Cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku

Kaut arī ir Adventes laiks, tuvojas Ziemassvētki un gribas ļauties svētku sajūtai, 17.12.2020. pēcpusdienā Tukuma Raiņa ģimnāzijas 7.-12.klašu skolēni negatavojās Ziemassvētku ballei ārkārtas situācijas dēļ, bet aktīvi iesaistījās mācību procesā, jo projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja ielikt savā kultūras somā vērtīgu mākslas produktu, piedzīvojot jaunus iespaidus par aktuālo filmu “Mans mīļākais karš”, noskatoties to katrs savās mājās digitālajā vidē. 

Kā minēts filmas anotācijā, tā ir “animēts dokumentālais stāsts, pilns sirsnības un godīguma, par pieaugšanu absurda pilnajā laikā no 70. gadiem līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai. Filmas pamatā ir režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas atmiņās balstīti autobiogrāfiski motīvi. Vēsturiskiem faktiem, sadzīviskām reālijām un personiskām atmiņām savijoties ar humoru, nopietnību un atklātību, veidojas cilvēciska un dzīva liecība par vēsturiski nozīmīgu laiku”.

Pirms rakstu par skolēnu atsauksmēm, vēlos dalīties ar savām asociācijām par filmu. Skatījos ar interesi, jo šķita, ka tas daļēji ir arī mans stāsts, jo savā bērnībā un jaunībā esmu piedzīvojusi ko līdzīgu: skolā nedrīkstēja par visu runāt, bija jāraksta, kā skolotāji domā; bija liegums braukt uz jūru, taču mūsu ģimene dabūja atļauju attālāku radu dēļ. Manā atmiņu krātuvē ir aina – esmu maza meitenīte, kopā ar savu ģimeni no Talsiem braucam uz jūru (Rojā). Mums nebija mašīnas, gribējām atpūsties, tāpēc braucām ar autobusu. Nonācām līdz slēgtajai zonai. Ceļam pāri barjera, ko toreiz sauca par “šlagbaumu”. Aptur autobusu, iekāpj zaldāti, skatās uz cilvēkiem, pārbauda, vai ir pases, iebraukšanas atļauja. Man kā bērnam šķita, ka cilvēki ir sastinguši. Mamma mani bija brīdinājusi – sēdēt mierīgi, nesmieties, neākstīties utt. Visi brīvi uzelpoja,  kad zaldāti izkāpa no autobusa, kad varēja braukt tālāk. Nemaz tik bieži netikām pie jūras … tā bija laime – lēkāt baltajos jūras viļņos… Jā, atmiņas no 70-tajiem un … Tā varētu turpināt par garajām rindām veikalos, par blatu … par oktobrēniem un pionieriem… komjaunatnē neiestājos, jo drīkstēja izvēlēties… Un es izvēlējos … Par profesijas izvēli runājot, mani vecāki darīja vienkāršu strādnieku darbu, un, vasarās strādājot Talsu Maizes kombinātā, darot fiziski grūtu darbu, sapratu, ka nevēlos visu dzīvi to darīt. Gribēju dzīvot labāk, kā toreiz teica – “izsisties dzīvē uz augšu”. Turklāt apzinājos, ka man gribas mainīt pasauli labāku, man patīk radīt ko jaunu … Apzināti kļuvu par skolotāju, lai strādātu ar jauniešiem, lai būtu līdzās viņu personības veidošanās procesā…, lai rosinātu tapt par labākiem cilvēkiem …

Paaudzes mainās, vēsturiskais fons arī. Vai mainās vērtības? Jā un nē. Vienu situāciju katrs vērtē atšķirīgi, taču man ir gandarījums, ka lielākā daļa proģimnāzistu un ģimnāzistu prot novērtēt kvalitatīvu mākslas darbu, izjūt līdzpārdzīvojumu, ja ar viņiem sarunājas saprotamā valodā un formātā. Ko par filmu domā mūsu skolas jaunieši? Protams, nevar vienā nelielā rakstā iekļaut visu skolēnu atsauksmes, taču ~90% skolēnu atzinīgi novērtējuši filmu, vidējais vērtējums – 9 balles. Visaugstāk novērtēts sižets, darbības fons, filmas forma/veids/specefekti un varoņu emocijas (caur stāstiem un liecībām).

Skolēnu komentāri

  • Pārsteidza viss – daudz labāks darbs par vakardienas filmu. Lieliski savienota animācija ar filmu. Ļoti labi parādītas šī laika posma sajūtas, apjukums, emocijas, pienākumi. Saprotams, skaidrs, secīgs sižets.
  • Pozitīvi mani pārsteidza tas, ka kāds ir izvēlējies par kaut ko tādu pastāstīt. Arī mani vecāki to ir pieredzējuši, bet, kad kāds par to stāsta no malas, tas ir vēl aizraujošāk un interesantāk. Turklāt man bija pavisam interesanti, jo arī es esmu no Saldus.
  • Mani pozitīvi pārsteidza, ka mēs, paši latvieši, varam izveidot tik interesantu animācijas filmu.
  • Sižets it kā no bērna skatpunkta, un mainās galvenās varones domāšana pieaugot.
  • Ne gluži pozitīvi, bet tas, ko es nezināju un par ko biju pārsteigta, ir tas, ka vietējie iedzīvotāji un jaunieši bija tie, kas uzkopa kaujas lauku, kad kauja bija beigusies. Nekad nebiju aizdomājusies tik tālu par to, kas īsti notiek, kad kauja beidzas, un ka kādam tas viss ir arī jāuzkopj. Tas ir ļoti briesmīgi un traumatizējoši, ka bērniem un jauniešiem ir jāredz tādas šausmas.
  • Mani pozitīvi pārsteidza tas, ka filmā bija iekļauti arī kadri no intervijām, kā arī citiem reāliem dzīves kadriem. Tas papildināja animācijas filmā iekļauto sižetu.
  • Pozitīvi pārsteidza animācijas un realitātes balanss./ Radošā pieeja filmai.
  • Pozitīvi pārsteidza tas, ka meitene bija mērķtiecīga un viņa darīja visu, kas bija viņas spēkos, lai iegūtu visu, ko vēlējās.
  • Cik patiesi un no sirds ir izteiktas emocijas un tā laika sajūtas.
  • Animācija bija labāka, nekā sākumā likās. Tēlu izskats pārsteidzošā kārtā bija patīkams u.c.

Skolēnu gūtās atziņas

  • Uzzināju, cik sarežģīti ir dzīvot dubultmorālē jau no bērnības, kad vēl bērna prāts neko nesaprot. Kā arī uzzināju, kāda bija dzīve konkrēti Saldū.
  • Ne vienmēr tas, ko stāsta valdība, ir patiesība, taču dažreiz ceļš uz patiesību ir bīstamāks nekā meli.
  • Kara laika periods bija un ir sāpīgs tiem, ja šajā laika posmā tika zaudēts kāds tuvinieks, dzīve kara laikā bija satraucoša, dažiem nežēlīga. Liels neziņas un nemiera laiks.
  • Lika saprast to, cik svarīgi ir atrast savu “balsi”.
  • Jebkurš brīdis tavā dzīvē var izmainīt tavu nākotni līdz nepazīšanai.
  • Vienmēr tiecies pēc sava mērķa! Nebaidies izteikt savas domas!
  • Man šī filma lika aizdomāties par situāciju valstī, noteikumiem un nevainīgu cilvēku emocijām, kuri ir atkarīgi no valstī notiekošā. Mūs – jauniešus – neviens neierobežo tā, kā tas bija padomju laikos. Mums ir dota brīvība izteikt savu viedokli, nav jāstāv garās rindās pēc pirmās nepieciešamības precēm.
  • Man filma lika aizdomāties par to, ka šis vīruss nav nekas salīdzinājumā ar karu un nav jēgas visiem sūdzēties.
  • Jānovērtē, ka tagad veikalā var dabūt visu, ko vēlamies, jebkurā laikā.
  • Dzīvība un ģimene ir svarīgākais u.c.

Kāpēc ieteiktu noskatīties filmu citiem?

  • Ieteiktu šo filmu noskatīties tieši jauniešiem, lai izprastu viņu vecāku dzīvi padomju laikos.
  • Šī filma būtu jānoskatās, jo tā vēsta par ļoti nozīmīgu posmu Latvijas vēsturē. Tā pilnveido iedzīvotāju redzesloku par mūsu dzimtenes vēsturi, kā arī pauž to cilvēku emocijas un pārdomas, kuri šo posmu ir piedzīvojuši.
  • Tā ir radoši attēlota, patiesām emocijām veidota par pieredzi, kāda bijusi.
  • Cilvēkam jāzina savas valsts vēsture.
  • Lai paaudzes, kas nav dzīvojušas padomju laikos, labāk izprastu dzīvi šajā laikā u.c.
  • Filma satur informatīvi bagātu stāstu par dzīvi Latvijā padomju laikos. Stāsts noris no bērna acīm līdz pat pieaugušā vecumam – tā teikt, pieaugšanas stāsts.
  • Tā māca, cik agrāk bija grūta un nabadzīga dzīve, kā cilvēki cīnījās par savu domu izpaušanu un kāpēc mums visiem ir jābūt vienotiem.

Paldies “Kinopunktam” par sadarbību, par jaunāko latviešu filmu demonstrēšanu, lai skolēni bagātinātu savu kultūras pieredzi arī attālinātā mācību procesa laikā!

Iveta Āboliņa, projekta koordinatore

Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.

%d bloggers like this: