokrātisku vēlēšanu pamatprincips.

Kā varētu uzlabot demokrātiju Latvijā?

Ar informāciju, iesaisti, lai cilvēki katrs pārdomātu savas politiskās spējas, kā pats var aktīvi iesaistīties. Nevajag vainot politiķus, jo tas traucē jauniešiem veidot savu politisko attieksmi.

Tālāk diskusiju turpināja Žanete Ozoliņa, kura vairāk aplūkoja demokrātijas jēdzienu.

Kas ir parlamentāra demokrātija?

Demokrātija ir daudzveidīgs jēdziens. Demokrātijas vērtības ir brīvība, vienlīdzība un taisnīgums.

Seminārā rīkoja skolēnu diskusijas par tēmām “Pilsonība un līdzdalība”, “Tolerance”, “Politiskais plurālisms un parlamentārisms”, kurā jauniešiem vajadzēja paust viedokli, par ko viņi atbilstošajā tēmā lepojas un par ko nē, lai rīkojoties problēmu mainītu.

“Pilsonības un līdzdalības” grupā skolēni minēja kā pozitīvu lietu Latvijā iespēju piedalīties vēlēšanās, brīvos medijus, iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanu, veidojot aptaujas. Pie negatīvajām lietām minēja zemo vēlētāju aktivitāti, jauniešu neiesaistīšanos politikā un citas lietas, kas būtu jāmaina.

Pie tēmas “Tolerance” jaunieši pozitīvi vērtēja Eiropas integrācijas projektus, iekļaujošu sabiedrību un citas  lietas, kas būtu jāuzlabo Latvijā – iecietība pret reliģiskajām konfesijām, padarīt pilsētas pieejamākas cilvēkiem ar kustību traucējumiem u.c.

“Politiskā plurālisma un parlamentārisma” pozitīvie piemēri Latvijā pēc skolēnu domām – partiju skaits un dažādība, iespēja piedalīties protestos un demonstrācijās, paužot savu nostāju, kompetenti mediji u.c. Lietas, kas jāmaina – laukos dzīvojošie cilvēki nav informēti par notiekošo, vecāka gadagājuma pārstāvju interese ir neliela.

                                                     

 Helēna Zaķe un Laura Elīna Šulca, 12. a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Tiešsaiste ar exprezidentu Valdi Zatleru pirmssvētku laikā

17.novembrī Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde sadarbībā ar Mūžizglītības un kultūras institūtu “Vitae” īstenoja jauniešu līderībai un līdzdalībai veltītu iniciatīvu “Nākotnes līderu akadēmija”. Iniciatīvas mērķis  – veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību, attīstot jauniešu līderības prasmes. Arī Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēniem bija iespēja klausīties un uzdot jautājumus tiešsaistes sarunā ar Valdi Zatleru, kurš bija Latvijas Valsts prezidents no 2007.gada līdz 2011.gadam.

Piedāvājam nelielu ieskatu šajā sarunā.

Ko Jums nozīmē Latvijas valsts dzimšanas diena?

Tā ir diena pārdomām par valsti un mums pašiem, kāpēc tā mums ir nepieciešama. Jāpadomā par vēsturi, kas izdevās, kas – neizdevās.

Ko nozīmē būt Latvijas valsts prezidentam 18.novembrī?

Tā ir vissmagākā darba diena visa gada garumā.Viss sākas ar svētku brokastīm, pēc tam darbs –  dievkalpojums, kurā jāpasaka īsa lūgšana, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, parāde, jāpateicas karavīriem, pēc tam  svētku koncerts, tad runa pie Brīvības pieminekļa, kas ir ļoti grūts uzdevums un pašā vakarā uguņošana.

Vai prezidents runas raksta pats?

Prezidents gada garumā pasaka kādas 250 – 300 runas, tāpēc tās iedalās dažādās kategorijās. Ir svarīgas politiskās runas, piemēram ANO runas, kuras tiek rakstītas kopā ar ārlietu ministriju, izdiskutētas un neviens vārds netiek mainīts. Lielākā runas daļa ir  jārunā no galvas, jo tad ir acu kontakts. Ir ļoti svarīgi, lai prezidenta runa būtu personīga.

Kuras rakstura īpašības profesionālajā ziņā ir ļoti nozīmīgas?

Patstāvība – pašam jāiemācās tikt galā ar lietām un pieņemt lēmumus. Mērķtiecība – tas arī nozīmē neatlaidību un pašapziņu, ka, ejot uz kādu mērķi, ir jābūt neatlaidīgam, nevajag baidīties no neveiksmēm un kritikas. Pazemība – nestādīt nevienu cilvēku augstāk par sevi un nedomāt, ka esi visgudrākais. Iesaku rakstīt dienasgrāmatu, katru dienu vismaz vienu teikumu par svarīgāko.

Kad Jūs sapratāt, ka varat būt līderis?

Neesmu vēl joprojām to sapratis, jo nevienu brīdi dzīvē neesmu centies būt par līderi. Bet dzīvē bija situācijas, kurās man bija jākļūst par to.

Kā var attīstīt līderības prasmes?

Galvenā ir pašanalīze, darbošanās sabiedriskajās organizācijās, pulciņos, kur rodas vajadzība strādāt komandā un vadīt komandu.

Kļūstot par vadītāju, kā var zināt,  kā jārīkojas? Galvenais vadītājam –  ir jāredz vīzija un mērķi, ko organizācija grib sasniegt. Pēc tam ir jāatrod cilvēki, kas būs ar tevi komandā un jāpastāsta savi mērķi. Vēlāk ir jāieklausās šo cilvēku idejās un  kritikā.

Ar ko Jūs ieteiktu sākt jaunam vadītājam, piemēram, klases vecākajam?

No sākuma jāieklausās savos klasesbiedros, ko viņi vēlas. Un pēc tam vadītājam jāpavēsta kā to varētu sasniegt,  un tad arī viņi tevi atbalstīs. Jāsaprot, ka visi cilvēki saprot daudz vairāk nekā viņi saka skaļi.

Kāds Jūs bijāt 18 gadu vecumā un redzējāt sevi nākotnē?

Bezbailīgs, mani interesēja sports un  mūzika. Taču jau tad es gribēju apprecēties, izveidot ģimeni un rūpēties par viņiem. 18 gados sāku studēt medicīnu, strādāju.

Kāda ir Jūsu veiksmes formula?

Veicās tiem, kas dara. Ja gadās kāda neveiksme, tad ir jācenšas tikt tam pāri un strādāt tālāk.

Par kurām savām izvēlēm Jūs esat lepns?

Lepnība nav laba īpašība. Neesmu īpaši lepns par kaut ko, ar manis pieņemtajiem lēmumiem lepnības garu esmu arī  iznīcinājis.

Vai jebkurš var kļūt par Latvijas prezidentu?

Galvenie nosacījumi – ir būt Latvijas pilsonim un 40 gadus vecam. Ļoti būtiski ir zināt latviešu valodu un literatūru, lai varētu labi izteikties. Jābūt vēstures zināšanām, jāpārzina citu valstu vēsture, lai izveidotos labāka komunikācija. Svešvalodas, lai būtu produktīvāka saziņa.

Vai Jūs uzskatāt,  ka Saeimas atlaišana 2011.gadā bija pareizs lēmums? Viennozīmīgi, jo tas bija viens no faktoriem izmaiņām politiskajā kultūrā.

Kurā brīdī kā Latvijas Valsts prezidents Jūs sajutāt vislielāko tautas mīlestību? Kad ieejot operas izrādē visi cilvēki piecēlās kājās un sāka aplaudēt.

Ko Jūs uzskatāt par vislielāko sasniegumu savas prezidentūras laikā?

Tas bija ļoti grūts laiks ar daudz izaicinājumiem. Tomēr 2010.gadā bija vislabākās attiecības ar kaimiņvalsti Krieviju un tās vēl joprojām ir saglabājušās stabilas. Un noteikti arī Rīkojums Nr.2 par Saeimas atlaišanu.

Cik liela vara ir prezidentam?

Prezidents ir atbildīgs par varas līdzsvaru. Kamēr valstī viss ir kārtībā,  prezidentam sava vara nav jāizmanto. Prezidenta vara astronomiski pieaug, kad ir valsts krīze.

Kā mainījās apkārtējo cilvēku attieksme,  kad Jūs gatavojāties kļūt par prezidentu, bijāt prezidenta lomā un pēc prezidentūras beigām?

 Īsti draugi nemainās, neatkarīgi no tā vai esi vai neesi prezidents, bet, protams, ir cilvēki, kas grib kļūt par taviem draugiem tikai titula dēļ. Cilvēki sagaida no prezidenta pareizus vārdus, tāpēc ir ļoti jāpiedomā pie sava sacītā, jāseko līdzi tam, ko drīkst sacīt un ko nē. Pēc prezidentūras var izteikties daudz brīvāk, izteikt savu personīgo viedokli, jo tavam vārdam vairs nav tik lielas nozīmes.

Kuras personības no prezidentūras laika jums bija iespēja satikt, un kuras  ir palikušas visspilgtāk atmiņā?

Prezidenta līmenī jebkura satikšanās ir notikums, ir grūti izcelt vienu personību. Visi cilvēki, kurus satiku bija ļoti gudri, un no katra esmu kaut ko iemācījies.

Kāds bija Jūsu skatījums uz Latviju un latviešiem pirms prezidentūras un vai tas mainījās prezidenta amata laikā?

Būt prezidentam ir unikāla iespēja apceļot un iepazīt Latviju, tās pilsētas un cilvēkus, un saprast, ka katrā mazpilsētā ir cita kopiena, cilvēki ar citādāku dzīves pieredzi. Man bija iespēja tikties ar cilvēkiem, un redzēt kādas pozitīvas pārmaiņas notiek Latvijā.

Kas ir tās īpašās personības, kas ir jūs iedvesmojušas, un kuri ir tie cilvēki, kam Jūs vēl joprojām vaicājat padomu?

 Katram jautājumam,  kad ir vajadzīgs padoms, ir vajadzīgs cits cilvēks. Tiem nav jābūt prominentiem, slaveniem cilvēkiem. Es augsti vērtēju cilvēku domas, kas dzīvo laukos, kopj zemi, jo viņu vērtējums ir ļoti tuvs dabiskajiem cikliem. Viņi visu vēro no malas un ir ļoti tieši.  Otra grupa ir gados veci cilvēki, jo viņi ir ļoti patiesi. Trešā grupa ir mākslinieki, jo viņi ir radoši un  viņiem vienmēr būs savādāks skatījums uz lietām.  Taču konkrētu personu nevarēšu minēt.

Ko nozīmē būt patriotam?

Domāt par Latvijas valsti, latviešu tautu un kaut ko darīt viņas labā. Patriotisms ir sajūta, kurai ir jārodas jūsos pašos.

Kā ir mainījusies Jūsu dzīve pēc prezidentūras? Kas ir jāturpina darīt arī pēc tās? Pirmkārt, jābūt izejas stratēģijai, ko jūs darīsiet nākošajā dienā. Tā ir jāizdomā jau pirms tam, lai pēc prezidentūras nejustos apjucis.  Otrkārt, man ir pienākumi, kas ir jādara cilvēku un Latvijas labā.  

Vai Jūs vēlētos atkal kļūt par prezidentu?

Katram laikam ir savas prasības pēc prezidenta personības. Ievēlot, mēs  vēl nezinām, vai personība kalpos šim laikam, vai būs piemērota. Tāpēc prezidenti ir ļoti dažādi, jo visu nosaka viņu dzīves pieredze.

Kā Jūs domājat, kāpēc skolēniem ir jāmācās tik daudz mācību priekšmetu? Manuprāt, mācību priekšmetu ir par maz. Katram mācību priekšmetam ir nozīme personības un prasmju veidošanā.  Cilvēki nav roboti, tāpēc viņiem ir jāpiepilda savs ķermenis un prāts ar saturu, un tieši saturs tiek ielikts skolā.

Kā, Jūsuprāt, turpināt Dziesmu svētku tradīciju Covid-19 pandēmijas laikā?

Ir jāizdomā veidi kā to saglabāt tīri praktiski. Vajadzētu pamēģināt citas formas, kuras strādātu arī Covid apstākļos. Dziesmu svētki ir viena no vērtīgākajām mūsu tradīcijām, tāpēc ir vērts padomāt, kā tos varētu realizēt. Es domāju, ka viss izdosies.

Kādu iespaidu uz Jums atstāja piedalīšanās Černobiļas avārijas seku likvidēšanā? Es iemācījos to, ka vienalga kādos apstākļos tu nonāktu, vienmēr ir kādi ieguvumi. Šādās situācijās tu iemācies pašsaglabāties, aizsargāt citus, iemācies lielāku atbildību par citiem.

Kurā Latvijas vietā Jūs vislabāk jūtaties?

Vislabāk es jūtos lauku mājās, pilnīgā dabā un zaļā filozofijā.

Kura, Jūsuprāt, ir visskaistākā Latvijas pilsēta?

Visas Latvijas pilsētas ir skaistas, bet es esmu piedzimis un uzaudzis Rīgā. Tāpēc Rīgas centrs man ir ļoti nozīmīga vieta, kurā es ļoti labi jūtos. Un es tiešām mīlu šo pilsētu.

Kura ir Jūsu iecienītākā opera?

Ir tādas lietas, ko var klausīties un klausīties. No operām tā ir „Traviata” un no baletiem –  „Gulbju ezers”.

Ko Jums visvairāk ir iemācījuši Jūsu bērni?

Es no saviem bērniem mācos visu laiku. Visvairāk viņi man ir iemācījuši to, kā tikt labi galā jau ar saviem bērniem.

Kā Jūs dēvē mazbērni?

Es saviem mazbērniem esmu opis. Tā viņi paši izlēma mani saukt.  Viņiem tā patika un man būs patīkami jebkurā gadījumā.

Kādas grāmatas Jūs ieteiktu, kuras jauniešiem noteikti vajadzētu izlasīt? Un kuras  ir tās grāmatas, kuras pats lasāt?

Man patīk tās grāmatas, kuras var lasīt jebkurā vietā un  kuras nav jāizlasa no sākuma līdz beigām.  Patīk grāmata Koelju Paulu „Alķīmiķis” un Mario Pjuzo „Krusttēvs”.  Iesaku lasīt grāmatas, kas atver pasaules uzskatus, kas ļauj dziļāk paskatīties sevī. Latviešu literatūra ir jālasa, lai izkoptu savu valodu.  Savukārt latviešu dzeja ir jālasa kā filozofijas pamats.

Situācijā, kad jāizvēlas no divām vienlīdz labām vai vienlīdz sliktām lietām, kā zināt, kuru izvēlēties?

Ir vienkārši jāuzticas savai intuīcijai, nekas cits nevar palīdzēt.

Kāds ir Jūsu novēlējums Latvijas iedzīvotājiem valsts svētkos?

Pavisam vienkārši –  sirsnīgs sveiciens jums visiem svētkos!

Paldies par iespēju piedalīties šajā interesantajā un pamācošajā sarunā ar bijušo Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kurā skolēni varēja uzdot jautājumus gan par prezidentūras laiku, gan par dzīvi pēc tās, gan arī  privātus jautājumus.

Paldies Valdim Zatleram par sniegtajām atbildēm!

                                                Ieva Bērzmārtiņa un Laura Rudzīte, 12.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Pirmais “Brīnumpodiņa” cepiens klāt!

Šajā rudenī Tukuma Raiņa ģimnāzijā  interešu izglītības piedāvājums papildinājās ar  jaunu pulciņu – ,,Brīnumpodiņš”, dodot iespēju skolēniem darboties keramikas jomā. Māla apstrāde var īstenoties tikai tad, ja ir pieejams apdedzināšānas krāsns.  Pateicoties mūsu skolas vadībai, šāda krāsniņa ir sarūpēta.

       Visu rudens periodu – septembrī un oktobrī, skolā darbojās čaklie meistari, lai iepazītu māla īpašības un palēnām sāktu darināt dažādus suvenīrus un trauciņus. Taču pulciņa dalībnieki ar nepacietību gaidīja pašu intriģējošāko un interesantāko brīdi katra keramiķa radošajā darbā – gatavo  izstrādājumu apdedzināšanas procesu, kas bija plānots novembrī. Diemžēl vīrusa izplatība ieviesa savus noteikumus. Cepļa atvēršana bija paredzēta ar svinīgu atklāšanu, bet šis notikums, tāpat kā patreizējais mācību process, drīkst norisināties  tikai attālināti. Tomēr var droši apgalvot, ka rezultāts ir lielisks. Par to liecina skaistie fotoattēli. Paldies čaklajiem darba darītājiem: 7. a klases meitenēm Paulai Zālmanei, Melisai Cinei, Kristiānai Zariņai, Nikolīnei Tesļukai, Esterei Bēniņai  un 10. klašu  meitenēm – Esterei Peipai un Sintijai Štromanei!

Uz tikšanos ,, Brīnumpodiņa” darbnīcā TRĢ 42. kabinetā!

                                             Una Bērziņa, mākslas un kulturoloģijas skolotāja

Categories: Citāti | Komentēt

Tukuma Raiņa ģimnāzijas gleznu galerijai 3 gadi!

        Tukuma Raiņa ģimnāzijā, atšķirībā no citām skolām, izveidota gleznu galerija, ar ko ļoti lepojamies! Galerijā eksponē dažādus Tukuma mākslinieku darbus kopš 2017. gada rudens.

        Galerijas atklāšana aizsākās ar ārstes Guntas Frīdenbergas fotoizstādi. Tā guva pozitīvas atsauksmes Tukuma ainavu daudzveidības un fotomākslinieces savdabīgā redzējuma dēļ.

       Pie mums viesojusies arī Tukuma Mākslas skola, galerijā prezentējot savu audzēkņu diplomandu veikumu. Izstādē tika eksponēti 7. kursa audzēkņu diplomdarbi – daži no diplomandiem taču bija mūsu skolēnu veidoti, kas izraisīja dubultprieku. Darbi tiešām bija ļoti izteiksmīgi un krāšņi.

       Ar smalki niansētām, tonāli pelēcīgi izjustiem lielformāta darbiem izstādes apmeklētājus  priecēja   Tukuma 2. vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Sņežana Tišlere. Arī ar savām ekspresīvajām ziedu kompozīcijām izstādē  piedalījās arī Tukuma 2. pamatskolas skolotāja Jolanta Balode. Tvert un ieraudzīt īpašas sajūtas mums palīdzēja Tukuma Mākslas skolas skolotāja Maija Matīsa, galerijā izstādot savas krāsainās abstrakcijas. Gan mūsu skolēnus, gan skolotājus, gan izstādes apmeklētājus pārsteidza Ilzes  Cērpiņas drosmīgi risinātās un enerģētiski uzlādētās gleznas, neatstājot vienaldzīgu nevienu izstādes apmeklētāju!

        Pašreiz ir atkal iekārtota jauna ekspozīcija- mūsu pensionētā  skolotāja Viļņa Reguta fotoizstāde “Latvijas ainava”.  Ekspozīciju var uzskatīt kā dāvanu Latvijas dzimšanas dienas svētkos mums, mūsu skolai, liekot aizdomāties par mūsu valsts skaistumu. Izstāde tapusi skolotājam Vilnim, apceļojot (gandrīz) kājām tuvākas, tālākas un pavisam tālas vietas Latvijā. Ceļojumi notikuši ne tikai vasarā, bet arī drēgnā rudenī un pat ziemas spelgonī. Neskatoties uz to, ka skolotājs ir izcils fiziķis, sirdī viņš ir MĀKSLINIEKS, spēdams saredzēt dabā tik daudz interesanta un aizraujoša. Gaidīsim interesentus un apmeklētājus mūsu TRĢ gleznu galerijā!

                        Una Bērziņa, kulturoloģijas un vizuālās mākslas skolotāja

Categories: Citāti | Komentēt

Žurnālistika vai blogošana?

“Kas kopīgs influencerim un žurnālistam?” – tiešsaites  lekciju ar šādu nosaukumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas Facebook vietnē 5.novembrī vadīja Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja  un žurnāla “Annas Psiholoģija” galvenā redaktore Anna Peipiņa. Tiešsaites lekciju klausījāmies arī mēs – ģimnāzijas e-vīzes “Strops” žurnālistes. Piedāvājam nelielu ieskatu lekcijas saturā.

Mēs dzīvojam informācijas okeānā un slīkstam tajā, tāpēc ir svarīgi šo informāciju sadalīt un atšķirt. Tomēr no tās izbēgt un dzīvot bez informācijas ir grūti, jo tā šobrīd ir visur klātesoša.

Mūsdienās ļoti lielu popularitāti ir ieguvuši influenceri jeb ietekmētāji. Gan influenceri, gan žurnālisti strādā komunikācijas jomā. Abi dalās ar pieredzi, informāciju par kādu viedokli, uzņēmumu utt., tādēļ cilvēkiem ir grūti tos atšķirt. Daudziem influenceru popularitāte liek apšaubīt žurnālistikas nākotni, jo arvien vairāk cilvēku savā ikdienā izvēlas lasīt blogeru, nevis žurnālistu raksīto. Kas ir šie influenceri?

Internetā darbojošos cilvēkus var iedalīt 3 grupās :

  1. Blogeri – ietekmētāji, kas darbojas sociālajos medijos.
  2. Influenceri
    1. rada saturu sociālajos medijos;
    1. tiem ir liels sekotāju skaits(auditorija Latvijā ap 10 000, pasaulē miljoni);
    1. piesaista sekotājus kā personība;
    1. sociālajos tīklos dalās ar savu ikdienu;
    1. popularitāti ieguvuši izklaidējoša satura, vienkāršākas valodas, personiskuma dēļ.
  3. Viedokļu līderi
  4. var nedarboties sociālajos medijos;
  5. tie ir savas jomas profesionāļi;
  6. viņu viedoklī ieklausās un seko arī citi jomas pārstāvji ar ietekmi sabiedrībā.

Kas ir atšķirīgs žurnālistiem un sabiedrisko attiecību cilvēkiem, influenceriem?

  • Žurnālisti stāsta par to, ko vēlas, sabiedrisko attiecību cilvēki – pārstāv sava darba devēja viedokli, kas nav objektīva, sabiedriska ziņa;
  • Atšķirībā no blogeriem, žurnālistus visbiežāk atpazīst pēc vārda, nevis pēc sejas (izņemot TV žurnālistus);
  • Žurnālists : tā ir profesija, kurā strādājot nav obligāti jābūt žurnālista izglītībai, bet influenceris netiek uzskatīts par profesiju;
  • Žurnālists strādā pēc profesionāliem principiem, publicē pārbaudītu informāciju, savukārt, blogera informācija ne vienmēr ir ticama;
  • Žurnālistam svarīga ir objektivitāte, influencerim- subjektivitāte. Žurnālista rakstos aprakstīti vairāki viedokļi un avoti, blogā- tikai autora viedoklis;
  • Žurnālisti vadās pēc mediju ētikas kodeksa, savā rakstā vai sižetā parāda kas notiek, kā notiek un kāpēc tas notiek, ar ko blogeri nerēķinās;
  • Pēc Annas Peipiņas domām, žurnālistika ir misija, bet blogošana ir hobijs vai bizness. Tam pagaidām nav stingru profesionālu rāmju, jo blogeris raksta par to, ko jūt.  Blogošana ir pašizpausme;
  • Influenceri dalās ar vienkāršāku, vieglāku saturu, nekā žurnālists, tādēļ sekotājiem uzrunājošāka ir influenceru ikdiena, nevis žurnālistu objektīvie raksti;
  • Influenceri bieži no satura nenodala reklāmas. Tā, atšķirībā no žurnālisma, ir mērķauditorijas maldināšana, tirgus kropļošana.

Kas kopīgs žurnālistiem ar influenceriem?

  • Abi rada saturu, kas var būt dažāda daudzuma, publicēta dažādās vietnēs, bet saturs tiek radīts no jauna;
  • Abi strādā ar informāciju;
  • Abiem ir nepieciešama auditorija.

Kam no abiem pieder nākotne?

Uz jautājumu, kam pieder nākotne? – blogeriem vai žurnālistiem, Anna Peipiņa atbild, ka- “nākotne pieder labam saturam”.

Kopumā žurnālistika arī ir svarīgs darbs un bez tā cilvēki nevarētu dzīvot. Ja pazustu žurnālistika, cilvēki neuzzinātu jaunāko informāciju par apkārt notiekošo, piemēram, par pandēmiju. Blogeri nesniedz šādu informāciju, viņi sniedz izklaidi, skaistuma vai modes padomus u.c. Gan ziņas, gan izklaide ir cilvēkiem svarīga. Tādēļ abas šīs nodarbošanās ir un būs nozīmīgas sabiedrībā.

Tiešsaites lekciju pierakstīja Helēna Zaķe un Laura Elīna Šulca, 12.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Videi draudzīgs apģērbs

29. oktobrī no plkst. 18.00 līdz 19.30 Eiropas Savienības mājas Facebook vietnē notika tiešraides diskusija sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu “Vide un tekstils – kāds sakars?”.

Diskusijā piedalījās : apģērbu tehnoloģiju zinātniskā asistente Rīgas Tehniskajā universitātē Linda Austra Ārende, Rīgas Tehniskās universitātes uzņēmējdarbības un inovāciju studente Agne Ellere, ilgtspējīgas modes eksperte un biedrības “Zaļā brīvība” dalībniece Dace Akule, kā arī diskusijas vadītāja – jaunatnes organizācijas “Protests” aktīviste Selma Lavrence.

Diskusijas galvenā tēma bija ilgtspējīga mode un apģērbs, kā mūsu apģērbu pirkumi ir saistīti ar vides problēmām un kā mēs varam rūpēties par vidi, veicot gudrus pirkumus.

Kā interesantu faktu ievadam diskusijas vadītāja Selma Levrence minēja- mums, jaunajai paaudzei, ir četras reizes vairāk drēbju nekā mūsu vecākiem, tādējādi tekstils piesārņo vidi. A.Ellere iesāka diskusiju ar teikto, ka “mūsdienās pieaug nepieciešamība pēc ilgtspējīgiem apģērbiem, tomēr ne vienmēr šis apģērbs ir kvalitatīvs.”

Kā diskusijas dalībnieces ikdienā izvēlas apģērbu?

D.Akule valkā ilgtspēcīju apģērbu, kas tapis no lietotiem kokvilnas apģērbiem.

L.A.Ārende  pārdomā savus pirkumus un apģērbu iemaina ar draugiem. Pirms pērk apģērbu izvērtē, vai to vajag, dizainu un krāsu, etiķeti(neizvēlās sajaukumus, lai tos nākotnē būtu vieglāk pārstrādāt), izvairās no impulsīviem pirkumiem. Viņa neuzskata, ka kādreiz nopirkusi ilgtspējīgu apģērbu, jo nekas nav 100% ilgtspējīgs.

Kā var paļauties zīmolam?

Uz šo jautājumu D.Akule atbildēja tā: “Ja paveicas, katrs var izsekot cauri apģērba ražošanas procesam un  izprast, vai tiek izmantotas ne pārāk ķīmiskas vielas, standarta ūdens līmenis utt. Lai gan mūsdienu uzņēmumi spēj pircējus apvārdot, produkta birkā var meklēt sertifikātu”.

Ko mainīs modes industrija, kad klimata pārmaiņas būs kritiskas?

Modes industrija jau pielāgojas, jo pastāv likumi, kas nosaka dažādus kritērijus apģērba izstrādājumus, kā labu piemēru minot pārstrādājamus materiālus.

L.A.Ārende uzskata, ja dominēs modelis “nopērkam- patērējam- izmetam”, apmēram 73 % no industrijas saražotā produkta tiek sadedzināta enerģijas iegūšanai un mazākā daļa pārstrādāta, līdz ar to ražotnēm trūks resursu.

Kā mēs katrs varam izvairīties no neilgtspējīgiem pirkumiem?

  1. Izvairīties no emocionāliem pirkumiem.
  2. Pajautāt sev- “Vai man to vajag?”
  3. Jāskatās apģērba etiķetē – izvairīties no sajaukumiem.

Mūsdienās daudzi uzņēmumi ražo apģērbu no lietotiem materiāliem un pārdod tos tālāk, piemēram, Latvijas uzņēmums “Andele Mandele”. Kā arī no lietotiem materiāliem var veidot jaunas lietas.

Kas mūs sagaida nākotnē modes ziņā?

Nākotnē apģērbu veidos tehnoloģijas no pārstrādātiem materiāliem, kuras atvieglos dzīvi. Piemēram, sporta apģērbs ar monitoru, kurš pasargā no traumām, veste, kura neredzīgajiem palīdzēs sajust vidi. Šādus apģērbus jau izgudro.

Apkopojot diskusijā teikto, patērētājs nevar būt 100% pārliecināts, ka apģērbs patiešām ir radīts no ekoloģiskiem materiāliem, tāpēc ir vienkārši jāpaļaujas uz ražotāju un etiķetē rakstīto. 70% no mūsu pirktajiem apģērbiem aiziet apģērbu atkritumu izgāztuvēs, ko var risināt, pagarinot apģērba dzīvesciklu. Nākotnē apģērbs būs daudzfunkcionāls, līdz ar to lietderīgāks. Lai rūpētos par vidi un samazinātu apģērbu nonākšanu izgāztuvēs, jāizmanto pārstrādes materiāli vai no lietotām drēbēm veidot jaunas lietas.

Rakstu veidoja 12.a klases skolnieces Helēna Zaķe un Laura Elīna Šulca

Categories: Citāti | Komentēt

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.