Mūsējie konkursā “Tukuma novada Gada jaunietis 2018”

2019.gada 8.februārī Tukuma ledus hallē  tika apbalvoti Tukuma novada gada jaunieši un jaunietes. No Tukuma Raiņa ģimnāzijas bija izvirzītī 5 jaunieši- Atis Ozols, Nathalie Pletcher, Helēna Anna Dzērvāne, Matīss Ķiecis un es-Elza Anastasija Vasermane.
25.janvārī mums bija jāprezentē sevi, savus talantus un panākumus konkursa žūrijai, bet 8.februārī mēs varējām vienkārši baudīt jauko atmosfēru un gaidīt konkursa „Tukuma novada Gada jaunietis” rezultātus. Pasākumu vēl baudāmāku padarīja tas, ka varējām to dalīt ar mums svarīgiem un mīļiem cilvēkiem, jo katrs dalībnieks varēja ņemt līdzi atbalstītājus. Vakara gaitā  pasniedza trīs „Tukuma novada Gada jaunieša balvas” trīs dažādās vecuma kategorijās: 13-15 gadi, 16-18 gadi un 19-25 gadi. Ipašs prieks un lepnums par mūsus skolas absolventu Gintu Sprēdi, kurš ieguva „Tukuma novada Gada jaunieša” titulu kategorijā 19-25 gadi. Man bija liels prieks saņemt žūrijas simpātiju balvu. Izrādās, esmu vērtētājus piesaistījusi ar savu interesanto prezentāciju.
Būt par žūrijas locekli šādā pasākumā noteikti nav viegli, jo ir jāizvērtē tik daudz fantastisku un talantīgu jauniešu, kuri visi, un par to es esmu pārliecināta, ir „Tukuma novada Gada jaunieša” titula cienīgi. Liels paldies skolotājām, kuras mūs pieteica šim konkursam, kā arī apsveica un atbalstīja apbalvošanas dienā. . Liels prieks par Tukuma Raiņa ģimnāzijas pārstāvjiem, jo no kopā pieteiktajiem 14 dalībniekiem 5 bija tieši no mūsu skolas. Man ir liels prieks, ka Tukuma novadā ir tik daudz jauku un talantīgu jauniešu. Zinu, ka šis konkurss kļūs par tradīciju un tas mudinās vēl vairāk jauniešus pierādīt savas spējas un dotības.

Elza Anastasija Vasermane, 12. a klaseIMG-20190208-WA0011

Advertisements
Categories: Citāti | Komentēt

Galda spēle “Dzejnieku Bārdu Zalktis” – V. Reguta ideja un dāvinājums skolai

Man vajag plašuma, mūžam kas sauc,
un tāles, un debess, un jūras,
man vajaga viesuļu, dzelmes kas jauc
un bangu un zvaigžņotas buras!

                                                                        (F. Bārda)

        q6Vilnis Reguts, bijušais Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs, klases audzinātājs, grāmatu autors, kaut arī aktīvi ikdienā vairs fiziku nemāca, tomēr pedagoga talantu nevar noslēpt, un skolā viņam atrodas jauni veicamie pienākumi. Skolotājs Vilnis, tāpat kā savulaik dzejnieks Imants Ziedonis, gūst izziņas prieku ceļojot, arī viņš katru nedēļu dodas apzināt Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības, tiekas ar cilvēkiem un uzklausa viņu stāstus, izstaigā dabas takas, meklējot īpašos akmeņus, kokus u. c. dabas bagātības, kas izdaiļo mūsu tēvzemi un mūsu dvēseli. Vērīgums, daudzpusība, dziļums, vienkāršība un radošums – šīs īpašības raksturo skolotāju. Vilnis fotografē un publicē fotogrāfijas gan sociālajos tīklos, gan citās interneta vietnēs, ļaujot ielūkoties apkārtnes ainās daudz vērīgāk. Tas ir viens no skolotāja vaļaspriekiem, jo par Vilni var teikt – “zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli”.

    Otrs vaļasprieks ir radīšanas prieks, kas cieši saistīts ar pirmo, jo, staigājot pa rakstnieku un dzejnieku mājām, muzejiem, skolotājam dzimst jaunas idejas, kuras realizēt. Tā tapusi galda spēle “Dzejnieku Bārdu Zalktis”, kas spēlējama kā domino.q1.jpeg

     Spēles 53 domino principa kartītēs redzami dzejnieku Friča, Paulīnas un Antona Bārdu portreti, viņu dzejas fragmenti un tukšās puses. Spēlētājiem ir jāatrod uz galda jau izliktai kartītei atbilstoša cita kartīte. Vienas dzejas fragmenti meklējami divās kartītēs. Lai spēli būtu vieglāk spēlēt, katra dzejnieka teksti iekrāsoti savā krāsā: Fricim – sarkanā, Paulīnai – zilā, Antonam – zaļā. Saliktās kartītes veido līkloču līniju Zalkti  – senlatviešu gudrības un zintniecības simbolu. Spēle pabeigta izcili, ja Zalkti veido visas kartītes. Ja pāri paliek 4 – 6 kartītes, tad ir labi veicies. Spēlei ir vairāki spēlēšanas varianti, taču galvenais mērķis, lai spēlētājiem ir prieks iepazīt dzeju.

q4.jpeg          Vilnis Reguts ir gan spēles idejas, gan tekstu atlases autors, kā arī tās realizētājs. Spēles tapšanā iesaistījusies arī Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Sigita Kūla kā maketētāja un skolotāja Iveta Āboliņa kā literārā konsultante.

         Ir vairāki spēles eksemplāri, un vienu no tiem Vilnis Reguts uzdāvinājis savai skolai, lai caur spēli, apgūstot Friča Bārdas dzeju, skolēnus ieinteresētu pētīt Bārdas dzimtu dziļāk un lasīt dzeju. Tā ar savu īpašo ritmu, zemtekstu un tēlainību rosina aizdomāties un attīsta tēlaino domāšanu.

       Sakām paldies par radošo veikumu mūsu skolotājam Vilnim Regutam! Lai radītprieks un ceļotprieks ir ikdienas emocijas!

                                                                                                                                                             Iveta Āboliņa
Categories: Citāti | Komentēt

Ērika Vilsona monoizrāde “Mana Magadana”

        12. februārī Tukuma Raiņa ģimnāzijā projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros viesojās Liepājas aktieris un režisors Ēriks Vilsons ar dziļi personisko monoizrādi “Mana Magadana”, kuru noskatījās 11.-12. klašu skolēni.

20190212_133555     Uz skatuves savu stāstu “vēstīja” noliktie rekvizīti – ceļinieka mugursoma, zābaki, fotogrāfijas, svece, metronoms, akmens, karte u. c. –, kuri uzglabājuši vēstures elpu. Un Ēriks Vilsons kā ekspedīcijas ceļinieks, uz skatuves stāvot kailām pēdām ledainā ūdenī, ieveda skatītājus savu emociju, pārdzīvojumu pasaulē, atspoguļojot gan 20. gadsimta 30. –50. gadu, gan 21. gadsimta notikumus Magadanā un Latvijā.

      Kā pats aktieris minēja, tā vairāk ir nevis izrāde, bet dalīšanās savā vēstījumā par savu bērnību, dzimtu, ģimeni, jo viņš piedzimis 1956. gada 2. martā Krievijas austrumos – tālajā Magadanā –, kur, izejot iniciācijas ceļu, ekspedīcijā atgriezies 2013. gadā, lai pabūtu vēlreiz “laiktelpas krustpunktā”, no kurienes nācis, kur ieraudzījis dienas gaismu, un lai apzinātos savu esamību. Caur savas ģimenes skatpunktu aktieris ielūkojās dramatiskajās un traģiskajās vēstures lapaspusēs, runājot par J. Staļinu, E. Bērziņu u. c. personu rīcību un tās sekām.

20190212_135632     Un ar kādu mīlestību un smeldzi aktieris runāja par savu mammu Zentu. Lai arī daudz pāri darīts apcietinātajiem un izsūtītajiem, daudz pārciests, tomēr aktieris atklāja mātes “mierīgo” attieksmi pret notikušo, pret pagātnes rētām, jo bija jādzīvo tālāk. Ja tā visa nebūtu bijis, arī mazais Ēriks, iespējams, nebūtu radies. Pat visgrūtākajā un vistraģiskākajā dzīves brīdī ir jāsaglabā cilvēcība un jāmēģina saskatīt patiesās vērtības. Tik daudz zemteksta, domājot par dzimšanas un vēlāk miršanas akmeni, par zelta putekļiem, kas sabendējuši cilvēkus, par metronoma sitieniem kā nogalināto cilvēku dvēselēm, viņu sirdspukstiem.

     Klausoties dzejā, dziesmās, dienasgrāmatu, vēstuļu fragmentos un aktiera patiesajā dzimtas stāstā, vairākkārt kaklā iestrēga emociju kamols. No humora, ironijas līdz sarkasmam, caur smiekliem un asarām, ar pārspīlētu patosu un vispatiesāko vienkāršību aktieris ieveda pagātnes laikā un domu pasaulē. Nobeigumā Ē. Vilsons rosināja aizdomāties par mūsdienu dzīvi, mums pašiem tagadnē un nākotnē.

     11.-12. klašu skolēni ļoti pozitīvi novērtējuši Ē. Vilsona talantu, uzsverot aktiera meistarību emocionāli uzrunāt skatītājus un noturēt viņu uzmanību.  Jaunieši šo monoizrādi sauc par unikālu, iedvesmojošu un emocionālu satura un formas dēļ, jo tā ir dziļi personiska. Kāda jauniete raksta: “Man ļoti patika izrāde. Saskatīju aktierī milzīgu profesionalitāti, par ko biju ļoti priecīga, jo jutu pārliecību visās viņa darbībās. (..) Pēc izrādes gribēju pavadīt brīvo laiku ar radiniekiem.”

     Citu jauniešu komentāri: “Aktiera stāsts man lika pārdomāt dažādas eksistenciālas vērtības, kuras es savā ikdienas dzīvē nepamanu.”

     “Pašas beigas bija vispamācošākās. Šī ziņa, ka mums katram ir jāzina sava valoda, sava vēsture, sava likteņa kopība un jānovērtē brīvība, ir labs atgādinājums visiem.”

     “Man ļoti patika aktiera uzstāšanās stils, kā viņš prata “kontrolēt” skatītāju emocijas un mainīt tās negaidot. Uzstāties vienam pašam ir grūti, bet aktieris to paveica ļoti iespaidīgi.”

     “Aktieris lika man iejusties viņa bērnībā un aizdomāties par savu bērnību, par to, ka vecāki ir pats lielākais dārgums uz pasaules.”

    “Manuprāt, monoizrāde bija emocionāla. Aktieris ļoti interesanti stāstīja, un man patika, ka viņš mainīja intonācijas un ieturēja pauzes. Man likās ļoti skaisti, ka skatuve bija interesanti iekārtota un ka rādīja bildes. Uzskatu, ka šādas izrādes ir noderīgas, lai labāk izprastu dzīves apstākļus tajā laikā un lai novērtētu, cik labi mums ir tagad dzīvot, tāpēc ka Latvijā šobrīd nenotiek tik baisas lietas kā agrāk.”

     Esam ļoti, ļoti pateicīgi Ē. Vilsonam par šo izrādi. Viņš savu uzdevumu paveica izcili; gan skolēni, gan skolotāji, ejot laukā no zāles, notrausa pa asarai, neslēpjot savas emocijas.  Aktieris spēcīgi un dziļi vārdos apliecināja: “TĀ IR MANA MAGADANA!” Un kas ir tavējā? Ko tu sauc par savu?

– Mana …

Skolēnu viedokļus apkopoja Iveta Āboliņa, projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Tukuma novadu popularizējot – konkurss “Gada jaunietis 2018”.

Š.g. 30. janvārī Tukuma Izglītības pārvaldē tikās vairāk nekā 15 jaunieši, 5 no šiem jauniešiem bija mūsējie –  Elza Anastasija Vasermane (12.a klase), Matīss Ķiecis (12.a klase), Atis Ozols (12.c klase), Helēna Anna Dzērvāne (9. klase) un Nathalie Pletscher (12.b klase). Šie jaunieši ir Tukuma Raiņa ģimnāzijas lepnums. Jauniešu panākumi mācībās, dalība projektos, aktīvā piedalīšanās sabiedriskajā dzīvē un citi sasniegumi nav palikuši nepamanīti. Šie jaunieši tika nominēti Tukuma novada “Gada jaunieša 2018” titulam. Izglītības pārvaldē notika tikšanās  ar konkursa žūrijas komisiju. Visiem titula pretendentiem bija jāsagatavo 5 minūšu garu prezentācija par sasniegto un paveikto 2018. gadā. Nācās arī atbildēt uz žūrijas uzdotajiem jautājumiem. Patiess prieks, ka  Tukuma Raiņa ģimnāzijā ir šādi uzņēmīgi jaunieši, kuri ne tikai velta laiku mācību vielas apguvei, bet aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē skolā un ārpus tās, iedvesmojot citus un pierādot, ka smags darbs ne tikai atmaksājas, bet arī sniedz gandarījuma sajūtu. Tas motivē darīt vairāk, gribēt vairāk un sasniegt vairāk, vienlaikus popularizējot Tukuma novada vārdu! 50872985_2238132142884539_827462978998632448_n
Konkursa Tukuma novada “Gada jaunietis 2018″ apbalvošanas ceremonija norisināsies Tukuma Ledus Hallē 8. februārī plkst. 18:00. Turēsim īkšķus par  mūsējiem un vēlēsim, lai kāds no viņiem arī iegūst šo titulu. Lai gan visi nominētie jaunieši jau ir uzvarētāji, jo arī tikt nominētam ir liels gods, kas   jānopelna.

Fotogrāfijas  centrā divi “Gada jaunieša 2018” pretendenti – Matīss un Helēna                                                                                           Matīss Ķiecis, 12.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Viena diena kultūras zīmē

IMG-20190125-WA0000IMG-20190125-WA0007

25.janvārī, Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā norisinājās Latvijas Kultūras kanona konkurss, kurā piedalījās arī Tukuma Raiņa ģimnāzijas komanda- Atis Ozols, Melisa Votinova un Elza Anastasija Vasermane-komandu sagatavoja un uzmundrināja skolotāja Una Gaile.

Konkursa fināla uzdevums bija izveidot kāda kultūras pasākuma koncepciju, tas nozīmē, ka komandai ar skolotāju, bija jāizveido kāds kultūras pasākums, tā teikt, “uz papīra”, jāizplāno pasākuma norises vieta, mērķis, izmaksas, scenārijs, pasākuma reklamēšanas iespējas un finansējuma piesaistīšanas veidi. Ģimnāzijas komanda izvēlējās savu pasākumu veidot par godu latviešu tautā ļoti iemīļotai dzejniecei, rakstniecei un dramaturģei, mūsu novadniecei-Mārai Zālītei.
Konkursa fināla diena bija ļoti interesanta, gan tāpēc, ka komanda visu dienu pavadīja Gaismas Pils pašā augšējajā stāvā, no kura tik labi var redzēt skaisto Rīgu, gan tāpēc, ka bija iespēja dzirdēt citu skolu komandu sagatavotās prezentācijas. Kopā finālā piedalījās 18 komandas no visa Latvijas. Diena izvērtās gara, bet ļoti interesanta.

                                                                                Elza Anastasija Vasermane 12.a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Īsa pamācība gudrinieku lietā

Turpinot tradīciju arī šogad devos uz televīzijas spēli “Gudrs vēl gudrāks”. Šī bija jau ceturtā reize. Tiesa gan, arī visatšķirīgākā, jo šovu nevadīja mūsu visu iemīļotais Valters Frīdenbergs, bet gan “Radio pieci”  dīdžejs Toms Grēviņš. Savu darbu viņš veica ļoti profesionāli, bet tomēr man būtu gribējies redzēt Valteru ar vadītāja planšeti rokās. Taču  dalībnieka veiksme nav atkarīga no tā, kas vada šo spēli, bet gan no zināšanām.

i            Zināšanas, ja ir vēlme piedalīties,  ir pats svarīgākais, kā arī veids kā aizpilda pieteikuma anketu. Parasti uz spēli piesakās apmēram divreiz vairāk cilvēku nekā būtu vajadzīgs. Ir ļoti svarīgi šajā anketā izklausīties pozitīvam un atbildēt uz itin visiem jautājumiem. Arī zināma deva patriotisma tikai palīdzēs. Tomēr nevajag pārspīlēt, jo, ja liksies, ka pats rakstītājs netic tam, ko saka, tad uz parādīšanos televīzijā var pat necerēt. Vēl viens noderīgs padoms – nevajag rakstīt vairāk par 4 teikumiem pie katras atbildes – garu tekstu grūtāk uztvert, kā arī iespējamība kļūdīties ir lielāka. Atbildes, protams, jāraksta pilniem teikumiem. Pieņemsim, ka atlases kārta ir izturēta, ko tālāk?

Lielāka daļa jautājumu būs par skolā apgūto un tas problēmas nevarētu sagādāt. Būtu labi pirms konkursa izlasīt pēdējo “Nezināmās vēstures” numuru. “Gudrs vēl gudrāks” sadarbojas ar šo žurnālu un vismaz vienreiz būs jāatbild uz uzdoto jautājumu par kādu no tēmām. Vēl vajadzētu paklausīties nesenākās topos nokļuvušās POP dziesmas.t

Līdzi noteikti ir vērts paņemt ko ēdamu un dzeramu, pie tam jārēķinās ar vismaz pusotras stundas gaidīšanu,  pirms sākas pati filmēšana. Vēl ieteiktu pie grimētājiem censties nokļūt pirmajiem, tad ir lielāka iespēja saņemt kaut ko vairāk par parasto tonālā krēma kārtu. Paldies visiem, kuri ir mani atbalstījuši šo gadu laikā!

9.klases skolniece Helēna Anna Dzērvāne

 

Categories: Citāti | Komentēt

Ē. Vilsona monoizrāde “Nezāle” Tukuma Raiņa ģimnāzijā

20190123_133257Valsts programma “Latvijas skolas soma” tiek turpināta arī 2019. gadā, un pirmā aktivitāte jau notikusi. 23. janvāra pēcpusdienā Tukuma Raiņa ģimnāzijas 7.-9. klašu skolēniem bija iespēja klātienē piedzīvot režisora un aktiera Ērika Vilsona monoizrādi “Nezāle”, kas veidota pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nezāle” motīviem. 

Projekta aktivitātes tiek veidotas, lai skolēniem dažādotu mācību procesu, pilnveidotu redzesloku, bagātinātu to ar daudzveidīgiem kultūras pasākumiem, rosinot domāt, izvērtēt. Tā kā R. Blaumaņa daiļrade ir jāiepazīst literatūrā jau pamatskolā, monoizrāde ir viens no veidiem, kā literāru darbu parādīt uz skatuves, kā to aktualizēt un kā iesaistīt skolēnus.

Aktieris pirms izrādes ieinteresēja skolēnus ar savu atraktivitāti, rosināja domāt, iedziļināties ikdienas situācijās, kādi mēs esam un kā uzvedamies, minot piemērus no savas pieredzes, ģimenes dzīves, tā sagatavojot skolēnus izrādei. Tajā tika iesaistīti septiņi skolēni, kuri atveidoja izrādes tēlus, atrodoties uz skatuves un turot rokās atveidojamā varoņa portretu. Vispirms režisors iepazīstināja auditoriju ar varoņiem, tos lakoniski raksturojot un uzsverot lomai būtiskākās īpašības.

Pēc trešā zvana izrāde varēja sākties. Ē. Vilsons izstāstīja stāstu par palaidnieku Jānīti (ciema nelaimi), kurš bija bārenis un dzīvoja pie audžuvecākiem, par Jānīša un ganu meitenes Līzes attiecībām, par pieaugušo un jauniešu savstarpējām attiecībām, attieksmi un rīcību, kā arī tās sekām.

Pēc izrādes skolēni rakstīja pārdomas par izrādi, kurās atklājuši, ka vēlētos vēl tādas piedzīvot. 7.-9. klašu skolēni veltījuši daudz pozitīvu vārdu par izrādi, apgalvojot, ka tā bijusi oriģināla, aizraujoša, neparasta, interesanta, pamācoša, ka aktieris meistarīgi un apbrīnojami uzstājies, improvizējis, bijis ar labu humora izjūtu. Pāris skolēnu norādījuši, ka būtu vēl interesantāk, ja skolēni arī kādu teksta daļu runātu vai lasītu. Tikai dažiem skolēniem izrāde šķita garlaicīga. Kā raksta kāds zēns: Izrāde man ne īpaši patika, jo man nepatīk monoizrāde. Es aizietu uz smilšu izrādi, kurā zīmē ar smiltīm.

Komentāru bija daudz, ieskatam minēšu tikai dažu skolēnu atsauksmes.

  • Ienākot zālē, redzēju, ka uz skatuves stāv tikai viens aktieris, un biju pārsteigta, jo gribēju zināt, kā viņš šo visu attēlos. Bija jauki redzēt ko jaunu, kas līdz šim nebija piedzīvots.
  • Izrādes sākumā aktieris teica, ka galvenais ir iztēloties, un patiešām skatoties un klausoties likās, ka runā nevis aktieris, bet krēslos sēdošie skolēni un ka tie nemaz nav skolēni, bet šī stāsta varoņi.
  • Diezgan dīvaini bija tas, ka mans klasesbiedrs bija viens no tiem, kas sēdēja uz skatuves.
  • Stāsta varoņi, ko viņš izvēlējās, patiešām bija atbilstoši.
  • Sākumā es gribēju smieties, bet uz beigām smiekli vairs nenāca, jo tas bija bēdīgs stāsts. Man patika, ka aktieris sadarbojās ar skatītājiem, nāca pie skatītājiem un runāja.
  • Izrādē varēja saskatīt daudzus cilvēku tipus un patieso dzīvi.
  • Man nepatika, ka Jānītis nomira.
  • Manuprāt, aktieris reizēm runāja klusi, jo nevarēja visu sadzirdēt, bet man patika, ka skatītājus izvēlējās par aktieriem.
  • Man šī izrāde patika, jo tajā varēja gan pasmieties, gan bija tādi brīži, kad es biju gatava raudāt. Es būtu priecīga, ja mums būtu vēl šādas interesantas izrādes.
  • Es noteikti vēlētos aiziet uz vēl kādu līdzīgu izrādi un varbūt pat pati piedalītos.
  • Tas bija labākais teātris, ko es jebkad biju redzējusi.
  • Šī izrāde bija lielisks veids, kā iepazīstināt bērnus ar latviešu literatūras klasiku.
  • Izrāde man patika, jo tas nebija vienkārši salkans stāsts par mīlestību. Izrāde mainīja manus uzskatus par teātri un stereotipiem.

Sakām paldies režisoram un aktierim Ē. Vilsonam par piedzīvotajām emocijām, par skolēnu iesaisti izrādē un gaidām ciemos pie ģimnāzistiem 12. februārī ar izrādi “Mana Magadāna”.

Valsts programmas “Latvijas skolas soma” koordinatore Iveta Āboliņa

(Foto: I.Āboliņa)

20190123_13320720190123_13525020190123_142757

 

 

Categories: Citāti | Komentēt

Sniegs un aukstums nav šķērslis

22.janvārī mūsu skolas 7.klases piedalījās Tukuma pilsētas vēstures muzeja “Pils tornis” barikāžu atceres dienas organizētajā pasākumā “Esi formā!”. Tas norisinājās āra apstākļos un no skolēniem prasīja izturību, pacietību un komandas saliedētību.  Skolēniem nācās pierādīt savas erudīcijas prasmes Latvijas un Tukuma pilsētas vēsturē, rakstīt tekstu Morzes ābeces zīmēm, demonstrēt spēku un veiklību uzdevumā pie virves vilkšanas un mezgla sasiešanas, neatlaižot rokas no virves. Viens no sagatavotajiem uzdevumiem balstījās uz loģisko domāšanu – nācās pārvietot 5 riepas, nemainot uz tām uzrakstīto numerāciju. Citā uzdevumā bija jāpārvieto uz nestuvēm ievainotais, turklāt nesējiem bija aizsietas acis.  Kā jau barikāžu laikā  skolēniem bija jāsmērē sviestmaizes, kuras turpat arī tika notiesātas. Dega ugunskurs, bija karsta tēja, un šķiet, ka ziemas aukstumiņš mūsējiem nemaz netraucēja.

Paldies ģimnāzijas brīvprātīgajiem palīgiem no 12. a klases – Endijai, Diānai, Matīsam un Jurģim, kuri palīdzēja pasākuma dalībniekiem izpildīt uzdevumus!

 

Categories: Citāti | Komentēt

Sveiciens mūsu skolas šūpuļa svētkos!

20.janvārī atzīmējam 90 gadu kopš mūsu skolā uzsāktas mācības. Sveicieni visiem skolas pedagogiem, audzēkņiem un tehniskajiem darbiniekiem! Kopš 1929.gada Raiņos  izglītību ieguvušas daudzas paaudzes. Savu darba mūžu šeit aizvadījuši izcili pedagogi. Mainījušās politiskās varas  un ideoloģijas, mācību priekšmeti un programmas, bet mūsu skola ir pildījusi toreizējā  Izglītības ministra dzejnieka Raiņa, kurš lika skolas pamatakmeni,  jauko novēlējumu –” Lai uz šiem pamatiem paceltos diža celtne, kas savā lielumā un nozīmē stāvētu augstāk par baznīcas torņiem”.  Lai novēlējums piepildās arī turpmāk! Daudz laimes dzimšanas dienā!

Categories: Citāti | Komentēt

Presentation1

Categories: Citāti | Komentēt

WordPress.com blogs.