Vai dzīve tiešsaistē var aizstāt dzīvi realitātē?

Kā darbs un mācības tiešsaistē un komunikācija dažādās interneta platformās nevis klātienē ietekmē jauniešus un viņu ģimenes? Vai un kā dzīve tiešsaistē saasina dažādas problēmas? Uz šiem jautājumiem 28,janvārī atbildes sniedza  pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Pārraidi klausījāmies arī mēs  – “Stropa” žurnālistes. Neliels lekcijas pārstāsts, jo šīs lietas skar mūs ikvienu, un visi noteikti esam noguruši no pandēmijas ierobežojumiem.

Aktuāls jautājums mūsdienās – kā digitālā pasaule, kurā mēs pavadām pārāk daudz laikā, ietekmē pusaudžu un jauniešu smadzenes. Ko darīt, lai neiedzīvotos mentālās veselības problēmās un nedaudz sevi pasargātu?

Pētījums rāda, ka pandēmijas ietekme uz jauniešu psiholoģisko veselību ir graujošs. Pēdējo divu nedēļu laikā 72 % jauniešu ir bijušas psiholoģiskās veselības problēmas ar veselību:  79% respondentu ir grūtības mācīties, 70% – nomāktība un depresija, 63 % – uzmācīgas domas, 60 % – aizkaitinātība, 58 %- sēdēšana sociālajos tīklos, 56 % vientulība un pamestības sajūta. Vēl tiek minēts – bezmiegs, problēmas ar ēšanu un svaru, trauksme un panikas lēkme, domas par pašnāvību. Turklāt jaunieši atzina, ka, ja salīdzinot pandēmijas 1.un 2.vilni, viņu psiholoģiskās veselības līmenis ir pasliktinājies. Tas raksturīgs 6-7 jauniešiem no 10. Šie dati ir ļoti nopietni un raksturīgi gan Latvijas jauniešiem, gan tādas ir tendences pasaulē.

Kāpēc tieši jaunieši ir tie, kurus šie pandēmijas ierobežojumi skar visvairāk? Tas ir saistīts ar lietām, kā mēs attīstāmies jau no mazotnes. Mēs esam atkarīgi no savām pirmajām dienām jau no kāda cita. Mums ir ļoti svarīgi būt kopā ar citiem. Mazam bērnam smadzenes sinhronizējas, lai izveidotos kontakts ar mammu, kuras atbalsts būs vajadzīgs visu turpmāko dzīvi. Jebkurš stress aizskar tās smadzeņu daļas, kuras atbild par kontaktu veidošanu. Smadzenes un attiecību veidošanas programma jau no pirmajām dzīves dienām noteiks fundamentālākās lietas, kuras veidos mūsu dzīvi – kā mēs veidojam attiecības, kā mēs tiekam galā ar stresu, kā mēs regulējam savas emocijas, kā mēs redzam paši sevi un pasauli.  Pusaudžu gados smadzenes ir ļoti jūtīgas pret daudzām lietām. Pusaudžu gados, komunicējot ar saviem vienaudžiem, mēs mazinām stresu. Tāpēc draudzēšanās, iziešana ārpus mājas ir ļoti nepieciešama dzīves mācība. Tieši stresa ietekmi palīdz arī mazināt draudzēšanās, hobiji un sasniegumi, vecāku atbalsts un fiziska slodze, būšana ārpus mājas, režīms un struktūra, nākotne. Pandēmijas ierobežojumi ir nogriezuši lielu daļu no šiem aspektiem. Turklāt vecāki arī piedzīvo stresu. Vai draudzēšanos nevar aizstāt digitālā – virtuālā draudzība?

Ir grūti jauniešus motivēt pandēmijas apstākļos. Vai komunikācija digitālajās ierīcēs ir līdzvērtīga dzīvajai komunikācijai? Katrā no gadījumiem iedarbojas atšķirīgi smadzeņu reģioni, tāpēc ir ļoti būtiska šī atšķirība. Dzīve tiešsaistē nelīdzinās dzīvei realitātē. Teiktais vārds un dzirdētais klātienē iedarbojas uz mums daudz spēcīgāk. Arī smadzenes interpretē informāciju atšķirīgi. Ja telpā atrodas vairāki cilvēki, smadzenes atšķir, kurš cilvēks runā, bet zoomā  smadzenes ļoti ātri nogurst. Kafejnīcā mēs varam sēdēt stundām ilgi, bet pie datora –  nē. Tas ir saistīts ar dzirdes fenomenu,  jo skaņa nāk no viena punkta – skaļruņa. Smadzenes apjūk, jo ir tikai viens skaņas avots. Svarīgs ir arī acu kontakts. Tiešsaistē mēs nevaram izveidot acu kontaktu un ir nobīdes laikā (video ceļo ātrāk  nekā skaņa). Tāpēc mēs ātrāk nogurstam. Arī fakts, ka redzam sevi, rada sociālo trauksmi. Jo sākam domāt par to, kā citi mūs redz. Un tad rodas jautājums – kā es izskatos, vai es labi izskatos? Ļoti svarīga ir neverbālā komunikācija – oža. Arī pieskārieni, konkrēta darbošanās. Tāpēc kontaktēšanās tiešsaistē nevar aizstāt dzīvi realitātē.

Bet ir arī plusi dzīvei tiešsaistē.  Labāk jūtas tie jaunieši, kuri skolā cieta no mobinga, kuriem citi traucēja mācīties un sasniegt labākus rezultātus.

Ko darīt? Kā mazināt spriedzi?

Jāmēģina risināt problēmas tajā līmenī, kurā tās ir radušās :

  1. attiecības – pievērsīsimies videi, kurā tās var veidot, arī skolai, kur jaunieši veido pirmās attiecības ārpus ģimenes,
  2. stress- pievērsīsimies lietām, kuras palīdz to mazināt, jo stresu var iemācīties kontrolēt,
  3. emocijas – zināšanām, kas ļauj tās regulēt,
  4. vērtības – iesaiste, pieņemšana, robežas. Ko es domāju par sevi un pasauli sev apkārt?

30 zinātnieku komandas no 12 valstīm veica pētījumu, ka pusaudžu depresiju un trauksmi palīdzētu mazināt – sakārtots miega režīms, daba un fiziskās aktivitātes, uzturs un iesaistīšanās pulciņos, finanses un ekonomiskā labklājība, drošākas pilsētas un droša jušanās uz ielas.

Tie ir speciālistu ieteikumi. Taču šeit varētu rasties atkal nākamie jautājumi – ko darīt, ja pulciņi šobrīd arī nav atļauti; ko darīt, ja vecāki pandēmijas laikā zaudē darbu un ģimenes labklājība krītas utt.

Spēku un izturību mums visiem. Dzīvojam ar pozitīvu domu, ka ierobežojumi nebūs mūžīgi un kaut kad tas viss beigsies.

Laura Elīna Šulca, 12. a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.

%d bloggers like this: