Teātra izrādes “Svina garša” emocijas sajūtamas arī “caur ekrānu”

Valsts iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros 2021. gada 11. martā Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēniem bija iespēja izvēlēties, kuru no Latvijas Nacionālā teātra izrāžu ierakstiem noskatīties – “Bille” vai “Svina garša”. Deviņas klases izvēlējās piedzīvot izrādē “Svina garša” atainoto. Darbs veidots pēc latviešu rakstnieka Māra Bērziņa romāna “Svina garša” motīviem. Par abām izrādēm skolēni sniedza rakstveida atgriezenisko saiti Google aptaujas formātā un spriedīs vēl mācību stundās par laikmeta iezīmēm, vērtībām, valodas lietojumu teātra izrādē un mūsdienās.

            Skatītāju simpātijas novērtējums par filmu vai teātra izrādēm savulaik izteikts ar 5 zvaigznēm vai acīm, šobrīd arī teātra mājas lapā ir iespējams izlasīt teātra kritiķu recenzijas un ierakstīt skatītāju komentārus – atsauksmes. Šoreiz rakstā minēta skolēniem saprotama vērtēšanas sistēma 10 ballu skalā, respektīvi,  85% Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolēnu izrādes radošajai komandai (īpaši režisoram Valteram Sīlim) par izrādi “Svina garša” piešķīruši 8-10 balles, kas nozīmē ļoti labi/teicami/izcili. Dažus izrāde īpaši nav aizkustinājusi, tāpēc arī zemāks vērtējums, bet par estētisko gaumi nestrīdas.

Skolēni komentāros tika aicināti atbildēt uz jautājumiem, kas visdziļāk ietekmējis, kuras laikmeta vērtības un iezīmes saskatījuši teātra izrādē un pie kādiem secinājumiem nonākuši, par ko aizdomājušies, dzīvojot 21. gadsimtā!  Turpinājumā aicinu Tevi, lasītāj, ielūkoties skolēnu komentāros, jo viņi ir patiesi, raksta, ko domā.

  • Mani visdziļāk ietekmēja spilgtais un profesionālais latviešu aktieru tēlojums,  kā viņi parādīja emocijas, kā attēloja satraukumu un neziņu par notiekošo.
  • Galvenā aktiera (Raimonda Celma) lieliski nospēlētā loma patiešām aizkustināja.
  • Pats stāsts jau, manuprāt, ir pietiekams, lai cilvēku ietekmētu un aizkustinātu, taču aktieru sniegums un izrādes noformējums visu vēl vairāk padziļina.
  • Ietekmēja ļoti laba aktieru profesionālā spēle un pats “Svina garša” sižets. Notikumi parāda, cik ātri un negaidīti var mainīties cilvēka dzīve, pat īsti nenojaušot, kā viss var izvērsties.
  • Pozitīvi pārsteidza tas, kā tika pasniegta šī grāmata un stāsts.
  • Man laikam visvairāk ietekmēja beigas, bija grūti saprast, kas notiek, bet visvairāk pārsteidza grāmatā sarakstītais par cilvēkiem, cik bija nogalināto. Bija tik sāpīgi skatīties, arī asaras nobira. Matīss bija ļoti stiprs puisis, un ļoti patika skatīties šo izrādi.
  • Mani visdziļāk ietekmēja izrādē parādītā netaisnība par to, ka Matīsam bija jādodas uz geto, lai gan viņš nebija ebrejs. Izrādē nebija momentu, kad es nejutu līdzi galvenā varoņa pārdzīvojumam.
  • Pārsteidza, kā pret cilvēkiem izturējās tikai viņu etniskās izcelsmes dēļ.
  • Izrāde parāda, ka pat nevainīgi cilvēki, kuri vēlējās tikai labu, tiek pakļauti šādām šausmām.
  • Izrādes sižets bija satraucošs, visdziļāk ietekmēja mirklis, kad cilvēkus izveda lopu vilcienos no Latvijas.
  • Mani visdziļāk ietekmēja tas, ka visu teātra izrādi pavada viens pārpratums pēc otra, piemēram, tas, ka Matīss ir ebrejs vai Nikolaja vaina pie krāsu sajaukšanas. Varoņu centienus paskaidrot taisnību neviens nevēlējās dzirdēt, jo “taisnība” jau tika izlemta viņu vietā. Un par to cieta tie, kas bija vismazāk vainīgi.
  • Mani visvairāk ietekmēja 1. daļas beigas, kurā Matīsam iešāva, jo tādu pavērsienu es nebiju gaidījusi.
  • Pašas izrādes beigu notikumi, kad Matīss jau bija šausmīgā stāvoklī, kas skatītājam deva arī tādu iespaidu, kad nācās padomāt, kas ir realitāte un kas iedomas. Beigu moments jau bija tas pats nopietnākais brīdis, kas parādīja viņa traģisko likteni visspilgtāk. Tā vien liekas, ka tajos laikos izvairīties no traģiska likteņa un piedzīvot laimīgas beigas bija gluži vai neiespējami.
  • Nogalināto cilvēku skaits, ko parādīja no grāmatas izrādes beigās; fakts, ka Matīss nekad nesatiks savu bērnu.
  • Visvairāk mani ietekmēja vizuālais iespaids, kas tika veidots, lai sajustu dzīvi kara laikos, kur cilvēcības līnija bija ļoti plāna.
  • Mani visdziļāk izrādē ietekmēja sniegtā un lasītā informācija par ebrejiem un viņu smagajiem pārdzīvojumiem. Man tas likās ļoti emocionāli, jo šīs bailes, nespēks, izmisums un neziņa ebrejus mocīja visu to šausmīgo laika posmu.
  • Visdziļāk ietekmēja jūtamās emocijas, šķiet apbrīnojami, cik spēcīgi tās bija sajūtamas kaut arī “caur ekrānu”.
  • Visdziļāk mani ietekmēja brīži, kad cilvēki, baiļu sajūtas dzīti, bija ar mieru darīt visu, lai izdzīvotu. Protams, šādos brīžos cilvēkus pārņem panika, bet, manuprāt, jācenšas nomierināties un jāpadomā arī par citiem, jārīkojas tā, lai visu dzīvi nebūtu jācīnās ar sirdsapziņas pārmetumiem.
  • Man lika apdomāties brīdis, kad Matīsa vecāki un draudzene devās prom, viņš palika viens pats un nebija neviena tuvinieka, tas man lika sajusties bēdīgi, jo es viņa vietā iedomājos sevi, ka pēkšņi esmu viena.
  • Mani visdziļāk ietekmēja tas, kā izrādē tika atspoguļota svina garša mutē, kā arī Latvijas valstī.
  • Tikai cilvēki, kuriem patiesi rūpi, palīdzēs jebkurā dzīves situācijā, nedomājot par sevi vai savu likteni. Es aizdomājos par to, ka 21. gadsimta ikdienas dzīvi nevar salīdzināt ar to, kam cilvēki gāja cauri kara gados. Stereotipi cilvēka ikdienu var ļoti ietekmēt.
  • Dzīvojot šajā laikā, jācer, ka mūsu dzīves nevar tik ļoti izmainīties daudzu gadu laikā nekontrolējamu iemeslu dēļ kā Matīsa, kurš vienu brīdi bija laimīgs jaunietis ar cerībām uz nākotni. Karam sākoties, viņam viss tika atņemts, un beigās arī viņa dzīvība.
  • Protams, esmu laimīga, ka dzīvoju brīvā un miera pilnā Latvijā. Taču izrāde vēl lika aizdomāties, cik gan ļoti cilvēki var būt nežēlīgi viens pret otru.
  • Aizdomājos par to, kā tajā laikā dzīvoja cilvēki, nevarēja zināt, kas notiks, kuram uzticēties. Vienu dienu tu varēji būt pārticis un dzīvot labu dzīvi, bet jau nākamajā dienā tev vajadzēja bēguļot.
  • Vēsture nekad nekur nepazudīs. Tikai tāpēc, ka mēs dzīvojam citā laikmetā, nenozīmē, ka mums nav nepieciešams zināt vēsturi. Mēs esam ārkārtīgi privileģēti.
  • Manuprāt, jābūt pateicīgiem, ka mūsdienās vairāk vai mazāk (kā kurā valstī un reģionā) dominē rasu vienlīdzība, ka nav kara apstākļu. Mūsdienu jaunatnei būtu neiespējami izdzīvot tādos apstākļos.
  • Dzīvojot 21. gadsimtā, vārda brīvība un jušanās droši savās mājās vai uz ielas ir pašsaprotama lieta. Tomēr pirms gandrīz gadsimta tā nebija, un par savu dzīvību bija jābaidās pat no valsts un valstsvīriem. Tomēr vislielākais absurds ir tāds, ka arī mūsdienās cilvēkiem nākas ciest savas tautības dēļ – tā ir problēma, kuru sen vajadzēja atstāt pagātnē, diemžēl tāda vēl pastāv un izraisa asas diskusijas sabiedrībā.
  • Man patika, ka vēsturiski jau ļoti nozīmīga un drūma tēma latviešiem, ko būtu svarīgi atcerēties un padomāt, nebija pilnīgi visa izklāstīta tikai nopietnībā un sāpēs, bet diezgan piemērots daudzums humoristisku mirkļu, kas noteikti lika pasmieties, kas arī brīžiem nedaudz pacēla pašu noskaņu.
  • Šausmīgi grūti pašam iejusties tajos laikos, kad Latvijā mainījās vairākas varas. Cilvēkam, kurš nekad nav personīgi piedzīvojis to un emocionāli izgājis tam cauri, ir ļoti grūti arī īsti to izprast. Protams, ir pieejami ļoti daudz šāda veida mākslas darbu, kas ļoti veiksmīgi un tiešām emocionāli izved cauri Latvijas vēsturei un liek padomāt un aizdomāties par pašu dzīvi, vērtībām un visu, kas mums ir dots.
Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir svina_garsa_1-2.jpg
  • Cilvēki mūsdienās vairāk ir kopā viens ar otru nekā 1940. gadā. Tomēr, kad mūsdienās plosās vīruss, tad baiļu sajūta ir līdzīga tāpat kā agrāk.
  • Katrā gadsimtā ir savs pagrimums – 20. gs. tie bija kari, 21. gs. – pandēmija. Lai arī kā mums negribētos dzīvot pandēmijā, mums ir paveicies, ka nedzīvojam kara apstākļos, bet brīvā Latvijā, demokrātiskā valstī.
  • Pēc izrādes noskatīšanās saglabājas smeldzīga sajūta un pateicība par laiku, kurā dzīvojam. Lai arī bija cilvēki, kuru acīs šis laiks bija citāds, tam pielāgojās, tomēr tik daudz cilvēku cieta, gāja bojā vai izdzīvoja ar rētām – gan ārējām, gan iekšējām.
  • Šī izrāde deva iespēju ”izlasīt” Māra Bērziņa darbu ”Svina garša”, ielūkoties 20. gs. 40. gados un ieraudzīt ar savām acīm, kāda bija dzīves realitāte tajā laikā. Mūsdienu jaunietim pat ir grūti iedomāties, kāda bija to laiku dzīve, bet viens ir skaidrs, tas bija briesmīgi. Tas, kā viena vara nomainīja otru un iedzīvotājiem nekas cits neatliek, kā pieņemt jauno varu, dzīves apstākļi un baidīšanās par savu dzīvību, ir neapskaužami.
  • Pēc izrādes noskatīšanās es sapratu, cik viegli ir mums tagad dzīvot bez kariem un tik lielām nesaskaņām, kuras aizved līdz nāvei. Cik labi ir dzīvot saskaņotā un draudzīgā valstī. Cik svarīgi ir rūpēties par citiem, ja tas ir nepieciešams. Šī teātra izrāde parādīja, ka mūžs nav nemaz tik ilgs, kā liekas, tie gadi paskries nemanot. Es aizdomājos par saviem vistuvākajiem cilvēkiem, kuri arī varētu būt sāpināti, bet ne fiziski, kā tas bija izrādē, bet tieši emocionāli, un to, cik ļoti iespējams vecvecākiem ir nepieciešams mans atbalsts.
  • Aizdomājos, cik latvieši ir stipra tauta. Lai kam mēs ietu cauri, vienmēr nostājamies atpakaļ uz abām kājām.
  • Par varoņiem nepiedzimst, bet gadās, ka par tādiem kļūst visikdienišķākie ļaudis.
  • Es aizdomājos par to, cik patiesībā karš ir bijis bezjēdzīgs. Visiem tiem cilvēkiem, kuri ne pie kā nebija vainīgi, viņiem nebija jāmirst, nebija jāiznīdē vesela tauta kaut kādu principu dēļ. Es sapratu to, cik cilvēka daba spēj būt nežēlīga, ļauna un vienaldzīga. Aizdomājos arī par to, cik lieli varoņi bija tie cilvēki, kas cīnījās ne tikai savas ģimenes, bet arī dzimtenes labā, jo es nezinu, vai 21. gadsimta cilvēks, spētu izciest kaut pusi no tā, ko izcieta cilvēki Otrā pasaules kara un Holokausta laikā.
  • Noskatoties šo izrādi, ieguvu lielāku priekšstatu par Latvijas vēsturi. Tā lika aizdomāties par to, cik labā laikā patiesībā dzīvoju, jo man nav ikdienā jāuztraucas par savu dzīvību, man ir brīvas tiesības izteikties un netikt par to sodītai. Šobrīd arī dzīvojam ierobežojumos, taču tie nav ne tuvi vēsturē palikušajam vājprātam, nevaru iedomāties, kā tas ir, kad pat uz ielas ir bail iziet. Varu vienīgi apbrīnot tajā laikā dzīvojošos cilvēkus.
  • Šī izrāde lika aizdomāties par parastā cilvēka nespēju cīnīties pret okupantu ieviestajiem noteikumiem un nežēlību, par dažu cilvēku lētticību jeb aklu ticēšanu propagandai un avīžu rakstiem.
  • Visos laikos būs cilvēki, kuri mācēs izmantot jebkuru situāciju savā labā, kuri vienmēr centīsies glābt savu ādu, tomēr būs arī tādi, kuri centīsies palīdzēt līdzcilvēkiem, neskatoties ne uz ko.
  • Man ļoti patika šī izrāde. Novērtēju, ka man bija iespēja to skatīties un paplašināt savu redzesloku. Brīdī, kad tika izsludināts, ka Latvija vairs nav brīva, bija cilvēki, kuri tam neticēja. Tas man liek aizdomāties par to, ka nekad nevar zināt, kas nākotnei ir padomā. Dzīvojot 21. gadsimtā, to es varu sasaistīt ar Corona vīrusa izsludināšanu. Bija ļoti daudz cilvēku, kuri šī vīrusa esamībai neticēja. Tomēr tā izrādījās taisnība, nu mums ir ciešanas, gluži kā „Svina garša” izrādē attēlotajā laikmetā. Šobrīd mēs piedzīvojam bakteriālo karu, ir grūti, bet mums ir jānovērtē, ka pa ielām nestaigā cilvēki, kuri var nogalināt nevainīgus cilvēkus. Jānovērtē tas, ka, tīši vai netīši neievērojot komandantstundu, uz mums netēmē ar ieročiem.
  • Noteikti, mums jānovērtē, ka mums ir mājas un miers virs zemes. Manuprāt, nu jau 21.gadsimtā šādi notikumi vairs nebūtu iespējami, jo mūsdienu pasaule un civilizācija ir attīstījusies, pilnveidojusies un palikusi gudrāka. Skatoties šo izrādi, es aizdomājos, kā man pietrūkst kultūras dzīves un skatīties šo izrādi klātienē …

Domāju, ka šie skolēnu vārdi apliecina mākslinieku un viņu radīto kultūras norišu patieso vērtību. Sakām paldies Latvijas Nacionālā teātra kolektīvam, izrādes ieraksta veidotājiem un SIA Biļešu paradīzei par iespēju šobrīd piedzīvot teātri katrā mājā (pilsētā vai laukos). Lai protam jēgpilni izmantot digitālās ierīces sevis pilnveidei arī turpmāk! Uz tikšanos klātienē kādā teātra izrādē!

Iveta Āboliņa, projekta “Latvijas skolas soma” koordinatore (15.03.2021.)

Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.

%d bloggers like this: