Erasmus KA2 projekts “Brīvprātīgais darbs un aktīva pilsoniskā līdzdalība”

2022. gada 21. martā Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas pedagogi Valdis Zuters un Dārta Belcāne kopā ar 12. a un 12. b klases skolniecēm Elizabeti, Montu, Arinu un  Elzu un Intu devās ar busiņu līdz galamērķim – Polija pilsēta Ostrova. Mūsu mērķis – dalība “Erasmus +” projektā “Brīvprātīgais darbs un aktīva pilsoniskā līdzdalība.”.

22. martā aizsākās projekta piedzīvojums. Pirmā aktivitāte bija iepazīt ikvienu dalībnieku, spēlējot spēli “Cilvēku bingo”. Tālāk devāmies vizītē pie Ostrovas pilsētas mēra, kur dalībniekus iepazīstināja  ar Ostrovas pilsētas vēsturi, attīstības plāniem un pilsētas  budžetu. Šajā dienā tika iepazīta arī pilsēta, pastaigājoties un aplūkojot dabā pilsētas unikālākās vietas. Dienas noslēgumā piedalījāmies brīvprātīgajā darbā, šķirojot ziedojumos sanestās drēbes ukraiņiem.

23. martā no rīta dalībniekus sagaidīja gids, kurš turpināja iepazīstināt  ar Ostrovas nozīmīgākajām vietām. Pēc tam devās uz pili Gołuchów. Vakarā mūs sagaidīja jautra aktivitāte – mācījāmies vietējās tautu dejas.

Nākamajā dienā  devāmies uz Polijas lielpilsētu Vroclavu, kur skolēni vietējā universitātē darbojās grupu darbos. Pēc tam  apmeklējām  muzeju, kur iepazināmies  ar Polijas vēsturi. Visinteresantākā un smaidu raisojošākā aktivitāte bija zoo apmeklējums “Africarium”. Dienas noslēgumā devāmies uz “Market Square in Wroclaw”.

Noslēguma dienā 25. martā projekta dalībnieki kopā pavadīja atvadu balli dejās un smieklos.

Rakstu veidoja 12.b klases skolnieces Elza Jomerte un Inta Kaušele.

Categories: Citāti | Komentēt

“Erasmus”  projekts Rumānijā.

Marta sākumā projekta “Volunteerism and Active Citizenship: From Individuals to Organizations” -“Brīvprātīgais darbs un aktīva pilsoniskā līdzdalība” otrā mobilitāte notika Rumānijā. 5 skolēni un 2 skolotāji no Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas devās  Erasmus+ projektā. 

Mobilitātes atklāšanas dienā valstu pārstāvji no Latvijas, Kipras, Polijas, Bulgārijas, Itālijas un Rumānijas satikās ar Oradea pilsētas mēra vietnieku, lai uzzinātu par  pilsētā realizētiem projektiem un turpmākajiem plāniem. Šajā vietā arī uzturējāmies projekta laikā. Vēlāk  devāmies uz torni, no kura bija iespējams apskatīt visu pilsētas panorāmu. Dienas noslēgumā  iepazināmies  ar rumāņu skolēnu brīvprātīgajiem un apskatījām uzņemošās skolas telpas.

Otrajā mobilitātes dienā  bija iespēja iepazīties ar dalībniekiem vēl tuvāk, piedaloties dažādās aktivitātēs. Pēc tam divu stundu garā pārgājienā  kopā ar gidu, mēs apmeklējām pilsētai nozīmīgas vietas, kā arī guvām lielāku ieskatu pilsētas arhitektūrā.

Trešajā mobilitātes dienā cēlāmies agrāk kā citas, jo devāmies tālākā izbraucienā uz Kiščavu. Šajā ciematiņā apmeklējām šokolādes rūpnīcu un pēc šokolādes nogaršošanas braucām tālāk uz Lāču alu. Kopā ar gidu izpētījām alas un guvām nelielu ieskatu, kā tās tika atrastas. Interesanti bija tas, ka alās atradās lāču skeleti. Veiktie pētījumi liecina, ka lāči centās paslēpties no aukstuma, taču pēc dabas katastrofas viņi tika tur iesprostoti.

Pēdējā mobilitātes dienā piedalījāmies radošajās darbnīcās, kuru tematika bija Lieldienas. Skolēni tika sadalīti 5 grupās, kurās bija dalībnieki no katras valsts. Izveidotos darbus COLEGIUL TEHNIC TRAIAN VUIA pārdos skolas Lieldienu tirdziņā un nopelnīto naudu dāvās labdarības akcijai. Diena noslēdzās ar atvadu koncertu, kurā bija ne tikai vietējā bērnu kora priekšnesumi, bet arī Erasmus+ dalībnieku uzstāšanās.

Pateicoties šim projektam esmu ieguvusi vairākus ārzemju draugus. Mobilitātes laikā bija iespēja iepazīt citu valstu kultūru un tradīcijas.

Liels paldies COLEGIUL TEHNIC TRAIAN VUIA komandai un galvenajai koordinatorei Marselai par uzņemšanu!

                                                Ketija Zaņģe, 12.b klase

Categories: Citāti | Komentēt

Mediju loma parlamentārajā demokrātijā

Ekrānuzņēmums

17. februāri notika diskusija par mediju lomu parlamentārajā demokrātijā, kurā piedalījās EP Vēstnieku skolu jaunieši un izcilas Latvijas mediju personības – Filips Lastovskis, Nellija Ločmele, Ina Strazdiņa, Iļja Kozins, Karmena Stepanova un Agnese Leiburga. Diskusijas vadītāja – Kristīne Komarovska. Sarunās diskutējām par to, kāda ir mediju loma demokrātiskajā sabiedrībā. Kā mediji spēj ietekmēt politiskos lēmumus, kā veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību utt.

Jaunieši no dažādām Latvijas pilsētām uzdeva savus jautājumus, piemēram, kā Jūs atlasāt aktuālākās tēmas publicēšanai, vai dezinformācija mani, kā jaunieti, ietekmē, ja regulāri nelasu ziņas un ja es to neizjūtu, vai sociālie tīkli traucē, vai palīdz medijiem veidot patiesu dialogu starp varu un sabiedrību… Taču mans jautājums bija par to kāpēc nevar vienkāršāk rakstīt par politiku un procesiem, sarežģīto skaidrot saprotamāk un tā, lai jauniešiem ir vieglāk saprast.

“Latvijas žurnālistiem ir jāmācās pasniegt informācija vienkāršāk. Tomēr jauniešiem ir jāmācās uztvert informācija, kas ir garāka par 20-30 sekunžu gariem Tik Tok video,” Filips Lastovskis, ”Delfi Plus” vecākais redaktors, ES jautājumu eksperts.

Ja vēlaties noskatīties pilno versiju un atrast atbildes uz šiem jautājumiem, tad video ir redzams EP Facebook platformā un Youtube kanālā, kā arī saruna par pilsoniskumu demokrātijā notiks martā ar aktīvistiem – pētot, kā tas var palīdzēt nākotnes karjeras veidošanā.

Šī man bija unikāla iespēja gūt personisku pieredzi!

Diskusijā piedalījās Rebeka Poplovska, 12.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Esam kopā ar Ukrainu!

“Brīvība ir viens no cilvēka gara dziļākajiem un cēlākajiem centieniem”- tā pagājušā gadsimta beigās ir teicis ASV prezidents Ronalds Reigans. Šī atziņa ir aktuāla arī mūsdienās. Ikviena tauta vēlas būt brīva. Brīvība ir tā vērtība, kuru ne vienmēr protam novērtēt. Dažreiz brīvība nāk pati, bet dažreiz – tā ir jāizcīna. Esam kopā ar ukraiņu tautu un zinām, ka viņiem viss izdosies!

Categories: Citāti | Komentēt

12.b klases vīzijas – profesijas izvēle

..katrs spēj vērst savas negatīvās iezīmes labā jomā, kā arī tikt vaļā no tām. Cilvēka domām ir liels spēks, tāpēc, ja cilvēks grib sevi mainīt, tad nonāks pie vēlamā rezultāta.

  • Anastasija Gagiške Raksturs

Nākošajā desmitgadē izzudīs tūkstošiem profesiju robotizācijas dēļ, tāpēc jāseko līdzi strauji augošām profesijām, lai tiešām izdarītu pareizo izvēli. (..) tās profesijas, kuras visstraujāk aug, ir tās pašas vecās profesijas, tikai modernizētas. Tātad, lai tev vienmēr būtu darbs, būs jāmācās un jāseko līdzi profesiju jaunākajām tendencēm.

  • Ričards Porfjonovs Nākotnes profesijas izvēle
Attēls no interneta

..profesiju pasaulē vadošās jomas nākošajos gados būs medicīna, tehnoloģijas un vide, tomēr nevar noliegt iespēju, ka konkurētspējīgas būs arī it kā nekādu labumu nenesošas profesijas piemēram, izklaides jomā.

  • Reina Paula Kreicberga Kādas profesijas būs pieprasītas visvairāk tuvākajos gados?

Manuprāt, jaunieši pēc vidējās izglītības iegūšanas visvairāk alkst neatkarību. Apvienot studijas ar darbu un patstāvīgu dzīvi, manuprāt, ir ļoti grūti, it īpaši, ja nav liels vecāku atbalsts. Uzskatu, ka ir jaunieši, kas nobīstas no pienākumiem un atbildības, kā arī smaga darba, tāpēc izvēlas nestudēt vai paņemt brīvu gadu, kā saka, lai “atpūstos”. Cik man zināms, ir ļoti maz cilvēku, kas patiešām uzsāk studijas pēc šī gada atpūtas.

  • Sintija Bumbiere Karjeras izvēle mūsdienās

Lai saprastu, ko studēt, vispirms jāizvērtē savas prasmes. Kad tu jau apmēram orientējies savās spējās, tad vari sākt atlasīt profesijas, kurām tās nepieciešamas. Neuztraucies par lietām, ko neproti, jo par meistaru nekļūst vienā dienā un tu vēl esi jauns ar visu dzīvi priekšā.

  • Klaudijs Jankevics Grūtākā izvēle skolas gados

Satiekot līdzīga rakstura cilvēkus, visbiežāk viņu raksturs atplaukst un viņu īpašības kļūst vēl spožākas. Taču ļoti bieži esmu sastapusies ar to, ka mani piesaista pretējs cilvēka raksturs. Manuprāt, tieši šādās situācijās spējam radīt nepārraujamu saikni starp draugiem. Esot daudzveidīgos draugu pulkos, ir iespējams saprast to, cik ļoti cilvēks var mainīties atkarībā no apkārtējās vides.

  • Ketija Zaņģe Sevis meklēšana

Uzskatu, ka katram pašam jāizvēlas savs ceļš, jo citi nezina, kas tev patīk un kāda ir tava attieksme pret konkrēto amatu. Ja tev nav ideju, konsultējies ar vecākiem vai arī pieredzējušiem draugiem, paziņām vai pat skolotājiem.

  • Daniels Mīļais Kādas profesijas izvēlēties?
Attēls no interneta

Mūsdienās lielu lomu spēlē izglītība. Bez tās ir grūti iegūt labi apmaksātu darbu, tāpēc, manuprāt, ir svarīgi mācīties un iegūt papīru, jo arī es naudu vēlētos pelnīt ar galvu, nevis fizisku darbu. Taču vienmēr var gadīties, ka neiet kā plānots. Tādēļ kā rezerves plāns būtu iegūtā izglītība, ar kuru būtu vieglāk iegūt darbu.

Es ieteiktu neskriet ar profesijas izvēli, jo tas ir tas, ar ko nodarbosies visu atlikušo mūžu. Apdomā to kārtīgi!

  • Ralfs Šnepsts Izglītība un profesijas. Profesijas izvēle mūsdienās

..no vecākiem nav atkarīga tikai viņu audzināšanas metode, bet gan arī viņu pašu uzvedība, viņu līdzjūtība, kopā būšana ar bērnu, un mīlestības, drošības sniegšana bērnam. Tāpēc ikdienas viedoklis par izlutinātiem bērniem mēdz būt nepareizs. Varbūt viņiem bērnība nav bijusi tik spīdoša kā citiem un šis raksturs ir izveidojies vairāk uz negatīvo pusi.

  • Tīna Vēvere Vai cilvēka raksturs patiešām ir atkarīgs no vecāku stingrības un audzināšanas?

..skolai, pēc manām domām, ir jābūt atbildīgai par skolēnu mentālo veselību, jo tās pienākums ir izskolot un sagatavot jaunākās paaudzes nākotnei. Protams, katru skolēnu nevar pieskatīt, analizēt, bet ir jācenšas uzlabot darba vide, varbūt mainot mācīšanās veidu, mazinot slodzi (..). Pārmaiņas, manuprāt, ir vajadzīgas, jo, ja pajautātu daudziem skolēniem, vai viņiem patīk mācīties, pozitīvi atbildētu maz.

Bez šaubām arī mājas dzīve ietekmē skolēna mentālo veselību, bet, ja skola arī “uzbāž” jau tuvu sabrukušam cilvēkam vēl jaunas mokas, tas nepadarīs šo situāciju labāku. Skola dod palīdzību, skolā ir psihologs, bet daudzi to neapmeklē, jo uzsākt runu par savu mentālo stāvokli var beigt sarežģīti, tāpēc ir jābūt pretimnākošākiem,

  • Raimonda Kreicberga Kā skola ietekmē/ palīdz skolēna mentālai veselībai
Attēls no interneta

Manas domas ir, ka pats ir savas laimes kalējs un katram jaunietim pašām jāizvērtē un jāizdomā, ko viņš grib studēt un par ko strādāt.

  • Ralfs Kārkliņš Profesiju izvēle jauniešu vidū

Jebkurš cilvēks darīs to, ko viņš patiešām grib, tam spēks atradīsies. Raksturu var uzlabot, un, ja mēs visi būsim labāka rakstura cilvēki, pasaule arī kļūs labāka. Viss gan sākas no paša sevis.

  • Jurģis Grīgs Kāda ir atšķirība starp stipra un vāja rakstura cilvēkiem

Lai palīdzētu sev, es biežāk pavadu laiku ārā, nevis istabā un pavadu vairāk laiku ar sev tuvajiem, lai aizmirstu problēmas un ikdienas stresu.

  • Elza Jomerte Mentālā veselība skolnieku vidū
Categories: Citāti | Komentēt

Mūsdienās ar profesijas izvēli ir problēmas

12.a klases variācijas par tēmām – mentālā veselība, karjera, nākotne.

Ja arī tev ir grūtības sevi iedomāties kādā konkrētā profesijā, tad šeit tev būs daži ieteikumi:

  • Izej cauri visām augstskolu mājaslapām un pieraksti programmas, kuras tevi varētu interesēt;
  • Parunā ar nozarē studējošajiem un nekautrējies uzdot sev interesējošos jautājumus;
  • Dodies pie karjeras konsultanta;
  • Parunā ar profesiju pārstāvjiem;
  • Uzklausi līdzcilvēku viedokli;
  • Ja nu jūti, ka neko nevēlies, iespējams, tev par labu nāktu vienu gadu pagaidīt un tajā laikā saprast, ko vēlies darīt.

Elizabete Bičuša Cauri brikšņiem ceļā uz karjeras izvēli

..cilvēka iekšējā pasaule ir notikumu un pieredžu, kā arī ģenētiskās informācijas un iedzimtības mozaīka. Šie mazie krāsainie gabaliņi tiek dzīves laikā salikti kopā, lai izveidotu tevi. Mentālās slimības nenāk tikai no tēva vai mātes un netiek iegūtas tikai caur dzīves pieredzi, abi iet roku rokā.

Nikola Ķimene Mentālās slimības – iedzimtas vai iegūtas?

Mentālās veselības tumšā puse ir tāda, ka tā bieži piezogas nemanot, par to baidās runāt, kā arī daudziem nav zināšanu par to, kādu kaitējumu (arī fizisku) tā patiesībā var nodarīt. Ievilktas problēmas var novest pie anoreksijas, bulīmijas, smagas depresijas, kas var traucēt veikt pat veselam cilvēkam tik vienkāršus un ierastus darbus, kā mazgāšanās, savas istabas kārtošana, ēšana.

Sanija Buta Tavām jūtām ir nozīme, tām ir vērtība!

Attēls no interneta

Profesiju pasaule ir tādā kā kustībā, tā mainās bez apstājas. Pašreizējiem vidusskolēniem ir jāpieņem grūta izvēle. Var likties, ka tevi rauj no visām četrām pusēm. Spiediens ir milzīgs, jo nepilni divi gadi ir gluži vai palaisti vējā. Parādās arī doma, ka savas prasmes un zināšanas neesi uzlabojis nemaz. Bet ir dziļi jāievelk elpa, jāsakārto savas domas un kārtīgi jāpārdomā sava nākotne.

Monta Augule Mūsdienu skolēns un karjeras iela

Skolēnam ir jāsaprot, ka cilvēks mācās visu dzīvi. Ja viņš ir pazaudējis jēgu mācīties, tad ir jāpārliecina viņš, ka mācīšanās ir arī pamats karjeras izveidē. Cilvēkam ar izglītību ir vairāk variantu dzīves izveidei nekā bez izglītības. Jāsaprot, ka tas, ko mēs iegūstam pamatskolā un vidusskolā, palīdzēs mums apgūt grūtāko augstskolā. Skola izglīto mūs un padara gudrākus, izveido citu skatu uz dzīvi, ar kuru varēsim palikt tikai labāki un izglītotāki.

Vladislavs Varibrus Vai ir jēga mācīties?

Skola un mācības ar laiku var šķist kā bezjēdzīgs pasākums – smaga nasta, kam vispār dotajā situācijā nav jēgas. Skolēniem noteikti pietrūka motivācijas un disciplīnas, tāpēc iemācītais attālināto mācību laikā ilgi atmiņā nesēdēja. Ar interneta, telefonu, datoru pieejamību rokas stiepiena attālumā kaut ko skaldīt un “zubrīt” nebija jēgas. Bet kam vispār ir jēga, ja mēs neko nevaram paredzēt par pasaules iedzīvotāju nākotni?

Attēls no interneta

(..) Mentālā veselība nav skolēnu attaisnojums, lai nemācītos, kā tas varētu šķist kādam skolotājam vai vecākam. Tā ir nopietna tēma, par ko mums visiem vajadzētu runāt vēl biežāk, lai spētu palīdzēt gan sev, gan arī citiem.

  • Karīna Radziņa Skolēnu mentālā veselība Covid-19 pandēmijas laikā

Mūsdienās ar profesiju izvēli ir problēmas, jo, darba tirgum mainoties, jauniešu izvēlētās profesijas vairs nav tik pieprasītas vai izzūd vispār. Bet jāatceras viena lieta – izvēloties nākotnes profesiju, jāizvēlas tāda, kuru darīsiet ar prieku un mīlestību, jo bez tās jūs nekad nebūsiet priecīgi.

Artūrs Zaharovs-Ploriņš Kādas profesijas ļaus nākotnes zobratiem griezties?

Runājot par mentālo veselību, lielākā problēma ir vienaldzība, ko vecāki un pieaugušie izpauž. Viegli ir teikt, ka pie viņiem var doties, ja esam nomākti, taču viņi nedod sajūtu, ka es netikšu kritizēts. Pieaugušie liek saprast, ka esam vēl bērni un mums nevajadzētu būt problēmām, jo neesam pieredzējuši “īsto pasauli” jeb pieaugušo dzīvi un tās problēmas. (..)

Ja redzi, ka skolasbiedram ir grūti, nebaidies palīdzēt, jo tā mēs spēsim izveidot drošo zonu un uzlabot apstākļus skolā. Pieaugušie nav vienīgie, kuri ir spējīgi palīdzēt. Cilvēks, kurš saskaras ar tādām pašām problēmām, būs spēcīgs vislabāk saprast tavas bažas un emocionālo stāvokli.

Nimmija Fogele Skolēnu mentālais stāvoklis

Attēls no interneta

Mūsdienu skolu programma, manuprāt, nav efektīva, jo visus mēra pēc viena standarta. Domraksti, esejas, prāta treniņi atkārtojumos un uzdevumos ir daudz efektīvāki, nekā testu metode ar dotām atbildēm. Atceraties, kad nezinājāt atbildi, bet atķeksējāt kaut ko “uz dullo” un izrādījās, ka tas izrādījās pareizais variants? Tā viennozīmīgi nav mācīšanās, bet gan veiksme.

Oksana Pavļenko Nākotne ir tavās rokās

Nereti cilvēki, vērojot slavenas personības, kas ir daudz sasnieguši, domā, ka pie panākumiem var nonākt ar vienkāršu veiksmi. Bet tikai retais aizdomājas, ko šī persona ir ziedojusi, lai pie tā nonāktu. Patiesība ir tāda, ka tikai maza daļa sabiedrības ir gatava ieguldīt darbu savos mērķos. Labās ziņas ir tādas, ka cilvēki par veiksmīgiem nepiedzimst, bet gan kļūst.

Nerimstošs darbaspēks un disciplīna ir laimīgas dzīves pamats. Jo ātrāk jūs to sapratīsiet, jo ātrāk jūsu sapņi kļūs par realitāti. Šī tēma jauniešiem ir ļoti aktuāla, jo tā runā par dzīves realitāti un uzsver to, ka veiksmes ceļā vajadzēs pārkāpt zināmas robežas, kamēr citi centīsies jūs atrunāt, sakot, ka tas ir muļķīgi un neiespējami.

Mārtiņš Teteris Cilvēka raksturs un sevis uzlabošana

21. gadsimtā viena no populārākajām tēmām, kas tiek pārrunāta un kas sāk aizskart gandrīz katru dzīves jomu, ir mentālā veselība, un tam ir labs iemesls. Nav jau tā, ka šī problēma parādījās tikai tagad, bet tieši otrādāk – tā ir pastāvējusi jau gana ilgu laiku modernās cilvēces vēsturē.

Deniss Neizars Mentālā veselība –  problēma, par kuru runā tagad, bet ir pastāvējusi vienmēr

Categories: Citāti | Komentēt

Daudz laimes dzimšanas dienā, skola!

Šogad skolas jubileju svinam savādāk kā citus gadus. Pilngadības svētkus 8.janvārī svinēja skolas jaunais korpuss, bet skolas vecajam korpusam 20.janvārī – 93. jubileja. Abas šīs jubilejas tiks atzīmētas janvāra beigās 31. datumā. Bet pagaidām 3 nedēļu garumā notiek gatavošanās dzimšanas dienas ballītei. Katrai nedēļai ir savs motto, kas atbilst ģimnāzijas pamatvērtībām – cieņa, atbildība, mērķtiecība.

Muzikālie ik rīta sveicieni un rīta rosmes labsajūtas uzlabošanai ir tikai daži no jubilejas sagaidīšanas pasākumiem. Pēc iepriekšējas izlozes katra klase kādai citai klasei gatavo pārsteigumu un vienlaicīgi apsveikumu skolas dzimšanas dienā. Ar skolotājas Sintijas Aumales gādību tapusi izstāde ar skolēnu sarūpētiem eksponātiem. Katram no tiem ir savs stāsts. Aicinām izstādi apmeklēt kopā ar klases audzinātāju!

Katra klase ir aicināta piedalīties labo darbu nedēļā, veic izpēti par mūsu skolas absolventiem un savām ģimenēm – cik absolventu katrā mūsu ģimenē. Trīs nedēļu garumā katrā klasē taps video sižets – “Es mācos šajā skolā, jo…..”, kuru pēc tam varēsim apskatīt arī publiski. Nu ko, izklausās, ka skolas jubileja būs sagaidīta godam! Vēl tikai dažas atziņas no mūsu divpadsmitajiem…..

Mācos šajā skolā, jo pēc manām domām šī ir labākā skola Tukumā. Šeit mācījās arī mans tētis. Jūtos šeit kā mājās…. Novēlu skolai augt un tiekties pēc visa labākā. Dzīt savas saknes dziļāk kā ozolam un stāvēt staltāk un stiprāk kā ozols vētrā. Palaist pasaulē savus absolventus – vēl tālāk kā ozols zīles kaisa.

Spēku un izturību skolotājiem!

Es šajā skolā mācos, jo pirms tam dzirdēju labas atsauksmes no draugiem. Kad atnācu uz skolu, biju apmierināta ar izvēli, jo iepazinos ar foršiem klasesbiedriem, laipniem skolotājiem, kā arī iestājos izcilā korī. Skolai es novēlu lielus sasniegumus mācību darbā un saliedētību klasēs.

Foto no interneta

Mācīties šajā skolā bija mana brīva izvēle. Nolēmu mainīt iepriekšējo skolu un uz šo mērķi arī gāju. Ļoti, ļoti patīk šajā skolā. Ne mirkli nenožēloju, ka atnācu uz šejieni mācīties. Novēlu skolai čaklus un uzcītīgus skolēnus, kuri nestu ģimnāzijas godu pasaulē!

Pārvācoties no otra Latvijas nostūra uz Tukumu, daudz iespēju kur mācīties nebija. Zināju, ka gribu mācīties ģimnāzijā, jo tā bija tāda vienīgā Tukumā. Tagad varu lepoties, ka beigšu skolu ar Valsts ģimnāzijas statusu. Dārgā, TRVĢ! Novēlu Tev uzcītīgus skolēnus. Radi tiem mājas un drošības sajūtu sirdī, lai visi te jūtas piederīgi, uzklausīti un atbalstīti, un vienkārši – laimīgi! Daudz laimes dzimšanas dienā, skola!

Categories: Citāti | Komentēt

Koncertlekcija “Ziemassvētki apkārt pasaulei”

Šajā saspringtajā laikā, kad skolēnu domas virmo tikai ap semestra noslēguma  vērtējumiem, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 1.-12. klašu skolēni atrada laiku, lai projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros noskatītos Mikus Abaroniņa un Artas Abaroniņas veidoto koncertlekciju “Ziemassvētki apkārt pasaulei.”

Muzikālais ceļojums iesākās ar latviešu Ziemassvētku tradīciju un dziesmu apskati, tālāk tas turpinājās Vācijā, Japānā, Anglijā, Austrijā, Amerikā un vēl citās pasaules valstīs.

Skanēja tādas pazīstamas un populāras Ziemassvētku dziesmas kā  “Sidrabiņa lietiņš lija”, “Last Christmas”, “Priecīgi Ziemassvētki klāt”, “Cukurplūmju laumiņas deja”, “Kaiser-Walzer”, “Ak, eglīte” un vēl citas.

Tika atskaņotas arī dažas populāras melodijas no filmas par Hariju Poteru un baleta „Riekstkodis”.

Koncertlekcija pārsteidza ar brīnišķīgu vizuālo un muzikālo noformējumu, kas palīdzēja radīt patiesu Ziemassvētku sajūtu.

Skolēnu pārdomas pēc koncertlekcijas noskatīšanās:

“Ļoti kvalitatīvs un krāšņs uzvedums, stāstījums par Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām citās valstīs, humora pilni fragmenti un jokainās Ziemassvētku tradīcijas citās valstīs.”

“Interesanti, ka bija iespēja uzzināt, kā citas valstis svin Ziemassvētkus un citu valstu tradīcijas.”

“Patika, ka pēc katras valsts tika minēta populāra dziesma, kurai bija iespējams dziedāt līdzi.”

“Patika vairākas skaistas dziesmas, izglītošana par Ziemassvētku vēsturi citās valstīs.”

”Varēja dziedāt līdzi Ziemassvētku dziesmām.”

“Koncertlekcijas vadītāji bija tik atraktīvi un enerģiski, vienkārši prieks!”

“Unikalitāte, kā dziesmas tika atskaņotas.”

“Man patika Ziemassvētku dziesmas un skatīties, ka dejo valsi.”

“Man visvairāk patika uzzināt un redzēt, kā citi svin Ziemassvētkus.”

“Man patika visvairāk tas, ka Anglijā Ziemassvētkus svin ģimenes lokā.”

“Man patika visvairāk, ka stāstīja par Vāciju un kā Čehijas sievietes met kurpes pret durvīm.”

“Patika, ka tika skaisti izveidota programma video formātā, skaisti dziedātas dziesmas.”

“Es nodarbības laikā uzzināju, ka Latvija ir Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcijas aizsācēja un arī to, ka ne visur pasaulē ir Ziemassvētku vecīši, bet ir arī citi tēli.”

“Es uzzināju, ka dziesmu “Pēdējos Ziemassvētkos” no sākuma vēlējās saukt par “Pēdējās Lieldienas.”

Paldies māksliniekiem par skaisto koncertlekciju! Lai visiem priecīgi Ziemassvētki, lai ikkatrā mājā skan dziesmas un tiek izdejotas dejas, spēlētas spēles un svētki svinēti no sirds! Uz tikšanos kultūras pasākumos Jaunajā gadā!

Projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore Diāna Kovaļova

Foto: I. Āboliņa

Categories: Citāti | Komentēt

Svētītais Ziemassvētku laiks

Ziemassvētku laiks vienmēr ir gaišuma un mīlestības caurstrāvots. Ir klāt laiks, lai gada vistumšākās dienas kļūtu gaišākas, palīdzot viens otram, atbalstot, gādājot par saviem līdzcilvēkiem.  Arī šis gads nav izņēmums un ģimnāzijas parlaments aicina piedalīties vairākās labdarības akcijās.   Un šogad tās ir:

*Drosmes kaste (bērnu slimnīcai),

 *dāvaniņas Raudas pansionātam ( vēstules-zīmējumi ar kārumiņu),

*ziedojumi Tukuma sociālajam  dienestam (dāvanas maznodrošinātiem bērniem ar īpašām vajadzībām),

 * dāvanas biedrībai  “Palīdzēsim viens otram” (paciņas vecajiem vientuļajiem ļaudīm)

Atsauksme no skolēniem bija liela, un skolas mašīna pilna ar dāvanām devās ceļā, lai sagādātu prieku lielajiem un mazajiem tukumniekiem.   

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Categories: Citāti | Komentēt

Koncertlekcija “Sprādziens mūzikā” 4.-6. klašu skolēniem

26. novembrī Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas 4.-6. klašu skolēniem valsts iniciatīvas “ Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja noklausīties koncertlekciju “Sprādziens mūzikā.”

Koncertlekcija iepazīstināja skolēnus ar populārās mūzikas attīstības gaitu no 1920. līdz 2020. gadam, parādot to, ka mūzika iet roku rokā ar 20. gadsimta vēstures lielākajiem notikumiem un atspoguļo savu laikmetu.

Skolēniem bija iespēja ieklausīties džeza, blūza, rokmūzikas, populārās mūzikas un deju mūzikas ritmos. Programmas ietvaros tika atskaņotas vairākas populāras dziesmas no Elvisa Preslija, “Queen”, Maikla Džeksona, “The Beatles”, “AC/DC”, Frenka Sinatras, Raimonda Paula u. c. repertuāra.

Lai koncertlekcija būtu ne tikai ausij tīkama, bet arī vizuāli saistoša, tā tika papildināta ar dažādiem tematiski atbilstošiem videomateriāliem. Skolēni tika iepazīstināti arī ar katram mūzikas stilam atbilstošajiem mūzikas instrumentiem.

Skolēnu atsauksmes:

“Man vislabāk patika Maikla Džeksona un Backstreet Boys dziesmas.”

“Es uzzināju, ka radio izgudroja 1894. gadā, un man ļoti patika tas, ka mums stāstīja par dažādu mūzikas stilu rašanos.”

“Man ļoti patika tas, ka tika izmantoti dažādi mūzikas instrumenti un mēs varējām ieklausīties to skanējumā.”

“Es uzzināju, ka senāk džeza mūzika bija ļoti populāra.”

“Man vislabāk patika tas, kā dziedāja solists un kā viņš pielāgoja balsi dažādiem mūzikas stiliem.”

“Es uzzināju, ka mūzika tika radīta jau 2. pasaules kara laikā.”

“ Uzzināju, ka ir gan baltais, gan melnais džezs.”

“Man patika, ka koncerta laikā tika pastāstīts par dažādiem pagātnes notikumiem.”

Diāna Kovaļova, projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.