Valsts prezidents, pandēmija un jaunieši

26. februārī Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas “Parlamentārā demokrātija” skaidrošanas ciklā notika pēdējā tiešsaistes lekcija “Kāda ir prezidenta loma?”. Mērķis ir izskaidrot skolēniem parlamentārās demokrātijas varas iestāžu būtību, šoreiz- par prezidenta lomu tajā. Lekcijā piedalījās Eiropas parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele, Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas eksperte Žaneta Ozoliņa, Vēstnieku skolas absolventi- Elīza Kalva, Sabīne Strautiņa, Mihaels Korčevskis un pats galvenais viesis- Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Kā E.Levits raksturo parlamentāro demokrātiju?

Parlamentāra demokrātija ir forma, veids, kā mēs paši sevi pārvaldām. Tā kā mūsu tauta nevar visa vienlaikus sanākt kopā un lemt par valsti, tā ir izvelējusies profesionālus pārstāvjus, kas katru dienu sava darba ietvaros strādā parlamentā un veic šīs pārvaldes funkcijas. Tautas uzdevums ir apdomāti ievēlēt šos pārstāvjus, sekot līdzi viņu darbam, bet parlamentāriešu uzdevums- veikt savu darbu tautas interesēs. Parlamentārās demokrātijas politikas centrs ir parlaments un valdība, bet prezidentālā republikā- prezidents. Latvijā politika tiek veidota Saeimā, prezidentam ir parlamentu papildinoši uzdevumi.

Kāda ir prezidenta loma parlamentārā demokrātijā?

Valsts prezidentam ir papildinoša loma un specifiski uzdevumi trīs nozarēs:

Ārpolitikā:

  • tikties ar citu valstu prezidentiem;
  • piedalīties pasākumos, kur tiek pārstāvētas valsts intereses;
  • pieņemt ārvalstu pārstāvjus.

Nacionālajā drošībā:

  • prezidents ir bruņoto spēku augstākais vadītājs- viņa vadībā notiek Nacionālās drošības padomes sēdes, kas lemj par augstākā līmeņa drošības jautājumiem, saistībā ar iekšējo drošību.

Iekšpolitikā:

  • prezidents izsaka viedokli par valdības, Saeimas darbu, bet šis viedoklis nav lēmums. Valsts prezidentam ir tiesības tikai argumentēt.

Kā prezidents strādā pandēmijas laikā?

Šī “jaunā realitāte” ir reducējusi ārpolitikas darbību. Vislabākajā gadījumā ārpolitiskie pasākumi notiek klātienē, tomēr šobrīd bieži vien nav citas iespējas, kā sarunas rīkot tiešsaistē. Situācija nav vairs tik kritiska, jo ir sākusies vakcinācija un atjaunojas diplomātiskā darbība. Piemēram, 25. februārī Ministru prezidents aizbrauca uz Briseles Eiropas parlamentu, lai publiskā sēdē pārstāvētu valsts intereses.

Kādas saskatāmas problēmas ir Latvijas demokrātijā?

Latvija ir neierobežoti demokrātiska valsts, arī tiesiska, bet, tāpat kā citas valstis, nav ideāla un nekad tāda nevarētu būt. Mūsu demokrātijas traktu varētu uzlabot vairākos veidos:

  • uzlabojot pilsoņu līdzdalību, lai arvien vairāk cilvēku piedalītos pašvaldību, Saeimas velēšanās un kopīgi risinātu politiskus jautājumus;
  • pilsoņi varētu iesaistīties partijās, organizācijās, jo šī iesaiste ir nepietiekama.

Vai pandēmijas situācija padarīja Latvijas iedzīvotājus vienotākus?

Latvijas sabiedrība ir pilnīgi visi iedzīvotāji, kas sastopas ar vienu problēmu, kopēju izaicinājumu, kur izpaužas šī vienotība. Kā tas notiek, par to cilvēku kopumā rodas pretēji viedokļi, piemēram, par ierobežojumu pastiprināšanu vai pamīkstināšanu utt. Mēs visi esam vienas problēmas priekšā, un atbildes ir dažādas, bet problēmu mēs vienoti risinām kopā.

Vai pandēmija ietekmē demokrātiskās vērtības?

Demokrātijas vērtības tiek ietekmētas neatkarīgi no pandēmijas, jo 21.gs. vērtību sistēma mainās ļoti strauji. To ietekmē dažādi notikumi un viens no tiem ir pandēmija. Viena no šīm vērtībām ir globālā solidaritāte, kas atvieglo globālo jautājumu risināšanu, jo pandēmija ir uzlabojusi globālo stāvokli. Vērtības pašas par sevi ir samērā daudz, bet izšķirošais ir šo vērtību izkārtojums zināmā secībā. Grūti pateikt, kura vērtība zaudēs savu nozīmi pēc pandēmijas, bet būs vērtības, kas šajā hierarhijā mainīs savu pozīciju.

Vai pandēmijas sekas ir ietekmējušas politisko struktūru Eiropā vai Latvijā?

Pandēmija pierādīja, ka pastāv jautājumi, uz kuriem mums nav sagatavotas atbildes. Runājot par valsts aizsardzību, politiķi domā, kā aizsargāt valsti, domā par to, kāda būs reakcija apdraudējuma gadījumā. Pandēmijas jautājums šokēja mūs visus, jo tas bija neparedzams “uzbrukums” no “ neredzama ienaidnieka”, kurš mūs ir ļoti ietekmējis. Neviena valsts nebija tam gatava. Tikai zinātnieki minēja, ka pastāv globālas pandēmijas iespēja, tomēr tam neviens īsti negatavojās. Nebija motivācijas pirms 2 gadiem gatavot pandēmijas plānu, jo tas nebija aktuāli. Covid- 19 ietekmēja struktūru tā, ka turpmāk politikā tiks plānotas aizsardzībspējīgas struktūras pret šāda veida krīzēm.

 Kāpēc krīzes situācijā valsts nevar atbalstīt visus uzņēmumus?

Visi cieš no krīzes, bet daļa uzņēmumu cieš vairāk, un tie uzņēmumi arī  jāatbalsta. Valsts atbalsta tos, kuri tagad nedrīkst strādāt, dodot dīkstāves pabalstus, pabalstus ģimenēm ar bērniem, senjoru pabalstus. Tie visi ir krīzes risinājumi, lai mēs “iznāktu” no krīzes vienmērīgi, ne pārmērīgi cietuši. Tomēr jāatceras, ka pabalsts ir aizņēmums, kas būs jāatdod. Mēs šobrīd aizņemamies, lai kādam palīdzētu, bet jādomā ari par to, kā to vēlāk atdot.

Kuri Eiropas Savienības  un pasaules dienas kārtības jautājumi ir būtiskākie Latvijai?

Pandēmijas jautājums ir aktuālākais, bet ir virkne citu jautājumu. Piemēram, jautājums par informatīvo telpu: Latvija pieder pie valstīm ar lielu pieredzi hibrīdkarā, un mūsu sabiedrības apziņa ir pieaugusi vairāk nekā citam valstīm. Tādējādi mēs varam sniegt pieredzi citiem. Tieši Latvija izsludināja paziņojumu pret viltus zinām, kas ir būtiski visam valstīm. Drošības jautājums: mēs esam pasaules varenākās drošības organizācijas NATO dalībvalsts un mums ir jārūpējas, lai NATO attīstītos līdz ar mainīgo situāciju un nodrošinātu dalībvalstīm augstu drošības līmeni. Eiropas Savienības jautājums: mēs esam apzinīga, aktīva ES dalībvalsts. Jāskatās, lai ES intereses pasaulē tiek uztvertas nopietni, lai šis būtu svarīgs viedoklis pasaules līmenī.

Kā E.Levits uzklausa jauniešu viedokļus?

Es tiekos ar jauniešiem, lai pats ņemtu vērā jūsu domas, veidotu ar jums dialogu, jo jauniešu domas man šķiet ļoti svarīgas. Manas dienas kartībā ir diezgan daudz tikšanās ar jauniešiem kopš pirmās amata dienas. Agrāk tas notika Rīgas pilī, reģionālajās vizītēs, šobrīd notiek attālināti.

Kādu padomu E.Levits sniegtu jauniešiem, lai viņi vairāk varētu izprast poliskos notikumus un procesus ES un Latvijā?

Ja jūs gribat izprast to, kas notiek sabiedrībā un politikā, jums ir jāinteresējas par to ticamos mediju portālos. Jums jāiemācas atšķirt jēdzīgu no mazjēdzīgas informācijas. Sākumā uzzināt, sekot līdzi, tad kritiski veidot savu viedokli, izvērtēt  politisko notikumu.

Kādu E.Levits redz Latviju pēc 10 gadiem?

Līdz ar 2020.-2025. gadu Latvijas sabiedrībā būs ienākusi jauna paaudze, kas skatīsies uz pasauli globālāk, līdz ar to notiks ātrāka attīstībā visās jomās. 2030. gadā mēs būtu modernāko Eiropas valstu vidū, jo mēs būsim pārņēmuši latviskus, praktiskus, pārdomātus jauninājumus, kur valdīs visu iekļaujošs modelis.

Kā iedvesmot jauniešus , kuriem pandēmijas laikā ir depresija?

Es saprotu, ka ir psiholoģiska spriedze, ja socializējies jaunietis pēkšņi vairs nevar satikties ar saviem draugiem. Tomēr jāatceras, ka šis viss beigsies, cerams šovasar. Ja mēs būsim aktīvi, šis viss beigsies ātrāk. Iesaku strādāt ar sevi, runāt par to ar vecākiem, draugiem, kā izturēt šo grūto situāciju.

Bieži vien parlamentārā demokrātijā parlaments pieņem likumus nozarēs, kur paši politiķi nav kompetenti. Kādas ir E.Levita domas par šo?

Ir nozaru eksperti, kuri pārzin kādas nozares darbību, visbiežāk cilvēki ar augstāko izglītību. Politiķu kompetence ir savādāka- politiķim nav jābūt speciālistam, piemēram, būvniecības nozarē. Veselības ministram arī nav jābūt ārstam. Viņš var būt, bet viņa uzdevums ir izsvērt dažādas intereses attiecīgajā nozarē. Piemēram, ir būvētāju intereses un sabiedrības intereses. Labs un kompetents politiķis spēj sabiedrības intereses vislabāk sabalansēt, argumentēt, kritiski izvērtēt šos argumentus. Viņš ir kompetents politiķis, kurš nav ne ārsts, ne būvnieks, ne kaut kas cits. Politiķim nav jābūt savas nozares speciālistam, lai viņš būtu kompetents politiķis.

Vai Latvijas prezidents var atlaist Ministru prezidentu?

Satversme to neparedz. Prezidents var tikai izteikt neuzticību kā viedokli par Ministru prezidenta atlaišanu. Tādā veidā Ministru prezidenta atlaišanu ļauj izskatīt Saeimai. Savādāk ir prezidentālā demokrātijā, piemēram, Francijā, kur prezidentam ir šādas tiesības atlaist valdības vadītāju.

Vai vajadzētu paplašināt prezidenta pilnvaras?

Ja Latvija ir izvelējusies parlamentāru iekārtu, mums pie tās vajadzētu palikt. Nevar teikt, ka kāda no iekārtām ir labākā, jo katrā ir plusi un mīnusi. Levits uzskata, ka prezidenta kompetences varētu uzlabot krīzes situācijā. Prezidents varētu atlaist Saeimu krīzes stāvoklī un divu mēnešu laikā noorganizēt jaunas parlamenta velēšanas.  Tā kā E.Levits pats ir strādājis par tiesnesi, šajā idejā prezidents darbotos kā tiesnesis, sakot- ja parlaments nevar glābt krīzes situāciju, jādod vārds tautai.

Vai tautas balsošanas rezultātā var mainīt Latvijas varu uz monarhiju?

Demokrātijā augstākā vara pieder tautai, bet kamēr pastāv konstitūcija- Satversme, vara nevar darboties pret to. Tauta, ierosinot likumus, nevar pārkāpt konstitūciju. Ārpus tiesībām to var mainīt revolucionārā ceļā. Tauta var mainīt Satversmi, arī ierosinot likumprojektu par Satversmes grozījumu.

Vai skolēniem pēc skolas būtu jābrauc uz ārzemēm?

Noteikti aizbrauciet, bet noteikti atgriezieties! Ir noderīgi bagātināt savu pieredzi, kultūras, valodu, komunikācijas zināšanas, labi mācīties un pēc tam atgriezties no ārzemēm ar bagātinātu redzesloku.

Kāds ir E.Levita viedoklis par pandēmijas laikā tapušajiem jaunvārdiem?

Ir labi, ka mēs katrs varam attiecīgi pasaules situācijai ienest kaut ko latviešu valodas paplašināšanai.

Šīs izglītojošais cikls ir iemācījis, ka demokrātijas patiesais spēks ir līdzdalība. Tādēļ nākamgad Eiropas parlamenta Vēstnieku skolas cikls balstīsies uz līdzdalības nozīmi. Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kas no mums visiem prasa zināšanas, toleranci, izturību, un parlamentārā demokrātija ir tā ir pārvaldes forma, kas nodrošina iespēju šīs vērtības attīstīt. Tādēļ ir jāpiedalās un jāattīsta vide, kurā gribam dzīvot šodien un rīt. Mums jāstiprina parlamentārā demokrātija gan Latvijā, gan Eiropā un cerot, ka šis darbs nesīs augļus. Tiekamies nākamgad!

Eiropas parlamenta Vēstnieku skolas lekcijas klausījās 12. a klases skolniece Laura Elīna Šulca

Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.

%d bloggers like this: