AR PIRMO MĪLESTĪBU SIRDĪ

Aiz princešu vārdiem slēpjas ģimnāzijas skolotāji.  Atmiņu stāsti par pirmo mīlestību.

Sniegbaltīte

© Kā Jūs iepazināties? Ar savu pirmo mīlestību iepazinos skolas Žetonvakarā. Viņš uzaicināja mani uz deju ballē. Nodejojām visu vakaru.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? 17 gadu.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Tolaik viņš mācījās 11. klasē (bija gadu jaunāks par mani), spēlēja ģitāru skolas ansamblī. Mūsu mīlestība uzplauka no pirmā acu skatiena. Tā kā mācījāmies dažādās klasēs, ar nepacietību gaidījām starpbrīžus, kad varējām satikties, lai runātu par visu, ko vēlējāmies. Sirsnīgs atmiņu laiks ar garām pastaigām pa pilsētu, diskotēkām.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Man simpatizēja viņa radošums, sirsnība, godīgums. Viņš man “iemācīja” klausīties mūziku.

Bella

© Kā Jūs iepazināties? Iepazināmies 3.klasē. Mēs sēdējām vienā skolas solā.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Man bija 9 gadi.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Man bērnībā uz rokām bija ļoti daudz kārpu. Es tās centos vienmēr slēpt no citiem. Starpbrīžos rokas turēju zem priekšauta, bet stundās – zem sola, par ko nepārtraukti saņēmu skolotājas aizrādījumus un sarku, un dusmojos…Viņš man vienkārši reiz tādā brīdī noglāstīja roku… Pēc tam viņš šķita visjaukākais puika pasaulē.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Laikam jau tas, ka viņš vienkārši bija jauks.

Aurora

©Kā Jūs iepazināties? Drauga dzimšanas dienā.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Man bija 18 gadu.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Tik daudz ziedu man nav dāvinājis neviens!

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Joprojām piesaista. Drīz apritēs 39 gadi, kopš esam precēti, bet kopā – jau 41 gadu.

Moana

© Kā Jūs iepazināties? Iepazināmies ļoti vienkārši, viņš bija mans klasesbiedrs.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Iepazināmies 14 gadu vecumā, kad sāku mācīties vidusskolā.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Atmiņu ir daudz. Viena no tām, kā es 8.martā saņēmu pilnu somu ar tulpēm. Mēs vēl tobrīd nedraudzējāmies. Skolas kopmītnēs zem gultas, manā somā, bija ielikts skaists klēpis ar tulpēm, meitenes meklēja autoru, un noskaidrojās, ka tas bija viņš.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Man šķita, ka viņš patika gandrīz visām klasesbiedrenēm un daudzām citu klašu meitenēm. Viņš bija ļoti nepaklausīgs, mācībās “izbrauca” ar savu šarmu gan pie skolotājām, gan lai „nospiestu” uzdoto. Viņš izcēlās ar savdabīgo ģērbšanās stilu, labu humora izjūtu un prasmi romantiski iekarot manu sirdi.

Jasmīna

© Kā Jūs iepazināties? Atklāti sakot, nemaz nezinu, kad īsti sastapos ar savu pirmo mīlestību. Šķiet, mācījos pēdējā pamatskolas klasē.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Kā jau minēju, man varēja būt 16, varbūt 15 gadu, bet puisim, kura vārds bija Artūrs, četri gadi vairāk, tātad 19 vai 20 gadu.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Interesantas atmiņas, ka mana latviešu valodas skolotāja bija viņa mamma, un es viņai ļoti nepatiku, tādēļ ka nekad viņas stundās neklausījos un vienmēr daudz runāju. Man vairāk patika izklaidēties un smieties, nevis mācīties, tāpēc bija amizanti, kad viņa uzzināja, ka mēs tiekamies. Atmiņā vēl palicis ceļojums uz Parīzi, precīzāk, par viņa paniskajām bailēm no augstuma un manām dusmām, ka Eifelī jābrauc vienai.

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Iemīlējos, jo viņš man lika justies ļoti labi. Vienmēr jutos kā viskaistākā un labākā.

Sarkangalvīte

Ar pirmo mīlestību ir tā kā ar vējbakām-jo ātrāk, jo labāk!

© Principā tāda ir, tikai jāatšķir, vai tā ir mīlestība vai aizraušanās. Pirmā mīlestība neatstāj vienaldzīgu pat pēc daudziem, daudziem gadiem…reizēm šķiet, ka tas cilvēks ir tā sauktās divas ābola pusītes. Pusaudžu gados veidojusies mīlestība bija drīzāk instinktīva nekā apzināta – tā tomēr bija aizraušanās. Tad astoņpadsmit gados neapzināti atnāca īstā un pirmā – tas ļoti spilgti ierakstīts manā emocionālā atmiņā, un dzīves laikā katru dienu pieķeru sevi pie domas, ka atkal esmu atgriezusies pagātnē, atcerēdamās to cilvēku, ar kuru šīs izjūtas ir piedzīvotas pirmo reizi.

Pelnrušķīte.

© Savu pirmo mīlestību satiku skolā. Es mācījos 2.klasē, bet viņš – zēns ar zilajām acīm un vēja izbalinātiem matiem – 3.klasē. Galvenais – viņš dzīvoja kaimiņu mājā. Viņš patika visām meitenēm, bet mani neievēroja… Ko darīt? Saulrietā nosēdos uz mājas sliekšņa un skaļi dziedāju viņam pašsacerētas dziesmas… Viņš aizgāja pie citas. Pie Ilzes. Ceru, ka tagad nožēlo!

Ariela.

© Kā Jūs iepazināties? Mēs dzīvojām vienā mājā. Es 4.stāvā, bet viņš – 2.stāvā. Vienā kāpņu telpā.

© Cik Jums bija gadu, kad iepazināties? Man bija 7 gadi. Mums abiem bija jāsāk iet skolā – 1.klasē. Tā nu gadījās, ka mēs pat trāpījāmies vienā klasē. Ar šodienas pieredzi droši varu teikt, ka tā nebija īsti mīlestība, tā vārda nozīmē, kā to saprotu šodien, bet toreiz man tas puika ļoti patika, un mēs spēlējāmies kopā smilšu kastē un spēlējām “mājās” zem 1.stāva balkoniem.

© Vai Jums ir kādas interesantas atmiņas par šo cilvēku? Tātad kopā spēlējāmies, gājām viens pie otra ciemos – kas tur ko neaiziet – pa trepēm augšā un lejā. Tad, kad spēlējām “mājās” (jūs, visticamāk, nezināt, kas tā par spēli), es biju mamma, viņš – tētis. Dažreiz mēs aizgājām uz mūsu dārzu, ēdām ogas, un es atceros, kā rādīju viņam milzīgus ķirbjus, kas mums bija izauguši. Uz skolu gājām kopā. Reiz viņš aiz dusmām, ka jāiet uz skolu, skolas solu nevis nesa uz muguras, bet atspēra ar kājām pa ietvi līdz pašām mājām (no 2.vidusskolas līdz mājām – pie degvielas uzpildes stacijas “Circle K”).

© Kas Jūs šajā cilvēkā piesaistīja? Pat īsti neatceros. Atmiņā palikušas ļoti „smukas” garās bikses – tādas koši zaļas kā salātlapas. Ar tām viņš gāja arī uz skolu, un man ļoti patika tā krāsa.

Zeltīte.

Ar savu pirmo lielo mīlestību jau esam kopā vairāk nekā 9 gadus. Iepazināmies lauku ballē 2011.gada oktobrī, apsēdos nejauši pie cita galdiņa, pie kura sēdēja arī viņš. Tā sākās saruna, kura noveda pie dejas un ceļojuma jau 9 gadu garumā.

© Kad iepazināmies, man tikko bija palikuši 17 gadi un beigušās neveiksmīgas attiecības, kurās tā arī savu mīlestību neieraudzīju. Par šo cilvēku atmiņas ir un vēl joprojām veidojas, jo tās īsti nekur nav pazudušas, tikai turpinās. Šajā cilvēkā mani piesaistīja un vēl joprojām piesaista neatkarība, brīvības sajūta, tieksme pēc jaunā un radošā, spēja runāt un uzrunāt, būt laikā un vietā vienmēr.

Skolotāju atbildes apkopoja ģimnāzijas skolēnu parlaments

Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: