Sveicam Latvijas Satversmes sapulces 100.gadadienā un mūsu valsts 30.Neatkarības atgūšanas jubilejā!

puķesŠogad maijā atzīmējam divas svarīgas gadadienas – 1.maijā – Satversmes sapulces 100.gadadienu un 4.maijā – mūsu valsts Neatkarības atjaunošanas 30.gadskārtu.

Toreiz tālajā 1920.gadā Latvijā vēl risinājās Neatkarības kara spraigie notikumi. Kaujas vēl notika Latgales pusē.  17. – 18.aprīlī Tautas padome visā Latvijā izsludināja Satversmes sapulces vēlēšanas. Tās bija pirmās demokrātiskās vēlēšanas mūsu valstī. Tajās  varēja piedalīties visi 21 gadu sasniegušie pilsoņi. Netika noteikta procentu barjera, ar kuru partijas var iekļūt parlamentā. Tiem laikiem moderna bija pieeja, ka likums deva sievietēm visas vēlēšanu tiesības. Tas tolaik nebija paredzēts lielākajā daļā Rietumu demokrātiju, piemēram, Francijā, Šveicē u.c. Vēlētāju aktivitāte bija ļoti augsta – 85 % no visiem balsstiesīgajiem. Latvijas valsts iekārta un Satversme

Satversmes sapulce bija pirmā Latvijas likumdevējvara. Sapulce sastāvēja no 150 deputātiem. Tā darbojās divus gadus – līdz 1.Saeimas sasaukšanai. Satversmes sapulci vadīja tolaik jau tautā pazīstamais politiķis Jānis Čakste. Galvenie uzdevumi  bija- Latvijas Satversmes (pamatlikuma) izstrāde un darbs pie agrārās reformas izveides (likums par zemi). Latvijas Satversmes sapulces atklāšanas sēde notika 1920. gada 1. maijā Rīgā , bijušajā Bruņniecības namā (tagadējā Saeimas ēka). Savās 213 kopsēdēs Satversmes sapulce apsprieda un pieņēma 205 likumus, 291 noteikumus ar likuma spēku un 134 pārvaldes noteikumus.

Savukārt 4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 30.gadskārta saistās ar nesenās vēstures notikumiem. Ideja par valsts neatkarību gaisā virmoja jau kopš 80.gadu beigām. Īstenībā tautas atmiņā tā tika uzturēta dzīva visus garos padomju  gadus, visu to laiku, kamēr Latvija bija PSRS sastāvā.   Reāli neatkarības atjaunošanas iespēja  pavērās  pēc Augstākās Padomes vēlēšanām 1990.gada 18.martā, kad Tautas frontes deputāti ieguva pārsvaru  pār komunistiem.Simtgade | Ministru kabinets

“1990.gada 4.maijā mēs nobalsojām PAR Latviju.
138 PAR Augstākajā Padomē – tā bija tikai saujiņa. Patiesībā PAR bija vairāk nekā divi miljoni. Pielipuši pie radiouztvērējiem, mēs sajutāmies tik vienoti kā vēl nekad. Mēs atkal noticējām, ka esam nācija. Mēs neļāvām iezagties šaubām – ko tad mēs, tādi maziņi. Mēs neklausījāmies PRETiniekos. Mēs iestājāmies PAR.
4.maijs mums ir devis otru elpu. Atvēris ne tikai robežas, bet arī acis, sirdis un prātus. Tā ir mūsu brīvība, kas jāsvin.
Tāpēc mēs sakām PAR tām grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos. PAR mūsu ceļojumu fotogrāfijām. PAR mūsu draugiem no visas pasaules. PAR brīvo informāciju, kas mums pieejama. PAR to, ka varam arī nesvinēt vai svinēt pilnīgi citus svētkus. Ir jāsvin tas, ka mēs drīkstam domāt.
4.maijs ir mūsu PAR diena.”

Mēs varam būt lepni, ka mums ir sava valsts, ka mēs dzīvojam brīvā valstī!

Lai jauki svētki ģimenēs!

                                                              Citāts no Latvijas valsts simtgades biroja aicinājuma.

   Fotogrāfijas no interneta

 

Categories: Citāti | Komentēt

Ziņu izvēlne

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: