Aizrautīgas nodarbes līdz rīta gaismai

Arī man šogad bija iespēja piedalīties erasmus+ projektā, kuram pieteicos jau pirms pandēmijas sākuma – apmaiņas projektā uz Bulgāriju. Mobilitāte ilga no 24. aprīļa līdz 28. aprīlim.

Lai tiktu līdz Bulgārijai, vajadzēja braukt ar divām lidmašīnām, tāpēc visi bijām noguruši un pirmajā dienā neko īpašu nedarījām.

Pateicoties covid pandēmijai , mēs nedzīvojām pie projekta dalībniekiem mājās, bet 4 zvaigžņu viesnīcā “Хотел Дипломат Плаза” Lukovitā , kas, manuprāt, padarīja vieglāk iepazīties ar citiem iebraucējiem, bet grūtāk ar vietējiem. Viesnīcā katru rītu ēdām brokastis un bija iespēja apmeklēt spa.

Aktivitātes sākās otrajā dienā, kad braucām ar motorlaivām pa jūru. Skati un klintis izskatījās skaisti. Vēlāk arī apmeklējām alu ”Prohodna”, kura ir dēvēta par Dieva acīm, jo tajā ir 2 caurumi griestos. Tad visi kopā spēlējām vietējo Bulgāru  spēles, kas nedaudz atšķīrās no mūsējām. Tas viss bija diezgan sarežģīti, jo spēles nebija domātas tik lielam cilvēku skaitam. Bet visinteresantākā bija diskotēka, kas tika rīkota viesnīcas pagrabstāvā un ilga pāri pusnaktij.

(bildes no laivas)

26.aprīlī mēs apciemojām projektā iesaistīto  skolu. Jāatzīst, ka angļu valodas prasmes bija zemas pat vietējās skolas angļu valodas skolotājai. Mēs tur arī spēlējām Kahoot, kur visas pareizās atbildes bija vienā krāsā. Ēdām  pusdienas, bet jāsaka,ka pie mums ēdiens garšo pavisam savādāk – labāk. Tad mēs iestādījām koku, vēlāk rozi un apciemojām pilsētas mēru. Vakarā mēs sapulcējāmies kādā istabiņā un 21 cilvēks spēlējām “Uno”, kā varat iedomāties- spēle bija gara. Katrs spēlēja pēc saviem noteikumiem, bija arī grūti sekot līdzi.

Bilde mēra ofisā.

27.aprīlī mēs apciemojām pilsētu Pleven, kur apskatījām Panorāmu “Pleven Epic of 1877”, kura stāstīja par Krievu-Turku karu. Pašā augšējā stāvā atradās skaista glezna, kas pārklāj visu telpu. Tās priekšā bija izvietoti no kara vēsturiskie objekti. Vēlāk apmeklējām kafejnīcu un boulingu.

28.aprīlī mēs apskatījām citu alu “Saeva Dupka”, kur brīžos bija redzami sikspārņi, kā arī atkal apmeklējām skolu, kur saņēmām apliecības par piedalīšanos projektā. Atvadu vakarā skola rīkoja diskotēku, kur sākumā mums mācīja un pēc tam jau visi kopā dejojām bulgāru tautas dejas. Grūti bija atvadīties, tāpēc līdz rītam pavadījām laiku atkal visi vienā istabiņā runājot. 

29. maijā no rīta visi braucām noguruši mājās.

Šajā projektā varēja sajust kulturālās atšķirības. Mēs visas nācām laicīgi laikā uz norunātājām vietām, un vienmēr bijām pirmās. Vienmēr  bijām precīzi. Pārējie (pat autobuss) vienmēr bez steigas nāca kavējoties. Arī ievēroju, ka Bulgārijā ir daudz cilvēku statuju. Dīvaini likās arī tas, ka uz ielu malām bija salīmētas daudz mirušu cilvēku sejas (man paskaidroja, ka tā ir pieņemts izrādīt cieņu). Protams, kad pirmo reizi tās redzēju pa autobusa logu likās, ka tie ir pazuduši cilvēki un bija mazliet bailes.

Es ieteiktu citus piedalīties šajā projektā, jo tas dod iespēju apskatīt tālākas vietas, un iepazīt jaunus cilvēkus. Arī pati guvu jaunus draugus, ar kuriem vēl komunicēju.

                                               Projektā piedalījās 12. b klases skolniece Raimonda Līga Kreicberga

Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.

%d bloggers like this: