Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas Zemgales reģiona skolu seminārs

26. novembrī ES Vēstnieku skola rīkoja tiešsaistes semināru Zemgales reģiona skolām, kurā piedalījāmies arī mēs, Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolnieces. Šis bija pirmais reģionālais seminārs Vēstnieku skolas programmā. Tēma šajā mācību gadā ir Parlamentārā demokrātija.

Diskusijas vadītājas bija  EP deputāte Briselē Inese Vaidere un  EP Vēstnieku skolas eksperte, politoloģe Žanete Ozoliņa.

Eiropas parlaments.

Eiropas Parlamenta misija ir Eiropas parlamentārās demokrātijas nodrošināšana. EP to aizsargā un veicina. Demokrātiskā procesa rezultāts ir EP lēmumi, kas attiecas uz visām dalībvalstīm, tādēļ ir leģitīmi. Eiropas Parlaments ir Eiropas pilsoņu varas īstenotājs.

Kā darbojas EP pandēmijas laikā?

Inese Vaidere apgalvoja, ka vairākums EP deputātu strādā savās dzimtajās valstīs attālināti kopš 10. marta, taču ir arī tādi, kuri nolēmuši palikt. Attālināti notiek sapulces, plenārsēdes, balsošana. Balsošana notiek konservatīvi- tiek atsūtītas balsošanas listes, aplūkota kopējā nostāja, analīze par balsojuma veikšanu. Katrai dalībvalstij ir savas intereses. Deputātu uzskati ir dažādi, tāpēc ir interesantāk balsot par, pret vai atturēties no balsošanas. Kopumā attālinātais darbs ir laikietilpīgāks, sastāv no vairākām balsošanām. Piemēram, šonedēļ balsošana notika vides aizsardzības, aprites ekonomikas un ārpolitikas jomā. EP nosoda Lukašenko agresīvās politiskās darbības pret baltkrievu tautu.

Latvijas deputāti ar savām balsīm izcīna mūsu sabiedrībai noderīgus finansējumus projektiem. 10. novembrī tika piešķirts finansējums studentu apmaiņas programmai “Erasmus+” no iepriekšējiem 14  uz 23 miljardiem Eiro. Līdz ar to arvien vairāk izglītojamie varēs dodies apmaiņas programmās. Finansēja arī programmu “ES Veselība”.

I.Vaidere parlamentā iestājas par atkritumu pārstrādāšanu “Domā zaļi”, par bioloģisko daudzveidību Latvijas un Eiropas lauksaimniecībā, lai līdz 2050. gadam panāktu klimata neitralitāti. Deputātei uzticēti Renovācijas vēstniecības pārstāves pienākumi, kas pašai ir viens no mīļākajiem projektiem. Aktuāla arī ir cīņa pret labas pārtikas nonākšanu atkritumos. 50% produktu tiek izmesti. Arī  šie atkritumi ir ES budžets. Darbs turpinās arī pie Brexit jautājumiem, ES un ASV attiecībām, demokrātijas nostiprināšanas  pasaulē. Deputāte ir panākusi finansējumu diviem emisijas novēršanas projektiem.

Seminārā jaunieši un skolotāji varēja uzdot savus jautājumus deputātei.

Vai vēlēšanu rezultāts uzskatāms par demokrātisku, ja piedalījusies tikai puse balstiesīgo vēlētāju?

Ja cilvēki nepiedalās vēlēšanās, tā ir viņu izvēle. Tādēļ šādas vēlēšanas var uzskatīt par demokrātiskām, jo tās pašas puses vēlētāju dalība ir demokrātisku vēlēšanu pamatprincips.

Kā varētu uzlabot demokrātiju Latvijā?

Ar informāciju, iesaisti, lai cilvēki katrs pārdomātu savas politiskās spējas, kā pats var aktīvi iesaistīties. Nevajag vainot politiķus, jo tas traucē jauniešiem veidot savu politisko attieksmi.

Tālāk diskusiju turpināja Žanete Ozoliņa, kura vairāk aplūkoja demokrātijas jēdzienu.

Kas ir parlamentāra demokrātija?

Demokrātija ir daudzveidīgs jēdziens. Demokrātijas vērtības ir brīvība, vienlīdzība un taisnīgums.

Seminārā rīkoja skolēnu diskusijas par tēmām “Pilsonība un līdzdalība”, “Tolerance”, “Politiskais plurālisms un parlamentārisms”, kurā jauniešiem vajadzēja paust viedokli, par ko viņi atbilstošajā tēmā lepojas un par ko nē, lai rīkojoties problēmu mainītu.

“Pilsonības un līdzdalības” grupā skolēni minēja kā pozitīvu lietu Latvijā iespēju piedalīties vēlēšanās, brīvos medijus, iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanu, veidojot aptaujas. Pie negatīvajām lietām minēja zemo vēlētāju aktivitāti, jauniešu neiesaistīšanos politikā un citas lietas, kas būtu jāmaina.

Pie tēmas “Tolerance” jaunieši pozitīvi vērtēja Eiropas integrācijas projektus, iekļaujošu sabiedrību un citas  lietas, kas būtu jāuzlabo Latvijā – iecietība pret reliģiskajām konfesijām, padarīt pilsētas pieejamākas cilvēkiem ar kustību traucējumiem u.c.

“Politiskā plurālisma un parlamentārisma” pozitīvie piemēri Latvijā pēc skolēnu domām – partiju skaits un dažādība, iespēja piedalīties protestos un demonstrācijās, paužot savu nostāju, kompetenti mediji u.c. Lietas, kas jāmaina – laukos dzīvojošie cilvēki nav informēti par notiekošo, vecāka gadagājuma pārstāvju interese ir neliela.

                                                     

 Helēna Zaķe un Laura Elīna Šulca, 12. a klase

Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: