Tikai trīs aktieri nospēlē tik daudz lomu!

2021. gada 11. martā Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēniem bija iecerēta kultūras baudīšana valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Piecas klases bija izvēlējušās noskatīties Latvijas Nacionālā teātra izrādes “Bille” ierakstu (izrāde veidota pēc V. Belševicas darba “Bille” motīviem). Skolēni tika rosināti skatīties izrādi ģimenes lokā, lai pēc tam pārrunātu piedzīvoto, izjusto. Pēc izrādes skolēni sniedza rakstveida atgriezenisko saiti Google aptaujas formātā. Arī literatūras, vēstures vai audzināšanas stundā skolotāji veidoja vai veidos sarunu ar skolēniem par dažādiem aspektiem: laikmeta iezīmēm, vērtībām, valodas lietojumu teātra izrādē un mūsdienās.

Paldies Latvijas Nacionālā teātra kolektīvam (arī SIA Biļešu Paradīzei) par šo iespēju noskatīties izrādi attālinātajā mācību procesā, jo kultūras norises arī digitālā formātā bagātina mūsu gara pasauli, rosina domāt par patieso vērtību – cilvēcības, mīlestības, pienākuma un atbildības – nozīmi.

Tā kā skolā skolēni saņem vērtējumus par savu veikumu, arī izrādes radošās komandas (īpaši režisora Valda Lūriņa) darbs skolēnu skatījumā novērtēts 10 ballu skalā: 73% skolēnu izrādi novērtējuši 8-10 ballēm.

Uz jautājumu, kas pozitīvi pārsteidzis šajā izrādē, skolēni snieguši dažādas atbildes, taču visvairāk norādījuši talantīgo aktieru spēli, minot Daces Bonātes, Mārča Maņjakova un Līgas Zeļģes daudzveidīgo tēlojumu, spilgtās emocijas, žestus, mīmiku, sadarbošanos savā starpā, dziedāšanu. Daļa skolēnu izcēluši arī mūzikas izvēli, par ko izrādē rūpējies Valdis Zilveris, un skatuves tēlu – dekorācijas (scenogrāfs Mārtiņš Milbrets).

Daži skolēnu citāti:

  • Pozitīvi pārsteidza formāts – tas, kā varēja izšķirt tēlus no balss toņa vai žestiem. Agrāk domāju, ka, spēlējot teātri, skatuvei jābūt pilnai ar tēliem vai aktieriem, bet šī izrāde manu skatījumu uz teātri krasi izmainīja.
  • Mani pozitīvi pārsteidza tas, cik daudz tēlu aktieris var notēlot vienā izrādē, sevišķi Billes lomas atveidotāja Dace Bonāte, viņai tas izdevās lieliski.
  • Man patika, ka jauniešiem ļoti atpazīstami aktieri atveidoja lomas.
  • Pārsteidza tas, ka aktieriem bija tik ļoti liela enerģija un ka trīs aktieri varēja tik daudz lomu nospēlēt.
  • Man ļoti patika, ka visus varoņus atainoja tikai 3 aktieri un arī ka aktieri runāja ne tikai dialogā, bet arī stāstīja paši šo stāstu.
  • Mani pārsteidza tas, ka bija laba aktierspēle un ka tika precīzi attēloti vairāki notikumi no V. Belševicas grāmatas “Bille”.
  • Šajā izrādē mani pārsteidza tas, ka bija muzikāla noskaņa viscaur teātra izrādē.
  • Mani izrādē pozitīvi pārsteidza tas, ka katram dzīvē ir savi mērķi un, iespējams, tieši vide, kurā mēs augam, attīsta mūsu iekšējo spēku un liek mums dzīvē vēlēties sasniegt vairāk un pierādīt citiem, ka esam stipri, lai arī neviens no mums neko negaida un pat nenovērtē mūsu spēkus un iespējas.

Tā kā izrādē attēlotais laiks ir atšķirīgs no mūsdienām, viens no uzdevumiem skolēniem bija vērīgi skatīties izrādi un atzīmēt, kuras laikmeta iezīmes atklātas darbā, jo viegli to izdarīt laikabiedriem, pieaugušajiem, kuri piedzīvojuši režīmu maiņu, bet kuras detaļas ievēro 21. gadsimta pusaudži/ jaunieši, piemēram, 7. vai 12. klases skolēni?Par laikmeta iezīmēm skolēni lielākoties minējuši vēsturiskos notikumus (Ulmaņa laikus, valsts svētku svinēšanu, okupāciju, cilvēku emigrēšanu;  ierobežojumu sevišķi brīvi, skaļi izteikt savas domas un viedokli, jo bija jādzīvo pēc režīmā noteiktiem “pareiziem principiem”), kā arī tradīcijas, nodarbošanās, cilvēku uzvedību, ģērbšanās (arī frizūru) un varoņu runas stilu, dziesmu un deju izvēli atbilstoši attēlotajam laikmetam. Daži iedziļinājušies detaļās, piemēram, minot lupatu lelli, melnbaltās fotogrāfijas albumā, naudu, ka tolaik diviem latiem bijusi liela vērtība. Bija aizkustinoši lasīt komentārus, piemēram, kāds skolēns min šādas laikmeta iezīmes –  “basas kājas, trūkums, melna maize”.  Vai cita atbilde: “Galvenās laikmeta zīmes bija trūkums, brīvības apspiestība, sapņi par laimi, pārticību, brīvību.”

Katrs mākslas darbs izceļ kādas vērtības, par kurām liek domāt mākslas baudītājam. Skolēni minēja tādas vērtības kā ģimeni, mīlestību, draudzību, atbildību, drosmi, patriotismu, brīvību. Skolēni norādīja uz to, ka Bille no mammuča bieži saņēma asus vārdus, skarbu attieksmi, ka papucis bija Billes mierinātājs.

Daži komentāri: “Svarīgas nav finansiālās vērtības, bet gan apkārtējie cilvēki, un, lai cik grūti klātos, ja māk uz dzīvi paskatīties no gaišās puses un ja apkārt ir kaut viens labs draugs vai kāds, ar kuru dalīt savu bēdu, tad dzīve ir pat ne tikai paciešama, bet arī baudāma, kādai tai lemts būt.”

Raksta turpinājumā atspoguļoti dažu skolēnu secinājumi, ko viņi ieguvuši no šīs izrādes, par ko aizdomājušies, dzīvojot 21. gadsimtā.

  • Es aizdomājos par to, kā cilvēki bija jutušies tajos laikos, kā bija jutusies pati Bille (jeb V. Belševica, jo “Billē” ir aprakstīta viņas bērnība) un ar kādām grūtībām bija jārēķinās katru dienu (parādi, nevarēja atļauties maizi utt.).
  • Pat ja Bille dzīvoja tādā laika posmā un ar tādiem vecākiem, viņa turpināja būt stipra. Viņa vēlējās sevi pierādīt. Es aizdomājos par visām lietām, ko dara savādāk 21.gs.
  • Ir jānovērtē viss, kas man tiek sniegts, kaut vai es to nevēlos, man tas ir jānovērtē. Es aizdomājos par to, ka man nevajag uztraukties par naudas trūkumu, par izmešanu no mājām utt., bet Billei bija, un es sāku domāt, kā tas bija, kā viņa jutās par šiem notikumiem un par to, ka šie notikumi viņai var palikt gan kā bailes, gan kā mācība.
  • No šīs izrādes ieguvu to, ka 21. gadsimtā mēs brīvi katrs varam būt mēs pats, iedzīvoties savā jūtu pasaulē, pasaule tagad šajos laikos nav tik skarba, cik bija jūtama teātra izrādē.
  • Aizdomājos par to, kā man ir paveicies ar ģimeni un dzīvošanas apstākļiem. Jūtos pateicīga par to, ka mamma un tētis mīl mani un manas māsas, par to, ka mums nav jāuztraucas, ko mēs ēdīsim rīt vai parīt.
  • Jūtos pateicīga par to, ka man nekad nav sanācis piedzīvot karu.
  • Šī izrāde lika aizdomāties, ka mūsdienās, salīdzinot ar iepriekšējo gadsimtu, ir tik daudz iespēju, priekšrocību, kuras ir jāizmanto, jo citiem nebija tādu iespēju kā mūsu gadsimta sabiedrībai. Izrāde arī lika saprast, kā kādreiz dzīvoja cilvēki, kādas bija viņu laika galvenās vērtības.
  • Skatoties šo izrādi, es aizdomājos, cik ekskluzīva un moderna dzīve ir mums šodien, un sapratu, ka vienmēr ir jānovērtē, kas mums ir dots.
  • Es aizdomājos par to, cik mūsdienās visiem viss ir daudz vieglāk nekā tad, jo ir jādara daudz mazāk, par daudz ko ir parūpējusies tehnoloģija, pat visvienkāršākās lietas var paveikt, piespiežot pāris podziņu, un vairāk nekas cilvēkam pašam nav jādara. Kādreiz cilvēkiem tik maz pietika īstai laimei un bērni mācēja izbaudīt bērnību, nevis to pavadīt viedierīcēs, kas īsti neatklājot neko jaunu, un tas savā dzīvē maz ko radīs, jo viss jau ir pasniegts uz paplātes, neieguldot nekādas pūles un darba.
  • Aizdomājos, ka mūsdienās cilvēkiem, patiesībā, ir ļoti laba dzīve, nevis kā senāk, kad nebija pietiekami naudas pat iztikai, lai nomaksātu rēķinus, vajadzēja izdomāt dažādus risinājumus. Kā viens no risinājumiem, kas bija minēts arī izrādē, bija izdot gultas vietu.
  • Dzīve tad ļoti atšķīrās. Ja maza meitenīte tad priecājās par lelli, tad mūsdienās reti kurš bērns spētu novērtēt to, jo tehnoloģijas ir pārņēmušas viņu smadzenes. Vecāku sniegtā mīlestība un uzmanība ir svarīga cilvēka bērnībā, jo bērnībā gūtās traumas cilvēka smadzenēs ir ieprogrammētas uz visu atlikušo mūžu, lai arī cik sliktas un traumatizējošas tās ir. Cilvēku vērtības no mūsdienām ļoti atšķiras.
  • Bērnība gan agrāk, gan šobrīd ir fantāzijas bagāta. Bērna dzīvē svarīga loma bija/ir vecākiem.

Daudz domu savirknēts šajā rakstā. Protams, bija arī daži skolēni, kuriem izrāde ne visai piesaistīja uzmanību. Kāds rakstīja, ka grāmata patikusi vairāk nekā izrāde, un tā tas var būt. Daļa skolēnu redzējuši arī filmu “Bille”, bet tieši daudzveidībā jau ir mākslas skaistums un brīnums, kā katrs režisors interpretē daiļdarbā atklātās vērtības un problēmas, caur kādu skatpunktu palūkojas un liek iedziļināties skatītājam. Un katru reizi skatoties izrādi vai filmu, mūsu uzmanības centrā jau nonāk citas detaļas un emociju, attieksmju nianses. Taču der atcerēties, ka mazā Bille, piedzīvojot savā bērnībā gan cildeno, gan zemisko, kļuva par populāru latviešu dzejnieci un rakstnieci Vizmu Belševicu (1931-2005), kuras darbi iekļauti Latvijas kultūras kanonā, kura saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni (1994) un Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā (2002).

Paldies Latvijas Nacionālā teātra radošajai komandai par izrādi un skolēniem par kultūras baudīšanu un uzrakstītajiem komentāriem! Vēlējums jauniešiem – lai jums skaista jaunība un skaisti sapņi, lai stipras ģimenes, lai apņēmība un drosme konstruktīvi risināt problēmas, lai izdodas īstenot iecerēto, veidojot savu ģimeni, savu pilsētu vai ciemu, savu Latviju labāku!

Iveta Āboliņa, projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore (15.03.2021.)

Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.

%d bloggers like this: