Kāpēc jauniešiem ir jāiesaistās politikā?

10. decembrī RSU Facebook lapā norisinājās tiešsaistes lekcija “Jaunība un demokrātija”, ko rīkoja RSU Eiropas studiju fakultāte. Lekciju vadīja RSU profesore Ilga Kreituse. Vai jauniešiem ir jāiesaistās politikā? Ar kādu mērķi tas varētu notikt?  Piedāvāju nelielu ieskatu lektores atbildēs uz šiem un daudziem citiem jautājumiem.

Kad vēsturē jaunieši ir iesaistījušies politikā?

Lektore  min 2 gadījumus:

  1. 1918. gada sākumā jaunākais no politiķiem, kas piedalījās Latvijas valsts izveidē, Z. A. Meierovics darbojās ārpolitikā un panāca Lielbritānijas de facto Latvijas atzīšanu. Lai gan Meierovics neprata izcili runāt angļu valodā, Lielbritānijas ārlietu ministrs A. Balfūrs pieņēma mūsu neeksistējošās valsts pārstāvi un piedāvāja latvietim iemācīties diplomāta manieres un ģērbšanās stilu. Meierovics tam piekrita, lai iegūtu zināšanas no vecāka, pieredzes bagātāka  politiķa.
  2.  1919. gada Cēsu kaujas, kurās karoja skolēni. Šiem jauniešiem piemita pārgalvība, drosme, tomēr ne pieredze karot. Filmā “Dvēseļu putenis” šāda situācija parādās, kur galvenais varonis ar savu pieredzi, apmāca šos jaunos, pārgalvīgos karotājus, kuru drosme jau pamazām sāka noplaukt sašutumā.

Cik ilgi ilgst jaunība?

Ē.Ēriksona darbā “Identitāte, jaunība un krīze” par pusaudzi tiek uzskatīts 11-18 gadus vecs cilvēks. Šajā laikā notiek identitātes meklējumi, profesijas izvēle,  šaubas par savu etnisko un sociālo identitāti, piemītošs revolucionārisms. Politiskā līdzdalība pusaudzim nav galvenā prioritāte. Tāpēc,  piedaloties vēlēšanās, tā viņiem būs tikai aktivitāte, nevis apdomāts lēmums, kas ietekmēs valsts likteni. Ne visi pusaudži ir gatavi šādai atbildībai, ar savu balsi noteikt cilvēkus, kas vadīs viņu pašu.

Savukārt, par jaunieti uzskata 18-23 gadus vecu cilvēku, kam raksturīgs pamatmotīvs-“Mēs esam tas, ko mēs mīlam”. Šeit rodas dilemma starp vēlmi piedalīties pasīvi vai aktīvi politikā.

Kā realizēt demokrātiju?

Pēc M. Vēbera 2 tipiem: var dzīvot politikai vai dzīvot no politikas. Jaunietis var ienākt politikā, lai kaut ko iegūtu un mainītu- dzīvotu priekš politikas, vai lai darītu darbu un saņemtu algu- dzīvotu no politikas. Ar politisko ideālismu ilgi dzīvot nevar. Bet politiķim jābūt sagatavotam, lai viņš spētu izprast notiekošos procesus un izveidotu politikas taktiku tādu, kur šo darbu varētu darīt profesionāli.

Latvijā dominē teiciens “kalpot tautai”. Tomēr I. Kreituse uzskata, ka politiķim nav jākļūst par kalpu, jo kalpi nav radināti domāt, bet pakļauties, būt atkarīgam no vagara. Šī frāze ir tukša, jo kalpam ir kalpa dvēsele, no kuras nevar prasīt radošumu.

Kā iesaistīties netieši politiskā partijā?

Netieši iesaistīties var kā politikas biedrs partijas veidošanā ierēdņu kārtā, kas raksturīga modernām partijām. Ja tā ir profesionāli izglītota, tad partijas darbība nenotiek pretrunās, kurās jāiesaistās valsts drošības struktūrām. Bet, lai iesaistītos politikā, vajag kvalitatīvi izprast savu darbības iemeslu, mērķi.

Kādam ir jābūt un kas var noderēt, lai tiktu ievēlēts politikā?

  • Visbiežāk ar politiķa profesiju saistās augstākā izglītība, tomēr tā nav oficiāla prasība. Patiesībā, lai kļūtu par politiķi Latvijā, ir nepieciešama tikai pamatskolas izglītība, kas ir obligāta mūsu valstī.
  • Jāpievērš uzmanība, no kurienes nāk šie politikas pretendenti- asinsradniecība, pēctecība, piemēram, politikā tēvs iesaista dēlu.
  • Iesaisti politikā nosaka arī finansiālais stāvoklis, lai zinātu, kā cilvēks izmantos savus ienākumus.
  • Noteicošais faktors- profesionālā kompetence. Visbiežāk politiķi ir juristi, politologi, tomēr Latvijā šis klāsts ir raibs- fiziķi, mehanizatori, vēsturnieki utt. Tomēr mūsdienās pastāv uzskats, ka izglītība tiek iegūta “ķeksīša dēļ”, nevis, lai konkrētajā jomā strādātu.
  • Politikā var noderēt arī savstarpējā personiskā uzticība– politiķi savstarpēji sadarbojas ar tiem, kurus pazīst no darbības pirmsākumiem, uzticamiem biedriem. Šeit jāizvērtē, vai uzticēties cilvēkiem, kuri ir profesionāli izglītoti, vai tiem, kurus personīgi pazīst?
  • Vēl dot amatu var politiskais protekcionisms– ievēl savas partijas biedrus, lai valsts pārvaldē strādātu pazīstamie un uzticamie, kas var būt apšaubāmi un nedroši, jo, mainoties partijām, amatu var atņemt. Šis ir visīsākais ceļš politikā, jo uzticība partijai nav daudzsološa.

Pārstāvniecība un atbildība- politiskas problēmas?

Pārstāvniecība ir cilvēku interešu aizstāvība- demokrātijā politiķiem jāizstāv savu vēlētāju intereses. No otras puses, politiķim ir zināma rīcības brīvība, ar ko var nonākt pretrunās par to, kas viņam jāpārstāv, kuras idejas jārealizē. Cilvēki, kas politiķi ir ievēlējuši, cer uz labāku nākotni, ko realizēs šis ievēlētais. Šeit saskatāma politiķa atbildība, jo, nepilnveidojot vēlētāju vēlmes, politiķis zaudēs savu atbalstītāju uzticību. Zaudējot atbalstu, šī cilvēka politiskā karjera var pasliktināties vai beigties pavisam.

Ir svarīgi izprast, vai cilvēka mērķis politikā ir iegūt slavu vai veikt izmaiņas tajā!

Lielākais drauds demokrātijā ir nepatiesas informācijas saņemšana, kuru tālāk padod citiem. Ja to dara apzināti, politiķa mērķis ir uzmanība, atpazīstamība, paužot aplamas ziņas. Šajā situācijā šī politiķa slava ir atkarīga no cilvēku skaita, kas izvēlēsies šo uzmanību pievērst. Tā vietā labāk pašam pārbaudīt informāciju un izdomāt, kuriem politiķiem ticēt un kuru politisko darbību atbalstīt. Ja demokrātija kļūst visaptveroša, tā vairs nav demokrātija. Demokrātijā bīstams ir anonīmais ziņotājs, kuram jaunieši bieži vien notic, bet nav zināms, kas informāciju paziņo.

Nobeigumā I. Kreituse novēl, lai jaunieši izveido savu vērtējumu, skatījumu un spriedumu un nebaidās no tā, ka var nebūt populārs, jo domā citādi. Populārs var  kļūt  ar savas izvēles pamatojumu, pierādījumu, kuru laika gaitā var pārbaudīt. Tie, kas saka, ka politika ir netīra, paši to tādu ir padarījuši. Jauniešiem ir iespēja pierādīt, ka gudrs cilvēks ar pārliecību par to, ka viņš rīkojas pareizi, parādīs, ka politika ir augsti profesionāls darbs, kura rezultātā nostiprinās demokrātija un valsts.

Nebaidieties, mācieties, spriediet, bet nekalpojiet politikai!

Rakstu veidoja: 12.a klases skolniece Laura Elīna Šulca

Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: