Medijpratības diskusija Eiropas vēstnieku skolā

 

Virtuālajai informācijai ir pozitīvās un negatīvās puses. Viena no tām ir drošība un ziņu ticamība. Mūsdienās gandrīz katram ir pieejamas tehnoloģijas un tajās publicētā informācija. Kā zināt, vai ziņojumi sociālajos tīklos, ziņu portālos u.c vietnēs ir patiesas vai viltus ziņas? Par to plašāk diskutēja Eiropas vēstnieku skolas dalībnieki 2020. gada 18. maijā. Diskusijā “Uzticams?!” Facebook vietnē piedalījās Komunikācijas zinātnes doktore, Medijpratības eksperte Klinta Ločmele, Dobeles Valsts ģimnāzijas skolniece Ineta Buivide un mūziķis, Eiropas cilvēks Latvijā 2019 Ralfs Eilands.

a

Kas ir viltus ziņas, dezinformācija?

Cilvēki visbiežāk lieto apzīmējumu “viltus ziņas”, kad sastopas ar ziņām, kurās aprakstītais notikums liekas pārāk aizdomīgs, lai tā būtu patiesība. Tiešsaistes diskusijā Klinta Ločmele izskaidroja, kā atšķiras dezinformācija no viltus ziņām.

Viltus ziņas tās ir ziņas, kuras ir pilnīgi izdomātas, un kurām nav nekādas saiknes ar realitāti. Šīs ziņas parasti neapdraud sabiedrību, jo tām nav noteikta mērķa.

b

Dezinformācija – informācija, kas ir apzināti radīta ar mērķi maldināt sabiedrību. Visbiežāk cilvēki interneta vidē saskaras tieši ar dezinformāciju. Tā kā tai ir konkrēts mērķis (maldināt sabiedrību), aprakstītajām ziņām vai notikumiem ir kāda saikne ar realitāti, kas liek cilvēkiem noticēt un pieņemt to par patiesību.

c

Dezinformācija pandēmijas laikā.

Diskusijas ietvaros divi jaunieši no Rīgas 25. vidusskolas un Salaspils 1. vidusskolas dalījās ar savu pieredzi. J.Čudars, skolēns no Salaspils 1. vidusskolas, sacīja, ka pandēmijas laikā visbiežāk ir dzirdējis par Covid-19 testiem, kurus katrs var veikt patstāvīgi. Ar šo ziņu sociālajos tīklos dalījās liels skaits cilvēku, kas atklāj, ka joprojām daļa cilvēku nevar atšķirt patiesību no izdomātām ziņām. Viņš vēl pieminēja teoriju, ka vīruss ir radies un to izdala 5G. Abas viņa minētās “ziņas” ir dezinformācija. Diskusijā tika skaidrots, ka izdzīvošanas instinkti pandēmijas laikā liek cilvēkiem noticēt šiem meliem, īpaši par tēmu, kā pasargāt sevi no vīrusa, jo tas ir kā mierinājums un glābiņš.

d

Kas pārbauda ziņu uzticamību?

Ralfs Eilands minēja, ka Latvijā ziņu patiesumu novērtē Re:Check. Piemēram, pie kādas ziņas Facebook vietnē ir novērtējums “Drīzāk nav patiesība”. Uzklikšķinot uz šī novērtējuma parādās iemesls, kāpēc konkrētajai publikācijai ir dots šāds novērtējums. Taču publikācija netiek dzēsta, ja arī ir dots negatīvs vērtējums. Tāpēc tas ir katra lasītāja uzdevums un izvēle – noticēt rakstā paustajam, vai arī ņemt vērā Re:Check novērtējumu un nedalīties ar šo publikāciju.

Eiropas Savienība strādā pie dezinformācijas atspēkošanas, tāpēc ir izveidota Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa.

Kas izplata viltus ziņas?

Ralfs Eilands sacīja pēc pieredzes, ka bieži viltus ziņas izplata dzeltenā prese. Tas tiek darīts ar nolūku izraisīt ažiotāžu sabiedrības vidū.

Dezinformācija un vārda brīvība.

  1. Grauds, Rīgas 25. vidusskolas skolnieks, minēja, ka ir sastapis dezinformāciju internetā no medicīnas darbiniekiem. Uz viņa jautājumu, vai nevajadzētu pievērst tam pastiprinātu uzmanību ņemot vērā pandēmiju, K.Ločmele atbildēja, ka demokrātiskā valstī katram ir tiesības uz vārda brīvību, un mums tā ir jāciena. Tāpēc aizliegt kādai konkrētai sabiedrības grupai izteikt savu viedokli nedrīkst. Ir vienkārši jāpārbauda internetā izlasītais, un katram individuāli jāizsver, vai konkrētajai publikācijai un personas izteikumiem var ticēt.

Vai cilvēki notic viltus ziņām?

Diskusijas laikā tiešraides skatītājiem bija iespēja sniegt atbildi aptaujas jautājumā “Vai jums ir viegli atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas?”, uz ko 97% skatītāju atbildēja “jā”, 0% – “neesmu par to domājis/-usi” un 3%, tai skaitā mēs, atzina, ka “pietrūkst zināšanu, lai izvērtētu informāciju”. Šie atbilžu rezultāti tika salīdzināti ar 2017. un 2019. gada veikto aptauju rezultātiem. 2017. gadā 40% respondentu atbildējuši, ka atpazīst viltus ziņas, bet pagājušogad jau 51%. Lielākā vecumgrupa – 61%, kas sniedza šīs pozitīvās atbildes, bijuši jaunieši 16-20 gadu vecumā.

e
Savukārt, par to, vai informācija ir patiesa vai nē 2017. gadā atbildējuši 27%, 2019. gadā 9%- šoreiz lielākoties vecumgrupā 77+.

k

Tomēr 11% respondentu abās aptaujās atzīst, ka trūkst zināšanu informācijas identificēšanai. Varam secināt, ka divu gadu laikā viltus ziņu atpazīstamība ir uzlabojusies, un cilvēki sāk izvērtēt sev  pieejamo informāciju, bet par medijpratību jāturpina diskutēt, lai samazinātu to cilvēku skaitu, kuru zināšanas nav pietiekamas viltus ziņu atpazīšanā un attīstītu viņu kritisko domāšanu.

m

Kā sabiedrībā attīstīt kritisko domāšanu?

R.Eilands  apgalvoja, ka cilvēka informācijas uztvere ir atkarīga no katra apkārtējās vides jeb “sabiedrības burbuļa”, piemēram, ģimenē no agra vecuma tie ir vecāki, kas ietekmē bērnus, viņu piekļuvi sociālajiem tīkliem, bet vēlāk tie ir jaunieši, kas ietekmējas savstarpēji. Pats minēja, ka bieži cienījama vecuma dāmas atstāstījušas mūziķim kādu avotu, lai gan izlasījušas tikai vairsrakstu, tomēr šīs viltus ziņas jau padotas tālāk sieviešu starpā.

I.Buivide raksturoja situāciju jauniešu vidū, kā paraugu minot aplikāciju Tik Tok. Lietotnē reģistrējušies vairāk kā 1 miljards dažāda vecuma lietotāju. Daļa no tiem ir sākumskolēni, kuri ne tikai neizprot aplikācijas neatbilstību savam vecumam, bet arī uzņem dezinformāciju šajā lietotnē.

Diskusijas ietvaros K.Ločmele minēja veidus, kā sabiedrībā ierobežot dezinformācijas izplatību. Visu mērķis ir attīstīt un pielietot kritisko domāšanu. Ir skolas, kurās pedagogi māca kritiski izvērtēt ziņas. Ja kādā izglītības iestādē tas netiek mācīts, K.Ločmere ir par pedagogu tālākizglītību, jo tehnoloģiju attīstība un dezinformācijas izplatība notiek pārāk strauji. Iesaka stundās izskatīt un analizēt konspirāciju teorijas.

I.Buivide apgalvoja, ka skolā kritisko domāšanu attīsta humanitārie priekšmeti, kuros tiek strādāts ar avotiem, līdz ar to jāizvērtē avota patiesums un lietderīgums.

Kā izvērtēt informācijas avotu un izvairīties no viltus ziņām?

Diskusijas dalībnieki iesaka izvērtēt informācijas avotu, izprast, kādas sajūtas tas vai tā virsraksts rada. Ticama avota virsraksts ir neitrāls, tajā netiek atspoguļota autora attieksme, bet gan īsi pateikts, kas aprakstīts tālāk. Savukārt, dezinformācijas avota virsraksts ir emocionāls, liek izjust dusmas, pārdzīvojumu, aicina atvērt avotu, tomēr pašā rakstā saturs neatbilst virsrakstā izraisītajām sajūtām.

Tāpat arī ar žurnālistiem un propagandistiem. Žurnālista darba vērtības ir uzticamība, nepastāv manipulācijas, uzreiz tiek pastāstīts par ko vēsta avots. Propagandista darbs ir likt cilvēkam noticēt informācijai un ar to dalīties tālāk, ko diskusijā I.Buivide neiesaka darīt.

R.Eilands aicināja izvērtēt informāciju, uztvert to lēni, iedziļinoties faktos, jo “tavas sajūtas nav fakti, vajag iedziļināties faktos, lai arī cik nepatīkami tie būtu”. Nepieciešams uzticēties profesionāļiem un zinātniekiem, kas cenšas apkarot viltus ziņas, nevis sabiedrības viedokļiem, kam nav patiesa pamatojuma.

Lai nepazaudētu sevi dezinformācijas un viltus ziņu plūsmā, savs personīgais viedoklis ir jābalsta uz faktiem, kā arī jālasa ziņas no oficiālajiem ziņu portāliem, nevis sociālajos tīklos publicētajiem rakstiem.

Ja vēlies noklausīties diskusiju, šeit ir saite uz to :

https://www.facebook.com/Eiroparlaments/videos/vb.380325297593/175413887130954/?type=2&theater

Rakstu veidoja un tiešsaiti klausījās  Laura Elīna Šulca un  Helēna Zaķe,

  1. a klases skolnieces.
Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: